Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvainot.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (67):
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
- tangēt Aizskart; apvainot
- lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
- rostot apvainot, pārmest
- abižoties apvainoties
- uzmest kūkumu apvainoties
- uzmest burbuli apvainoties
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
- ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
- sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties
- sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
- aiztikt ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart
- apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
- ļaunoties būt dusmīgam, apvainotam
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- apvainots cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots
- apvainošana darbība, process --> apvainot
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
- pūsties Dusmoties, apvainoties
- satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
- inkvīzīts Inkvizīcijas procesā persona, kas apvainota smagā noziegumā un kuras nopratināšana pēc punktiem ir sākusies
- sacelt spuras izrādīt neapmierinātību, sadusmoties, apvainoties
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot
- skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots
- insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties
- apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties
- iebozties kļūt dusmīgam un apvainoties
- uzpūsties kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3)
- piepūsties kļūt dusmīgam: arī apvainoties
- celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties
- ķengāt ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot
- uzmelst Melojot apvainot, inkriminēt
- mest akmeni uz kādu, kādam morāli tiesāt, nosodīt, apvainot
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot
- ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko)
- piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā
- novaināt Nomelnot, apvainot
- novainot Nomelnot, apvainot
- izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots
- apļaunoties Ņemt ļaunā, apvainoties
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu
- nomētāt ar akmeņiem (kādu) publiski apvainot, nomelnot
- spļaut sejā rupji apvainot kādu, atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu
- apliet ar samazgām rupji apvainot, visādi noķengāt, nomelnot
- gražot Sabozgties, apvainoties
- uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
- uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
- (uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
- sapūsties Saskaisties; arī apvainoties
- apzagļavot Saukt kādu par zagli, apvainot zādzībās
- mest dubļus (uz kādu) smagi, nepatiesi apvainot; ķengāt
- apvainots tāds, kas ir apvainots
- smalkjūtīgs tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu
- izvainot Turēt par vainīgu; pelt; apvainot nepatiesi
- pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds
- aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu
- inkulpāts viduslaikos inkvīzīcijas procesā - persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem
- pelt vienam otru apvainot un apmelot
- narvoties Vienam otru, citam citu nozākāt, apvainot
apvainot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV