čūkslis2
čūkslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čūkslis | čūkšļi |
| Ģen. | čūkšļa | čūkšļu |
| Dat. | čūkslim | čūkšļiem |
| Akuz. | čūksli | čūkšļus |
| Lok. | čūkslī | čūkšļos |
Uzmesta lūpa.
Stabili vārdu savienojumiČūksli uzmest.
Stabili vārdu savienojumi
Čūksli uzmest idioma — apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi kāds ( pavisam ieblakus, vienīgi čūkslī neredzams) skaļi nosprauslojās un švīkstinādams, brīkšķinādams, dimdinādams aizjoza veiklām kājām, apdvesdams mūs ar sīvu meža zvēru smaku un ar traku meža zvēra jaudu izbrāzdamies cauri un aizjoņodams pāri tam, ko es pārvarēju tikai ar milzu piepūli, pavadā pinot un žņaudzot suni.
- Visbiežāk mežu un krūmāju nosaukumos vērojama papildsēma ‘brikšņains’: biežņa, briksnājs, briksnis, briksņi, brīkšņa, čūkslājs, čūkslis, dziļuoksnis, lūza, smalksne, kas dažreiz pārklājas ar sēmu ‘pielauzts’: lauza, lauze, lauzene, lauzma, lauznis, lauzums, laužņa, lužela, lūza, lūze, lūzs, lūziņš, lūznājs, lūznis, lūžņa, kam iepretim tikai viens koptas koku audzes apelatīvs parks.
- Takas galā mums sanāk nelielas domstarpības par virzienu, bet nu piekāpjos Pīteram, un iekuļamies kaut kādā neticamā čūkslī.
- Mazliet tālāk pusaizskalots tilts ( jebšu aizskalots ir ceļš, pa kuru varēja tikt uz tilta) un tad sākās īsts čūkslis, salieku pīcku, jo jaušas, ka šitā nebūs viegla iešana.
- Kāpēc gan tagad pēkšņi mēģināt saglābt katru aizaugušu čūksli tikai tāpēc, ka " ilgus gadus" ( padomju gadus!)