Paplašinātā meklēšana
Meklējam dziesma.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- aiju dziesma
- bošķu dziesma
- bruņinieku dziesmas
- dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam)
- dziesma bez vārdiem
- dziesma ir ciet (kādam)
- galda dziesma
- gānu dziesmas
- gulbja dziesma
- ierašu dziesmas
- kāda dziesma ir nodziedāta
- kaladu dziesma
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas)
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas)
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas)
- masu dziesma
- ņemt (arī ķert) pie dziesmas
- paņemt aiz dziesmas (kādu)
- pārtrūkst dziesma
- pavasara rotāšanas dziesmas
- Raudu dziesmas
- riņķa dziesma (tekstā)
- rotaļu dziesma
- sēršu dziesmas
- slavas dziesma
- slavas dziesmas
- tautas dziesma
- tautas dziesmas versija
- teiktās dziesmas
- varoņu dziesma
- veca dziesma
- vecā dziesma
Atrasts skaidrojumos (260):
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
- noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
- štenhins Apsveikuma dziesma.
- štenķiņš Apsveikuma dziesma.
- brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu.
- tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- motets Baznīcas kora dziesma.
- bošķu dziesma blēņu dziesma.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
- čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma.
- dziesmiņa Dem. --> dziesma.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
- tirtajs Dzejnieks, kas dzied kara dziesmas.
- pantīns Dzejolis, dziesmas teksts.
- canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- ļēlāt Dziedāt ganu dziesmas.
- ļēļāt Dziedāt ganu dziesmas.
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- līgot Dziedāt līgodziesmas.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- gangnams dziesma _Gangnam style_.
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- rotaļu dziesma dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļdziesma.
- rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļu dziesma.
- riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
- dziedruna dziesmas izpildījums runājot.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
- karmanola Franču revolucionāru dziesma (1792. g.) ar deju; karmaņola.
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
- cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
- žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs.
- antifona Garīga dziesma, ko pārmijus izpilda divi kori vai solists un koris.
- dievdziesma Garīga satura dziesma.
- abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
- eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā.
- jeremiāde Gaudu dziesma, vaimanas.
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums.
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- stramboto Itāļu tautas mīlas dziesma, sešrinde vai astoņrinde ar divrindu refrēnu strofas beigās.
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas).
- izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
- ūjo Izmanto kā šūpuļa dziesmas refrēnu.
- līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
- remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix").
- remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix").
- tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la".
- tralle Jautra dziesma.
- nēnija Jebkura skumja, vienmuļa, dažkārt pat nievājoša satura dziesma.
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt.
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā).
- padainoties Kādu laiku dziedāt tautasdziesmas.
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
- misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
- koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- part-music Kora mūzika, kora dziesmas.
- partsongs Kora mūzika, kora dziesmas.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
- bengers laba dziesma.
- langu Langu dziesmas - ķengu dziesmas.
- daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- medļiķis Lēna dziesma.
- šlāgers Lētai gaumei pielaikota populāra dziesma vai deja ar dziedāšanu; šlāgeris.
- karaoke līdzi dziedāšana populāras dziesmas instrumentālam pavadījumam.
- putnu dzīšana Lieldienu rituāla darbība - pirms saullēkta sapulcējas ciema ļaudi, dzied dziesmas par putnu izdzīšanu, kas simbolizēja ļauno garu aizdzīšanu.
- jāņudziesmas Līgodziesmas.
- līgotnes Līgodziesmas.
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā.
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu.
- partēnijas Melikas žanrs sengrieķu dzejā - jaunu meiteņu dziesmas, paredzētas izpildījumam korī.
- meldeņš Melodija (1), parasti dziesmai.
- meldija Melodija (1), parasti dziesmai.
- embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- erotica Mīlestības dziesmas.
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
- doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
- čaraža Monotona, vienmuļa dziesma.
- macabre Nāves (dziesma, deja u. tml.).
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
- tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
- ķikurigū Onomatopoēze - gaiļa dziesma.
- palīgot Padziedāt līgodziesmas.
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- šloders Pieklājīgā sabiedrībā nepiemērota dziesma.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- hits Populāra, daudz pieprasīta dziesma, skaņdarbs; grāvējs.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- dansa Provansiešu dejas dziesma.
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rapsodija Rapsoda dziesma.
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- raudula Raudu dziesma, jeremiāde.
- opsapsā Refrēns (dziesmas beigās).
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās.
- karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- rubeņdziesma Rubeņa dziesma.
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- canzone Sākumā trubadūru dziesma, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija ar dziesmas raksturu.
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
- kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
- caurkomponēts Savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- setliste Secība, kādā dziesmas tiek izpildītas koncertā vai miksētas dīdžeja uzstāšanās laikā jeb setā.
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
- rūna Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
- polska Sena zviedru dejas dziesma.
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- himenaja Sengrieķu kāzu dziesma.
- skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku.
- parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma.
- kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
- drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- sērdziesma Sēru dziesma.
- gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas.
- siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
- izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
- oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums; liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
- traidairīdi Skaņu virknējums jautras dziesmas refrēnā.
- canticus Slavas dziesma; himna.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- runo Somu un karēļu liroepiskās regiversa dziesmas.
- polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
- malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
- kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
- jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas.
- himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
- paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam.
- ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma.
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
- žūžas Šūpļa dziesma.
- aiju dziesma šūpuļdziesma.
- berceuse Šūpuļdziesma.
- līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
- folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu).
- kārklinīca Tautasdziesma (laicīga dziesma).
- variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- teiktās dziesmas teicamās dziesmas.
- izsaukt Teikt, lasīt priekšā (parasti dziesmas vārdus).
- vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
- joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika.
- alba Trubadūru dzejā - rīta dziesma.
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
- uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
- varoņu dziesma varoņdziesma.
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
- gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
- barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma, parasti šūpojošā, gaiši liriskā 6/8 taktsmērā.
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
- kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē).
- kaļada Ziemassvētku dziesmas.
- ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
dziesma citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV