Paplašinātā meklēšana
Meklējam irde.
Atrasts vārdos (43):
- irde:1
- birde:1
- Virde:1
- apirde:1
- dzirde:1
- dzirde:2
- irdens:1
- smirde:1
- apvirde:1
- irdenot:1
- jirdens:1
- mirdele:1
- pasirde:1
- birdelēt:1
- dzirdes-:1
- irdenība:1
- irdenums:1
- pairdens:1
- piesirde:1
- pirdekls:1
- pirdelis:1
- sadzirde:1
- smirdele:1
- smirdens:1
- Bekirdere:1
- birdeklēt:1
- birdeklis:1
- dzirdedze:1
- Kirdemira:1
- pelnbirde:1
- pirdeklis:1
- sirdeklis:1
- smirdelēt:1
- smirdelis:1
- smirdenes:1
- smirdenis:1
- uzirdenot:1
- dzirdeklis:1
- dzirdeklis:2
- smirdeklis:1
- uzbirdelēt:1
- Gross-Dirden:1
- Klein-Dirden:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (200):
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- audiometrs aparāts dzirdes asuma noteikšanai
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- auditīvs ar dzirdes uztveri saistīts
- uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ)
- gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
- apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda
- irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
- birdaža Birdeklis (2)
- birzakains Birzens, drupans, irdens
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla)
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
- izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans
- minerālie būvmateriāli, dabiskie celtniecībā izmantojamie ieži; izšķir cietos un irdenos minerālos būvmateriālus
- timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
- vājdzirdīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
- akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
- čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs
- caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs
- pūznīgs čaugans, irdens
- čaudrans Čaugans; irdens
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem
- pužināt darīt čauganu, irdenu; arī bužināt
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
- surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā
- čārbīgs drupans, irdens
- aknains Drupans, irdens
- dropans Drupans, irdens
- drupains Drupans, irdens
- drupaklains Drupans, irdens
- drupalains Drupans, irdens
- drupanains Drupans, irdens
- trupins Drupans, irdens
- truslens Drupans, irdens
- trusens Drupans, trausls; irdens
- drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- paradenīts Dziedzera irdeno apaudu iekaisums
- nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā)
- dzirdiklis Dzirde
- dzirdiņš Dzirde
- sadzirde Dzirde
- auss Dzirde, dzirdes spēja
- kurst Dzirdei pasliktināties
- daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs
- labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem
- LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
- odinakūze Dzirdes kairinājuma uztvere, kas saistīta ar sāpēm
- salpingoskopija Dzirdes kanāla apskate
- rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām
- eistahīts Dzirdes kanāla iekaisums
- siringīts Dzirdes kanāla iekaisums
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
- salpingostenohorija Dzirdes kanāla stenoze vai striktūra
- iedzerklis Dzirdes kanāls ausī
- iedžerklis Dzirdes kanāls ausī
- iedzirklis Dzirdes kanāls ausī
- iedzirknis Dzirdes kanāls ausī
- ieģērkle Dzirdes kanāls ausī
- ieģerle Dzirdes kanāls ausī
- dzirdūklis Dzirdes kanāls cūkas ausīs
- akoasms Dzirdes malds, resp., halucinācija
- akuestēzija Dzirdes maņa
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa
- auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija
- akumetrija Dzirdes pārbaude ar runu un kamertoņiem
- audiogramma Dzirdes pārbaudes rezultātu grafisks pieraksts, kas iegūts ar audiometru
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu
- presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā
- hipakūzija Dzirdes pavājināšanās
- fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē
- otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs
- atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties
- akūzija Dzirdes spēja, dzirde
- pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija
- ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama
- bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde
- akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle)
- tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām
- fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums
- aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā
- gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā
- sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu
- vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums
- auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta)
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
- pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā)
- audiklāvs ierīce dzirdes uzlabošanai
- dentifons ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai)
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās)
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
- akumetrs instruments dzirdes asuma mērīšanai
- salpingoskops instruments dzirdes kanāla apskatei
- audioskops instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra
- kupena irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze
- irde irdena kārta, slānis
- dolomītmilti irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai
- avotkaļķi irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem
- episklēra irdenie saistaudi starp konjunktīvu un sklēru
- zemgļotāda irdenie saistaudi, kas atrodas zem gļotādas
- epicistīts irdeno saistaudu iekaisums virs urīnpūšļa
- saistītais makrofāgs irdeno saistaudu makrofāgs
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- drupalns irdens
- ērdrs irdens
- ērds irdens
- ērtans irdens
- ērtns irdens
- gaurs irdens
- irdans irdens
- irdns irdens
- irds irdens
- irtens irdens
- izburbējis irdens
- jirdens irdens
- rušens irdens
- virzens irdens
- palss irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2)
- palsens irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3)
- grants irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem
- regolīts irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
- smiltis irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
- mollase irdens smilšakmens Alpos
- rusenis irdens sniegs
- uzsalne irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- sačākstējis irdens, caurumains, nestiprs
- paldens irdens, čagans
- ārdavains irdens, čaugans
- ārdavs irdens, čaugans
- ārdens irdens, čaugans
- izčākstējis irdens, čaugans
- peldens irdens, čaugans
- pelkans irdens, čaugans
- rekls irdens, čaugans
- sautrs irdens, čaugans
- sterbeļains irdens, čaugans
- cilu irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts)
- čaurans irdens, čaugans, caurumains
- šautrs irdens, čaugans; porains, nesablīvēts
- čauga irdens, drupans
- čauka irdens, sačākstējis sniegs pavasarī
- čauksters irdens, saplaisājis, drupans
- idrs irdens, satrunējis
- izčērkstējis irdens, satrunējis, porains
- aleirīts irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem
- trepans irdens, trapans
- trepens irdens, trapans
- trupans irdens, viegli drūpošs; trapans
Atrasts piemēros (7):
- veikt Abi jaunie sportisti vieglā, elastīgā solī veica gan stāvos kāpumus, gan irdenās smiltis un nodemonstrēja atzīstamu skrējiena tehniku.
- dzīt Bet Aļģirdam nebija muzikālās dzirdes, un visādas liras un dūdas dzina viņu neprātā.
- buņģieris Grupa kādu gadu vairs nepastāv, jo buņģierim saasinājās dzirdes problēmas.
- mežrags Jaunībā spēlēju mežragu, dzirde, tā teikt, ir.
- brīnišķs Stila izjūta, šī brīnišķā spēja virtuozi improvizēt, arī, kā tautā mēdzam teikt, laba gaume, līdzīgi kā skaista balss vai izcila muzikālā dzirde, ir dabas dāvāta.
- līdzīgi Stila izjūta, šī brīnišķā spēja virtuozi improvizēt, arī, kā tautā mēdzam teikt, laba gaume, līdzīgi kā skaista balss vai izcila muzikālā dzirde, ir dabas dāvāta.
- ziedputekšņi Viņa elpo ziedputekšņus, siena čaukstošo padevību, zemes pēclietus irdenumu.
irde citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv