Paplašinātā meklēšana
Meklējam kārtojums.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (169):
- piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
- diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
- eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- oktastils Astoņu kolonnu kārtojums vienā rindā.
- rep. Atkārtojums (receptēs).
- repetizione Atkārtojums.
- fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
- gredzena atskaņas atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo; aptveru atskaņas.
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums.
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā.
- adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam.
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums.
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
- paketes formāts datoru tīklā pārraidāmās paketes lauku sakārtojums un to izmēri.
- izkārtojums datu apstrādes sistēmās - rakstzīmju izvietojums ierakstā, datu blokā, datnē vai ziņojumā, kā arī to sakārtojums cietajā kopijā vai displeja ekrānā.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī.
- double Divkāršojums, atkārtojums; variācija.
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- elektroinstalācija Elektriskās enerģijas avotu, elektrisko ierīču un elektrisko vadu iekārtojums.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- lineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīts segmentu secīgs, lineārs izkārtojums.
- replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
- pāča frizūra, matu sakārtojums.
- galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
- pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- ditriglifs Grieķu doriskā antablementā 2 triglifu iekārtojums starp 2 kolonnu asīm.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- ierīkojums Iekārta, iekārtojums.
- iekārta Iekārtojums (1).
- aprikte Iekārtojums, iekārta, iestāde.
- rīce Iekārtojums, ierīce.
- aranžements Iekārtojums, ierīkojums; samierināšanās.
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši.
- rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
- ķīlis Izkārtojums, novietojums šaurleņķa trīsstūra veidā.
- pretkustība Izmainīts tēmas vai motīva atkārtojums ar intervālu pretēju virzienu.
- iegrozības Izvietojums un izkārtojums (mājas būvei).
- jaunuzbūve Jauns izkārtojums.
- dubultojums Kāda burta atkārtojums vārdā.
- aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
- dubls Kāda skaņdarba variēts atkārtojums.
- vadojums Kādas iekārtas vai ietaises iekšējo vadu izkārtojums un ierīkošana.
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- erogs Kārtība, sakārtojums.
- osatūra Kaulu sakārtojums ķermenī vai tā daļā.
- joniešu orderis kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- joniskais orderis kolonnu kārtojums, kam raksturīgs kapitelis ar volūtām, dziļas kanelūras, bāze; atšķiras ar salīdzinoši slaidākām proporcijām un izsmalcinātākām detaļām.
- antistrofa Kompozīcijas veids antīkajā traģēdijā, pirmā panta metra atkārtojums otrajā pantā.
- invertors Konstruktīvs iekārtojums akustiskajās sistēmās skaņas līmeņa paaugstināšanai zemajās frekvencēs.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
- labierīkojums Labiekārtojums.
- mikrostruktūra Leksikogrāfijā - elementu (datu) izkārtojums vārdnīcas (vai datubāzes) šķirklī.
- makrostruktūra Leksikogrāfijā - šķirkļu izkārtojums vārdnīcā (vai datubāzē).
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- fonētiskā epifora līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
- fonētiskā anafora līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
- riņģis Linu sauju sakārtojums lokveida gubā.
- repetītorijs Mācību atkārtojums, atkārtojams kurss.
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
- ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums.
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- frizūra Matu sakārtojums.
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
- trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
- ostinato Melodijas, ritma vai harmoniskās secības vairākkārtējs atkārtojums.
- metālu aktivitātes rinda metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- morfotaktika Morfēmu lineārais izkārtojums vārdā vai vārdformā.
- indigitācija Muskuļu savienojuma veids ar cīpslu vai aponeirozi - šķiedru pamīšus kārtojums.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- kārtojums RAID neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks").
- RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks").
- koagulācijas nekroze nekroze, kad šūnu proteīni koagulē, pie tam saglabājas iepriekšējais šūnu sakārtojums; visbiežāk vērojama infarkta gadījumā.
- neiromērija Nervu sistēmas sakārtojums segmentos.
- parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem; secība.
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
- kāpņveida nomats paralēli orientētu iežu bloku kāpņveida sakārtojums vienā virzienā, ja ir paralēlu plaisu sērija.
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums.
- sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri.
- izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus.
- reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
- vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu; šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- ritornels Pirmatnējā nozīmē - atkārtojums, refrēns.
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
- izvietojums Priekšmetu, elementu izkārtojums noteiktā veidā, kārtībā.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
- čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
- mozaīka regulārs krāsaino (sarkano, zaļo, zilo) elementu izkārtojums ļoti mazos gaismas filtros, kurus izmanto aditīvajā procesā.
- nokārta Regulējums, nokārtojums.
- reprīza Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā).
- reprīzs Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā).
- antanaklaze Retorikā apzināts vārda atkārtojums citādā nozīmē.
- blāķis Rudzu kūļu sakārtojums labības šķūnī; arī siena pants.
- institūts Sabiedrisks iekārtojums, nodibinājums.
- parfē Saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē; parfait.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
- kompozīcija Sastāvdaļu, elementu izkārtojums (vielai).
- liotrops Savienojumā "liotropās rindas" - jonu sakārtojums pēc to iedarbīguma uz šķīdinātāju vai tajā norisošajiem fizikālķīmiskajiem procesiem.
- konfigurācija savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums; savstarpējo (kā) attiecību kopums.
- kāpnes Secīgs, pakāpenisks (faktu, informācijas) izkārtojums.
- dos-a-dos sēdeklis, kurā cilvēki sēž ar muguru pret muguru; arī šāds sēdvietu izkārtojums (piemēram, transportlīdzeklī).
- topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_.
- piekļāvīgais siluets siluets, ko raksturo valkātāja figūras kontūru tuvināts atkārtojums.
- paratakse sintaktisko sakaru veids - sakārtojums.
- izklāsts Skaņdarba elementu (parasti tēmu) secīgs izkārtojums.
- instrumentācija Skaņdarba iekārtojums instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrācija Skaņdarba iekārtojums orķestrim; instrumentācija (1).
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību.
- razda Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja; rozete.
- lapu rozete spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
- rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
- epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās.
- anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā.
- amorfa Stilistiska figūra - vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums vairāku teikumu vai dzejas rindu sākumā.
- reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums.
- fibrācija Šķiedraina uzbūve; šķiedru sakārtojums; šķiedru veidošanās.
- citoarhitektūra Šūnu sakārtojums orgānu vai audu struktūrā, sevišķi galvas smadzeņu garozā.
- nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
- frāzējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
- vārdnīcveida Tāds, kam ir vārdnīcām raksturīgais materiāla sakārtojums.
- hipotakse Teikumu, teikuma locekļu pakārtojums.
- mēbelējums Telpas iekārtojums ar mēbelēm.
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- ultrastruktūra Ultramikroskopisku daļiņu sakārtojums.
- tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
- konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā).
- forma Uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- saslaista Uzbūve, iekārtojums.
- saslaists Uzbūve, iekārtojums.
- sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- skaņas kvalitāte valodas skaņas enerģijas izkārtojums, kas skaņas spektrā atšķirvienu skaņu no citas.
- sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- sineze Valodniecībā - vārdu sakārtojums tā, lai rastos zināma jēga.
- vārdu secība vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme.
- vērtību sistēma vērtību sakārtojums pēc to svarīguma attiecībā citai pret citu; cilvēka vērtību sistēma raksturo viņu kā personību.
- imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ.
- gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
- sacepums vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts ēdiens, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums, kam produktu saistīšanai pievienota ola.
- variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
- kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
- branhiomērisms Viscerālo loku jeb branhiomēru sērijveida sakārtojums.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
kārtojums citās vārdnīcās:
MLVV