Paplašinātā meklēšana

Meklējam koz.

Atrasts vārdos (202):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (495):

VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
litikoze Akmeņkaļu silikoze.
akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
hemocitoma Akūta nediferencēta leikoze.
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts.
fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
abrikoss Aprikoze.
aprikozs Aprikoze.
armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
leikozains Ar leikozi slims.
leikozaiņš Ar leikozi slims.
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums.
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu.
brionīns Baltās sētvijas glikozīds.
heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis.
baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
gulenis Bluķa koks (bišu kozuls).
miringomikoze Bungplēvītes mikoze.
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus".
propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas.
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās.
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos.
mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts.
kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze.
melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma.
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds.
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās.
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos.
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius").
strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons.
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos.
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi.
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi.
robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds.
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās.
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas.
viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri.
putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
cukurskābe COOH(CHOH)~4~COOH, divvērtīga skābe, kas rodas, oksidējot glikozi.
glikoreja Cukura ekskrēcija organisma šķidrumos, piem., glukozūrija.
sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti.
cimaroze Cukurs, iegūts, hidrozilējot strofantīna glikozīdus.
digitoksoze Cukurs, ko iegūst, hidrolizējot digitāla glikozīdus.
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas.
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
paradiabēts Cukurslimības pazīmes bez poliūrijas vai glikozūrijas.
pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts.
ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
jauktā narkoze dažādu narkozes līdzekļu kombinēšana.
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus.
barosmīns Dienvidāfrikas auga "Barosma betulina" glikozīds.
digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā.
kinemātiskā viskozitāte dinamiskās viskozitātes attiecība pret gāzes vai šķidruma blīvumu.
centipuazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība - puaza simtdaļa; apzīmējums cP.
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa s.
paskālsekunde Dinamiskās viskozitātes mērvienība SI mērvienību sistēmā.
strofantobioze Disaharīds strofanta glikozīdos.
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē.
glukocukurskābe Divvērtīga skābe, d-glukozes oksidācijas produkts.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas.
monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas.
ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām.
nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē.
fosfoheksoizomerāze Enzīms, kas katalizē glikoz-6-fosfāta pārvēršanos fruktoz-6-fosfātā.
fosfoglikomutāze Enzīms, kas katalizē glikozo-1-fosfāta pārvēršanos par glikozo-6-fosfātu.
fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā.
nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
asparagināze Ferments, arī medikaments leikozes ārstēšanai.
celobiāze Ferments, kas katalizē celobiozes hidrolīzi glukozē.
glikozidāze Ferments, kas katalizē glikozīda šķelšanu.
heksokināze Ferments, kas katalizē glukozes pārvēršanos par glukozo-6-fosfātu.
kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
dafnīns Gaistošs un stipri kairinošs glikozīds zalkteņu mizā.
viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti.
likvogels Gels, kas, kļūstot šķidrs, veido solu ar nelielu viskozitāti.
genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds.
gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm.
dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts.
vīnogu cukurs glikoze.
ķekarcukurs Glikoze.
vīnogcukurs Glikoze.
melitoptiālisms Glikozes izdalīšanās ar siekalām.
glikoģenēze glikozes veidošanās; cukura veidošanās.
aglikons Glikozīda bezcukura sastāvdaļa.
glukozīdi Glikozīdi.
rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella".
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī.
korelborīns Glikozīds dažādās ziemziežu sugās; iedarbības ziņā līdzīgs digitālam.
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
kolocintīns Glikozīds kolokvinta augļos.
tusilagīns Glikozīds māllēpju lapās.
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā.
koniferīns Glikozīds, atrodams kambija sulā, sparģeļos, cukurbietēs u. c.
sinalbīns Glikozīds, kas atrodas balto sinepju sēklās.
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos.
fruktozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido fruktozi.
ramnozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido ramnozi.
ketozīds Glikozīds, kas hidrolizēts dod ketozi.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
stevioglikozīds Glikozīds, ko iegūst no stēvijas.
cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē.
linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē.
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe.
monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu.
ribozīds Glikozīds, kura hidrolīzē veidojas riboze.
laktozīds Glikozīds, kurā ogļhidrāta atlikums ir laktoze.
gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām.
gaulterīns Glikozīns, ko satur lielziedu vīgriezes droga.
hitonskābe Glukozamīnam tuva viela hitīnā.
glikorahija Glukoze muguras smadzeņu šķidrumā.
glikoptialisms Glukoze siekalās.
glukofuranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir furāna gredzens.
glukopiranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir pirāna gredzens.
glikotakse Glukozes izvietojums un saistīšanās ķermeņa audos vielu maiņas procesā.
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
glikopeksija Glukozes vai glikogēna uzkrāšana.
glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam.
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
aldoheksoze Heksoze ar aldehīda grupu, piem., glukoze, galaktoze un mannoze.
guloze Heksoze, kas sintētiski iegūta no ksilozes; nerūgstošs glukozes izomērs.
kapilarotoksikoze Hemoraģiska kapilarotoksikoze - patoloģija, kuras izpausmes ir abdominālā un reimatoīdā purpura.
limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju.
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
narkohipnoze Hipnozes stāvoklis, ko panāk, ievadot narkozes līdzekli.
rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas.
neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
CLL Hroniska limfocitārā leikoze.
CML Hroniska mielogēnā leikoze.
mielocitoma Hroniska mieloīdā leikoze; mieloma.
kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu.
ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē).
glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
maska Ierīce vispārējai narkozei.
monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.).
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu.
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam.
kondurangīns Indīgs glikozīds kondurango mizā.
absintīns Indīgs glikozīds vērmelēs.
akokanterīns Indīgs glikozīds, darbības ziņā līdzīgs uabaīnam un digitālam.
fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds.
halotāns Inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums.
cirsenhīze Injekcija varikozā vēnā terapeitiskā nolūkā.
invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts.
ipekakuanīns Ipekakuānas glikozīds.
viburnīns Irbeņu mizas glikozīds.
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
narkotizēt Izraisīt narkozi (1).
vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
konsistence Jēdziens laku un krāsu materiālu viskozitātes salīdzinošai raksturošanai.
skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā.
kuraga kaltētas aprikozes bez kauliņiem.
kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes.
amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
centistokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība - stoksa simtdaļa, apzīmējums cSt.
stokss kinemātiskās viskozitātes mērvienība; St; 1 St = 10^-4^ m^2^/s.
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu.
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu.
heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām.
frangulīns Krūkļa glikozīds.
ksilozīds Ksilozes glikozīds.
piloromiotomija Kuņģa vārtnieka slēdzējmuskuļa pārgriešana līdz submukozai.
kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze.
glikozamīns Ķīmisks savienojums C~6~H~13~NO~5~, aminocukurs, d-glikozes aminoderivāts.
leikēmija Leikoze - ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība.
limfosarkoleikoze Leikoze ar kaulu smadzeņu un limfvadu sarkomatozu deģenerāciju.
mikromieloblastiskā leikoze leikoze ar mazo mieloblastu pārsvaru asinsainā.
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas.
akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
bazofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir bazofilie granulocīti.
neitrofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā gandrīz visi leikocīti pieder pie neitrofilu grupas.
leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000).
aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas.
aplastiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits šo elementu ģenēzes trūkuma dēļ asinsrades orgānos.
ļaundabīgā mazasinība leikoze.
leikanēmija Leikozes kombinācija ar anēmiju.
Reinoldsa skaitlis līdzības kritērijs, ko lieto viskozu šķidrumu un gāzes tecēšanas aprakstam
makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību.
limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji.
Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants.
hemoblastoze Ļaundabīga asinsrades audu proliferācija, kādu novēro leikozes, eritrozes, retikuloendoteliozes gadījumā.
hiperglikozūrija Ļoti izteikta glikozūrija.
hiperleikocitoze Ļoti izteikta leikocitoze, piemēram, leikozē.
narcilēns Ļoti tīrs acetilēns, ko lieto ķirurģijā narkozēm.
konvalamarīns Maijpuķīšu glikozīds.
konvalatoksīns Maijpuķīšu glikozīds.
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
polimērās šķiedras mākslīgi šķiedrmateriāli no polimēriem, piem., no poliamīdiem (kaprons, neilons, dederons), no poliesteriem (lavsāns, dakrons), no poliakrilnitrila (nitrons), no celulozes (viskoze).
maltozīds Maltozes glikozīds.
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos.
pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas.
sevoflurāns Medikaments, inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums.
Englera grāds mērvienība naftas produktu viskozitātes mērīšanai.
digitaloze Metilpentoze; viens no cukuriem, ko iegūst, hidrolizējot dažus digitāla glikozīdus.
paramieloblasts Mieloblasts ar robainu, nevis apaļu kodolu; atrodams dažos akūtās leikozes gadījumos.
mielanemija Mieloleikoze.
mielēmija Mieloleikoze.
kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo.
penicilioze Mikoze, gk. plaušu, ko ierosina dažas penicīliju sugas.
dziļā mikoze mikoze, kas bojā dziļos audus, piem., aktinomikoze, micetoma u. c.
virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde.
skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes.
ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega).
ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem).
arbutīns Miltenāju glikozīds; sārmainā vidē sadalās hidrohinonā un glukozē.
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
malonesteris Mlonskābes dietilesteris, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar augļu smaržu, spēj metilēngrupas ūdeņradi aizvietot ar metāla atomu.
adenilskābe Mononukleotīds, balti, adataini kristāli; sastāv no adenīna, ribozes un fosforskābes, piedalās ūdeņraža un fosforskābes atlieku pārnešanā glikozes procesā.
taloze Monosaharīds, glikozes izomērs.
vasaras eļļa motoreļļa ar lielu kinemātisko viskozitāti.
ziemas eļļa motoreļļa ar mazu kinemātisko viskozitāti.
hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā.
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes.
mukormikoze Mukoru ierosināta mikoze, kas parasti skar plaušas.
hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi.
inhalācijas narkoze narkoze, ko izraisa ar narkozes līdzekļa ieelpošanu.
medulārā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli muguras smadzeņu centrālajā kanālā.
rektālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli taisnajā zarnā.
intratraheālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli tieši trahejā.
intravenozā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli vēnā.
sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā.
neinhalācijas narkoze narkoze, ko rada ievadot narkozes līdzekli vēnā, muskulī, kaulā.
elektronarkoze Narkoze, ko rada, iedarbojoties ar elektrisko strāvu uz smadzenēm.
ārstnieciskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
elektronarkoze Narkozes vielu ievadīšana ar elektroforēzi.
ketamīns Neinhalācijas narkozes līdzeklis.
tiopentāls Neinhalācijas narkozes līdzeklis.
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
parahipnoze Nenormāls miegs, kāds ir hipnozē vai narkozē.
oksiahrestija Nepietiekama glikozes piegāde neironiem, kas izraisa hipoglikēmisko komu.
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
hitobioze No divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna.
galaktoglikozūrija No laktācijas atkarīga glikozūrija.
galaktoglukozūrija No laktācijas atkarīga glukozūrija.
folinerīns No oleandra ("Nerium oleander L.") lapām izolēts glikozīds.
digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā.
glik- Norāda uz saldu garšu, saldu vielu vai glikozi.
normoglikēmija Normāla glikozes koncentrācija asinīs.
leikemīds Norobežots ādas bojājums leikozes gadījumā.
disglikēmija Novirzes normālajā glikozes līmenī asinīs.
kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
aldozes ogļhidrāti ar brīvu aldehīdgrupu, piemēram, glikoze.
oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti.
riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā; glikoze.
piranoze Ogļhidrātu un glikozīdu izomēriska forma, pēc struktūras līdzīga pirānam.
akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns.
kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem.
hiperglikēmija Palielināts glikozes daudzums asinīs.
hiperglikorahija Palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā.
urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu.
limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
anapnojas terapija pastiprinātas elpošanas vai elpināšanas izmantošana terapijā (atdzīvināšanā, narkozē).
krioglobulinēmija Patoloģisks stāvoklis, kad asinīs ir krioglobulīns; novērots leikozē, multiplajā mielomā u. c.
ahileīns Pelašķu glikozīds; saindēšanās izraisa sirds aritmiju.
erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
OGTT Perorālais glikozes tolerances (panesības) tests (angļu "oral glucose tolerance test").
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
holonarkoze Pilnīga narkoze.
robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem.
silikotuberkuloze Plaušu tuberkulozes un silikozes kombinācija.
plasma Plazma (2) - asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
koniofibroze Pneimokoniozes forma, kam raksturīga saistaudu hiperplāzija plaušās, piem., azbestoze un silikoze.
koniolimfostāze Pneimokoniozes forma, ko ierosina putekļi, kas bloķē limfātisko sistēmu, piem., antrakoze un sideroze.
termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
gelefekts Polimerizācijas paātrināšanās, pieaugot vides viskozitātei, ko parasti novēro radiācijas iniciētās blokkopolimerizācijas gaitā.
reopeksija Polimēru un keramikas masu viskozitātes palielināšanās, saglabājoties pastāvīgam deformēšanas ātrumam.
dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns.
glukozāns Polisaharīds, kura hidrolīzē rodas glukoze.
narkolīze Psihoanalīze, ko lieto, slimniekam atrodoties vieglas narkozes stāvoklī.
jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā.
radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
cirsoftalmija Radzenes stafiloma ar varikozu virsmu.
silikoartrīts Reimatoīdā poliartrīta un plaušu silikozes kombinācija.
eozinofilija Relatīva un absolūta eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās asinīs mieloleikozes, skarlatīnas, helmintozes, bronhiālās astmas u. c. gadījumos.
eozinofilā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir eozinofilie granulocīti.
plazmocitārā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinsainā dominē plazmocīti; uzskata, ka tā ir multiplās mielomas variants.
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
akorīns Rūgts glikozīds kalmju zemesstumbrā.
auranciamarīns Rūgts glikozīns apelsīna mizā.
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē.
helleborisms Saindēšanās ar ziemziežu ("Helleborus") glikozīdiem.
narko- Saistīts ar iemigšanu, narkozi, narkotikām (piem., narkolepsija, narkohipnoze, narkobizness).
leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs; tāds, kas slimo ar leikozi.
invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi.
hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā.
digitonīns Sarkanās uzpirkstītes saponīns (C56H92O29), kam nav tipiskās digitāla glikozīdu darbības.
sarkozinūrija Sarkozīna izdalīšanās urīnā.
sarkozinēmija Sarkozīna uzkrāšanās asinīs, parasti to izraisa sarkozīna dehidrogenāzes vai flavoproteīna defekts, kā arī izteikts folātu deficīts.
mišmišs Saspiestas žāvētas aprikozes.
sennozīdi Sennas lapu jeb kasiju antraglikozīdi.
mikotizācija Sēņu infekcijas pievienošanās citam bojājumam; sekundāra mikoze.
tuberkulosilikoze Silikoze vienlaikus ar tuberkulozi.
idoze Sintētiska heksoze, glukozes izomērs.
termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
altroze Sintētisks D-glukozes stereoizomērs.
digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā.
adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela.
kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
erizimozīds Skrajās jeb pelēkās pērkonenes glikozīds.
astenosfēra Slānis Zemes mantijas augšējā daļā 50-400 km dziļumā ar pazeminātu viskozitāti un palielinātu plastiskumu; izraisa lielu litosfēras plātņu horizontālu pārvietošanos (kontinentu dreifu).
hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu).
St Stokss (kinemātiskās viskozitātes mērvienība).
konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām.
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot.
sabiezēšana Šķidruma viskozitātes palielināšanās.
mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra).
mākslīgās šķiedras šķiedras, ko iegūst ķīmiskā apstrādē no dabiskiem materiāliem, piemēram, viskoze, acetātzīds.
celulozes ksantogenāts šķīstošs produkts, ko iegūst, apstrādājot sārmaino celulozi ar sēroglekli CS2; lieto celofāna un viskozes ražošanai.
vinilīns Šostakovska balzams, biezs, viskozs, gaišdzeltens šķidrums; lieto par Peru balzama aizstājēju.
stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
arkozs Tāds smilšakmens, ko veido arkozi.
ekstrūzija Tāds vulkāna izvirdums, kurā izplūst viskoza lava.
viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte; stigrs.
glikokinētisks Tāds, kas aktivē glikozi, lai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
antimikotisks Tāds, kas darbojas pret mikozēm.
leikemoīds Tāds, kas ir līdzīgs leikozei, piem., negatavu, leikozei raksturīgu celulāro elementu klātiene asinīs (sepses, tuberkulozes, karcinomas gadījumā).
termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
antihiperglikēmisks Tāds, kas pazemina paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
cianofors Tāds, kas satur zilskābi: attiecīgs uz dabiskajiem glikozīdiem, kas hidrolīzē veido zilskābi.
lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī.
tecēšanas temperatūra temperatūra, kurā amorfs materiāls karsējot pāriet no elastīga stāvokļa viskozi plūstošā stāvoklī.
Bazedova slimība tireotoksikoze.
paratireotoksikoze Toksikoze epitēlijķermenīšu hipersekrēcijas dēļ.
fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus.
linamarīns Toksisks glikozīds linsēklās; hidrolīzē veidojas acetons, glikoze un zilskābe.
kināze Transferāžu klases fermenti, kas nodrošina glikozes, glikogēna izmantošanu šūnās, veic kofermentu sintēzi, fosforizē olbaltumvielas.
ciklopropāns Trimetilēns, alicikliskais ogļūdeņradis, bezkrāsaina gāze, narkozes līdzeklis.
hitotrioze Trisaharīds, kas sastāv no trim glukozamīna vienībām; iegūts no hitīna.
solidols tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai; tavots.
taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā.
uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā).
koronilīns Vainadzīšu indīgs glikozīds.
kozi Varbūt; koz.
cirsoftalmija Varikozā konjunktīvas asinsvadu paplašināšanās.
cirsektomija Varikozas vēnas izoperēšana.
varikotomija Varikozas vēnas pārgriešana.
cirsodēze Varikozas vēnas pārsiešana.
filovarikoze Varikozes attīstība uz nervšķiedras aksona.
varikosklerotizācija Varikozu vēnu ārstēšana, radot mākslīgu sklerozi.
varikoflebīts Varikozu vēnu iekaisums.
varikektomija Varikozu vēnu izgriešana.
varikogrāfija Varikozu vēnu pinuma rentgenogrāfija.
onhocerks Veltenisko tārpu suga, kas ierosina dzīvnieku onhocerkozi.
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos.
narkozes līdzeklis viela, kas izraisa narkozi.
biezinātāji Vielas, kas palielina materiālu, produktu viskozitāti.
plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki.
merserizācija viena no viskozes ražošanas operācijām, kurā celulozi apstrādā ar koncentrētu sārmu 20-60 ⁰C temperatūrā.
etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
heksozes vienkāršākie monosaharīdu grupas ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (piemēram, glikoze, fruktoze).
gitoksīns Viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes.
antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
lanatozīds Viens no trijiem glikozīdiem "Digitalis lanata Ehrh." lapās.
patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības.
hederīns Vijīgās efejas augļu glikozīds.
hederagīns Vijīgās efejas glikozīds.
hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un glukozi asinīs.
eritrasma Virspusēja dermatomikoze ar dzeltenbrūniem, asi norobežotiem laukumiem padusēs un cirkšņos, kur lobās āda.
lamināra plūsma viskoza šķidruma plūsma, kurā šķidruma daļiņas sakārtoti virzās pa slāņiem un enerģijas pārdale (masas pārnesums starp slāņiem) notiek molekulārā līmenī; vērojama, ja plūsmas ātrums ir samērā neliels.
malta Viskoza, pusšķidra viela, naftas oksidēšanās un polimerizācijas produkts seklās iegulās; starpstāvoklis starp naftu un asfaltu; izmanto gudrona un tehnisko bitumu ieguvei.
viskoza Viskoze.
polinoze Viskozes šķiedru paveids, kas atšķiras ar lielāku šķiedras struktūrelementu sakārtotības pakāpi un viendabīgāku struktūru.
reoloģiskās īpašības viskozitāte, plasticitāte, elastība, veidojamība, plūstamība.
stigrums Vispārināta īpašība --> stigrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viskozums.
viskozums Vispārināta īpašība --> viskozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stigrums.
kolitoksikoze Zarnu nūjiņu vispārējas infekcijas radīta toksikoze.
Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju.
reoloģija Zinātnes nozare par vielu deformācijām un plūstamību; pēta procesus, kas attiecas uz neatgriezeniskām paliekošām deformācijām un dažādu viskozu un plastisku materiālu plūstamību.

koz citās vārdnīcās:

MEV

kùoz