Paplašinātā meklēšana
Meklējam miera.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- Abo miera traktāts
- Adrianopoles miera līgums
- Amjēnas miera līgums
- augu miera periods
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens
- bezmiera dvēseles
- iet pie miera
- Jamzapoļes miera līgums
- Jasu miera līgums
- Kardisas miera līgums
- Konstantinopoles miera līgums
- likt prātu (arī prātus) mierā (arī pie miera)
- miera balodis
- miera cilvēks
- miera interesēs
- miera laiki
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā)
- miera mika
- miera osta
- miera pīpe
- miera sala
- miera stāvoklis
- miera vieta
- mīļā miera labad
- nemiera gars
- nemiera pilns
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera)
- Nīstades miera līgums
- no miera laikiem
- noiet pie miera
- Olivas miera līgums
- pamiera līnija
- Pleskavas-Valmieras valnis
- posties pie miera
- Strazdmuižas pamiera līgums
- Tornas miera līgums
- Valmieras apriņķis
- Valmieras elku saliņa
- Valmieras minerālūdens
- Valmieras novads
- Valmieras pagasta teritorija
- Valmieras pagasts
- Valmieras rajons
- Valmieras viduslaiku pils
- Valmieras-Lokno izcilnis
Atrasts skaidrojumos (200):
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
- Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
- Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
- Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
- Baužmala apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Daliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
- Andruves apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
- Baldieši apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
- Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
- Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras
- Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā
- Ramata apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
- Jeri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs
- Vilpulka apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
- Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
- Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā
- Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
- Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
- Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā
- Andrecēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem
- Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Atpiļi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā
- Antoni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā
- Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā
- Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai
- Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
- astrostatisks attiecīgs uz centrosomas miera stāvokli
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
- abscīzskābe augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- millenārijs Baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
- viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
- sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
- trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
Atrasts piemēros (27):
- iecerējums 9.novembrī Vācija kapitulēja, un visi tās iecerējumi un ieguvumi ar kapitulācijas un pamiera noteikumiem bija jāatmet.
- atklāt Ar vokālās grupas koncertu Valmieras Kultūras centrā tiks atklāta jaunā koncertsezona.
- strādāt Arī upei trakajā pasaulē vairs nav naktsmiera, tai jāstrādā garas un nebeidzamas virsstundas.
- pieprasīt Durvis tiek noslēgtas, visiem pieprasa pases, dokumentus vai kaut ko tamlīdzīgu, jo miera nav.
- palīgs Dzer savu tēju un ej pie miera, rīt jāveļ akmeņi, man vajag palīgus.
- vīru koris Dzied Valmieras vīru koris.
- personāls Galapunktā ieradāmies krietni pēc pusnakts, un apkalpojošais personāls bija jau devies pie miera.
- veiksmīgs Galvenais uzdevums bija sagatavot skolēnus veiksmīgām turpmākajām mācībām Valmieras apriņķa skolā.
- īpaši Ja kara laikā emociju nodošanai piemērotāka forma ir dzejas valoda vai nelieli tēlojumi, tad miera laiks ļauj autoriem koncentrēties prozai, īpaši romāniem.
- stopot Ja no Valmieras grib stopot uz Rīgu, jāapstājas Kocēnu kalnā augšā.
- taksometrs Konsultācijas notikušas ar lielākajiem Valmieras vieglo taksometru pārvadāšanas uzņēmumiem.
- miera osta Latvija uz pasaules fona izskatās kā miera osta, bet arī šejienes akciju turētāji cieš zaudējumus, kurus viņi tiešā veidā nekad vairs neatgūs.
- miera osta Latvijai jūrā nav salu, un tāpēc Sāmsala šķiet brīnumaina, noslēpumaina un droša miera osta.
- miera osta Māra miera osta bijis klusais, mierīgais dzīvoklis.
- grozījums Maskavas cara pilnvarnieks bija ieradies panākt dažus grozījumus Kiverova-Horkas miera līgumā.
- izlietne Nemiera pārņemta, viņa atkal nogāja lejā, aplika priekšautu un sāka kārtīgi berzt virtuves izlietni.
- piekrist Nemiernieki piekrita pamieram pēc tam, kad aprīlī karalis Gjanendra atteicās no varas un valstī tika atjaunots parlaments.
- mīļā miera labad Neviens viņam īsti neticēja, tomēr mīļā miera labad centās to neizrādīt.
- vēlēt Pēc sātīgām vakariņām Rūķu Rūķis vēlēja doties pie miera un labi atpūsties.
- Ziedoņdārzs Pēc Zeidaka projekta izveidoti vairāki parki un dārzi Rīgā, tai skaitā Ziedoņdārzs, miera parks.
- mīļā miera labad Sākt mīļā miera labad otra priekšā izlikties, locīties, izmeloties?
- spalgoņa Sarunas savā starpā raisās raiti, līdz ar to arī laiks skrien nemanot, tamdēļ laiks doties pie miera, kā nekā rīts nāks ar iespēju doties zaļo brunču meklējumos ezera skaistumos un plašumos:) Par nepārprotamu rīta tuvumu liecināja modinātāja spalgoņa auss tuvumā, kas nozīmē beidzot....
- divrinde Sešās divrindēs tas draiski un groteski tēlots kā labs nemiera gars, kas iemeties cilvēka sirdī, kas «biksta un kūda uz nēsāta gaitu, Neļauj, lai bailīgi dienas un nedēļas skaitu».
- laimīgs Strīdi, miera izlīgumi, apjukums un tēva meklējumi, visbeidzot noslēgumā laimīgs atrisinājums, papildināts ar dzirkstelīgu humoru, dinamisku sižetu, itāļu karnevāla muzikalitāti un krāsainību, pārvērš izrādi aizraujošā un dzīvespriecīgā pasākumā.
- jelgavnieks Šī bija " Valmieras" trešā uzvara pēc kārtas, bet jelgavnieki cieta trešo neveiksmi pēdējās trijās spēlēs.
- vēls Taču vēlākajos tekstos apgalvots, ka meditācijas mierīgie transi jeb gjānas neizvedot no samsaras, kaut arī var iegremdēt miera dīķī.
- karavīrs Uz Valmieras apkaimi pārvākušies 110 somu karavīri ar sievām un bērniem.
miera citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv