Paplašinātā meklēšana
Meklējam jole.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (84):
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- kvinta Alta vijole (brača).
- quinte Alta vijole.
- notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
- altvijole Brača; alta vijole.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- naktsvijolīte Dem. --> naktsvijole.
- ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments.
- klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis.
- klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis.
- vijolkoncerts Koncerts vijolei un simfoniskajam vai kamerorķestrim.
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
- kreimene Naktsvijole ("Platanthera").
- kupinis Naktsvijole ("Platanthera").
- naktspamaša Naktsvijole ("Platanthera").
- naktsvijoliņš Naktsvijole ("Platanthera").
- spīgana Naktsvijole ("Platanthera").
- baltie piestiņi naktsvijole.
- dzegužpieši Naktsvijoles.
- pestiņi Naktsvijoles.
- platanthera Naktsvijoles.
- ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
- pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- čīgas Nemākulīga spēlēšana (parasti vijole).
- izčīgāt Nemākulīgi izspēlēt, atskaņot (uz vijoles).
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru.
- strindzināt Noskaņot (vijoles stīgu).
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika.
- pazode Rīks pie vijoles, kuru muzikants piespiežot ar zodu tur vijoli.
- vijoļskaņdarbs Skaņdarbs vijolei; vijoļdarbs.
- vijoļdarbs Skaņdarbs vijolei; vijoļskaņdarbs.
- postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia").
- bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
- dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
- Platanthera bifolia smaržīgā naktsvijole.
- kreimpuķe Smaržīgā naktsvijole.
- vijoļsonāte Sonāte vijolei.
- brača Stīgu instruments, alts; alta vijole.
- Mardžoleta tulpe tulpju suga ("Tulipa marjolettii").
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- čīgas Vijole (slikta).
- smuigas Vijole; smuikas.
- peivule vijole.
- pivole vijole.
- čīka Vijole.
- duidas Vijole.
- džīga Vijole.
- džigas Vijole.
- gūža Vijole.
- kulksa Vijole.
- mazspēles Vijole.
- pidele Vijole.
- pijole Vijole.
- pivule Vijole.
- pīvules Vijole.
- skripka Vijole.
- smuika Vijole.
- smuikas Vijole.
- vijoļliteratūra Vijolei komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
- vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
- vijoļu dzimta vijolei radniecīgo dažāda lieluma instrumentu kopums: vijole, alts, čells un kontrabass.
- quinte Vijoles "mi (e)" stīgas nosaukums.
- cantino Vijoles augstākā stīga.
- būgons vijoles lociņš.
- bogans Vijoles lociņš.
- bogins Vijoles lociņš.
- brauķis Vijoles lociņš.
- smičuks Vijoles lociņš.
- videle Vijoles lociņš.
- kvinta vijoles pirmā stīga ar visaugstāko toni.
- roķis Vijoles roķis - vijoles kakls.
- vijoļspēle Vijoles spēle.
- ķilpe Vijoles steķītis.
- prīma Vijoles, čella pirmā stīga.
- Platanthera chlorantha zaļziedu naktsvijole.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa jole.