Paplašinātā meklēšana
Meklējam lēks.
Atrasts vārdos (66):
- lēks:1
- lēksti:1
- palēks:1
- pelēks:1
- lēksnis:1
- plēksna:1
- plēksne:1
- plēksta:1
- plēkste:1
- slēksna:1
- slēksne:2
- slēksne:1
- ēnpelēks:1
- iepelēks:1
- kumelēks:1
- papelēks:1
- bulēksis:1
- plēksnes:1
- slēksnis:1
- velēksne:1
- alvpelēks:1
- bālpelēks:1
- puspelēks:1
- rudpelēks:1
- zaļpelēks:1
- zilpelēks:1
- pelēksnēt:1
- pelēksnis:1
- pelēksnīt:1
- plēksnīte:1
- plēkstere:1
- baltpelēks:1
- brūnpelēks:1
- gaišpelēks:1
- melnpelēks:1
- pelnpelēks:1
- pļavpelēks:1
- sārtpelēks:1
- svinpelēks:1
- tumšpelēks:1
- pelēksārts:1
- pelēksirms:1
- pelēksnējs:1
- pelēksnīca:1
- plēksnains:1
- plēksnenis:1
- plēkstains:1
- plēksteris:1
- segplēksne:1
- baložpelēks:1
- mākoņpelēks:1
- bālganpelēks:1
- baložupelēks:1
- rūsganpelēks:1
- sidrabpelēks:1
- sudrabpelēks:1
- tēraudpelēks:1
- zaļganpelēks:1
- zilganpelēks:1
- pelēksvārcis:1
- dzeltenpelēks:1
- melnganpelēks:1
- pelēksvītrots:1
- sedzējplēksne:1
- pelēksvītrains:1
- pelēksudrabains:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (258):
- pelēcīgs ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks
- puspelēks ar pelēku nokrāsu; iepelēks
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- zilsalns Bāli zilganpelēks
- baložupelēks Baložpelēks
- pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks
- pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai
- arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls
- apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda
- brūnpelēks Brīni pelēks
- ruslains Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
- ruslans Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
- rusls Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
- cekalis brūni pelēks putniņš ar spalvu kušķi galvā; cekulītis
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
- pelēksnīt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt
- pelēksnēt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt
- Chimaphila umbellata čemuru palēks
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- iepelēceņš dem. --> iepelēks
- pelēceņč dem. --> pelēks
- plēksnīte dem. --> plēksne
- parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
- dūms Dūkans, tumši pelēks
- dūmains Dūmu krāsā, pelēks
- dūmājs Dūmu krāsā, pelēks
- dūmakains dūmu krāsā, pelēks; [dūmains]{s:1710}
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
- gaišpelēks Gaiši pelēks
- pelgans Gaiši pelēks
- bismutīns gaiši pelēks minerāls, bismuta sulfīds Bi~2~S~3~, galvenā bismuta rūda
- bālpelēks Gaiši pelēks; bāli pelēks
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens)
- steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- glīgzds Gaišs vai pelēks māls
- pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- iepelāks Iepelēks
- sirmēns Iepelēks
- baltmāls Iepelēks māls
- pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs
- baltpelēks Iepelēks; gaišpelēks
- pelēkans Iepelēks; pelēcīgs
- pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs
- pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs
- pelākans Iepellēks, pelēkgans
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
- trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem
- urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%)
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra
- plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne
- ceceriņš kāds mazs, pelēks putniņš
- kvintiņš kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin"
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
- medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite
- pelēķis kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis
- uzzaļēt kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu plēksni
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts
- putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
- villdrāna liels pelēks vilnas lakats ar bārkstīm
- stagaris Liels, neveikls cilēks; liels priekšmets
- Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem
- rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem
- plēne ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1)
- melnpelēks ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
- pelēkmelns ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā
- čilksts Mazs, pelēks putniņš
- sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem
- manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
- fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm
- diaspors Minerāls, balts vai pelēks, boksītu sastāvdaļa
- bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos
- argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
- grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls
- alfanaftiltiourīnviela Organisks žurku apkarošanas līdzeklis, pelēks, kristālisks pulveris bez smaržas
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra
- pelēcināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs
- bālganpelēks Pelēcīgs, bālgani pelēks
- pelēkgaišs Pelēcīgs, gaiši pelēks
- pelāks pelēks
- peļspalvā Pelēks
- zveins Pelēks
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi
- rudaiņš Pelēks ar sīkiem, baltiem raibumiem (parasti par vistu apspalvojumu)
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi
- zaļganpelēks Pelēks ar zaļganu nokrāsu
- zaļpelēks Pelēks ar zaļu nokrāsu
- zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu
- zilpelēks Pelēks ar zilu nokrāsu
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
- rapakivi Pelēks vai sārts granītporfīrs ar laukšpata kristālu ieslēgumiem; populārs būvmateriāls
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- tēraudpelēks Pelēks, arī zilganpelēks
- ciānkalcijs Pelēks, higroskopisks pulveris, izlieto kā insekticīdu - elpošanas indi
- peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos
- lūsaks Pelēks, sirms zirgs
- gainis Pelēks, stārķim līdzīgs putns
- pelēksvītrots Pelēksvītrains
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
- spodumens Piroksēnu grupas minerāls, pelēks, litija rūda, dārgakmens
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos
- bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu
- tāpele Plāksne, plēksne
- plauska Plāna plēksne ap graudiem
- plēntiņa Plēksne
- plēka Plēksne (1)
- plēkne Plēksne (l)
- segplēksne Plēksne, kas pārsedz kādu auga daļu
- pluksnis Plēksne, sproga
- plivas Plēksnes
- pliviņa Plēksnīte
- zvīgzna Plēksnīte ābola serdē
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
- ēnpelēks Puspelēks
- mākoņpelēks Puspelēks
- peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
- rudpelēks Rudi pelēks
- rauds ruds, iesarkans; zilgani pelēks; bālgans
- izplāksnēt Sadaliīties plēksnēs
- plauksnot Sadalīties sīkās šķiedrās; atdalīties sīkām plēksnītēm
- papelēks samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks
- sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087)
- sedzējplēksne Segplēksne
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
- zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks
- plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
- trijzobe Skaraino salmaugu ģints, skara šauri savilkusies kopā, ar 4-16 zaļām vārpiņām, 3-5 ziediem, ārējās ziedplēksnes galā 3 zobiņi
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs
- plakanais spraugložņa spraugložņu dzimtas suga ("Bitoma crenata"), Latvijā bieži sastopama vabole, mīt zem koku mizas kreves plēksnēm un to spraugās, kur medī sīkākus kukaiņus, ēd to kāpurus un olas
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
- antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda
- sidrabpelēks Sudrabpelēks
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei
- svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda
- galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda
- halkozīns svina pelēks minerāls, vara sulfīds Cu~2~S, nozīmīga vara rūda
- svinains svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem u. tml.)
- ķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- dzērve šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama
- zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
- pelēcīgs tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu); arī iepelēks
- plēkšņains tāds, kam ir (daudzas) plēksnes (2)
- sirms tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu)
- pelēkrūtains tāds, kam ir pelēkas rūtis; pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu)
- pelēksvītrains tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām
- pelēkplankumains tāds, kam ir pelēki plankumi: pelēks ar citas krāsas plankumiem
- pelēkraibs tāds, kam ir pelēki raibumi; pelēks ar citas krāsas raibumiem
- pelnains tāds, kam ir pelnu krāsa; pelnpelēks
- plēkšņveida tāds, kam ir plēksnes (1) forma, veids
- plēkšņveida tāds, kam ir plēksnes (2) forma, veids
- svinpelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks
- dugains tāds, kas ir dūmu krāsā; tumšpelēks
- puspelēcis tāds, kas ir puspelēks
- krāsains tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns
- bālgans tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks
- baltnējs tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks
- TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai
- atdura Tipogrāfisks materiāla kopnosaukums: pildeņi, kvadrāti, plēksnes; lieto pagatavotā salikuma paplašināšanai vai pagarināšanai
- šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums; šīs šķirnes trusis
- marengo Tumši pelēks
- pelēktumšs Tumši pelēks
- tumšpelēks Tumši pelēks
- ūbels Tumši pelēks
- diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu
- melnganpelēks Tumši pelēks, gandrīz melns
- labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu
- ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks
- ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
- suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- starpināt veidot noteiktus (rindu, vārdu u. tml.) attālumus ar starpeņiem, plēksnēm
- Eleocharis uniglumis vienplēksnes pameldrs
- parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs
- augšbalts Vispārējs apzīmējums tukšajai telpai lappuses salikuma galvenē, ko aizpilda ar stipru plēksni vai pildeni
- iepelēkums vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3)
- vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
- moris Zilganbrūns, pelēks zirgs
- baložpelēks Zilgani pelēks
- baložkrāsa Zilgani pelēks, baložpelēks
- zilruds Zilgani pelēks, zilgani sirms
- zilganpalss Zilganpelēks
- baložains Zilganpelēks; baložpelēks
- krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils
- ūbuļains Zilpelēks, ūbelains
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
lēks citās vārdnīcās:
MEV