Paplašinātā meklēšana
Meklējam andra.
Atrasts vārdos (57):
- andra:1
- Čandra:2
- Čandra:1
- gandra:1
- Gandra:1
- mandra:1
- Mandra:1
- žandra:1
- Imandra:1
- Meandra:1
- šļandra:1
- mandras:1
- calandra:1
- Kalandra:1
- kasandra:1
- Kasandra:1
- nicandra:1
- nikandra:1
- Salandra:1
- šizandra:1
- ļandraks:1
- afalandra:1
- afelandra:1
- koriandra:1
- nectandra:1
- švandraks:1
- vandravāt:1
- Aleksandra:1
- aphelandra:1
- pahisandra:1
- salamandra:2
- salamandra:1
- Salamandra:1
- schisandra:1
- mandragora:2
- mandragora:1
- andragogika:1
- andragoģija:1
- džerimandra:1
- Hariščandra:1
- pachysandra:1
- izvandravāt:1
- oleandraugi:1
- Augšsasandra:1
- brahmarandra:1
- stephanandra:1
- Aleksandrava:1
- mandragorīns:1
- sklandrausis:1
- stefanandras:1
- zušsalamandra:1
- milžsalamandra:1
- Aleksandravēle:1
- schisandraceae:1
- ugunssalamandra:1
- baldrijandrapes:1
- bezplaušsalamandra:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (133):
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- aphelandra Afelandras.
- atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa").
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
- čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos.
- Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- Chamaedaphne calyculata ārkausa kasandra.
- bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos.
- Aphelandra squarrosa atskabargu afelandra.
- plethodontidae Bezplaušsalamandras.
- actenes Brilles, acenes (gāzmaskai, skafandram u. tml.).
- mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
- stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
- pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra").
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
- Pachysandra terminalis galotnes jeb Japānas pahisandra.
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
- garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- divputekšņlapu grīslis grīšļu suga ("Carex diandra").
- Stephanandra incisa iegrieztā stefanandra.
- Megalobatrachus japonicus Japānas milžsalamandra.
- chamaedaphne Kasandras.
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises.
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā.
- Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
- diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- mandragora Mandragoras.
- miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms.
- megalobatrachus Milžsalamandras.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- nicandra Nikandras.
- spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- folinerīns No oleandra ("Nerium oleander L.") lapām izolēts glikozīds.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme).
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
- heautontīmorūmenos Pašmocītājs; kādas Menandra komēdijas nosaukums.
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni.
- Ālsta Pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.).
- Salandra Pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpedro Pilsēta Kotdivuārā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lejassasandras reģiona administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (1988. g.).
- Daloa Pilsēta Kotdivuārā, Augšsasandras reģiona administratīvais centrs, 227900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Mončegorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā.
- Ankavandža pilsēta Madagaskarā (_Ankavandra_), Tuliaras provinces ziemeļos.
- Gandra Pilsēta Portugālē ("Gandra"), Portu apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sitka Pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Salamandra salamandra plankumainā jeb uguns salamandra.
- uguns salamandra plankumainā salamandra.
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa.
- Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
- sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis.
- Admiralitātes sala sala Aleksandra arhipelāgā ASV, Aļaskas štata dienvidaustrumos.
- Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos.
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās.
- plankumainā salamandra salamandru suga ("Salamandra salamandra").
- Čakmarija Savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā.
- Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija.
- Atēnodors Sengrieķu tēlnieks (Athenodoros; 1. gs. p. m. ē.), Agēsandra dēls un skolnieks.
- Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Nicandra physaloides spuldzeņu nikandra.
- fizāļveida nikandra spuldzeņu nikandra.
- pūslīšu nikandra spuldzeņu nikandra.
- stephanandra Stefanandras.
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos.
- Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos.
- lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
- salamandra šīs dzimtas ģints ("Salamandra").
- citronliāna šīs dzimtas ģints ("Schisandra"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē vienu sugu.
- blīgzna Šķetra ("Salix pentandra").
- blīgzne Šķetra ("Salix pentandra").
- blīksna Šķetra ("Salix pentandra").
- blīksne Šķetra ("Salix pentandra").
- blīzma Šķetra ("Salix pentandra").
- blīzna Šķetra ("Salix pentandra").
- blīzne Šķetra ("Salix pentandra").
- blīznis Šķetra ("Salix pentandra").
- glīgzda Šķetra ("Salix pentandra").
- kārkles Šķetra ("Salix pentandra").
- kārkļi Šķetra ("Salix pentandra").
- kārklis Šķetra ("Salix pentandra").
- kārkls Šķetra ("Salix pentandra").
- kazavītols Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpolas Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpolica Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpolis Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpoļkoks Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpols Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpolvītols Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpulis Šķetra ("Salix pentandra").
- pūpuļkoks Šķetra ("Salix pentandra").
- sīķetrs Šķetra ("Salix pentandra").
- šķestrs Šķetra ("Salix pentandra").
- šķetrs Šķetra ("Salix pentandra").
- verba Šķetra ("Salix pentandra").
- vierba Šķetra ("Salix pentandra").
- Stephanandra tanakae Tanakas stefanandra.
- linalols Trešējais spirts koriandra, lavandas un bergamoteļļā; lieto parfimērijā; pastāv abu optisko izomēru veidā.
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Ņiva Upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma.
- vičkārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
- vicukārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
- šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
- vicu kārkls vītolu suga ("Salix triandra", arī "Salix amygdalina").
- vicu vītols vītolu suga ("Salix triandra").
- starks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Lucioperca sandra").
- amphiumidae Zušsalamandras.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa andra.