Paplašinātā meklēšana
Meklējam jel.
Atrasts vārdos (68):
- jel:1
- jele:1
- jele:2
- jelga:1
- jelga:3
- jelga:2
- jelgs:1
- jeldēt:1
- jelgas:1
- jelkad:1
- jelkas:1
- jelzis:1
- Anjelo:1
- Bijela:1
- Bjella:1
- Čajeli:1
- dējele:1
- fjelds:1
- fjells:1
- Fjelša:1
- mājele:1
- sejele:1
- jelgava:1
- jelkāds:1
- Bajelsa:1
- Bjeliši:1
- dējelis:1
- Genjeli:1
- Marjela:1
- Meijela:1
- vējelis:1
- Kavrjela:1
- Kjelanga:1
- kraujels:1
- Marijela:1
- Mjelnirs:1
- spanjels:1
- spenjels:1
- jelgaviņa:1
- Jezofijel:1
- Bjelovara:1
- Jangijela:1
- Khajeliča:1
- kraujelis:1
- Mjadzjela:1
- piefjeldu:1
- Pjelagosa:1
- Berjelmirs:1
- Ferjelanda:1
- Sulitjelma:1
- jelgavnieks:1
- Dovrefjells:1
- Heklefjells:1
- Hjellefjūra:1
- Jaunjelgava:1
- Šitelfjella:1
- jelgavinieši:1
- Bjelaazjorska:1
- narkomindjels:1
- nesējelements:1
- jaunjelgavieši:1
- jelgavkrastieši:1
- leģētājelements:1
- krustotājelastība:1
- noslēdzējelements:1
- uztvērējelektrods:1
- pārslēdzējelements:1
- savienotājelements:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (126):
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs
- Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
- Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
- Aželtake apdzīvota vieta Māršala Salās (_Ajeltake_), to dienvidu atzarā
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- elektronattēls Attēls, kuru uz kameras raidlampas veido elektronu emisija no fotokatoda; izraisa luminoforu un uztvērējelektrodu darbības inerce
- Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
- Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā
- Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
- Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
- flancis Caurules savienotājelements
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Skaidriņš ezers Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, platība - <1 ha
- fjells Fjelds
- plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu
- Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā
- cikliska grupa grupa, kuras visi elementi ir kāda tās elementa (veidotājelementa) pakāpes
- Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Friedrichstadt Jaunjelgava
- Frīdrihštate Jaunjelgavas nosaukums 1646.-1795. g.
- daudzesieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzese" iedzīvotāji
- jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji
- lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
- talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji
- biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
- secieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Sece" iedzīvotāji
- štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji
- Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
- zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
- vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji
- Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija
- ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji
- Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
- Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
- ben jel
- bene jel
- jal jel
- jala jel
- jali jel
- je jel
- jale jel; jal
- Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
- laids Kāpņu nesējelements
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
- Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums
- Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Mari Republika Marijelas Republika Krievijā
- čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
- Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
- aizvars Noslēdzējelements, kas neļauj vielai izplūst no tilpnes
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
- Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
- Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā
- Aulād Džellāla pilsēta Alžīrijā (_Ouled Djellal_), Biskras vilājā
- Bjelovara pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čazma pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Daruvara pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Garešnica pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kandēlo pilsēta Itālijā ("Candelo"), Pjemontas reģiona Bjellas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozmodemjanska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Joškarola pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļesniča pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 12700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Pokrajci pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 1900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Nedakusi pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 2300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Resnika pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 2700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Meijela pilsēta Nīderlandē ("Meijel"), Limburgas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jenagoa pilsēta Nigērijā ("Yenagoa"), Bajelsas štata administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
- Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja
- brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis
- piefjeldu tas, kas atrodas tuvu Skandināvijas kalnu masīviem - fjeldiem
- marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- narkomindjels Tautas ārlietu komisariāts, PSRS ārlietu ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat inostrannih djel")
- Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
- Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
- Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
- pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi
- varig vai ar, vai jel, vēl it
- Jaunpilsēta viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
- Jaunpilsētiņa viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
- Neustadt viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
- Neustadtchen viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
jel citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV