Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīdīt.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (191):
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt.
- aizbradāt Aizmīdīt.
- salāčot Ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu).
- piečāpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpot Ar netīrām kājām piemīdīt.
- dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- savīžot Bez vajadzības staigājot piemīdīt.
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
- savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt.
- lužāt Bradāt, mīdīt.
- staigņāt Bradāt, mīdīt.
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
- žangalēt Bradāt, mīdīties.
- dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- aizsliedēt Daļēji nomīdīt.
- apšļokāt Daļēji nomīdīt.
- mīdītājs Darītājs --> mīdīt.
- mīņātājs Darītājs --> mīņāt; mīdītājs.
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
- iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt.
- iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt.
- iemīņāt Iemīdīt (1).
- iemīņāt Iemīdīt (2).
- šļūcēt Iemīdīt taciņu, celiņu.
- iedīžāt Iemīdīt.
- iepļekāt Iemīdīt.
- izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- izpļekāt Izbradāt, izmīdīt.
- izstaigņāt Izbradāt, izmīdīt.
- izstigāt Izbradāt, izmīdīt.
- izšļēpāt Izbradāt, nomīdīt.
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- izmīt Izmīdīt (1).
- izņagāt Izmīdīt (1).
- izpļeckāt Izmīdīt (1).
- izplegznāt Izmīdīt (1).
- izstampāt Izmīdīt (1).
- izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
- izļēpāt Izmīdīt, izbradāt.
- izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
- oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
- izdaļģēt Izmīdīt, izrakņāt.
- izdīžāt Izmīdīt.
- izstaukāt Izmīdīt.
- izstaupāt Izmīdīt.
- izstaupēt Izmīdīt.
- piestaukāt Izmīdīt.
- staukāt Izmīdīt.
- mīknes Izmīdīta zeme vai dubļi.
- izdīžāties Izmīdīties.
- izmīstīties Izmīdīties.
- staupains Izmīdīts, izdangāts.
- izžukstīt Izmīt, izmīdīt.
- izdumpļāt Izrakāt, uzvandīt, izmīdīt.
- sasnāt Izsvaidīt, samīdīt.
- pastaknīties Kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ.
- pastakņāt Kādu brīdi mīdīties, arī piedauzīt ar kāju.
- padīšļāties Kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt.
- nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt.
- dīgāties Kustēties, mīdīties; dīžāties.
- viļaks Laukums, platība, kur izvāļāta, nomīdīta zāle.
- tempēt Mīcīt, mīdīt (mālus).
- salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
- baļļāt Mīdīt, mīdīties.
- pēdāties mīdīties.
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
- miņģēt Mīņāt, mīdīt.
- dankāties Mīņāties, mīdīties.
- mitīt Mīt, mīdīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- iemīņāties Nejauši iemīdīties.
- samīdīties Nejauši samīdīt, samīt.
- brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
- dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
- dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
- čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- noļekāt Nobradāt, nomīdīt.
- novāžāt Nobradāt, nomīdīt.
- vāžāt Nobradāt, nomīdīt.
- nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
- paslēpēt Nomīdīt (nedaudz).
- noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
- noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
- nošļaukāt Nomīdīt (parasti zāli).
- nošļepāt Nomīdīt ar slapjām kājām.
- nodīžāt Nomīdīt, nobradāt.
- nodīžļāt Nomīdīt, nobradāt.
- nopļekāt Nomīdīt, nobradāt.
- noplekšķēt Nomīdīt, nobradāt.
- noslūpēt Nomīdīt, nobradāt.
- novažot Nomīdīt, nobradāt.
- savīžot Nomīdīt, nobradāt.
- noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- noslēpēt Nomīdīt, pieplacināt pie zemes.
- piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes.
- nobrazdāt Nomīdīt.
- nočāpāt Nomīdīt.
- nočāpot Nomīdīt.
- noplāvot Nomīdīt.
- noplienēt Nomīdīt.
- nosliept Nomīdīt.
- lāceklis Nomīdīta vieta labībā vai zālē.
- satupelēt Nonēsāt, nomīdīt (zeķi).
- nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
- noslienēt Nostaigāt, nomīdīt.
- aizbradāties Pakāpeniski tikt aizmīdītam.
- pabradāt Pamīdīt.
- padīžāt Pamīdīt.
- pasamīdīties Pamīdīties.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- piebradāt Piemīdīt (1).
- pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem.
- saļēkāt Piemīdīt ar netīrām kājām.
- uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem.
- aizdūcīt Piemīdīt, aizmīdīt, aizspārdīt, aizstampāt.
- aizdumpēt Piemīdīt, aizmīdīt.
- pielāčāt Piemīdīt, piebradāt.
- piešļampāt Piemīdīt, pieslampāt ar izmirkušiem apaviem.
- aizdīžāt Piestampāt, aizstampāt, aizmīdīt (ar kājām).
- izbraucīt Sabradāt, nomīdīt.
- slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru.
- sabradāt Samīdīt (piemēram, sniegu).
- sabrist Samīdīt (piemēram, sniegu).
- damīdīt Samīdīt (sienu, labību u. tml.), lai (to) varētu ievietot, ietilpināt (kādā telpā).
- nomiņģēt Samīdīt, nomīdīt.
- drempēt Samīdīt, nomīt.
- sastampāt Samīdīt, sadangāt.
- satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
- saplekšināt Samīdīt, samīcīt.
- sadakņāt Samīdīt, samīņāt.
- sapļekšķināt Samīdīt, sapēdot.
- aizčūbāt Samīdīt, saspārdīt.
- sacobalēt samīdīt.
- sadakāt samīdīt.
- sapļekāt samīdīt.
- sadīžāt Samīdīt.
- saplicināt Samīdīt.
- sastaukāt Samīdīt.
- sastaupēt Samīdīt.
- savāžot Samīdīt.
- mīdeklis Samīdīta masa.
- vijāklis Samīdīta, samudžināta vieta.
- mešķi Samīdītu niedru paklājs.
- sadekāt samīt, nomīdīt (īpaši par aitām).
- noplidināt Samīt, nomīdīt, nobradāt.
- samiņģēt Samīt, samīdīt.
- daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi).
- viļaka Sējumos izviļāta vieta; saviļāta, nomīdīta zāle (kādā platībā).
- dangāties Slapjā vietā mīdīties.
- vāžot Sliedēt; nobradāt, nomīdīt.
- tremt Spārdīt, mīdīt kājām.
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- iešļokāt Staigājot iemīdīt (taku, sliedi); iebradāt.
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- nobačkāt Stingri nostampāt, nomīdīt (siena vezumu).
- sastagāt stingri samīdīt, sapresēt (par sienu šķūnī).
- mīdinis Stipri nomīdīta vieta.
- pablīzt Stngri nomīdīt.
- čagums Šķūnī vaļīgi novietots siens, nenomīdīts.
- sašļūkāt Šļūkājot samīdīt, saplacināt (zāli, labību).
- nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
- noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
- duckāties Šurp un turp mīdīties.
- nodīžāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
- nodīžļāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
- izamīdīties Tikt izmīdītam.
- nomīdīties Tikt nomīdītam.
- piesatapīties Tikt piemīdītam (ar dubļiem, smiltīm).
- ņūņāt Tūļāties, uz vietas mīdīties.
- notūpuļot Tupēt, nospiest tupus, nomīdīt.
- dižoties Uz vietas mīdīties šurp un turp.
- uzmīņāt Uzmīdīt.
- nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
- samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2).
mīdīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV