Paplašinātā meklēšana
Meklējam izzināt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (94):
- nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
- sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī rokā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- kognitīvs ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, kā pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība).
- izkrāpt Ar viltu izzināt.
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas.
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju.
- zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
- zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- burties cītīgi pētīt, meklēt, izzināt informāciju
- ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- ģeneratīvā gramatika gramatikas apakšnozare, kurā cenšas izzināt un formulēt likumus, pēc kuriem runātāji veido sintaktiskas struktūras.
- vurkačāt Izmeklēt, izzināt, izpētīt.
- nolasīt no acīm (kādam) kaut ko izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- dabūt zināt izzināt, uzzināt.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- sataujāt Jautājot noskaidrot, izzināt.
- satauļāt Jautājot noskaidrot, izzināt.
- izaklausīties Klausoties izzināt, pārbaudīt.
- izklausīt Klausoties izzināt, pārbaudīt.
- izklaust Klausoties izzināt, pārbaudīt.
- saklaustīties Klausoties izzināt.
- meklējumi Mēģinājumi, cenšanās izzināt, izvēlēties.
- taulēt Meklējot jautāt, izzināt.
- tauņāties Meklējot jautāt, izzināt.
- tautāt Meklējot jautāt, izzināt.
- tauvēt Meklējot jautāt, izzināt.
- tākaļāt Meklēt, jautāt, izzināt.
- neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
- ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
- marināt No ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem.
- neizzināms Nolieguma divdabis --> izzināt.
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt.
- antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību.
- izdabūt Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
- atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos).
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- izlenkt Piemeklēt, izzināt, izraudzīt, atrast, (īsto momentu vai vietu).
- izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
- klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt.
- izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2); faktu, datu apkopojums.
- izziņa Process, rezultāts --> izzināt (1).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- aizšņukurēties Rakņājoties, cenšoties izzināt, atrast, sameklēt informāciju, noskaidrot līdz izpratnei.
- pitometrs Rīks, ar ko izzināt mucu lielumu.
- sasekt Sadzīt pēdas; izzināt.
- uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- stereognostika Spēja izzināt ar taustes palīdzību (cieto) ķermeņu formas.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
- kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
- neizpētīts Tāds, kas nav vispusīgi izpētīts, izzināts.
- jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- neizzināms Tāds, ko nav iespējams izzināt (par reālo īstenību, tās parādībām).
- jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts; jaunatklājums.
- jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- noslēpums tas, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
- ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt.
- tauņāt Taujāt; meklējot jautāt, izzināt.
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos.
- meklējumi Tiekšanās, mēģinājumi izzināt (jauno, nezināmo).
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
- dazināt Uzzināt, izzināt.
- pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
- apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
izzināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV