Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ru.

Atrasts vārdos (338):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3579):

Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi).
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants.
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā.
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_).
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Internātskola Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā.
Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Antonišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Asinovka Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kategrade Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
Nida Apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Dragūnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ķīkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ķūķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Alksnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Brisla Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Brūveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Būmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Čirvolnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Gardrivieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Lūzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Mālkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Medņevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nīcgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pelēčāre Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Piļupsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pundurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Rogonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Rudzētiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Šauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Soltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Spriudi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Staņislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Steķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vārpsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vidi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā.
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Astragini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Dubes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kankuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Zbedas Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Ģeistauti apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
Līkuma ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā.
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā.
Bankova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
Līvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Rugāju pagastā.
Cepurnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Cūkusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Čušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Dziesnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Griestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Grūzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Kaņepiene apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Kaņepsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Ķeibenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Kozupe apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Krampenes apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Kraukļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Lāptava apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Lapubirze apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Liepukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Mazezeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Mazpokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Melnlīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Mieriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Niedrumala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Riekstusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Rimstavas apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Sebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Stradi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Strazdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Upetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Vilande apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Zaļāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Žeivenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Ilganči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
Stankeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
Tartaks apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa.
Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Breidaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Geļenova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Gračuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Griguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Gudļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kareļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kaštovņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Krištopeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kurka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kurtoša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kužmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Limani apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Marianpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Medikovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Mežinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Molnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Rutkovsku Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Kolna Rubini apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Najautas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Rēzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Riževas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Rogovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Rutuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Šamšuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Šanti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Sedeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Šerespole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Siveriņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Šņitkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Spuļdzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Susojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Svaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Tiša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Vigoda apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Zeiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Zeinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Zolva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
Viesturi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas.
Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Slate Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Novadnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Venta Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā.
Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
Siekstāte Apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
Tikaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rugāju pagastā.
Mazbērstele apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
Ziedoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā.
Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
Līkupēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Muižarāji Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dainas Apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā.
Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā.
Aleksandrovka Apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā.
Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā.
Ruka apdzīvota vieta Somijā (_Ruka_), Ziemeļpohjanmā reģiona ziemeļaustrumos.
Ruovesi apdzīvota vieta Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā.
Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā.
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums.
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Asaru ezers atradās Rušonu pagastā, nosusināts.
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha.
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers.
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
Sekstu ezers atrodas Rušonas pagastā, platība - 17,6 ha; Sekstes ezers; Uzplūdu ezers.
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos.
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m.
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu.
Auneļa ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā.
Auņu ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā.
aivieses Avene ("Rubus idaeus").
ausene Avene ("Rubus idaeus").
aušene Avene ("Rubus idaeus").
auškene Avene ("Rubus idaeus").
aušķene Avene ("Rubus idaeus").
aviekstene Avene ("Rubus idaeus").
avieška Avene ("Rubus idaeus").
avietene Avene ("Rubus idaeus").
aviekstene Avene ("Rubus").
aukšenes Avenes ("Rubus idaeus").
avasenes Avenes ("Rubus idaeus").
avatenes Avenes ("Rubus idaeus").
aveikšas Avenes ("Rubus idaeus").
avēkšas Avenes ("Rubus idaeus").
aveksenes Avenes ("Rubus idaeus").
avenajs Avenes ("Rubus idaeus").
aveņi Avenes ("Rubus idaeus").
avesināji Avenes ("Rubus idaeus").
aveškas Avenes ("Rubus idaeus").
avieksene Avenes ("Rubus idaeus").
avieksnājs Avenes ("Rubus idaeus").
avieksnes Avenes ("Rubus idaeus").
avieksnis Avenes ("Rubus idaeus").
aviekstenājs Avenes ("Rubus idaeus").
avieša Avenes ("Rubus idaeus").
aviešas Avenes ("Rubus idaeus").
aviesi Avenes ("Rubus idaeus").
avieši Avenes ("Rubus idaeus").
aviesis Avenes ("Rubus idaeus").
avietes Avenes ("Rubus idaeus").
avīkšas Avenes ("Rubus idaeus").
