Paplašinātā meklēšana
Meklējam guls.
Atrasts vārdos (67):
- guls:1
- gulsāt:1
- deguls:1
- moguls:1
- noguls:1
- Reguls:1
- vaguls:1
- gulsēta:1
- gulsnāt:1
- gulsnēt:1
- gulsnis:1
- gulstīt:1
- aizguls:1
- bunguls:1
- gaiguls:1
- koaguls:1
- kunguls:1
- ķinguls:1
- mazguls:1
- mirguls:1
- muzguls:1
- pieguls:1
- proguls:1
- runguls:1
- saiguls:1
- gulsenis:1
- bringuls:1
- džinguls:1
- Huvsguls:1
- mudžguls:1
- spurguls:1
- zvārguls:1
- zvirguls:1
- žņurguls:1
- gulskapis:1
- gulstavāt:1
- gulstavot:1
- gulstrops:1
- gulstuļot:1
- Hubsuguls:1
- sprunguls:1
- strunguls:1
- trianguls:1
- iegulstīt:1
- izgulsnēt:1
- nogulsnes:1
- nogulsnēt:1
- nogulsnis:1
- gulsnēties:1
- gulsnīties:1
- gulstīties:1
- lielmoguls:1
- pārgulsnēt:1
- gulstavnīca:1
- atgulstavāt:1
- gulstavnieks:1
- iegulsnēties:1
- iegulstīties:1
- izgulsnējums:1
- izgulsnēties:1
- nogulsnējums:1
- nogulsnēties:1
- nogulsnīties:1
- nogulstīties:1
- sagulsnēties:1
- sagulstīties:1
- nogulsnināšana:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (247):
- siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
- paķimene Alus nogulsnes (no rauga).
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
- kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos.
- sedimentārs Ar nogulsnējumu raksturu.
- sērt Ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt.
- sērst Ar smiltīm pienest, piegulsnēt.
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai.
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti.
- atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt.
- atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm).
- NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
- nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas.
- filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra.
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
- hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
- haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim.
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos.
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- vaguliņš Dem. --> vaguls.
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
- neapmalots gulsnis divskaldņu brusas veida gulsnis.
- sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
- galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā.
- sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
- duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes.
- selkme Duļķe, nogulsnes.
- duļķe Duļķes; nogulsnes.
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
- špala Dzelzceļa gulsnis.
- špale Dzelzceļa gulsnis.
- lapatka Dzelzceļa sliežu gulsnis.
- miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- ezeru nogulumi ezeros nogulsnējušies ieži.
- saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi.
- fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- glēma Gļotainas nogulsnes.
- apmalots gulsnis gulsnis četrskaldņu brusas veidā.
- hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams.
- hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos.
- Hubsuguls Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos.
- Kosogols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos.
- Huvsgols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļu daļā.
- nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos.
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
- tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams.
- morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs.
- krioproteīns Ikviens asins proteīns, kas izgulsnējas pēc atdzesēšanas.
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
- Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
- salpingolitiāze Izgulsnējumi uz olvadu sienām.
- izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību.
- žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes.
- estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
- kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu.
- bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
- kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
- nefrokalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās nieru kanāliņos.
- pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
- osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
- drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
- drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
- kazeācija Kazeīna nogulsnēšanās.
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- staubenis Koka sprunguls ar paresninājumu vienā galā.
- hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā.
- smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes.
- ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm.
- indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē.
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- panga Lipīdu izgulsnējumi artērijās aterosklerozes gadījumā.
- ateromatoze Lipoīdu izgulsnēšanās multiplu mezglu ateromu veidā.
- tofolipoma Lipoma, kurā ir urātu izgulsnējumi.
- blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
- fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā.
- aglutinācija mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana un izgulsnēšanās specifisku antivielu aglutinīnu iedarbībā.
- trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros.
- lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās.
- katla akmens minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
- lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas.
- intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi.
- osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas.
- sadugāties no nogulsnēm kļūt duļķainam.
- akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
- melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu.
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
- sediments Nogulsnes, saneši.
- depozīts nogulsnes.
- nogulas Nogulsnes.
- nosēdas Nogulsnes.
- nosēdumi Nogulsnes.
- precipitāts Nogulsnes.
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā).
- nosastāties Nogulsnēties kārtās, slāņos (par šķidrumu, masas sastāvdaļām).
- nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
- atmist Nogulsnēties.
- noguldīties Nogulsnēties.
- nosēst Nogulsnēties.
- sedimentācija nogulu veidošanās, kas noris ūdenī vai gaisā, materiālam mehāniski, ķīmiski vai bioķīmiski izgulsnējoties.
- evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
- nogultne Nogulums, kas (dibenā) nogulsnējies.
- ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus.
- dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats.
- nosērējums Nosēdumi, aizsērējumi, nogulsnes.
- elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas.
- nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana.
- pektīns Ogļhidrātu produkts, amorfa viela, ko iegūst no augļu sulām, izgulsnējot ar spirtu.
- antrakosilikoze Ogļraču astma, pneimokoniozes forma - ogļu un silikātu putekļu nogulsnēšanās plaušu audos.
- mielavas Padibenes, nogulsnes.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
- aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
- pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem.
- pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
- flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
- pigmentanomālija Pavājināts vai pastiprināts krāsvielu (pigmentu) nogulsnējums ādā.
- kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā.
- kaķa starpa pie māju celšanas - vieta, kur viens baļķis gulst virs otra.
- sasērēt Piepildīties, aizsprostoties (ar smiltīm vai citām nogulsnēm).
- onus probandi pierādīšanas nasta, kas procesa gaitā gulstas uz prāvas dalībniekiem.
- hromatoze Pigmentācija; hiperpigmentācija vai pigmenta patoloģiska nogulsnēšanās ķermeņa daļās, kurās parasti nav pigmenta.
- blefarodishroja Plakstiņa nenormāls krāsojums (dzimumzīme, holesterīna nogulsnes).
- pneimolīts Plaušu akmens, kalcija sāļu nogulsnēšanās patoloģiskos perēkļos hronisku plaušu slimību gadījumā.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- apatitoze Plaušu slimības pneimokoniozes veids, arodslimība, ko izraisa apatīta putekļu ieelpošana un izgulsnēšanās plaušu audos.
- ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur.
- podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk.
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
- laktoprecipitīns Precipitīns, kas izgulsnē kazeīnu no piena.
- amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē.
- apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
- mieles Rauga nogulsnes, padibenes; arī raugs, rauga sēnes.
- ādas amiloidoze reta slimība, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās niezošu pigmentētu papulu vai plātnīsu veidā dažādos ādas slāņos.
- izgulsnējums Rezultāts --> izgulsnēt, izgulsnēties (1).
- nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties (1); nogulsnējusies kārta.
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
- sasastāties Sagulsnēties (par ko biezu).
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās.
- lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušai un lejup tekošai vielai; samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
- kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību.
- sanašas Saneši; gruži, nogulsnes.
- rūssmilts Sarkanbrūns podzolēto aug-špu ieskalošanās horizonts, kurā izgulsnējas, piem., dzelzs hidroksīds.
- apgult Saslimt tā, ka jāgulstas gultā.
- sublimēts Sausas destillācijas produkts, kas nogulstas trauka augšgalā.
- parafibrinogēns Savienojums, kas atgādina fibrīnu; iegūst no fibrinogēna, izgulsnējot ar nātrija hlorīdu.
- sērēt Sērt, smiltīm pienest, piegulsnēt.
- stadags Sētas miets; gulsētas koks.
- ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā).
- adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem.
- krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu.
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- sideroze Slimība, ko izraisa dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- koreālas saistības solidāras saistības, par kuru izpildīšanu atbildība gulstas uz visiem parādniekiem kopā un uz katru no tiem atsevišķi.
- duļķes Speciālas nogulsnes - klinkera izejmateriāls, ko lieto cementa rūpniecībā.
- bakterioprecipitīns Specifiska antiviela serumā, kas nogulsnē baktērijas.
- intermuskulārie tauki starp muskuļiem nogulsnētie taukaudi.
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
- argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos.
- drunči Sūkalu nogulsnes.
- drunčiņi Sūkalu nogulsnes.
- padibeni Sūkalu nogulsnes.
- padibeņi Sūkalu nogulsnes.
- sūkas Sūkalu nogulsnes.
- saiba Šautrs, sprunguls.
- dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu.
- elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās.
- duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
- padibenes Šķidruma nogulsnes.
- padibines Šķidruma nogulsnes.
- dekantēšana Šķidruma noliešana no nogulsnēm.
- lipotrops Tāds, kas aizkavē tauku nogulsnēšanos aknās.
- hidatogens Tāds, kas cēlies ūdenim piedaloties, no ūdens nogulsnējies.
- valstiklis Tāds, kas no vienas guļu vietas ceļas, otrā gulstas.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- lipoģenēze Tauku rašanās vai nogulsnēšanās.
- lucidols Tauku un eļļu balināmais preparāts, pēc sastāva benzoilperoksīds, nerada emulsijas un nogulsnes.
- ateroma Tauku un holesterīna izgulsnējums lielo artēriju sieniņā.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- nosēdtrauks trauks, kurā (kas) nosēžas, nogulsnējas.
- melanodermija Tumša ādas krāsa, ko rada melanīna nogulsnējumi.
- pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā.
- nierakmeņi Urīna sāļu nogulsnējumi nierēs.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- halkoze Vara daļiņu nogulsnēšanās audos, īpaši acs radzenē un lēcā.
- tēne Vēdera dobuma plēve, kurā nogulsnējas tauki.
- limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi.
- sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm).
- dudzēt Veidoties, atdalīties nogulsnēm.
- krioprecipitācija Vielas izgulsnēšana, pazeminot šķīduma temperatūru.
- flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās.
- kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
- podagra vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanos, piemēram, locītavās, zemādā; ģikts.
- hriziāze Zelta nogulsnēšanās audos; to konstatē kā zilganu ādas krāsu gaismai pakļautās vietās pēc ilgstošas parenterālas zelta preparātu lietošanas.
- iluviālais horizonts zemākais horizonts, kur ieskalojas un izgulsnējas vielas no augstākiem horizontiem.
- delta Zemiene, kas upes grīvā izveidojusies no sanesām un nogulsnēm, un upes sazarojumu kopums šādā zemienē.
- ilīnijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas.
- ilūvijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas.
guls citās vārdnīcās:
MEV