Paplašinātā meklēšana

Meklējam irde.

Atrasts vārdos (43):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (384):

kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
audiometrs aparāts dzirdes asuma noteikšanai
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
auditīvs ar dzirdes uztveri saistīts
uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ)
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda
irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
birdaža Birdeklis (2)
birzakains Birzens, drupans, irdens
geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla)
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
vājdzirdīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs
caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs
pūznīgs čaugans, irdens
čaudrans Čaugans; irdens
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem
pužināt darīt čauganu, irdenu; arī bužināt
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā
čārbīgs drupans, irdens
aknains Drupans, irdens
dropans Drupans, irdens
drupains Drupans, irdens
drupaklains Drupans, irdens
drupalains Drupans, irdens
drupanains Drupans, irdens
trupins Drupans, irdens
truslens Drupans, irdens
trusens Drupans, trausls; irdens
drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens
jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
paradenīts Dziedzera irdeno apaudu iekaisums
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā)
dzirdiklis Dzirde
dzirdiņš Dzirde
sadzirde Dzirde
auss Dzirde, dzirdes spēja
kurst Dzirdei pasliktināties
daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
odinakūze Dzirdes kairinājuma uztvere, kas saistīta ar sāpēm
salpingoskopija Dzirdes kanāla apskate
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām
eistahīts Dzirdes kanāla iekaisums
siringīts Dzirdes kanāla iekaisums
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
salpingostenohorija Dzirdes kanāla stenoze vai striktūra
iedzerklis Dzirdes kanāls ausī
iedžerklis Dzirdes kanāls ausī
iedzirklis Dzirdes kanāls ausī
iedzirknis Dzirdes kanāls ausī
ieģērkle Dzirdes kanāls ausī
ieģerle Dzirdes kanāls ausī
dzirdūklis Dzirdes kanāls cūkas ausīs
akoasms Dzirdes malds, resp., halucinācija
akuestēzija Dzirdes maņa
barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa
auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu
audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija
akumetrija Dzirdes pārbaude ar runu un kamertoņiem
audiogramma Dzirdes pārbaudes rezultātu grafisks pieraksts, kas iegūts ar audiometru
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu
presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā
hipakūzija Dzirdes pavājināšanās
fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē
otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs
atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties
akūzija Dzirdes spēja, dzirde
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama
bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde
akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle)
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums
aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā
gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā
sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums
auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta)
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā)
audiklāvs ierīce dzirdes uzlabošanai
dentifons ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai)
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās)
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
akumetrs instruments dzirdes asuma mērīšanai
salpingoskops instruments dzirdes kanāla apskatei
audioskops instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra
viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai
saistītais makrofāgs irdeno saistaudu makrofāgs
grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
šķidrs irdens, viegli šķirams, nesapikājies
taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni)
cirsties izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni
šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus
zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija
ķauzis kaut kas irdens
birsnis kaut kas irdens, drupans
Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2)
izkūdroties kļūt irdenam
izburbēt kļūt irdenam, arī porainam
izčūgarāt kļūt irdenam, drupanam, mīkstam
čaugot kļūt irdenam, mīkstam, birstošam
izčaurēt kļūt irdenam, porainam
izčaurēties kļūt irdenam, porainam
izkurcināties kļūt irdenam, porainam (par zemi)
izčāgāt kļūt porainam, viscaur irdenam
izdēdēt kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
saburbēt kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
hromestēzija Krāsas sajutās asociācija ar dzirdes, garšas vai ožas sajūtām
biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas
pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu)
kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu)
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu)
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu)
iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu)
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu
labas ausis laba dzirde
smalka dzirde laba dzirde
plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere
smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu)
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu
lēsens Lēsena zeme - sarkana, ļoti irdena purva zeme ar koku atliekām
aglomerēšana Lielu, porainu gabalu veidošana no irdena, smalku daļiņu materiāla
elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto
mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts, irdens
pelni ļoti sausa, smalka irdena zeme
kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans)
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
šļacāns Mīksta, irdena masa, šķidra viela
traskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp
trusans Mīksts, irdens, kas viegli drūp
truskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās un pazemes tukšumu veidošanās
histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert
pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
blieka Neirdena zeme
lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā
bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
oksiakoja Nenormāli asa dzirde
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem)
epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks
tarteletes no irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai
smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni
salping- norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu
salpingo- norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu
audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas
izčagināt padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt
izpužināt padarīt čauganu, irdenu; izbužināt
papužināt padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt
izkūdrāt padarīt irdenu
izkūdrot padarīt irdenu
kūdrot padarīt irdenu, izkūdrot
apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
paviegls Pairdens (par augsni)
raust pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku)
paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
irdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens
sairdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens
uzirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu
psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām
mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi)
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1)
uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1)
māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem
ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens
šūmains Porains, irdens
diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi
gleba Pūpēžu klases sēņu augļķermeņu iekšējā irdenākā daļa
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā
ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem
faringosalpingīts Rīkles un dzirdes kanāla iekaisums
augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde
zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana
melodisks saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams
modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
ausis kā zaķim saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
izsalot Salā kļūt irdenam (parasti par sniegu)
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
pairdens samērā, arī mazliet irdens
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem)
palsains Sauss un irdens
virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā
sirdulis Sirdeklis, kas ātri skaišas
halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību
izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs
parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu)
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs
smerža Smirdeklis
parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; pamataudi (1)
pamataudi specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; parenhīma (1)
grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā)
sūkļveida- Sūkļains; porains, irdens
rušināt šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem)
barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām)
andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās
retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
vājdzirdīgs tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
skanīgs tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu)
pakurls tāds, kam ir pavāja dzirde
puskurls tāds, kam it ļoti vāja dzirde
kurls tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem)
kurls tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem)
kurls tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas
infratubāls tāds, kas atrodas zem (dzirdes) kanāla
infrastapediāls tāds, kas atrodas zem kāpslīša (viena no dzirdes kauliņiem)
silts tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru)
skatuvisks tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus
scēnisks tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks
skanīgs tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
pļekains tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
pļekaiņš tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
pļekans tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
trupens tāds, kas viegli drūp, sairst; arī irdens
birzens tāds, kas viegli un ātri drūp, sabirst sīkās daļās, drupans, irdens
skanīgs tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas
čaugans tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts
skanīgs tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību)
smerdeklis tas (tāds), kas smird; smirdeklis
čarba tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis
čorba tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana
izairdināties Tiekot apstrādātam, kļūt irdenam (par augsni)
izaecēties Tiekot ecētam, kļūt irdenam
iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni)
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu)
dizakūzija Traucēta dzirde; pakurlums
kūdrāt Trūdēt, kļūt irdenam, veidoties par kūdru
trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars
aerenhīma Ūdeņu un purvu augu irdenie audi, kuru šūnstarpās ir gaiss
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
kašņāt vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā
kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
vājas ausis vāja dzirde
švakas ausis vāja dzirde
švaka dzirde vāja dzirde
raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā)
ērtnība Vaļīgums, irdenums; palaidnība
aglomerēt veidot lielus, porainus gabalus no irdena, smalku daļiņu materiāla
deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām
pacilans Vidēji irdens, čaugans
iekratināt Viegli (irdeni) iekratīt
trupalns Viegli drūpošs, arī irdens; trupans
drupans Viegli drūpošs; arī irdens
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
raisīgs Viegls, irdens (parasti par sniegu)
šautris Viegls, irdens (parasti par zemi)
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru
akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana)
laktiņa viens no dzirdes kauliņiem vidusausī
kāpslītis viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā
āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu
vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem
Virdīte Virde, Gaujas pieteka
gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst; novietot gāzē, irdenā vielā
bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās)
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem)
ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā)
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
čauganums vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
irdenums vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme
irdenība vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
klazmatocīts Zarots bazofils fagocīts jeb makrofāgs irdenajos saistaudos; histiocīts
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu

irde citās vārdnīcās:

MLVV

irde

LLVV

irde