Paplašinātā meklēšana
Meklējam dēklis.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (144):
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
- būzēlis Bērnu biedēklis.
- bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai).
- bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
- amuklis Biedēklis, āksts.
- atbaideklis Biedēklis, atbaidīšanas līdzeklis.
- drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs.
- ummaks Biedēklis, briesmonis.
- drebeklis Biedēklis, bubulis, baiglis.
- bebele Biedēklis, bubulis.
- bebelis Biedēklis, bubulis.
- bebels Biedēklis, bubulis.
- ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
- spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
- dūdulis Biedēklis, ķēms.
- baiģis Biedēklis; spoks, rēgs.
- baismeklis Biedēklis.
- biedākls Biedēklis.
- biedēkls Biedēklis.
- baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
- bājava Briesmonis, biedēklis.
- biesons Briesmonis, biedēklis.
- babs Bubulis, biedēklis bērniem.
- budulis Bubulis, biedēklis, ķēms.
- budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
- budzis Bubulis, biedēklis.
- be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
- augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās.
- da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par.
- padēklītis Dem. --> padēklis.
- dzijeklis Dziedināšanas līdzeklis, dziedēklis.
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
- f Femto-, priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu (10-15) veidošanai.
- ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis.
- parahipofīze Hipofīzes nepastāvīgs piedēklis seglu šķirtnē.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- balvāns Izbāzenis, biedēklis.
- špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
- būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- bīdaklys Ķēms, biedēklis.
- stani- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
- stanni- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
- stanno- Ķīmijā priedēklis divvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
- im- Latīņu priedēklis ar nozīmi "ie-", "ne-", b, m, p priekšā, pārējos gadījumos lieto "in-".
- disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
- mērdeklis Mērdēklis.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
- bibulis Nepazīstamais, svešinieks; biedēklis.
- padieklis Padēklis - ola, ko atstāj mājputna ligzdā.
- dēklis Padēklis (1).
- padēja Padēklis (1).
- pērklene Padēklis (1).
- padēknis Padēklis.
- baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
- sufikss piedēklis (1) - afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes.
- sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi.
- -trons Piedēklis, ar ko veido instrumentu un ierīču nosaukumus; elektronierīču nosaukumu sastāvdaļa (ignitrons, liratrons).
- apendīks Pielikums: aklās zarnas piedēklis.
- dia- Priedēklis - caur., (piem., diaprojektors, diatermija).
- ko- Priedēklis - kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., koreferāts).
- dez- Priedēklis - tāds, kas sagroza (piem., dezinformācija).
- dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei).
- epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs).
- a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos.
- peri- priedēklis ar nozīmēm "ap-, apkārt-", "tuvu-", "blakus-".
- ekstra- Priedēklis ar nozīmēm "ārpus", "bez tam", "papildus", "sevišķs".
- per- Priedēklis ar nozīmēm "pār-", "pāri-", "caur-".
- sin- priedēklis ar nozīmi "kop-".
- prie- Priedēklis ar nozīmi "pie, klāt".
- hipo- Priedēklis ar nozīmi: pazemināts, pamazināts, zem normas esošs.
- hipo- Priedēklis ar nozīmi: zem-, apakšā esošs.
- plumbi- Priedēklis četrvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
- sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai.
- di- Priedēklis dia- pirms patskaņa - caur.
- merkuri- Priedēklis divvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai.
- mangāno- Priedēklis divvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
- plumbo- Priedēklis divvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
- kupri- Priedēklis divvērtīga vara savienojumu apzīmēšanai.
- ferro- Priedēklis divvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
- ferr- Priedēklis dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
- piko- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai, 0,000000000001 = 10^-12^, apzīmējums - p.
- d- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 0,1 jeb deci-.
- atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
- ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
- zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
- jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē).
- mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību.
- peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē.
- tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N.
- eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
- giga- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību nosaukumu veidošanai - miljardu reižu (10^9^) lielāks.
- meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā.
- deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru).
- mangāni- Priedēklis trīsvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
- ferri- Priedēklis trīsvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
- merkuro- Priedēklis vienvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai.
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576).
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776).
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- hekto- Priedēklis, kas nozīmē mērvienības simtkārtēju palielinājumu.
- ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus.
- re- priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- prefikss Priedēklis.
- baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis.
- baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis.
- neputns Putns biedēklis, putns ķēms.
- tarkšķinis Putnu biedēklis ar tarkšķi.
- tarkšķenis Putnu biedēklis dārzā, kas vējā rada troksni.
- zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
- āmeglis Putnu biedēklis.
- čūčala Putnu biedēklis.
- ģuņģis Putnu biedēklis.
- putnēglis Putnu biedēklis.
- putnubiedēklis Putnu biedēklis.
- terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem.
- tērkšķenis Putnubiedēklis, kas vējā grab vai tarkšķ.
- pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs.
- čučala Putnubiedēklis.
- teo- Salikteņu priedēklis, kas norāda pamatvārda attiecību uz Dievu vai dieviem.
- babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
- samoklis Spoks, baidēklis.
- pseudo- Svešvārdu salikteņu priedēklis, kas norāda uz pamatvārda neīstumu; pseido-.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- paraģenitāls Tāds, kas attiecas uz embrija pagaidnieres daļu, no kuras attīstās sēklinieka piedēkļa vai olnīcas piedēklis.
- beuzis Tas, kas izraisa bailes (piemēram, biedēklis, zvērs); tas ar ko baida (kādu); bauzis.
- bauzis Tas, kas izraisa bailes (piemēram, biedēklis, zvērs); tas ar ko baida (kādu).
- bažibozuks Tas, kas izraisa bailes (piemēram, biedēklis); tas ar ko baida (kādu).
- bauzāns Tas, kas izraisa bailes (piemēram, zvērs, biedēklis).
- nosa tautasdziesmās priedēklis, kas dažreiz joprojām atdalīts no darbības vārda.
- erc- Vācu priedēklis, kas apzīmē ar vienkāršo vārdu izteiktā titula paaugstinājumu.
- brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
- izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- procesus Zars, zarveida piedēklis.
- puzga Zivju biedēklis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dēklis.