Paplašinātā meklēšana
Meklējam dobe.
Atrasts vārdos (34):
- dobe:1
- adobe:1
- dobes:1
- apdobe:1
- dobele:1
- dobens:1
- iedobe:1
- izdobe:1
- māldobe:1
- apdobens:1
- ezerdobe:1
- godoberi:1
- iedobele:1
- iedobens:1
- odobenus:1
- Odobešti:1
- puķudobe:1
- Brieždobe:1
- dobelains:1
- dobelieši:1
- dobesgals:1
- iedobelēt:1
- Rudzdobes:1
- tupeņdobe:1
- Zirgadobe:1
- Bādoberāna:1
- dobelnieki:1
- dobeļnieki:1
- dobermanis:1
- kāpostdobe:1
- odobenidae:1
- paklājdobe:1
- dobeļžibalnieki:1
- dobermanpinčers:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (200):
- grēda (Puķu) dobe
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa dobeles pagasta teritorijā
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (dobeles novadā)
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
- puķu riņķis apaļa puķu dobe
- rundulēts apaļa puķu dobe
- kļomba Apaļa puķu dobe
- puķrunda Apaļa puķu dobe
- rundulis Apaļa puķu dobe
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novada Bērzes pagastā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no dobeles
- Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Annenieku pagastā
- Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Annenieku pagastā
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Annenieku pagastā
- Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Annenieku pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Auru pagastā
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Bērzes pagastā
- Līvi apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Bikstu pagastā
- Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Bikstu pagastā
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Bikstu pagastā
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Bukaišu pagastā
- Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Dobeles pagastā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Krimūnu pagastā
- Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Krimūnu pagastā
- Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Naudītes pagastā
- Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Naudītes pagastā
- Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Penkules pagastā
- Ālave apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Penkules pagastā
- Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Penkules pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Penkules pagastā
- Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Penkules pagastā
- Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Penkules pagastā
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Vītiņu pagastā
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Vītiņu pagastā
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Vītiņu pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) dobeles novada Vītiņu pagastā
- Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) dobeles novada Bērzes pagastā
- Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) dobeles novada Dobeles pagastā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Biksti apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs
- Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Annenieku pagastā
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Auru pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Bikstu pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Dobeles pagastā
- Aizstrautnieki apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles
- Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Krimūnu pagastā
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Krimūnu pagastā
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) dobeles novada Tērvetes pagastā
- Audari apdzīvota vieta (viensēta) dobeles novada Bikstu pagastā
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) dobeles novada Bukaišu pagastā
- Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) dobeles novada Naudītes pagastā
- Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
- Annenieki apdzīvota vieta dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
- Ķirpēni apdzīvota vieta dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
- Šķibe apdzīvota vieta dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Sīpele apdzīvota vieta dobeles novada Jaunbērzes pagastā
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas doberai pussalas dienvidu daļā
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- Austrumu ciems atradās tagadējā dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
- Kokumuižas depozīti atrasti dobeles novada Mežakalna pilskalna piekājē; pirmajā depozītā (atrasts 1869. g.) bija ~1260 priekšmetu, otrajā depozītā ~130 priekšmetu (šķēpu gali, cirvji, kalēja rīki, bronzas rotas, šķiltavakmeņi, galodas); domājams, ka tie ir 5. gs. beigu sakrālie depozīti
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Dobeles viduslaiku pils atrodas dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Audaru senkapi atrodas dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Atvašu senkapi atrodas dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
- Lielauces muiža atrodas dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Kamradžu pilskalns atrodas dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Tērvetes pilskalns atrodas dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Bērzbeķes muiža atrodas dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un dobeles novadā, garums - 13 km
- Drabiņu purvs augstais purvs dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "dobenieki" nosaukums latgaliski
- Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "doberūcis" nosaukuma variants
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "doberūcis" nosaukums latgaliski
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa dobeles pagastā
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss dobeles novada Bērzes ciemā
