Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam efa.

Atrasts vārdos (300):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (457):

aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
fakss aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums
manufakts Artefakts
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu
atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m)
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu
litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra
akefali Bezgalvaiņi; acefali
reljefs spiedums bezkrāsaina reljefa attēla iespiešana papīrā vai kartonā, izmantojot reljefu formu; cilspiedums
skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība
bothriocephalus Botriocefali - lenteņu klases ģints
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
cephalanthera Cefalantēras
garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia")
sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra")
cephalaria Cefalārijas
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
cephalocereus Cefalocereji
sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
cephalocarida Cefalokarīdi
ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai
Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei")
Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia")
cephalotaceae Cefalotas
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu
cilojums cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni
dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
ievalka Dziļākā upes ielejas, gravas, vecgravas vai citas erozijas reljefa formas daļa; tālvegs
Echis carinatus efa
elephantiasis Elefantiāze
tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē
elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā
neiraksīts Encefalīts
pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ
Enipeja Enipefa - upe Grieķijā
Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai
bradifrēnija Epidēmiskā encefalīta sekas; iniciatīvas, intereses un psihomotoriskās aktivitātes ātra paguršana
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju
emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens
Lielās Kukšupes viga garākā viga Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 6 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām
Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes
Cephalanthera longifolia garlapu cefalantēra
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
Dracaena godseffiana Godsefa dracēna
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu
jūras ģeomorfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta jūru un okeānu gultnes reljefa veidošanos un izmaiņas
morfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta reljefa formu izvietojumu, izmērus un apveidu
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
ūdensnovadbūve Hidrotehniska būve liekā ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, apūdeņošanas kanāla augšbjefa, lai tas nepārpildītos
Bothriocephalus gowkongensis Honkongas botriocefals
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
Stephanandra incisa iegrieztā stefanandra
korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos
cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni
batimetriskā karte jūras dibena reljefa karte
Grenlandes ieplaka jūras dibena reljefa padziļinājums Grenlandes jūras dienvidaustrumos
Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos
jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo
benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
augšgals kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni
tīkls kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma
Zeltkalns kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
pseidoterase Kāpļveida reljefa forma, kas nav radusies ūdens darbības rezultātā
Kefalinija Kefalonija - sala Jonijas jūrā
kefaļveidīgie Kefalveidīgie
mugiliformes Kefaļveidīgo kārta
sphyarena Kefaļveidīgo kārtas ģints
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
duvans Klajš reljefa paaugstinājums
pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes
Stephanotis floribunda krāšņziedu stefanote
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu
limnoglaciālais reljefs ledāja kušanas ūdeņu baseinu akumulācijas un abrāzijas procesu izveidotu reljefa formu kopums
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm
glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām)
perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās
kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa
desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos
Beļskas augstiene lēzens reljefa paaugstinājums Krievijā, Smoļenskas apgabala ziemeļu daļā
līdzenums Līdzena (reljefa) vieta
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
abrāzijas-akumulācijas līdzenums līdzenums, kas veidojas jūras viļņiem noārdot reljefa pacēlumus un aizpildot ar nogulumiem pazeminājumus
terēns Lielāka vai mazāka zemes virsas daļa ar tās dabiskām reljefa formām un nekustīgiem objektiem
glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos
makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
masīvs liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis
blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā)
pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem
virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu
limfangiektāzija Limfvadu paplašināšanās, piem., elefantiāzes gadījumā
subglaciālā iegultne lineāra šaura ielejveida reljefa forma - līdz 50-90 m dziļa, 300-800 m plata, līdz 20-50 km gara
ielejveida pazeminājums Lineāra, negatīva reljefa forma, kas atšķirībā no ielejas izveidojusies bez erozijas procesu aktīvas līdzdalības
kalnu grēda lineāri izstiepta, pozitīva reljefa lielforma, kas norobežota ar nogāzēm, kuras vērstas slīpi pretējos virzienos
izohipses Līnijas reljefa kartē, kas savieno punktus ar vienādu augstumu virs jūras līmeņa
fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns
MEG Magnetoencefalogrāfs (angļu "magnetoencephalograph")
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai)
kodināšana Materiālu un izstrādājumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska apstrāde virsmas reljefa mainīšanai un korozijas produktu noņemšanai pirms krāsošanas vai citas apstrādes
poligonālie veidojumi maza un vidēja izmēra un reljefa formas sezonālā un mūžīgā sasaluma apvidos, kas rodas, saplaisājot gruntij
encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts)
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
elektroencefalogrāfija Metode galvas smadzeņu darbības izmeklēšanai ar elektroencefalogrāfu
hipsometrija Metode Zemes virsmas reljefa attēlošanai ģeogrāfiskajās kartēs
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
monoblepharidaeae Monoblefarīdu dzimta
gonopodya Monoblefarīdu dzimtas ģints
Monoblepharis brachyandra monoblefarīdu suga
Monoblepharis polymorpha monoblefarīdu suga
Monoblepharis sphaerica monoblefarīdu suga
morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
pakaļējais simblefars mugurējais simblefarons
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
arahidonskābe Nepiesātināta taukskābe, lecitīna un kefalīna sastāvdaļa
kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
atbalstsiena no akmeņiem, ķieģeļiem, betona vai velēnām veidota siena mākslīga reljefa radīšanai un terašu veidošanai; paredzēta grunts horizontālā spiediena uzņemšanai
cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
distāls no reljefa formas centra tālāk stāvošs
gravigīnais reljefs nogāžu reljefs; dažāda apveida reljefa formu sakopojums uz nogāzēm un to piekājē, kas radies smaguma (gravitācijas) spēka izraisītas blāķveida, birstošu vai plūstošu iežu masu periodiskas vai lēnas pārvietošanās rezultātā
augšpus norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa)
lejpus norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa)
augš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo
uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem
stereometrs Optiski mehānisks aparāts reljefa zīmēšanai pēc aerofotoattēliem
uzrobs Paaugstinājums, reljefa izcilnis
nolaidums pakāpeniski slīps reljefa veidojums
galvanoglifija Paņēmiens reljefa attēla iegūšanai ar galvanoplastikas palīdzību
papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
Morēnas paugurs paugura tipa reljefa forma, ko veido gk. glacigēnie (morēnas) nogulumi
stūra masīvs pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā; stūra paugurmasīvs
piefantazējums paveikta darbība, rezultāts --> piefantazēt
karsta aka pazemes karsta radītā reljefa forma
ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
Argostole pilsēta Grieķijā ("Αργοστόλι"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Same pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.)
Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Čefalu pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montefalko pilsēta Itālijā ("Montefalco"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Montefalkone pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Haifa pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā (angļu val. "Haifa", ebr. val. "Hefa"), osta Vidusjūras krastā, 266300 iedzīvotāju (2006. g.)
Štāfa pilsēta Šveicē ("Staefa"), Cīrihes kantonā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Refahije pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa
Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk
Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m)
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
piptocephalidaceae Piptocefalas - aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta
syncephalastrum Piptocefalu dzimtas ģints
syncephalis Piptocefalu dzimtas ģints
cephalidaceae Piptocefalu dzimtas ģints "Piptocephalis", ko dažkārt izdala kā patstāvīgu dzimtu
Piptocephalis cylindrispora piptocefalu suga
Piptocephalis freseniana piptocefalu suga
piramidotomija Piramidālā trakta pārgriešana postencefalītiskā parkinsonisma atvieglošanai
šķībgalvainība Plagiokefalija
šķībgalvība Plagiokefalija
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes)
serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti
Sauleskalns Plašs reljefa pacēlums Limbažu viļņotā līdzenuma dienvidu malā, Krimuldas pagastā, absolūtais augstums - 110 m vjl., relatīvais augstums - ziemeļu pusē 45 m
lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa; makroforma
lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus
Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
tutāns Pozitīvā reljefa osveida forma, dažu desmitu kilometru garumā, 100-500 m platumā, 5-25 m augstumā, sastāv no atsevišķiem augstākiem un zemākiem posmiem
karsts procesi un parādības, kas noris ūdenī šķīstošos iežos (karbonātiežos, ģipšakmeņos u. c.) ar savdabīgu reljefa formu veidošanos (piltuvveida kritenes, iegruvumi, alas, ejas)
traumatiskās psihozes psihiski traucējumi, ko radījušas galvas smadzeņu traumas: astēnija, traumatiskā encefalopātija
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu
Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
REG Radioencefalogramma (angļu "radioencephalogram")
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā
leja Reljefa (samērā nelielā) pazeminājumā
patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai
cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus
fluvioglaciālā delta reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā
cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi)
fluvioglaciālais reljefs reljefa formas vai to kompleksi, ko veidojuši tekoši ledāja kušanas ūdeņi
diverģence Reljefa formu garenasu izkliede, tām vēdekļveidīgi paplašinoties reljefa veidojošās vides pārvietošanās virzienā
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu
marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos
eolais reljefs reljefa formu kopums, kas veidojies vēja iedarbībā
reljefa formu klasifikācija reljefa formu sistematizācija pēc morfoloģiskām (morfometriskām un morfogrāfiskām) pazīmēm, vecuma un izcelšanās
klišeja Reljefa iespiedforma (attēlu reproducēšanai)
fotopolimēru iespiedforma reljefa iespiedforma, kas izgatavota no fotopolimerizējošiem materiāliem
kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu
orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā)
altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos
planācija Reljefa izlīdzināšanās relatīvi mierīgā tektoniskajā režīmā
kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves
zemiene Reljefa lielforma, kas aizņem hipsometriski zemāko līmeni, Latvijā tās aizņem 3,9 mlj ha (60,32% Latvijas teritorijas)
glaciomorfoloģiskie kompleksi reljefa lielformas un tām tipiskās mezoformu kopas, kas raksturīgas dažādām glaciomorfoģenētiskajām zonām
mehāniskā meliorācija reljefa nolīdzināšana, akmeņu, celmu, ciņu novākšana
Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes
Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Cēsu paliksnis reljefa pacēlums ap Cēsīm, kuru visapkārt norobežo pamatiežos izveidojušās ielejas, ielejveida pazeminājumi un kāples, tam ir neregulāra daudzstūra forma, garums 12 km, platums līdz 7,2 km
Austrumu pacēlums reljefa pacēlums Klusajā okeānā, dienvidu puslodē, paralēli Dienvidamerikas krastam, bet vairāk nekā 400 km attālumā no tā, minimālais dziļums - 1604 m
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
Islandes lielieplaka reljefa pazeminājums Atlantijas okeānā, uz dienvidiem no Islandes, lielākais dziļums 2887 m
orogrāfiskie faktori reljefa radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību, tie ir augstums virs jūras līmeņa, nogāzes ekspozīcija (vērsums pret debespusēm) un nogāzes slīpums
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju
galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā
erozīvais reljefs reljefa tips, kura galvenais veidotājfaktors ir tekošais ūdens
oronīmi Reljefa veidojumu nosaukumi
kontrmatrica reljefa, paaugstināta, tieši pretēji padziļinātai matricai izgatavota forma, ko izmanto drukai vai reljefspiedumam, kā arī matricu izgatavošanai
reovīruss ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi; ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
anoplocefalīds saistīts ar anoplocefalidozi, tai raksturīgs
glaciomorfoloģisks saistīts ar ledāju iedarbībā veidotām Zemes virsas reljefa formām
ģeomorfoloģisks saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs
glaciomorfoģenētisks saistīts ar Zemes virsas reljefa veidojumu izcelšanos un attīstību ledāju iedarbībā
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
Belajas Zemļas salas salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā, Franča Jozefa Zemes ziemeļos, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
slaids samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); arī nolaidens
velvets Samtam līdzīgs kokvilnas audums, kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas
piesapinēt Sapņojot piefantazēt
Cephalanthera rubra sarkanā cefalantēra
VEF-Biķernieki Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Biķernieki" nosaukuma variants
VEF-Pabaži Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Pabaži" nosaukuma variants
glaciomorfoģenētiskie kompleksi segledāja eksarācijas, akumulācijas un glaciotektonisko procesu mijiedarbībā izveidoti savdabīgi reljefa formu teritoriāli sakopojumi
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
Zvejsalas apmetne sena dzīvesvieta Rēzeknes novada Nagļu pagastā, reljefa pacēlumā Vecmaltas labajā krastā, bijusi apdzīvota vidējā neolītā
Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs)
Moricsalas apmetne sena dzīvesvieta Usmas ezera Moricsalā, ierīkota nelielā reljefa pacēlumā pie Kalviņu mājām, datējama ar vēlo mezolītu (5400-4500 g. p. m. ē.)
nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā
simblefars Simblefarons
priekšējais simblefarons simblefarons, kurā plakstiņu un acābolu savieno atsevišķi saaugumi
mugurējais simblefarons simblefarons, kurā saaugums sniedzas līdz konjunktīvas velvei
Cephalocereus senilis sirmais cefalocerejs
VEF-Skulte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Skulte" nosaukuma variants
cefalosporioze Slimība, ko ierosina nepilnīgās sēnes cefalosporiji; to raksturo gumām līdzīgi bojājumi
vuhererioze Slimība, ko ierosina vuherērijas; limfvadu aizsprostojuma gadījumā novēro limfangītu, limfadenītu, hidrocēli, elefantiāzi
sfinkterektomija Slīpā blefarotomija
slīpne Slīps reljefa veidojums
zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos
difezils Specifisks preparāts, ko izmanto trihocefalozes ārstēšanā
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu
stāvums Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā); stāvs (parasti reljefa) veidojums
stephanandra Stefanandras
iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos
krāšņziedu stefanote stefanošu suga ("Stephanotis floribunda")
stephanotis Stefanotes
stūra paugurmasīvs stūra masīvs - pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā
optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi
sufozīvais Sufozīvais reljefs - reljefa formu kopums, kas rodas sufozijas procesos un ir raksturīgs pirmskvartāra terigēno iežu izplatības rajoniem, kur ir plāna kvartāra iežu sega
Balamuthia mandrillaris suga, kas var ierosināt meningoencefalītu
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē
plazmatoze Šūnas protoplazmas likvefakcija
savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization")
slīps tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem)
reljefveida tāds, kam ir reljefa 1 (2) forma, veids
plakans tāds, kam ir samērā līdzena horizontāla virsa (par reljefa veidojumiem, to dalām)
taisns tāds, kam ir taisnes forma, veids (parasti par ceļu, reljefa veidojumu)
lejāks tāds, kas atrodas reljefa zemākā vietā
zems tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību)
polioklastisks tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem
postencefalītisks tāds, kas seko encefalītam
krāšņs tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu)
straujš tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu)
Stephanandra tanakae Tanakas stefanandra
neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē
togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
Cephalaria transsylvanica Transilvānijas cefalārija
Azefāls tuksnesis Mauritānijas rietumos un Rietumsahāras dienvidos (_Azefal_)
iztvaicēšanas baseins ūdenskrātuve ūdens savākšanai; ierīko līdzenā apvidū reljefa zemākajā vietā, kad ūdens izvadīšana no ceļa sāngrāvjiem un sānu rezervēm ir apgrūtināta
zemūdens reljefs ūdenstilpes dibena reljefa formu kopums, kas veidojies endogēnos vai eksogēnos procesos
tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3)
uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma
fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu
paugurvalnis Valņveidīga reljefa lielforma ar paugurainu virsmu
selga Vaļņveida reljefa forma Karēlijā, Kolas pussalā, Somijā un Igaunijā
Tadaiķu paugurvalnis vaļņveidīgs reljefa paaugstinājums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, garums — \~26 km, platums — 4-8 km, absolūtais augstums — līdz 62 m vjl., relatīvais augstums — 20-30 m
mežastepe Veģetācijas komplekss, kurā atkarībā no reljefa un augsnes apstākļiem meža veģetācija mijas ar pļavustepes veģetāciju
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze
ventrikuloencefalīts Ventrikulīts vienlaikus ar encefalītu
kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās
Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
sefārdi viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai
aškenazi viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita
medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību
piekalne vieta pie reljefa veidojuma (parasti kalna, paugura) nogāzes vai (tā) nogāzes lejasdaļā
krasta akumulācijas formas virsūdens un zemūdens reljefa formas, kas veidojas jūras k–a zonā, uzkrājoties jūras sanešiem
lejā Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu
lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu
zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā
megareljefs vislielākie Zemes virsas reljefa elementi ar viendabīgu Zemes garozu, piemēram, kalnāji, okeānu dziļgultnes, līdzenumi
lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu
vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums
horsts Zemes garozas izcilnis, kas atrodas starp plaisām (krokām) un parasti veido reljefa pacēlumu; sal. grābens
ģeogrāfiskais cikls Zemes reljefa attīstības cikls, kas ietver dažāda vecuma stadijas
zemesgabals Zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām
ortofotoattēls Zemes virsas attēls, kurā novērsti sagrozījumi, kas fotografēšanas brīdī radušies ainas slīpuma vai slīpuma un reljefa ietekmē
morfostruktūra Zemes virsas planetāro un megareljefa formu kopums, kuru radīšanā galvenie ir iekšējo cēloņu izraisītie procesi
morfoģenēze Zemes virsas reljefa veidojumu izcelšanās un attīstība
ģeotektūra Zemes virsmas galvenās reljefa formas, planetāro un megareljefa formu kopums
Āfrikas–Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala
Islandes-Fēru slieksnis zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā no Islandes un Fēru Salām
Rokolas plato zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā, dienvidrietumos no Islandes lielieplakas, rietumos no Skotijas un Īrijas
Reikjanesas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā, šaurā joslā uz dienvidrietumiem no Islandes, aptuveni 500 km garumā
Atlantijas-Indijas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Indijas okeāna dienvidrietumu daļā līdz 250 m zjl.
Vēringa plato zemūdens reljefa paaugstinājums Norvēģu jūras austrumu daļā
Alfas pacēlums zemūdens reljefa pacēlums Ziemeļu ledus okeānā
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti)
ģeomorfoloģija zinātne par Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu
karstoloģija Zinātnes nozare par karsta procesiem, tā reljefa formām, karsta veidošanos un attīstību, ģeogrāfisko izplatību un praktisko nozīmi; karstzinātne
sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā
gnatostats Žokļa fiksators; lieto zobu rentgenoloģijā, sejas fotografēšanā, cefalometrijā u. c., ja nepieciešama žokļu fiksācija

Citās vārdnīcās nav šķirkļa efa.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: