Paplašinātā meklēšana
Meklējam galināt.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (171):
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- nagažāt Ar nagu nogalināt.
- nagažot Ar nagu nogalināt.
- vārīt Ar šāvienu nogalināt.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt.
- nožņeigt Bez kāda ieroča lēnām nogalināt.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
- Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos.
- nāves ierocis ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.
- Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas.
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- izgalināt Iznīcināt, nogalināt.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Iznīcināt, nogalināt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Iznīcināt, nogalināt.
- nogubīt Iznīcināt; nogalināt.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam.
- murīt Kaut, nogalināt.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- aizkost Kožot ievainot, bet nenogalināt.
- Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- kaudināt Likt nokaut, nogalināt.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt.
- pļaut kā ar izkapti masveidā nogalināt; iznīcināt ko lielā platībā.
- abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.).
- pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
- indēt Mēģināt nogalināt ar indi.
- nokamāt Mokot nogalināt.
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- norūnīt Nemākulīgi kastrējot nogalināt.
- nozāļot Nepareizi ārstējot nogalināt.
- aizgalot Nobeigt, nogalināt.
- apklusināt Nogalināt (cilvēku).
- apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- saraustīt gabalos nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
- apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus).
- nobumbot Nogalināt ar bumbu.
- sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.).
- aizbeigt Nogalināt galīgi.
- uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku.
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- slaktēties Nogalināt vienam otru.
- (ie)grūst nazi (arī dunci) ribās nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot.
- nāvīt Nogalināt, iznīcināt.
- aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut.
- apgriezt kaklu nogalināt, nokaut.
- apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt.
- pataisīt aukstu (kādu) nogalināt, nosist.
- izliet (kāda) asinis nogalināt, noslepkavot.
- aizsūtīt pie Pētera nogalināt, nošaut.
- kaut Nogalināt, slepkavot.
- aprīdīt Nogalināt, uzrīdot (suni).
- pārkost (arī pārgriezt) (kādam) rīkli nogalināt; iznīcināt.
- nolaist asinis (kādam) nogalināt; vājināt vitālos spēkus.
- nolaist no kājas nogalināt.
- ķiškas izlaist nogalināt.
- nolaist (arī notecināt) asinis nogalināt.
- apgriezt sprandu nogalināt.
- noņemt galvu (kādam) nogalināt.
- saīsināt par galvas tiesu nogalināt.
- noraut kaklu (kādam) nogalināt.
- laupīt (arī atņemt) dzīvību nogalināt.
- noraut galvu nogalināt.
- apzūmēt Nogalināt.
- bendēt Nogalināt.
- močīt Nogalināt.
- mušķīt Nogalināt.
- spiest nost Nogalināt.
- noboinīt Nogalināt.
- nobungāt Nogalināt.
- nobungot Nogalināt.
- nogalēt Nogalināt.
- noģaubt Nogalināt.
- noģiebt Nogalināt.
- nomočīt Nogalināt.
- nonažot Nogalināt.
- noslaktēt Nogalināt.
- piežņaugt Nogalināt.
- špoknuķ Nogalināt.
- slaktētājs Nogalinātājs, slepkavnieks.
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- nonagažot Nokaut, nogalināt.
- nolietāt Nomaitāt, nogalināt.
- nolietēt Nomaitāt, nogalināt.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- iztampīt Nosist, nogalināt.
- paģaubt Nosist, nogalināt.
- žabīt Nosist, nogalināt.
- izliet (cita) asinis noslepkavot, nogalināt.
- nolaist no kātiem nošaut, nogalināt
- nobuinīt Notriekt no kājām, nogalināt.
- nosmaukt Nožņaugt, nogalināt.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
- nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
- pucēt Plosīt, nogalināt, iznīcināt.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- lemurs Romiešu mitoloģijā ļaunas ēnas; ļaundaru, nogalināto u. c. ēnas.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- kā muša saka, ja kāds viegli, ātri zaudē dzīvību, ja kādu ir viegli nogalināt.
- asinis līst saka, ja masveidā tiek nogalināti cilvēki.
- sapliekšt Saspiežot plakanu, nogalināt, nonāvēt.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba.
- daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- nožabīt Slepeni nonāvēt, nogalināt.
- killers Slepkava, nogalinātājs; profesionāls slepkava; pasūtījuma slepkavības izpildītājs (angļu "killer").
- dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi.
- liet (cita) asinis slepkavot, nogalināt.
- (iz)liet (cita) asinis slepkavot, nogalināt.
- nonāvīt Spīdzinot lēnām nogalināt.
- saberzt kaulus (kādam) stipri piekaut, nogalināt.
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
- tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
- tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā.
- dabūt nazi (arī dunci) ribās tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte.
- atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
- daknomānija Uzmācīga tieksme nogalināt.
- tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
- vendetta Vendeta - asinsatriebība, paraža nogalināt asinsradinieka slepkavu (izplatīta Korsikas un Sardīnijas salas iedz. vidū).
- matadors Vēršu cīņas dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- slāpt asiņu zemiski vēlēties kādu nogalināt, slepkavot.
- putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus.
- glušīt Žņaugt, nogalināt.
- ģiebt Žņaugt; galināt.
galināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV