Paplašinātā meklēšana

Meklējam biš.

Atrasts vārdos (95):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (328):

Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
boze Apcirsts bišu koks mežā.
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku.
bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
izdalbāt Ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām.
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
Tanacetum balsamita balzama biškrēsliņš.
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
cērmju zāles biškrēsliņi.
bišu krēsliņš biškrēsliņš.
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
Philanthus triangulus bišlapsene.
bišu vilks bišlapsene.
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca").
Braula coeca bišmušu suga, ko tautā dēvē arī "bišu uti".
vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde.
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints.
mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
kūks (bišu) bišu guļstrops vai stāvstrops no viena koka.
apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
laipeņa bišu izejas dēlītis no guļstropa.
dzeltenas biksītes bišu kājiņas, aplipušas ar ziedputekšņiem.
mātes kanna bišu kāres šūna, no kuras attīstās bišu māte.
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
auriņš Bišu koks bišu ķeršanai.
kummis Bišu kummis - zemes bišu jeb kameņu ligzda.
mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu.
Nosema apis bišu nozema.
inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas.
cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai.
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
Trichodes apiarius bišu skudrulītis.
brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts.
akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē.
gāte Bišu stropa skreja; bišu ejas stropā.
kuzavs bišu strops koka dobumā.
aviļs bišu strops.
bišu mājiņa bišu strops.
puļciņs bišu strops.
trūps bišu strops.
varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem.
medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts.
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis.
božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
gulenis Bluķa koks (bišu kozuls).
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe.
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams.
Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Cebišku ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Cebišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Čabišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru.
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums.
bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas.
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš.
peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus.
bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis.
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
kūzava Dobums, koks ar bišu dobumu.
magazīna Dore - bišu stropa medus telpas iekšējā daļa, kurā ievieto apkāres.
burtumetis Dravnieks vai arī tas, kas izdara iegriezumus bišu kokos.
dravenieks Dravnieks, biškopis.
dūle Dūmeklis bišu apdūmošanai; dūlājs.
dūlējs Dūmeklis bišu apdūmošanai; dūlājs.
dūlēģis Dūmeklis bišu vai citu kukaiņu apdūmošanai; dūlājs.
dūlājs Dūmeklis, ierīce bišu dūmošanai.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana.
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Cebišku ezers; Cebišķu ezers; Čabišķu ezers; Ķerubiņu ezers.
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā.
bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra.
Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
Melisa Grieķu mitoloģijā - nimfa, bišu aizgādne un pavēlniece un visu bišu ciltsmāte.
megachilidae Griezējbišu dzimta.
chelostoma Griezējbišu dzimtas ģints.
coelioxys Griezējbišu dzimtas ģints.
megachile Griezējbišu dzimtas ģints.
osmia Griezējbišu dzimtas ģints.
dasypoda Grumbuļbišu dzimtas ģints.
dufouera Grumbuļbišu dzimtas ģints.
macropis Grumbuļbišu dzimtas ģints.
melitta Grumbuļbišu dzimtas ģints.
gulkoki Guloši bišu stropi.
gulstrops Gulošs bišu strops.
kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis.
gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops.
ugunsvātis Gundegu suga - asā gundega, bišu augs, 30-100 cm garumā, aug pļavās, norās, mežos, krūmājos, zied no maija līdz septembrim.
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
dūminieks Ierīce bišu dūmošanai.
kūpelnīca Ierīce bišu dūmošanai.
deinis Ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli.
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes.
sakāpt Ievākt (medu no biškokiem).
piekāpt Ievākt pietiekoši daudz medus kāpjot bišu kokos.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
strops Īpaši darināts bišu miteklis.
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
oksts Izlūkbišu atrastā spieta apmešanās vieta.
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
izdēdināt Iztukšot meža bišu stropu.
vedga Kalts dobumu ciršanai bišu kokos.
vega Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
vegra Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
verga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
vērga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
miels Koka dēlītis pie bišu stropa skrejas.
pumpis kokā iekārts bišu strops.
puncis kokā iekārts bišu strops.
dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
kocenis Koka trauks; bišu strops; kocene.
pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas.
avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis.
pundzītis Kokā uzkārts bluķa bišu strops.
aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
sliķis Koks ar zaru galiem, ko senie dravnieki lietoja kāpšanai bišu kokos.
dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops.
dreve Koks, kurā ir bišu strops.
dravas koks koks, kurā ir ierīkota dore; bišu koks.
cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā.
kontrolsaime Kontrolstropa bišu saime.
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
LDBB Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība.
Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
smidžu sērga lipīga bišu slimība, ko rada smidži.
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
sītometrs Lubiša izgudroti labības svari.
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga.
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime.
iekars Medus rāmītis bišu stropā.
laelaptidae Medusbišu ērču dzimta.
varroa Medusbišu ērču dzimtas ģints.
Viduseiropas tumšā medusbite medusbišu rase, kas Latvijā sastopama visbiežāk un ir labi pielāgojusies vietējiem apstākļiem.
kurmols Meža bišu šūnu kopa.
biškoks Meža koks, kurā iecirsta bišu dore.
nukleuss Neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē.
kurbulis Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
aulītis Neliels kokā uzvelkams bišu strops.
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops.
mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm.
kūrzuls No bluķa gatavots bišu strops.
ķuncis No bluķa izgatavots bišu strops.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
krāts No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
lapu medus no liepu, kļavu, ozolu u. c. koku lapām bišu savākto laputu saldo izdalījumu pārstrādes produkts.
dūmeklis No salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai).
klucis No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
kosuls No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa.
atdalenis No vienas vai vairākām bišu saimēm mākslīgi izveidota jauna saime.
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku.
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts.
kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma.
anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi).
vinda Palīgierīce kāpšanai (bišu) kokā, virves ar āķi un trīšiem.
palīgmāte Palīgsaimes bišu māte.
okstīt Par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam.
okstot Par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam.
Vāczemes mētra parastais biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
Tanacetum vulgare parastais biškrēsliņš.
E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta.
andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints.
clisodon Pūkbišu dzimtas ģints.
eucera Pūkbišu dzimtas ģints.
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
RBA Republikāniskā biškopības apvienība.
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums.
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants.
bumbišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" iedzīvotāji.
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants.
dējele Rīks bišu koka izdobšanai.
dējols Rīks bišu koka izdobšanai.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
apizinācija Saindēšanās ar bišu indi.
ieziemot Sakārtot (bišu saimes) ziemas guļai.
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi.
uzokstot Sameklēt patvēruma vietu (bišu spietam).
pieniņš Savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem.
stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas.
šķirsiets Siets, ar ko norobežo bišu māti atsevišķā ligzdas daļā.
izskreja Skreja bišu stropam.
skrietuve Skreja bišu stropam.
halictidae Slaidbišu dzimta.
halictus Slaidbišu dzimtas ģints.
sphecodes Slaidbišu dzimtas ģints.
panurgus Smilšbišu dzimtas ģints.
Panurgus calcaratus smilšbišu suga.
ķisins Spilvens, ko liek bišu stropā siltināšanai.
apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš.
bišu godi svinīga bišu medus izņemšana rudenī vai vasaras otrajā pusē ar jaunā medus nogaršošanu.
medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
Šķerbiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukuma variants.
Škerbiškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukums latgaliski.
bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi.
darbabišu šūniņas šūniņas darbabišu izaudzēšanai un medus glabāšanai; diametrs 5,42–5,62 mm, garums–11–12 mm.
mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze.
šūnveida Tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids.
bezmātes Tāds, kam nav mātes (par bišu saimi).
vaskains Tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs.
cērmjuzāles Tautas medicīnas līdzeklis cērmju izdzīšanai - biškrēsliņi ar cukuru.
burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka.
Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
aizvākojums Vaska segums bišu šūnām.
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
vecstrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni.
vectrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni.
barbans Viegls, apaļš trauks bišu pārvietošanai; spietuve.
ceroleīns Viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums.
cērīns Viena no bišu vasku sastāvdaļām.
avilis Vienkocis (bišu strops).
bluķis Vienkoča bišu strops.
kuzuls Vienkoča bišu strops.
vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm.
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
colletidae Zīdbišu dzimta.
colletes Zīdbišu dzimtas ģints.
prosopis Zīdbišu dzimtas ģints.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa biš.