Paplašinātā meklēšana
Meklējam aplamība.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (61):
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība
- bleķis Blēņas, nieki; aplamība; izdomājums
- apgāzt būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai
- gvelšķis cilvēks, kas runā aplamības
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības
- savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
- blēņas Izdomājums; aplamības
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas
- šķelderis kāds, kas pļāpā aplamības
- žauka kāds, kas runā aplamības, nepatiesību
- nieķis kāds, kurš dara aplamības, muļķības
- nomuldēt kādu laiku stāstīt aplamības
- absurdisms Literārs virziens pēc 2. pasaules kara, it sevišķi dramaturģijā, ataino dzīves aplamības un tās bezjēdzību
- gļuks Muļķība, aplamība
- amplība Muļķība, aušība, ačgārnība, aplamība
- ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība
- pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības)
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- pesteļi Neticama aplamība
- mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības
- glupaste Nieks, muļķība, aplamība
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības)
- savārīt parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- blāzt Pļāpāt aplamības
- glemst Pļāpāt aplamības
- kļaršķēt Pļāpāt aplamības
- kleburot Pļāpāt aplamības
- ļordzēt Pļāpāt aplamības
- terzelēt Pļāpāt aplamības
- žaunāt Pļāpāt aplamības
- žaunāties Pļāpāt aplamības
- žļarkstēt Pļāpāt aplamības
- grilēt Pļāpāt aplamības, melot
- ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības
- klenkstēt pļāpāt, aplamības glemzt
- klambīt pļāpāt, aplamības runāt
- kreimelēt pļāpāt, aplamības runāt
- plaunīt pļāpāt, aplamības runāt
- valškāt pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt
- blambāt runāt aplamības
- plampāt runāt aplamības
- žaustīties runāt aplamības, arī rupjības
- laist lažu runāt aplamības, nepatiesību
- grūst lažu runāt aplamības, nepatiesību
- runāt mežā runāt aplamības, runāt nesaprātīgi
- gelzt runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt
- malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības, ko nenozīmīgu
- figļot runāt vai rakstīt niekus, aplamības
- salorkšēt Sapļāpāt (aplamības)
- sapātarot Sapļāpāt (aplamības)
- sapenterēt Sastāstīt aplamības
- sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības
- bļarkšķēt skaļi pļāpāt, aplamības runāt
- blākšēt skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus
- aizliet acis stāstīt izdomājumus, aplamības
- blāda tāds, kas runā aplamības
- šļeberis tāds, kas runā aplamības
- žļarkste tāds, kas runā aplamības
- plampa tāds, kurš runā aplamības
aplamība citās vārdnīcās:
LLVV
MEV