Paplašinātā meklēšana
Meklējam miera.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- Abo miera traktāts
- augu miera periods
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens
- iet pie miera
- Jamzapoļes miera līgums
- Kardisas miera līgums
- likt prātu (arī prātus) mierā (arī pie miera)
- miera balodis
- miera cilvēks
- miera interesēs
- Miera korpuss
- Miera Kursa
- miera laiki
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā)
- miera mika
- miera osta
- miera pīpe
- Miera prēmija
- miera sala
- miera stāvoklis
- miera vieta
- mīļā miera labad
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera)
- Nīstades miera līgums
- no miera laikiem
- noiet pie miera
- Olivas miera līgums
- posties pie miera
- taisīties (arī doties, iet, likties) pie miera
- Tornas miera līgums
Atrasts skaidrojumos (776):
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
- Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
- Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
- Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
- Baužmala apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Daliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Andruves apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Baldieši apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
- Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
- Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras
- Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ramata apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
- Jeri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs
- Vilpulka apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
- Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
- Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā
- Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
- Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
- Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā
- Andrecēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem
- Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Atpiļi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā
- Antoni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā
- Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā
- Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai
- Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
- astrostatisks attiecīgs uz centrosomas miera stāvokli
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
- abscīzskābe augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- millenārijs Baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
- viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
- sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
- trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
- Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- plaiceklis Dauzoņa, nemiera gars
- Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums
- ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā)
- Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
- Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
- nelabēns Draiskulis, kas neliek citiem miera
- Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
- Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas
- Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī
- Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
- pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa enerģija
- Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
- Ezera ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
- Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
- Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha
- Budenbrokas ezers ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, platība 1,7 ha
- Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha
- Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers
- Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha
- Vaidavas ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, 48,0 m vjl., platība — 80 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10 m
- Anuļu ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - \~1 ha
- Dzelves ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - <1 ha
- Rābuta ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - 10,1 ha; Rābuts
- Ezeris ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers
- Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
- acs refrakcija gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī
- Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
- Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
- Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
- Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
- Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
- freda Ģermāņu tiesībās t. s. miera nauda
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo
- Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- elektrīno hipotētiska elementārdaļiņa ar elektrona lādiņu un miera stāvokļa masu, kas vienāda ar nulli
- Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā
- metacerkārija Iecistējusies cerkārija, trematožu cistiska miera stadija starpsaimnieka (vēžu, zivju) audos
- darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci
- dūka Īgņa; miera traucētājs
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze
- palocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa
- Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers
- Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
- Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
- Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
- Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā
- Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
- Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
- Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
- Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
- kā velna apsēsts kādas domas, idejas, darbības, nemiera pilnīgi pārņemts
- zvidzeklis kāds, kas skraida šurp un turp, trokšņotājs, nemiera cēlājs
- miģele kāds, kas uzmācas, neliek miera
- miģene kāds, kas uzmācas, neliek miera
- Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
- Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā
- kista Kapsula, kurā iekūņojas daži zemāki dzīvnieki, pāriedami miera stāvoklī
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā
- Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
- Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā
- Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
- Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā
- Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā
- mehāniskais līdzsvars ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu
- Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā
- Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā
- Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā
- Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
- Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
- Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
- Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
- Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
- Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā
- nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā
- Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
- Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
- Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
- miera interesēs miera labā
- skaidras (arī tīras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
- tīras (arī skaidras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus
- separāts miers miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina
- osculum pacis miera skūpsts
- deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē
- Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
- Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā
- Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- statiskā ataksija muskuļu koordinācijas traucējumi miera stāvoklī
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
- apstāt Nedot miera (ar ko)
- jundīt Nedot miera; urdīt
- padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī
- ne peles alā nekur (nav miera, glābiņa)
- imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos
- miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties
- dirka Nemiera cēlājs
- nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši
- apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam)
- Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- Miera prēmija Nobela miera apbalvojums, ko piešķir Norvēģijas stortinga Nobela komiteja
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- pacifikācija Nomierināšana, miera nodibināšana; dumpja, sacelšanās apspiešana
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis)
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis)
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
- Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
- Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā
- Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
- Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā
- Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- pamiera līnija pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
- Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
- Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
- Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
- Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
- Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
- Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Zilākalna pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Bērzaines, Kocēnu un Dikļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Mujānu pagasta ziemeļu daļā
- Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
- Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
- Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
- Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
- Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja
- Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
- Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
- Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
- Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
- Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
- Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
- dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām)
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
- tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
- demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors
- 21. septembris Pasaules miera diena
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
- Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
- Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
- Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
- Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā
- Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
- Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
- Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
- Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā
- Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
- Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
- Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā
- Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā
- Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
- Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
- Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
- Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā
- Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā
- Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
- Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
- Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
- Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā
- Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
- Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
- Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
- Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
- Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts
- Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas
- Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
- PK Piena kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras PK)
- nibāna Pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, saplūšana ar dievišķo; centrālais jēdziens budismā; nirvāna
- Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
- Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
- Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
- Limbaži pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada
- Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Mazsalaca pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada
- Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
- Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
- Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
- Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
- palaide process, kura laikā notiek iekārtas režīmu maiņa no miera stāvokļa uz darba režīmu
- Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
- Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
- Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK)
- Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
- Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā
- Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā
- hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos
- Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
- Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Bardevits Rietumslāvu un vendu mitoloģijā - miera, tirdzniecības un cilvēka piecu maņu dievs, kuru attēloja ar piecām galvām
- Sekuritata Romiešu mitoloģijā - drošības un miera dieviete
- Pāksa Romiešu mitoloģijā - miera personifikācija
- Paksa Romiešu mitoloģijā miera dieviete
- Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
- Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
- Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
- Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
- Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā
- Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole
- Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga
- Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
- Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
- Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
- Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
- Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā
- statisks saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī
- kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki
- (pats) nelabais (arī velns) dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- atmoda Sastinguma un miera stāvokļa izbeigšanās (dabā); atmošanās
- kā elektrizēts satraukts, nemiera pārņemts, strauji
- kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts
- kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs
- Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
- Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā
- Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
- Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
- dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
- Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne
- Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus
- skraidoņa Skraidulis; cilvēks, kas skraida apkārt, nestāv mājās; nemiera gars; dauzoņa
- timerēt Skubināt, modināt, nelikt miera
- Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
- Baiļi sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- miodiopters Starenes muskuļa kontrakcijas spēks, kas nepieciešams, lai miera stāvoklī esošas emetropiskas acs refrakciju palielinātu par vienu dioptriju
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā
- KFOR Starptautiskie Miera uzturēšanas spēki (Kosovas miera spēki)
- Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā
- Stirnu purvs Stirnas purvs Valmieras novadā
- Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
- Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte
- Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
- Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
- kariostāze Šūnas kodola miera stāvoklis, pretstatā kariokinēzei
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā
- miermīlīgs tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu
- miostatisks tāds, kas attiecas uz muskuļa miera stāvokli vai muskuli miera stāvokli
- mierkārīgs tāds, kas ilgojas pēc rāmuma un miera
- nepievienojies tāds, kas miera laikā nav pievienojies nevienam no militārajiem blokiem (par valsti)
- ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.)
- Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
- Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
- Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
- atgauties tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera)
- atkauties tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera)
- Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
- Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
- millenārists Tūkstošgadu miera valstības adepti
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
- Aunupīte ūdenstece Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā
- Brīnumupe ūdenstece Valmieras novada Kocēnu un Vaidavas pagastā, ietek Vaidavas ezerā
- Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
- Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla
- Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X)
- Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
- Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
- Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
- Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā
- Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
- Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
- Ārņupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka
- Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina
- Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
- Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā
- Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
- Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
- Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
- amilleniālisms Uzskats, ka 1000 gadu miera valsts jāsaprot garīgā nozīmē
- postmilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks 1000 gadu miera valsts beigās
- premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās
- Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
- Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā
- siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu)
- pantenieši Vallmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Pantene" iedzīvotāji
- Valmis Valmiera
- Wolmar Valmiera
- V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.)
- V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.)
- VGK Valmieras gaļas kombināts
- VMK Valmieras mēbeļu kombināts (rāj)
- Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
- Jaunjērcēni Valmieras novada apdzīvotās vietas "Jērcēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauta Jērcēnu ciemā
- rūjēnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Rūjiena" iedzīvotāji
- zilkalnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Zilaiskalns" iedzīvotāji
- Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums
- bērzainieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji
- jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji
- jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
- dūrieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
- Dūres Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" nosaukuma variants
- ēķinieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēķins" iedzīvotāji
- Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums
- pidriķieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" iedzīvotāji
- Pidriķi Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" nosaukuma variants
- daugulieši Valmieras novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" iedzīvotāji
- Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums
- Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" apkārtnē; Ēvelē
- ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" iedzīvotāji
- Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- nuķieši Valmieras novada Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" iedzīvotāji
- jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jērcēni" iedzīvotāji
- Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Jērcēnos
- endzelieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" iedzīvotāji
- jerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
- olerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Oleri" iedzīvotāji
- jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kauguri" iedzīvotāji
- kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
- kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji
- Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
- Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums
- Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dūķerieši Valmieras novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dūķeri" iedzīvotāji
- Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums
- pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji
- Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants
- promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji
- piksārietis Valmieras novada Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Piksāri" iedzīvotājs
- jaunklidzēnieši Valmieras novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunklidzis" iedzīvotāji
- Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
- Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants
- ramatieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Ramata" iedzīvotāji
- bucieši Valmieras novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Buka" iedzīvotāji
- Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- idvieši Valmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Idus" iedzīvotāji
- apsieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apses" (agrāk - "Apse") iedzīvotāji
- jaunatnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
- jaunkažēnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkažēni" iedzīvotāji
- Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji
- podzēnieši Valmieras novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji
- Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- jerieši Valmieras novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
- austrumieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
- Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā
- košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji
- plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji
- dālinieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
- Kaija Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" nosaukuma variants
- pīlātieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Pīlāti" iedzīvotāji
- valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji
- Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski
- VPK Valmieras piena kombināts
- valmierieši Valmieras pilsētas iedzīvotāji
- pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji
- Pārgauja Valmieras pilsētas mikrorajons Gaujas kreisajā krastā
- VRCS Valmieras rajona centrālā slimnīca
- VRKN Valmieras rajona kultūras nams
- VRPBS Valmieras rajona patērētāju biedrību savienība
- VSŠ Valmieras stikla šķiedra
- VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca
- VUIeR Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca
- Viesturene Valmieras Viestura vidusskola
- Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis
- Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis
- diversija valstij naidīgu organizāciju vai ārvalstu aģentu graujoša darbība miera laikā
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai
- nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam
- demobilizācija valsts bruņoto spēku un tautsaimniecības vai tās atsevišķu nozaru pārkārtošanās no kara gatavības uz miera stāvokli
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s)
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
- optācija valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī; arī dubultās pilsonības likvidēšanas veids
- Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā
- Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
- Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
- Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā
- Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- darboties veikt darbību (1), neatrasties miera stāvoklī
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers
- Hāgas konvencija vienošanās par kara likumiem, noslēgta 1907. g. Hāgas miera konferencē starp vairākām valstīm
- Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers
- A3 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka)
- snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs
- Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
- Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
- Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
- Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
- Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
- skaņas amplitūda vislielākā skaņas svārstību atvirze no miera stāvokļa
- Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
- Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls
- Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Ālandu kongress Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara laikā, kas notika 1718.-1719. g. (ar pārtraukumiem) Ālandu salās un beidzās bez rezultātiem
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
miera citās vārdnīcās:
MEV