Paplašinātā meklēšana
Meklējam lūpa.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (163):
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apgardināties Aplaizot lūpas, iegūt patīkamu garšas sajūtu.
- pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- augšlūpa Augšējā lūpa.
- virslūpa Augšlūpa.
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
- zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa.
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums.
- muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas.
- philtrum Bedrīte virslūpas vidū.
- ņurlas Biezas lūpas.
- pahiheilija Biezas lūpas.
- bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas.
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- zaķlūpa Cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa.
- sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
- obīties Drusku smaidīt, smejoties savilkt lūpas.
- diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra.
- tapiroīds Dzemdes priekšējās lūpas hipertrofija.
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
- heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa.
- kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu.
- gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni.
- shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā.
- zaķlūpa Iedzimts anatomisks defekts - nesaaugusi virslūpa.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- heilognāts Indivīds, kam ir lūpas un augšžokļa šķeltne.
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
- noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas).
- skrauna izsitums uz lūpas.
- urska Izstiepta, pastiepta lūpa.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- izšņaibīt Izšņaibīt lūpas - mēdoties izlocīt lūpas.
- šaipa Kāds, kas zobgalīgi šķoba lūpas; jokdaris.
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
- ļebene Kaunuma lūpas.
- ļebenīca Kaunuma lūpas.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- komisurotomija Komisūras vai fibrozas saites pārgriešana, piem., grieziens lūpas kaktiņā.
- Lacinaria plicata kroklūpas vārpstiņgliemezis.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- laizīties Laizīt sava ķermeņa daļas (piemēram, lūpas).
- labiāls līdzskanis līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- zirglūpa Liela, atkārusies apakšlūpa.
- šļambas Lielas lūpas.
- Anisus spirorbis lūpainā ūdensspolīte.
- ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa).
- vafele lūpas.
- bilabiālie līdzskaņi lūpeņi (b, p, m); šo līdzskaņu izrunā aktīvi piedalās abas lūpas.
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pāršķiebt Ļoti izšķiebt (parasti seju, muti, lūpas).
- pārviebt Ļoti saviebt (parasti seju, muti, lūpas).
- nimfa Mazās kaunuma lūpas.
- pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
- izšņaibīties Mēdoties izlocīt lūpas.
- ņemmas Mute, lūpas.
- prusnas Mute, lūpas.
- ņuņņa Mute; arī lūpas.
- pļemmas Mute; lūpas; pļammas.
- pļammas Mute; lūpas.
- nelabiāls Nelabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas.
- makroheilija Nenormāli lielas lūpas.
- mikroheilija Nenormāli mazas lūpas.
- glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga.
- uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis).
- heil- Norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu.
- heilo- Norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- sīkkātņi Orhideju dzimtas augu ģints, zobotu lūpas apmali, vienu, reti kad divām lapām.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
- pabozt Pastiept, pavirzīt uz priekšu (lūpas).
- purslas Pats purna gals ar lūpām, arī lūpas (dažkārt nicināmā nozīmē).
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts.
- labiāls patskanis patskanis, kuru izrunājot lūpas ir noapaļotas.
- rinoheiloplastika Plastiska deguna un augšlūpas operācija.
- heiloplastika Plastiska lūpas operācija.
- pļeperes Pļāpīgas lūpas.
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- tilles Rauduļa lūpas.
- žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas).
- nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
- aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites).
- sakniept Sakniebt (lūpas).
- čūkstele Sakniebtas, izstieptas lūpas.
- sačuprināt Sakrunkot, savilkt (lūpas).
- paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties.
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
- sārtlūpas Sarkanas lūpas.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- sačūrāt Savilkt (lūpas) krunkās, uz augšu.
- sačūrināt Savilkt grumbās (lūpas).
- obīt Savilkt lūpas smiekliem.
- uzviebties Savilkt lūpas uz augšu.
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā.
- ūsas sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas.
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
- labiāla skaņa skaņa, kuru izrunājot aktīvi darbojas lūpas.
- nelabiāla skaņa skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas.
- bilabiāla skaņa skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas.
- labializācija Skaņu izruna, noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- kniebt Spiest (kopā, parasti lūpas).
- niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule.
- ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu.
- resnlūpe tāda, kurai ir biezas lūpas.
- sārtlūpis Tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas.
- garlūpains Tāds (parasti dzīvnieks), kam ir garas lūpas.
- garlūpu Tāds (parasti dzīvnieks), kam ir garas lūpas.
- biezlūpains Tāds, kam biezas lūpas.
- biezlūpis Tāds, kam ir biezas lūpas; biezlūpainis.
- biezlūpainis Tāds, kam ir biezas lūpas.
- liellūpis Tāds, kam ir lielas lūpas.
- zillūpains Tāds, kam ir zilas lūpas.
- labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni).
- līktaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- šņerkāt Uzmest lūpas, kad kas nav pa prātam.
- čūkslis Uzmesta lūpa.
- čūris Uzmesta lūpa.
- uzsārtināties Uzsārtināt sev vaigus, lūpas.
- ģeniheiloplastika Vaiga un lūpas plastiska operācija.
- geniheiloplastika Vaiga un lūpas plastiska.
- pļaukšināt Vairākkārt saspiežot un atlaižot (lūpas), radīt troksni.
- košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
- kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_.
- zemdegune Vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- zaķulūpa Zaķlūpa.
- snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki.
- pomadēt Ziest, klāt (piemēram, matus, lūpas) ar pomādi (1).
- plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai.
- šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma.
- zāģenes Zobenāju dzimtas augu ģints, ar nekārtniem, gandrīz divlūpainiem, sarkaniem ziediem viensānu ķekaros.
lūpa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV