Paplašinātā meklēšana
Meklējam ikdien.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (142):
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
- puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
- sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
- mielot Dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts.
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- amida Galvenā jūdu ikdienas lūgšana, ko skaita stāvot kājās.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu.
- mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- svārstveida migrācija ikdienas vai arī iknedēļas iedzīvotāju pārvietošanās uz darbu vai mācībām no vienas apdzīvotas vietas uz citu.
- sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
- ikdiena ikdienība.
- proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums; arī ikdienība.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
- namazs Islāma rituāls, obligātas pieckārtējas ikdienas lūgšanas.
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
- eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma.
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
- sadzīves komēdija komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
- labbūtība koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.
- operatīvā kontrole kontroles ikdienas īstenošana: uzņēmējdarbības plānu un to izpildes rezultātu pārraudzība, pārbaude, revīzija.
- Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
- kopa Lauku saimniecības ikdienas darbu kopums.
- mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
- iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- ekstraordinārs Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
- neordinārs Neparasts, neikdienišķs; tāds, kas atšķiras no citiem.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
- fizioloģiskā leikocitoze normāla, ritmiska ikdienas leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošās asinīs.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- ikdienīgs Parasts, ikdienišķs.
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- deldēt mēli pārrunāt ko ikdienišķu, visur saskatot ko peļamu, aprunāt kādu.
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
- apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- piekopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
- piezemēties Pazemināties, kļūt ikdienišķam, parastam.
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- sarunu valoda personas ikdienas saziņas galvenā valoda.
- dzīvot zaļi (arī zili zaļi) piekopt dabai draudzīgus ikdienas paradumus
- funkcionālās prasmes prasmes, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai patstāvīgi veiktu noteiktas ikdienas dzīves darbības.
- manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā; iedzīve.
- medikalizācija process, kurā ikdienas dzīves norises vai nemedicīniskas problēmas tiek raksturotas kā medicīniskas, piedēvējot tām slimības vai patoloģijas statusu.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles.
- praktisks Saistīts ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu.
- pelēcīgs Samērā neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku, cilvēku grupu).
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- senparasts Sen parasts, ilgstoši ikdienišķs.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- sociālā darba prakse sociālā darba aktivitātes, ko sociālais darbinieks veic ikdienas darbā dažādos sociālā darba prakses līmeņos; ietver sociālā darba vērtību, principu, teoriju un metožu profesionālu izmantošanu.
- ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā).
- klientu novērošana sociālā darba metode, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks cik vien iespējams neuzkrītoši novēro klientu ikdienas dzīvē un piedalās viņa ikdienas darbībās.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- bērna aprūpe sociālās palīdzības veids, bērnu ikdienas vajadzību apmierināšana un koordinēšana, lai nodrošinātu adekvātu attīstību.
- estētiskā kompetence spēja izprast ikdienas jauno estētiku.
- aktīva atpūta spēku, enerģijas atjaunošana no ikdienas darba atšķirīgās nodarbībās (piemēram, piedaloties sporta vai kultūras dzīves pasākumos).
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē.
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- C!Q! Studentu korporācijas konventa nams (dzīvoklis), vieta kur norisinās korporācijas ikdiena un daļā korporāciju ir iespējams arī dzīvot tās biedriem (izcelsme no latīņu un franču vārdu hibrīda "Conventsquartier").
- iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
- idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
- parasts Tāds, kad nenotiek nekas neikdienišķs, sevišķs (par laikposmu).
- oriģināls Tāds, kas ar ko atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku); savdabīgs, neparasts, neikdienišķs.
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- pierasts Tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs.
- triviāls Tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs; arī neievērojams.
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā); tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
- svinīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu).
- pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
- diendienas Tāds, kas ir vai notiek, noris katru dienu; ikdienas.
- pelēcīgs Tāds, kas ir vienmuļš, neizteiksmīgs, ikdienišķs; tāds, kas neizraisa interesi.
- nedienišks Tāds, kas nav ikdienišķs, ir neparasts.
- parasts Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
- piezemēts tāds, kas nav pretenciozs; parasts, ikdienišķs.
- ordinārs Tāds, kas neatšķiras no kā cita; parasts; arī ikdienišķs.
- valka Tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem).
- valku Tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem).
- valkus Tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem).
- svēts Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes; tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs.
- aprasts Tāds, kas vairs neizraisa ievērību, tāds, kas kļuvis ikdienišķs; daļēji pierasts.
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta.
- ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
- sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
- tika U veida zīme jogas pierē, kas liecina par garīgā ideāla sasniegšanu, tās zīmēšana ir hinduista ikdienas rituāls.
- pārtikas universālveikals universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
- veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- pierast Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu.
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
- agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot.
- kopties Veikt ikdienas darbus saimniecībā.
- svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes.
- tehniskā mehānika vienkāršāko teorētiskās mehānikas, materiālu pretestības, mašīnu un mehānismu teorijas zināšanu kopa, ko izmanto mehānikas vienkāršāko uzdevumu risināšanā ikdienas dzīvē.
- allažība Vienmuļība, ikdienība.
- komandas darbs viens no sadarbības veidiem, kam raksturīga divu vai vairāku speciālistu (vienas vai vairāku nozaru) ikdienas sadarbība noteiktu mērķu sasniegšanai.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto).
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. otrā puse), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neikdienišķība Vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilumbrunči Zilgani sieviešu ikdienas svārki.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ikdien.