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad dobeles novadā)
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa dobeles pagastā
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa dobeles pagastā
- jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa dobeles pagastā
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
- ēža Dārza dobe
- dobīte dem. --> dobe
- iedobīte dem. --> iedobe
- dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "dobeļžibali" iedzīvotāji
- dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "dobeļi" iedzīvotāji
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; dobes strauts; Susējiņa
- dobes dobe
- dorbe dobe
- grāda dobe
- paklājdobe dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi
- uzraktne dobe dārzeņu stādīšanai
- Susējiņa dobe, Dienvidsusējas pieteka
- bāte dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu
- puķudobe dobe, kur aug puķes vai kas paredzēta puķu audzēšanai
- Doblen dobele
- Amt-Doblen dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Ausātu muiža dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
- ausātnieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji
- bērzupnieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- brūnenieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji
- kaķenieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
- ļucenieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
- pēternieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
- Slagūnas muiža dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- Slagūnes muiža dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- slabadieši dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" iedzīvotāji
- zebrenieki dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji
- Annenhof dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums
- Annengofskaja dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grundmaņi dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
- Gruntmaņi dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
- Reņģe dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums
- bērzainieki dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- klintenieki dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
- augstkalnieki dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
- apguldnieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" iedzīvotāji
- audzenieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji
- beicenieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- beiķenieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- bērzeskrastnieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji
- bērzkrastnieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji
- brieženieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
- Dobele 2 dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
- lielbērznieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
- lielsvēdernieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji
- liepziednieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
- rūpnieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- sāvaiņnieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Sāvaiņi" iedzīvotāji
- sprikstelnieki dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji
- aurenieki dobeles novada Auru pagasta iedzīvotāji
- Behnen dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums
- ārenieki dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Bērzesmuiža dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzsmuiža dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzaine dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzenieki dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" iedzīvotāji
- bērsmuižnieki dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji
- jaunbērznieki dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji
- kreijenieki dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Kreijas" iedzīvotāji
- lieldegaiņnieki dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji
Atrasts piemēros (15):
- šūpot Apmaina to pret sarkanu dakstiņu klāstu, atver logus, lai vējš šūpo aizkarus, saliek ap māju rožu dobes.
- dzimšana Autobuss nogriezās plašākā laukumā, kura malās rēgojās baismas, jau no dzimšanas nedzīvas puķu dobes un daži spokaini kociņi.
- puķe dobes ar pērnā gada kāpostu stumbeņiem un spurīgiem flokšu vai citu puķu stublājiem.
- kāposts Es zinu, ka turpat kaut kur aug un briest labība, racējus sāk gaidīt kartupeļu lauki, zaļi sārtojas burkānu dobes un apmēros pieņemas kāpostu galvas.
- sakne Kā atvadu sveicienu vēl izbradājām visas sakņu un puķu dobes.
- līdzīgi Kā būdu, tā dārzu un kūti, un dobes — visu taču atstāju jums abiem līdzīgi uz pusēm.
- zaudējums Kopvērtējumā dobelnieku rēķinā ir viena uzvara un septiņi zaudējumi, kas komandu ierindo sestajā vietā.
- protokols Manā lietā bija atzīmēts, ka man kā raķešu speciālistam paredzēts tikt dobeles raķešu bāzē, tā bija čekas protokolā rakstīts.
- dārzenis Pat Justīcijai, kas audzē tikai dārzeņus, dobes izskatās baudāmāk.
- akts Piemineklis tika atklāts ar svinīgu aktu, kurā piedalījās Latvijas armijas un vairāku dobeles sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
- reģionāls Projektā jau agrā pavasarī notika reģionālie pasākumi Kuldīgā, dobelē un Valmierā.
- ieskāt Skolaspuika rāpjas uz dobeles pilsdrupu mūra, kašķainām rokām ieskādams utaino galvu.
- ligzda Tad delna piespieda caurules krānu, tas atvērās, un no rozetes ligzdas iedobes uz viņu izšļācās balts šķidruma mākonis.
- piedrazot Tie paši aplauzītie soliņi, bedrainie celiņi, aizaugušās puķu dobes, piedrazotās smilšu kastes un vecās šūpoles.
- redīss Un, kas svarīgi, šo māju pagalmos pietiek vietas gan auto novietošanai, gan bērnu rotaļām, gan sunim, gan minētajai redīsu dobei.
dobe citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv