Paplašinātā meklēšana
Meklējam izdomāt.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (64):
- aizmeloties Aiziet ar izdomātu ieganstu.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt.
- antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
- pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2).
- noduzot Domāt, nespējot neko izdomāt.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- izpunktierēties Ilgāku laiku censties izdomāt.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- inteligibls izdomāts, nereāls.
- izpunkterēt Izgudrot, izdomāt, izplānot.
- izceikināt Izgudrot, izdomāt.
- izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties.
- snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
- se non e vero, eben trovato ja tā arī nav patiesība, tad tomēr tas ir labi izdomāts.
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
- salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt.
- pusdoma Līdz galam neizdomāta doma.
- nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- no gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
- krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest).
- snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
- apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
- piepušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- čaiņiks nevāra pietrūkst prāta spēju, nevar (ko) izdomāt.
- pielikt (ko) no sevis pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
- izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
- piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- čulkstēt Runāt ko izdomātu, niekus.
- kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
- trulums Saka, kad nekā nevar izdomāt.
- safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
- izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
- izsūkt (arī izzīst) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- izzīst (arī izsūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- (iz)zīst (retāk (iz)-sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- reāls Tāds, kas eksistē īstenībā; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
- gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju); arī šablonisks.
- leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs.
- rasties Tikt izdomātam, atrastam (par vārdiem, nosaukumiem).
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās); tikt izdomātam, izgudrotam.
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
izdomāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV