Paplašinātā meklēšana

Meklējam līks.

Atrasts vārdos (88):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (142):

Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu.
līksmoties Būt līksmam (1); līksmot.
līksmot Būt līksmam (1); līksmoties.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
krepele Caurumains, līks un greizs koks.
ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstenieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti.
puslīks Daļēji līks.
līkstiņa Dem. --> līksts 1.
kuoseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai.
poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi.
ūksts Dūksts; slīksnājs.
dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis.
kumpelis Duncis, tutenis, līks zonbens; kumpis (3).
ede, bibe, lude ēd, dzer, līksmojies (pēc nāves tas vairs nav iespējams).
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
vembele Garš līks cilvēks.
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
greilis Greizs, līks cilvēks.
greinis Greizs, līks cilvēks.
kležs Greizs, līks.
haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
ielīksmināt Ielīksmot.
apdžaugt Iepriecināt, ielīksmot.
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
sagavilēt Ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot.
izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
virbs Irbulis, rīkstīte, līkste.
falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
izpleiksnēt Izdzist, apdzist; izplīksnēt.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra izprieca.
uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
cērklis Izliekts cirvis vai līks nazis.
cērtne Izliekts cirvis vai līks nazis.
cērve Izliekts cirvis vai līks nazis.
knāķis Izliekts; līks; greizs.
spidilka Jautra, līksma meitene.
družnai Jautri, priecīgi, līksmi.
palīkšis Kaut kas līks, salīcis.
kakaža Kaut kas līks, vecs.
leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
kakaža Koks ar līku galu, ar ko liec līkstis un slieces.
Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
dudaidā Lieto prieka, līksmes, sajūsmas izteikšanai.
skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai.
Cephalozia connivens līksmaiļu pumpurzarene.
līknis līksmanis.
līksmināt sirdi līksmināt sevi vai citu.
nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot.
mieslot Līksmot, līksmoties, spēlēt, spēlēties, kaitēties.
līksniete Līksnietis; līksnieši.
deviņos līkumos Ļoti saliecoties, salīkstot.
ielīkāns Mazliet līks, izliekts.
palīkumains Mazliet līks, līkumains, ar līkumiem.
ielīks Mazliet līks.
palustināt Mazliet uzjautrināt, ielīksmot.
palīksms Mēreni līksms.
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī.
līkans Nedaudz līks.
palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
palīkans Palīks.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam).
notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties.
līks kā kāsis pavisam līks, saliecies.
līks kā zirga loks pavisam līks.
balloties Piedalīties ballē; dejot, līksmoties ballē, viesībās; rīkot balles.
perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
pieslīcināt Piepildīt (upi) ar slīkstošām lietām.
ļustēt Priecāties, līksmot.
priekoties Priecāties, līksmot.
gaigalēt Priecāties, līksmoties.
ģaubties Priecāties, līksmoties.
greiļoties Priecāties, līksmoties.
ķikstēt Priecāties, līksmoties.
priecāties priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
ļustīgai Priecīgi, līksmi.
ļustīgs Priecīgs, līksms.
priecība Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
prieka Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
ļuste Prieks, līksme.
gaudium Prieks, līksmība.
džauga Prieks, patika, līksme.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
venta Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
ventka Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
līk Saīsinājums no "līks".
kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
palīks Samērā, arī mazliet līks.
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
noslīcināt Slīcinot nonāvēt; panākt, ka (kāds) noslīkst.
slēgzna Slīksnājs.
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogrimt Slīkstot pilnīgi iegrimt (ūdenī).
līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis.
līksnis Staigna vieta purva vai ezera malā, līksmanis.
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
feierverks Svinēšana; līksmošana.
šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies.
kluins Šķībs, līks, sagriezies.
līgotnis Šūpoles, šūpuļa līksts.
šūpeklis Šūpotņu līksts.
līgotne Šūpuļa līksts.
līgotnes Šūpuļa līksts.
līkkātains Tāds, kam ir līks kāts.
taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: līks.
līksmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
līkšmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
trionfale Triumfējoši; gavilējoši, līksmi.
traškot Trokšņot, līksmot.
jaktēt Trokšņot, līksmoties; rotaļājoties skraidīt, kūleņot, trakot, plosīties.
lustināt Uzjautrināt, ielīksmot.
degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags.
čiekstena Vecs, līks koks.
čiekstene Vecs, līks koks.
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1).
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne.
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.

līks citās vārdnīcās:

MLVV

līks

LLVV

līks

MEV

lìks