Paplašinātā meklēšana
Meklējam lābt.
Atrasts vārdos (37):
- lābt:1
- glābt:1
- slābt:1
- atlābt:1
- apglābt:1
- apslābt:1
- atglābt:1
- atslābt:1
- ieglābt:1
- izglābt:1
- izslābt:1
- noglābt:1
- noslābt:1
- nošlābt:1
- paglābt:1
- saglābt:1
- saslābt:1
- uzglābt:1
- aizglābt:1
- pieglābt:1
- pieslābt:1
- glābtene:1
- glābties:1
- glābtiņš:1
- glābtuve:1
- paglābtne:1
- apglābties:1
- atglābties:1
- ieglābties:1
- izglābties:1
- noglābties:1
- paglābties:1
- uzglābties:1
- aizglābties:1
- izaglābties:1
- atsaglābties:1
- pasaglābties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (132):
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
- izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
- izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
- izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
- izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- glābaļāt Atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi.
- apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
- drugt Atslābt, mazināties.
- piešļābt Atslābt, pamazināties.
- pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- atšļābt Atslābt.
- atspringt Atslābt.
- nošlābt Atslābt.
- nošļābt Atslābt.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
- dvērties Dēties; tverties, glābties.
- glābjams Divd. --> glābt.
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
- ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
- ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
- atglābt Glābt, izārstēt.
- paģelbt Glābt, izpestīt.
- pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- gliebt Glābt, sargāt.
- glēbt Glābt.
- ratavuot Glābt.
- gauties Glābties (no kā uzmācīga).
- ģelbēties Glābties bēgot.
- aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
- aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
- retavoties glābties.
- glēbties Glābties.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
- iegliebties Ieglābties.
- apglābt Ievīstīt; izglābt, paglābt.
- otkaļivaķ Izglābt līdzdalībnieku.
- otmazivaķ Izglābt līdzdalībnieku.
- otsaživaķ Izglābt līdzdalībnieku.
- atraut nāvei izglābt no nāves.
- apģelbēt Izglābt, izpestīt.
- noglēbt Izglābt, pasargāt (no kā); noglābt.
- noglābt Izglābt, pasargāt (no kā).
- izglēbt Izglābt.
- izratavāt Izglābt.
- iziet sveikā izglābties no soda, no nepatikšanām.
- noglābties Izglābties, pasargāties.
- izaglābties Izglābties.
- izglēbties Izglābties.
- izkruķīties Izglābties.
- izlobties Izkulties, izglābties.
- lobties Izpalīdzēt, izglābt.
- izručīt Izpalīdzēt; izglābt.
- izruķīt Izpalīdzēt; izglābt.
- vairināt Izsargāt, glābt.
- izglabāties Izsargāties, glābties.
- noslābt Izslābt; noplakt.
- glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā.
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
- delzties Kustēties, glābties, rast patvērumu.
- Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
- atlaisties Mazināties, atslābt (par dusmām).
- norimstīties Mitēties, atslābt, mazināties.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- noglābināt Noglābt.
- noglābināties Noglābties.
- neatslābstošs Nolieguma divdabis --> atslābt.
- neglābjams Nolieguma divdabis --> glābt.
- likties Novietoties, arī tverties, glābties.
- drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara.
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
- ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā).
- pieglēbt Paglābt.
- atstāties Paglābties, izsargāties.
- apglābties Paglābties.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- ģelbēt Palīdzēt, glābt.
- glābāt Palīdzēt, glābt.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- ratavāt Pasargāt, glābt no bojāejas.
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- nodrošināties Pasargāties, paglābties (no kā).
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- tverties Rast patvērumu, glābties (kur).
- dēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
- galēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
- glābties Refl. --> glābt (1).
- glābties Refl. --> glābt (3).
- izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- izslābums Rezultāts --> izslābt.
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (1).
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (2).
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (3).
- stapnīt Rimties, atslābt, mazināties.
- sagliebt saglābt.
- saglēbt Saglābt.
- Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties.
- velns nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kā draudīga.
- vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga.
- aizglābt Sargāt, glābt.
- piegliebt Sargāt, paglābt.
- ļurkt Saslābt.
- Trita senindiešu mitoloģijā - trešais no trim brāļiem, kas tiek iemests akā vecāko brāļu nodevības rezultātā, bet pēc tam izglābts.
- šlabt Slābt, kļūt slābanam.
- izaglabāties Slēpjoties pasargāties, paglābties, izvairīties.
- dieties Slēpties, paglābties.
- valdēties Slēpties, paglābties.
- glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties.
- uzglēbt Uzglābt.
- uzglēbties Uzglābties.
- atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku).
lābt citās vārdnīcās:
MEV