Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sc.
Atrasts vārdos (81):
- Sc:1
- MSc:1
- Scl:1
- Sco:1
- Sct:1
- M.Sc.:1
- Scala:1
- Scutum:1
- Scviha:1
- Schaken:1
- Scheden:1
- Schleck:1
- Schlock:1
- Schloss:1
- Schujen:1
- Science:1
- Scinava:1
- Schogowo:1
- Schwanen:1
- Scorpius:1
- Sculptor:1
- Schenberg:1
- Schlampen:1
- Schluckum:1
- Schmaisen:1
- Schmarden:1
- Schmucken:1
- Schnepeln:1
- Schnicken:1
- Schoedern:1
- Schoeneck:1
- Schreiten:1
- Schrunden:1
- Schwarden:1
- Schwarren:1
- Schwethof:1
- Schwitten:1
- PostScript:1
- Schildburg:1
- Schischkow:1
- Schkilbany:1
- Schlagunen:1
- Schlockhof:1
- Schlosshof:1
- Schnehpeln:1
- Schoenberg:1
- Amt-Schlock:1
- Schlossberg:1
- Schorstaedt:1
- Schwanensee:1
- Schliepenhof:1
- Schlitterhof:1
- Schoenheyden:1
- Schreyenbush:1
- Schwanenburg:1
- Alt-Schwarden:1
- Neu-Schwarden:1
- Schillingshof:1
- Schlockenbeck:1
- Schloss-Adsel:1
- Schreibershof:1
- Schujenpahlen:1
- Schwethofsche:1
- Scharlotenburg:1
- Schloss-Serben:1
- Schloss-Tirsen:1
- Gross-Schwethof:1
- Klein-Schwethof:1
- Scharlottenberg:1
- Schloss-Lemburg:1
- Schloss-Schujen:1
- Schwarzbeckshof:1
- Adsel-Schwarzhof:1
- Alt-Schwanenburg:1
- Neu-Schwanenburg:1
- Schloss-Burtneek:1
- Schloss-Puerkeln:1
- Klein-Schorstaedt:1
- Schloss-Hasenpoth:1
- Schloss-Ronnenburg:1
- Neuermuehlen-Schloss:1
Atrasts etimoloģijās (14):
- no lejasvācu _schüffel_, vācu _Schaufel_ (šķirklī šaufele)
- No vācu _der Schmutz_ ‘netīrumi’. (šķirklī šmuce)
- angļu: _Encapsuled PostScript_ (šķirklī EPS)
- rumāņu: _Boldești-Scāeni_ (šķirklī Boldešti-Skejeni)
- No vācu _der Schwung_ ‘šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība’. (šķirklī švunkā)
- No vācu _die Scheiße_ 'sūds'. (šķirklī šaize)
- No vācu die _Scheiße_ ‘sūds’. (šķirklī šaise)
- No vācu _der Schmutz_ ‘netīrumi’. (šķirklī šmuceklis)
- No vācu _der Schmutz_ ‘netīrumi’. (šķirklī šmucēt)
- No vācu _der Schmutz_ ‘netīrumi’. (šķirklī šmucēties)
- No vācu _die Schublade_. (šķirklī šūplāde)
- No vācu _der Schwung_ ‘šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība’. (šķirklī švunka)
- angļu: _Scottish Borders_ (šķirklī Bordersa)
- No vācu _der Schlips_. (šķirklī šlipse)
Atrasts vārdu savienojumos (145):
- Coccomyxa dispar Schmidle
- datne Scrapbook
- Display PostScript
- Master of Science
- PostScript fonts
- PostScript printeris
- Scabiosa atropurpurea
- Scabiosa caucasia
- Scabiosa ochroleuca
- Scala Sancta
- Scapania apiculata
- Scapania calcicola
- Scapania curta
- Scapania irrigua
- Scapania lingulata
- Scapania nemorea
- Scapania paludicola
- Scapania undulata
- Scaphidium quadrimaculatum
- Scaphidura oryzivora
- Scaphisoma boleti
- Scapholeberis mucronata
- Scarabeus sacer
- Scardinius erythrophtalmus
- Scatophaga stercoraria
- Sceletonema costatum
- Scelorchilus albicollis
- Scenedesmus acuminatus
- Scenedesmus apiculatus
- Scenedesmus arcuatus
- Scenedesmus bijugatus
- Scenedesmus denticulatus
- Scenedesmus granulatus
- Scenedesmus hystrix
- Scenedesmus obliquus
- Scenedesmus opoliensis
- Scenedesmus quadricauda
- Schefflera actinophylla
- Schefflera arboricola
- Schefflera pueckleri
- Schereria tenebrosa
- Scheuchzeria palustris
- Schisandra chinensis
- Schistidium agassizii
- Schistidium apocarpum
- Schistostega penata
- Schizanthus x visetonensis
- Schizochlamus gelatinosa
- Schizonella melanogramma
- Schizophragma hydrangeoides
- Schizophyllum sabulosum
- Schizothus pectinicornis
- Schizotrix arenaria
- Schizotrix calcicola
- Schizotrix coriacea
- Schizotrix friesii
- Schizotrix fuscescens
- Schizotrix lacustris
- Schizotrix lateritia
- Schizotrix pulvinata
- Schizotrix rivularium
- Schloss Hasenpoth
- Schloss Hochrosen
- Schloss Segewold
- Schloss Wenden
- Schoenus ferrugineus
- Schonbaueria pusilla
- Schreckensteinia festaliella
- Schroederia nitzschioides
- Schroederia setigera
- Schroederia spiralis
- Schroederiella papillata
- Schwiebea pachyderma
- Sciadopitys verticillata
- Scilla bifolia
- Scilla mischtschenkoana
- Scilla sibirica
- Scindapsus pictus
- Sciophila varia
- Scirpus cernuus
- Scirpus lacustris
- Scirpus maritimus
- Scirpus radicans
- Scirpus setaceus
- Scirpus sylvaticus
- Scirpus tabernaemontani
- Scirtes hemisphaericus
- Sciurus vulgaris
- Scleranthus annuus
- Scleranthus perennis
- Scleroderma bovista
- Scleroderma citrinum
- Scleroderma verrucosum
- Scleroderris lagerbergii
- Scleropodium purum
- Sclerospora graminicola
- Sclerotinia cinerea
- Sclerotinia fructigena
- Sclerotinia fuckeliana
- Sclerotinia libertiana
- Sclerotinia sclerotiorum
- Sclerotinia tuberosa
- Sclerotium cepivorum
- Sclerotium rhizodes
- Scoliciosporum chlorococcum
- Scoliopterix libatrix
- Scolochloa festucacea
- Scolopax rusticola
- Scolopendrellopsis subnuda
- Scomber scombrus
- Scophthalmus maximus
- Scopthalmus maximus
- Scopthalmus rombus
- Scorpidium scorpioides
- Scorzonera hispanica
- Scorzonera humilis
- Scotia exclamationis
- Scotia segetum
- Scotocerca inquieta
- Scraptia fusca
- Scriptura sacra
- Scrophularia alata
- Scrophularia nodosa
- Scrophularia umbrosa
- Scutellaria costaricana
- Scutellaria galericulata
- Scutellaria hastifolia
- Scutellinia scutellata
- Scutigerella immaculata
- Scytalopus magellanicus
- Scythris emichi
- Scythris inspersella
- Scythris limbella
- Scytonema brunneum
- Scytonema crispum
- Scytonema hofmannii
- Scytonema julianum
- Scytonema mirabile
- Scytonema myochrous
- Scytonema ocellatum
- Scytonema varium
- valoda JavaScript
- valoda JScript
- valoda PostScript
- valoda VBScript
Atrasts skaidrojumos (200):
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
- Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
- Skrantona apdzīvota vieta ASV ("Scranton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
- šeflēra Arāliju dzimtas ģints ("Schefflera")
- scindapsis Ārumu dzimtas ģints ("Scindapsus")
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia")
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora")
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
- cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- plakanā blizme blizmju suga ("Blysmus compressus", agrāk "Scirpus compressus")
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista")
- parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum")
- kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum")
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
- cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs
- cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae")
- cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
- gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
- skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans")
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
- šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
- moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
- parastā dižsirpe dižsirpju suga ("Scorpidium scoripoides")
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
- Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
- vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem
- ašķi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
- ezermeldri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
- grīslis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
- silksnis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
- silkšudoņi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
- stobri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _NetScape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga
- valoda JavaScript firmas _NetScape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
- baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
- vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis")
- mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus")
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
- lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus")
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums
- brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
- cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
- cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
- cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
- cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("BolboSchoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā
- mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
- lokavi Jūras loki ("Scilla maritima")
- loki Jūras loki ("Scilla maritima")
- loks Jūras loki ("Scilla maritima")
- EPS kādreiz ļoti izplatīts _PostScript_ valodas datņu formāts, kuru izmantoja grafisko datu pārvietošanai starp dažādām grafiskajām un maketēšanas programmām, novecojis, tā vietā tiek lietots PDF
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “RheiniSches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts
- ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium")
- Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.)
- Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
- mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
- trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major")
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
- lachnea Lachnea Scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms
- smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata")
- kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola")
- īsā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania curta")
- palienes lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania irrigua")
- mēlveida lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania lingulata")
- birztalas lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania nemorea")
- purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola")
- viļņainā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania undulata")
- spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- izsaucēja laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia exclamationis")
- ziemāju laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia segetum")
- melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus")
- Lecidea tenebrosa lecideju sugas "Schaereria tenebrosa" nosaukuma sinonīms
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- zilsniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Scilla"), krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi
- MS Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science")
- MSc Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science")
- M.Sc. Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science"); MSc
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
- CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences")
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
- stiebrs meldri ("Scirpus")
- donis Meldri ("Scirpus")
- ezerstobri Meldri ("Scirpus")
- meldi Meldri ("Scirpus")
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
- nokarenais meldrs meldru suga ("Scirpus cernuus")
- ezera meldrs meldru suga ("Scirpus lacustris")
- saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama
- meža meldrs meldru suga ("Scirpus sylvaticus")
- zilganais meldrs meldru suga ("Scirpus tabernaemontani")
- saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica")
- skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica")
- saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- maucekļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- maucekņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- maucikņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- mauciknis Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- mauklaji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- mauklājmeldri Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- maukleji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- mauklēji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- maukļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā
- skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes
- ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta
- šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus")
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, LejaSciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
- Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
- purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
- sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
- WIS Pasaules Zinātnes institūts (angļu "World Institute of Science")
- tīruma pēterene pētereņu suga ("Knautia arvensis", senāk "Scabiosa arvensis")
- Skārboro pilsēta ASV ("Scarborough"), Meinas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skenektadi pilsēta ASV ("Schenectady"), Ņujorkas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šerca pilsēta ASV ("Schertz"), Teksasas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skotsblafa pilsēta ASV ("Scottsbluff"), Nebraskas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skotsboro pilsēta ASV ("Scottsboro"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skotsdeila pilsēta ASV ("Scottsdale"), Arizonas štatā, 230500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skrantona pilsēta ASV ("Scranton"), Pensilvānijas štatā, 75300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šerdinga pilsēta Austrijā (_Schaerding_), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šlādminga pilsēta Austrijā (_Schladming_), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švaca pilsēta Austrijā (_Schwaz_), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeibsa pilsēta Austrijā ("Scheibbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šrātentāle pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
Atrasts piemēros (3):
- aģentūra Alekss arī strādā vienā reklāmas aģentūrā par kreatīvo direktoru, tā Scenāriju laboratorija ir viņa privātais bizness.
- kods Mēs varam smuki aizvērt title birku un tālāk ievadīt savu html kodu, tajā skaitā arī JavaScript.
- dzinis Vēlāk antivīrusu dzinim tika pievienota tehnoloģija Script Checker (filtrs starp skriptu programmu un tās procesoru), kas, izmantojot heiristiskos noteikumus, automātiski aizsargāja lietotājus no visiem nākamajiem (un ļoti daudziem) tārpa variantiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sc.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv