Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sc.
Atrasts vārdos (80):
- Sc:1
- Scl:1
- Sco:1
- Sct:1
- MSc:1
- Scala:1
- M.Sc.:1
- Scutum:1
- Scviha:1
- Schaken:1
- Scheden:1
- Schleck:1
- Schlock:1
- Schloss:1
- Schujen:1
- Science:1
- Scinava:1
- Schogowo:1
- Schwanen:1
- Scorpius:1
- Sculptor:1
- Schenberg:1
- Schlampen:1
- Schluckum:1
- Schmaisen:1
- Schmarden:1
- Schmucken:1
- Schnepeln:1
- Schnicken:1
- Schoedern:1
- Schoeneck:1
- Schreiten:1
- Schrunden:1
- Schwarden:1
- Schwarren:1
- Schwethof:1
- Schwitten:1
- Schildburg:1
- Schischkow:1
- Schkilbany:1
- Schlagunen:1
- Schlockhof:1
- Schlosshof:1
- Schnehpeln:1
- Schoenberg:1
- Schlossberg:1
- Schorstaedt:1
- Schwanensee:1
- Amt-Schlock:1
- Schliepenhof:1
- Schlitterhof:1
- Schoenheyden:1
- Schreyenbush:1
- Schwanenburg:1
- Schillingshof:1
- Schlockenbeck:1
- Schloss-Adsel:1
- Schreibershof:1
- Schujenpahlen:1
- Schwethofsche:1
- Alt-Schwarden:1
- Neu-Schwarden:1
- Scharlotenburg:1
- Schloss-Serben:1
- Schloss-Tirsen:1
- Scharlottenberg:1
- Schloss-Lemburg:1
- Schloss-Schujen:1
- Schwarzbeckshof:1
- Gross-Schwethof:1
- Klein-Schwethof:1
- Schloss-Burtneek:1
- Schloss-Puerkeln:1
- Adsel-Schwarzhof:1
- Alt-Schwanenburg:1
- Neu-Schwanenburg:1
- Schloss-Hasenpoth:1
- Klein-Schorstaedt:1
- Schloss-Ronnenburg:1
- Neuermuehlen-Schloss:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (490):
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
- Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Skrantona Apdzīvota vieta ASV ("Scranton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- šeflēra Arāliju dzimtas ģints ("Schefflera").
- scindapsis Ārumu dzimtas ģints ("Scindapsus").
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia").
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā ("Amundsen-Scott South Pole"), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora").
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- plakanā blizme blizmju suga ("Blysmus compressus", agrāk "Scirpus compressus").
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista").
- parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum").
- kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum").
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae").
- cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
- gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos.
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
- skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans").
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga.
- moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
- parastā dižsirpe dižsirpju suga ("Scorpidium scoripoides").
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students").
- vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem.
- ašķi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- ezermeldri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- grīslis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- silksnis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- silkšudoņi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- stobri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- rombs Gludais rombs - akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
- vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis").
- mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus").
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus").
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums.
- brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata").
- lokavi Jūras loki ("Scilla maritima").
- loki Jūras loki ("Scilla maritima").
- loks Jūras loki ("Scilla maritima").
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. "Scandinavian Mountains"), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
- ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium").
- Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.).
- Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu.
- mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
- trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka.
- kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major").
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms.
- smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata").
- kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola").
- īsā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania curta").
- palienes lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania irrigua").
- mēlveida lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania lingulata").
- birztalas lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania nemorea").
- purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola").
- viļņainā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania undulata").
- spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- izsaucēja laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia exclamationis").
- ziemāju laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia segetum").
- melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus").
- Lecidea tenebrosa lecideju sugas "Schaereria tenebrosa" nosaukuma sinonīms.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
- zilsniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Scilla"), krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
- M.Sc. Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science"); MSc.
- MS Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
- MSc Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences").
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus.
- stiebrs meldri ("Scirpus").
- donis Meldri ("Scirpus").
- ezerstobri Meldri ("Scirpus").
- meldi Meldri ("Scirpus").
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- nokarenais meldrs meldru suga ("Scirpus cernuus").
- ezera meldrs meldru suga ("Scirpus lacustris").
- saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama.
- meža meldrs meldru suga ("Scirpus sylvaticus").
- zilganais meldrs meldru suga ("Scirpus tabernaemontani").
- saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica").
- skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica").
- saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
- melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
- skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
- maucekļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maucekņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maucikņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauciknis Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauklaji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauklājmeldri Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maukleji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauklēji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maukļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes.
- ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms.
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta.
- šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus").
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja.
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja.
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja.
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
- Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja.
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
- Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja.
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
- purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris").
- sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama.
- WIS Pasaules Zinātnes institūts (angļu "World Institute of Science").
- tīruma pēterene pētereņu suga ("Knautia arvensis", senāk "Scabiosa arvensis").
- Skārboro Pilsēta ASV ("Scarborough"), Meinas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skenektadi Pilsēta ASV ("Schenectady"), Ņujorkas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerca Pilsēta ASV ("Schertz"), Teksasas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsblafa Pilsēta ASV ("Scottsbluff"), Nebraskas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsboro Pilsēta ASV ("Scottsboro"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsdeila Pilsēta ASV ("Scottsdale"), Arizonas štatā, 230500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skrantona Pilsēta ASV ("Scranton"), Pensilvānijas štatā, 75300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerdinga Pilsēta Austrijā ("Schaerding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeibsa Pilsēta Austrijā ("Scheibbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlādminga Pilsēta Austrijā ("Schladming"), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrātentāle Pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šremsa Pilsēta Austrijā ("Schrems"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švānenstāte Pilsēta Austrijā ("Schwanenstadt"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švaca Pilsēta Austrijā ("Schwaz"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švehata Pilsēta Austrijā ("Schwechat"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Shārbēka Pilsēta Beļģijā ("Schaerbeek"), Briseles ziemeļaustrumu piepilsēta, 127500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šerpenhovela-Zihema Pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šiltinhheima Pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Skafa Pilsēta Itālijā ("Scafa"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafāti Pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalea Pilsēta Itālijā ("Scalea"), Kalabrija reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiči Pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skarpērija Pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skio Pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaka Pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šikli Pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šilla Pilsēta Itālijā ("Scilla"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skordija Pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorāno Pilsēta Itālijā ("Scorrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorce Pilsēta Itālijā ("Scorze"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Skārboro Pilsēta Lielbritānijā ("Scarborough"), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.).
- Skantorpa Pilsēta Lielbritānijā ("Scunthorpe"), Anglijas austrumos, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šellenberga Pilsēta Lihtenšteinā ("Schellenberg"), 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skelšēra Pilsēta Martinikas Reģionā ("Scoelcher"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 20800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Shāberga Pilsēta Nīderlandē ("Schaesberg"), Limburgas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shāgena Pilsēta Nīderlandē ("Schagen"), Ziemeļholandes provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sheilunkhūta Pilsēta Nīderlandē ("Schellinkhout"), Ziemeļholandes provincē, 930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerpenzēle Pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel"), Gelderlandes provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shīdama Pilsēta Nīderlandē ("Schiedam"), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sheindela Pilsēta Nīderlandē ("Schijndel"), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shīnene Pilsēta Nīderlandē ("Schinnen"), Limburgas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shohovena Pilsēta Nīderlandē ("Schoonhoven"), Dienvidholandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidshārvūde Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šlīrene Pilsēta Šveicē ("Schlieren"), Cīrihes kantonā, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šafhauzene Pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švīce Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Schwyz", it. "Svitto", retoromāņu "Sviz"), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skarboro Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bādšandava Pilsēta Vācijā ("Bad Schandau"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšmīdeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Schmiedeberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšusenrīde Pilsēta Vācijā ("Bad Schussenried"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšvalbaha Pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšvartava Pilsēta Vācijā ("Bad Schwartau"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belgeme-Šildava Pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigšteina Pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krumbaha Pilsēta Vācijā ("Krumbach im Schwaben"), Bavārijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterholca-Šarmbeka Pilsēta Vācijā ("Osterholz-Scharmbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalkava Pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šauenšteina Pilsēta Vācijā ("Schauenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēra Pilsēta Vācijā ("Scheer"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeibenberga Pilsēta Vācijā ("Scheibenberg"), Saksijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeinfelde Pilsēta Vācijā ("Scheinfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šelklingene Pilsēta Vācijā ("Schelklingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenefelde Pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeslica Pilsēta Vācijā ("Schesslitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šīdere-Švālenberga Pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šiferštate Pilsēta Vācijā ("Schifferstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šilingfirste Pilsēta Vācijā ("Schillingsfuerst"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Širgisvalde-Kiršava Pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Škeidica Pilsēta Vācijā ("Schkeuditz"), Saksijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Škēlene Pilsēta Vācijā ("Schkoelen"), Tīringenes federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šleidene Pilsēta Vācijā ("Schleiden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šleica Pilsēta Vācijā ("Schleiz"), Tīringenes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlēsviga Pilsēta Vācijā ("Schleswig"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šletava Pilsēta Vācijā ("Schlettau"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlezingene Pilsēta Vācijā ("Schleusingen"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlībene Pilsēta Vācijā ("Schlieben"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlica Pilsēta Vācijā ("Schlitz"), Hesenes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlotheima Pilsēta Vācijā ("Schlotheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlūhterne Pilsēta Vācijā ("Schluechtern"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlīzenfelde Pilsēta Vācijā ("Schluesselfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmalkaldene Pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmallenberga Pilsēta Vācijā ("Schmallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmēlne Pilsēta Vācijā ("Schmoelln"), Tīringenes federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnākenburga Pilsēta Vācijā ("Schnackenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnaitenbaha Pilsēta Vācijā ("Schnaittenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnēberga Pilsēta Vācijā ("Schneeberg"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnēferdingene Pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēmberga Pilsēta Vācijā ("Schoemberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Pilsēta Vācijā ("Schoenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenberga Pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnebeka Pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēneka Pilsēta Vācijā ("Schoeneck/Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnevalde Pilsēta Vācijā ("Schoenewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēningene Pilsēta Vācijā ("Schoeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnvalde Pilsēta Vācijā ("Schoenwald"), Bavārijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēpenštete Pilsēta Vācijā ("Schoeppenstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnzē Pilsēta Vācijā ("Schoesee"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šongava Pilsēta Vācijā ("Schongau"), Bavārijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šopfheima Pilsēta Vācijā ("Schopfheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šorndorfa Pilsēta Vācijā ("Schorndorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šortense Pilsēta Vācijā ("Schortens"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šotene Pilsēta Vācijā ("Schotten"), Hesenes federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šramberga Pilsēta Vācijā ("Schramberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šraplava Pilsēta Vācijā ("Schraplau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1170 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrīzheima Pilsēta Vācijā ("Schriesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrobenhauzene Pilsēta Vācijā ("Schrobenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrosberga Pilsēta Vācijā ("Schrozberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlosholte-Štukenbroka Pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šūtorfa Pilsēta Vācijā ("Schuettorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāna Pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švābaha Pilsēta Vācijā ("Schwabach"), Bavārijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švānminhene Pilsēta Vācijā ("Schwabmuenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gminde Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švaigerna Pilsēta Vācijā ("Schwaigern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švalbaha Pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švalmštate Pilsēta Vācijā ("Schwalmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāndorfa Pilsēta Vācijā ("Schwandorf"), Bavārijas federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švānebeka Pilsēta Vācijā ("Schwanebeck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbaha Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach am Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbaha Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbeka Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenberga Pilsēta Vācijā ("Schwarzenberg/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenborna Pilsēta Vācijā ("Schwarzenborn"), Hesenes federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcheide Pilsēta Vācijā ("Schwarzheide"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švēte Pilsēta Vācijā ("Schwedt"), Brandenburgas federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šveiha Pilsēta Vācijā ("Schweich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šveinfurte Pilsēta Vācijā ("Schweinfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 51900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švelme Pilsēta Vācijā ("Schwelm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šventinentāle Pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverīne Pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverte Pilsēta Vācijā ("Schwerte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švecingene Pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgeorgene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("St. Georgen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Triberga Pilsēta Vācijā ("Triberg im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fillingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, 81200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Filingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- širmegle Priežu kārtas ģints ("Sciadopitys"), dekoratīvi koki ar garām skujām.
- PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai.
- Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
- zobspārnu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Scoliopteryx libatrix").
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
- skorconera Raudupe - kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera").
- Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni.
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
- Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_).
- ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus").
- rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- sarmeldri Saru meldrs ("Scirpus setaceus").
- skene Scēna.
- scenārists Scenārija autors.
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- scenedesmus Scenedesmas.
- scenedesmaceae Scenedesmu dzimta.
- crucigenia Scenedesmu dzimtas ģints.
- didymocistis Scenedesmu dzimtas ģints.
- dimorphococcus Scenedesmu dzimtas ģints.
- lauterborniella Scenedesmu dzimtas ģints.
- schroederiella Scenedesmu dzimtas ģints.
- tetradesmus Scenedesmu dzimtas ģints.
- tetrastrum Scenedesmu dzimtas ģints.
- dekorators Scenogrāfs.
- scepters Scepteris.
- skeptrs Scepteris.
- ens Scholastikā katra lieta vai būtība.
- scientiologs Scientioloģijas speciālists.
- saientoloģija Scientoloģija - "lietišķā reliģiskā filozofija, kas balstīta uz dianētiku.
- saentoloģija Scientoloģija.
- scientologs Scientoloģijas piekritējs, sekotājs.
- skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji.
- skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki.
- scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze.
- scyphozoa Scifozoji.
- aurelia Scifozoju klases ģints.
- cyanea Scifozoju klases ģints.
- scindapsus Scindapši.
- raibais scindapsis scindapšu suga ("Scindapsus pictus").
- scytonema Scitonēmas.
- scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms.
- sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- baložu skabioza skabiozu suga ("Scabiosa columbaria").
- purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā.
- Kaukāza skabioza skabiozu suga (Scabiosa caucasica").
- dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga.
- arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture").
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- SAS Skandināvijas aviosabiedrība (angļu "Scandinavian Airlines System").
- Sclerotinia libertiana sklerocīniju sugas "Sclerotinia sclerotiorum" nosaukuma sinonīms.
- bumbuļu sklerotīnija sklerotīniju ģints sēņu suga ("Dumantinia tuberosa", syn. "Sclerotinia tuberosa").
- racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu.
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata").
- šļoka Sloka ("Scolopax rusticola").
- šņepis Sloka ("Scolopax rusticola").
- šņeps Sloka ("Scolopax rusticola").
- četrplankumu smailvabole smailvaboļu dzimtas suga ("Scaphidium quadrimaculatum").
- bērzapiepju smailvabole smailvaboļu dzimtas suga ("Scaphisoma boleti").
- melnsakne Spānijas raudupe ("Scorzonera hispanica").
- Scrophularia alata spārnainās cūknātres "Scrophularia umbrosa" nosaukuma sinonīms.
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi.
- ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences").
- ISA Starptautiskā skolu asociācija (angļu "International Schools Association").
- ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service").
- ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation").
- ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information").
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service").
- baltrīkles tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scelorchilus albicollis").
- Andu tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scytalopus magellanicus").
- starainā šeflēra šeflēru suga ("Schefflera actinophylla").
- koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs.
- Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus").
- purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
- SIS Šengenas informācijas sistēma ("Schengen information system").
- Sherpenzēle Šerpenzēle, pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel").
- Japānas širmegle širmegļu suga ("Sciadopitys verticillata").
- scenedesma Šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos.
- šeihcērija Šīs dzimtas ģints ("Scheuchzeria"), kurā 1 suga.
- citronliāna šīs dzimtas ģints ("Schisandra"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē vienu sugu.
- spulgsūna Šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- cietpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Scleroderma"), Latvijā 3 sugas, visas indīgas.
- sklerocīnija Šīs dzimtas ģints ("Sclerotinia"), Latvijā konstatētas 10 sugas.
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
- aveņkode Šīs dzimtas suga ("Schreckensteininia festaliella").
- sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- makrele Šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele.
- vāvere Šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi.
- cietpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Sclerodermataceae"), augļķermeņi sēdoši vai ar kātu, parasti virs zemes, 60 sugu.
- Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās.
- hortenzijveida šizofragma šizofragmu suga ("Schizophragma hydrangeoides").
- Agasica šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium agassizzii").
- parastā šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium apocarpum").
- Šlēsvigas-Holšteinas zeme Šlēsviga-Holšteina - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein").
- Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu.
- sloka Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Scolopacidae"), nelieli vai vidēji lieli putni ar garu vai pagaru knābi, 23 ģintis, 85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- tinējkode Tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- laukpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- miru-zāle Tīruma skabioza ("Scabiosa arvensis").
- uzmavu tupidante tupidantu suga ("Tupidanthus calyptratus"), ko speciālisti pazīst kā Peklera šeflēru ("Schefflera pueckleri").
- Šelda Upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā.
- Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
- Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km.
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs.
- skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas.
- karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga.
- anaspidae Vaboļu kārtas karuļvaboļu dzimtas "Scraptiidae" nosaukuma sinonīms.
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- notikumu apdarinātājs valodas "JavaScript" lietojumos mehānisms, kas liek skriptam reaģēt uz notikumu (piemēram, klikšķi uz hipersaites vai teksta laukuma satura maiņu), tā izpildi var izraisīt vai nu lietotājs, vai arī skripts.
- valoda "Display PostScript" valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā.
- spigactiņa vāvere ("Sciurus vulgaris").
- skruzītis Vāvere ("Sciurus vulgaris").
- trušiņš Vāvere ("Sciurus vulgaris").
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm.
- VHS Videokasešu formāts un tehnoloģija (angļu "Vertical Helix Scan").
- šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints.
- scenedesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Scenedesmaceae"), cenobijā parasti apvienotas 4, 8 vai 16 šūnas, 13 ģinšu.
- tīrā zaļkāte zaļkāšu suga ("Scleropoium purum").
- dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
- scitonēma Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Scytonema"), 54 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt stāvošos un tekošos ūdeņos, uz mitrām klintīm upju krastos, uz mūriem, koku mizas, augsnes.
- divlapu zilsniedzīte zilsniedzīšu suga ("Scilla bifolia").
- Miščenko zilsniedzīte zilsniedzīšu suga ("Scilla mischtschenkoana").
- Sibīrijas zilsniedzīte zilsniedzīšu suga ("Scilla sibirica").
- skilla Zilsniedzīte ("Scilla").
- zilsniedzītes Zilsniedzīte ("Scilla").
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu.
- makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu.
- akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- vasaras žultszālīte žultszālīšu suga ("Scleranthus annua").
- ziemas žultszālīte žultszālīšu suga ("Scleranthus perennis").
- žultszālītes Žultszālīte ("Scleranthus").
- žultszāle Žultszālītes ("Scleranthus").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sc.