Paplašinātā meklēšana

Meklējam biš.

Atrasts vārdos (95):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (327):

Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā)
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
boze Apcirsts bišu koks mežā
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
izdalbāt ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Tanacetum balsamita balzama biškrēsliņš
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu)
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi)
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs
stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
cērmju zāles biškrēsliņi
bišu krēsliņš biškrēsliņš
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
Philanthus triangulus bišlapsene
bišu vilks bišlapsene
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca")
Braula coeca bišmušu suga, ko tautā dēvē arī "bišu uti"
vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas
apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints
mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
kūks (bišu) bišu guļstrops vai stāvstrops no viena koka
apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā
laipeņa bišu izejas dēlītis no guļstropa
dzeltenas biksītes bišu kājiņas, aplipušas ar ziedputekšņiem
mātes kanna bišu kāres šūna, no kuras attīstās bišu māte
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
auriņš Bišu koks bišu ķeršanai
kummis Bišu kummis - zemes bišu jeb kameņu ligzda
mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu
Nosema apis bišu nozema
inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas
cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti
sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā
Trichodes apiarius bišu skudrulītis
brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts
akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
gāte Bišu stropa skreja; bišu ejas stropā
aviļs bišu strops
kozols bišu strops
kozuvs bišu strops
bišu mājiņa bišu strops
puļciņs bišu strops
trūps bišu strops
kuzavs bišu strops koka dobumā
varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre
vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja
Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis
božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli
gulenis Bluķa koks (bišu kozuls)
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams
Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts
biškopis cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums
bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas
peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš
peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus
bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
kūzava Dobums, koks ar bišu dobumu
magazīna Dore - bišu stropa medus telpas iekšējā daļa, kurā ievieto apkāres
burtumetis Dravnieks vai arī tas, kas izdara iegriezumus bišu kokos
dravenieks Dravnieks, biškopis
dūle Dūmeklis bišu apdūmošanai; dūlājs
dūlējs Dūmeklis bišu apdūmošanai; dūlājs
dūlēģis Dūmeklis bišu vai citu kukaiņu apdūmošanai; dūlājs
dūlājs Dūmeklis, ierīce bišu dūmošanai
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola
inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra
Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas
Melisa Grieķu mitoloģijā - nimfa, bišu aizgādne un pavēlniece un visu bišu ciltsmāte
megachilidae Griezējbišu dzimta
chelostoma Griezējbišu dzimtas ģints
coelioxys Griezējbišu dzimtas ģints
megachile Griezējbišu dzimtas ģints
osmia Griezējbišu dzimtas ģints
dasypoda Grumbuļbišu dzimtas ģints
dufouera Grumbuļbišu dzimtas ģints
macropis Grumbuļbišu dzimtas ģints
melitta Grumbuļbišu dzimtas ģints
gulkoki Guloši bišu stropi
gulstrops Gulošs bišu strops
gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops
kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis
ugunsvātis Gundegu suga - asā gundega, bišu augs, 30-100 cm garumā, aug pļavās, norās, mežos, krūmājos, zied no maija līdz septembrim
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām
dūminieks ierīce bišu dūmošanai
kūpelnīca ierīce bišu dūmošanai
deinis ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
sakāpt Ievākt (medu no biškokiem)
piekāpt Ievākt pietiekoši daudz medus kāpjot bišu kokos
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
strops Īpaši darināts bišu miteklis
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī)
oksts Izlūkbišu atrastā spieta apmešanās vieta
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli)
izdēdināt Iztukšot meža bišu stropu
vedga Kalts dobumu ciršanai bišu kokos
vega Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
vegra Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
verga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
vērga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
miels Koka dēlītis pie bišu stropa skrejas
pumpis kokā iekārts bišu strops
puncis kokā iekārts bišu strops
dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja)
kocenis Koka trauks; bišu strops; kocene
pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas
avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
pundzītis Kokā uzkārts bluķa bišu strops
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis
aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai
sliķis Koks ar zaru galiem, ko senie dravnieki lietoja kāpšanai bišu kokos
dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops
dreve Koks, kurā ir bišu strops
dravas koks koks, kurā ir ierīkota dore; bišu koks
cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā
kontrolsaime Kontrolstropa bišu saime
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
LDBB Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība
Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne
Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai
smidžu sērga lipīga bišu slimība, ko rada smidži
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem
sītometrs Lubiša izgudroti labības svari
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības
mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime
iekars Medus rāmītis bišu stropā
laelaptidae Medusbišu ērču dzimta
varroa Medusbišu ērču dzimtas ģints
Viduseiropas tumšā medusbite medusbišu rase, kas Latvijā sastopama visbiežāk un ir labi pielāgojusies vietējiem apstākļiem
kurmols Meža bišu šūnu kopa
biškoks Meža koks, kurā iecirsta bišu dore
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
nukleuss neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē
kurbulis neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti
šūniņa neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai
šūņas neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai)
aulītis neliels kokā uzvelkams bišu strops
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas
bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops
mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm
kūrzuls no bluķa gatavots bišu strops
ķuncis no bluķa izgatavots bišu strops
krātiņš no koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē
krāts no koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē
lapu medus no liepu, kļavu, ozolu u. c. koku lapām bišu savākto laputu saldo izdalījumu pārstrādes produkts
dūmeklis no salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai)
klucis no šāda nogriežņa veidots bišu strops
kosuls no tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa
atdalenis no vienas vai vairākām bišu saimēm mākslīgi izveidota jauna saime
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam
božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts
kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma
anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi)
vinda Palīgierīce kāpšanai (bišu) kokā, virves ar āķi un trīšiem
palīgmāte Palīgsaimes bišu māte
okstīt par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam
okstot par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam
Tanacetum vulgare parastais biškrēsliņš
Vāczemes mētra parastais biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
E901 pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Belogorska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja
Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta
andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
clisodon Pūkbišu dzimtas ģints
eucera Pūkbišu dzimtas ģints
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
RBA Republikāniskā biškopības apvienība
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
bumbišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" iedzīvotāji
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
dējele Rīks bišu koka izdobšanai
dējols Rīks bišu koka izdobšanai
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli
apizinācija Saindēšanās ar bišu indi
ieziemot Sakārtot (bišu saimes) ziemas guļai
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi
uzokstot Sameklēt patvēruma vietu (bišu spietam)
pieniņš savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni
burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem
stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas
šķirsiets Siets, ar ko norobežo bišu māti atsevišķā ligzdas daļā
izskreja Skreja bišu stropam
skrietuve Skreja bišu stropam
halictidae Slaidbišu dzimta
halictus Slaidbišu dzimtas ģints
sphecodes Slaidbišu dzimtas ģints
panurgus Smilšbišu dzimtas ģints
Panurgus calcaratus smilšbišu suga
ķisins Spilvens, ko liek bišu stropā siltināšanai
apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš
bišu godi svinīga bišu medus izņemšana rudenī vai vasaras otrajā pusē ar jaunā medus nogaršošanu
medusbite šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai
Šķerbiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukuma variants
Škerbiškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukums latgaliski
bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi
darbabišu šūniņas šūniņas darbabišu izaudzēšanai un medus glabāšanai; diametrs 5,42–5,62 mm, garums–11–12 mm
mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze
šūnveida tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids
bezmātes tāds, kam nav mātes (par bišu saimi)
vaskains tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs
cērmjuzāles Tautas medicīnas līdzeklis cērmju izdzīšanai - biškrēsliņi ar cukuru
burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
aizvākojums Vaska segums bišu šūnām
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
vecstrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni
vectrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni
barbans Viegls, apaļš trauks bišu pārvietošanai; spietuve
ceroleīns viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums
cērīns viena no bišu vasku sastāvdaļām
avilis Vienkocis (bišu strops)
bluķis Vienkoča bišu strops
kuzuls Vienkoča bišu strops
vākšana viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai
ziemotava vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm
virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi
noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību
colletidae Zīdbišu dzimta
colletes Zīdbišu dzimtas ģints
prosopis Zīdbišu dzimtas ģints

Citās vārdnīcās nav šķirkļa biš.