avīkstes Avenes ("Rubus idaeus").
avīkšūgas Avenes ("Rubus idaeus").
avines Avenes ("Rubus idaeus").
avīša Avenes ("Rubus idaeus").
avīši Avenes ("Rubus idaeus").
avīska Avenes ("Rubus idaeus").
aviškas Avenes ("Rubus idaeus").
avīžas Avenes ("Rubus idaeus").
kaulenāji Avenes ("Rubus idaeus").
kazogas Avenes ("Rubus idaeus").
lācenes Avenes ("Rubus idaeus").
maļinas Avenes ("Rubus idaeus").
sārmene Avenes ("Rubus idaeus").
Henrija avene aveņu suga ("Rubus henryi").
meža avene aveņu suga ("Rubus idaeus").
purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus").
kazeņveida avene aveņu suga ("Rubus occidentalis").
smaržīgā avene aveņu suga ("Rubus odoratus").
vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius").
izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis").
Āšu ezers Āžu ezers Rumbas pagastā.
vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi.
Madžutiņš Baibas ezers Rušonas pagastā.
Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā.
Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants.
Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji.
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants.
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants.
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants.
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji.
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
Barota Baraolta - pilsēta Rumānijā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tumšā bērzlape bērzlapju suga ("Russula adusta").
zilzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aeruginea").
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea").
purpurbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula badia").
vēlā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cessans").
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha").
dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava").
kūmu bērzlape bērzlapju suga ("Russula consobrina").
mainīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula decolorans").
baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica").
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans").
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina").
sīvā bērzlape bērzlapju suga ("Russula emetica").
žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea").
smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima").
veselā bērzlape bērzlapju suga ("Russula integra").
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli").
pretīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nauseosa").
melnganā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nigricans").
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca").
smaržīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula odorata").
purva bērzlape bērzlapju suga ("Russula paludosa").
ķemmveida bērzlape bērzlapju suga ("Russula pectinatoides").
rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra").
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea").
zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia").
vājsmirdīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula subfoetens").
plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca").
vīnsarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vinosa").
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina").
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
Percovkas ezers Bicānu ezera ziemeļaustrumu daļa Rušānu pagastā.
Galinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
Gaļinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
Gelenovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
Bišu ezers Bižas ezers Rundēnu pagastā.
zirgskābels Blīvā skābene ("Rumex confertus").
zirgskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus").
zirgskābenes Blīvā skābene ("Rumex confertus").
zirgskābiņa Blīvā skābene ("Rumex confertus").
zirguskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus").
Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km.
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Bazevas ezers Boževas ezers Rugāju pagastā.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
ručenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Ruči" iedzīvotāji.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus").
Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
cūces Cūcenes ("Rubus nessensis").
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha).
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka.
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji.
Pelēčāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā.
Pelečāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā.
Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants.
Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas.
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam.
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m.
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
rumbenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Rumba" iedzīvotāji.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
Lielais Dronkas ezers Dronku ezers Rubenes pagastā.
Lielais Dronku ezers Dronku ezers Rubenes pagastā.
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā.
Upatnieku ezers Džukstes ezers Rugāju pagastā.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā.
Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikše; Eikšu ezers.
Eikše Eikša ezers Rušonas pagastā.
Eikšu Eikšu ezers - Eikša ezers Rušonas pagastā.
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Lauku Ruskuļova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļova" nosaukuma variants.
Rudušku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 5,9 ha; Rudušķu ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
Boževas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 22,6 ha, garums - 1,5 km, platums - \~250 m.
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers.
Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers.
Rukšu ezers ezers Bārbeles pagastā, platība - 4,6 ha; Rukšas ezers; Zāļezers.
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers.
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers.
Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha.
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers.
Ķipīšu ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība - 6,5 ha.
Pelču ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība — 4,6 ha.
Āšezers Ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha.
Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers.
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers.
Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers.
Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers.
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers.
Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha.
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers.
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers.
Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha.
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers.
Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha.
Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha.
Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha.
Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha.
Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha.
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers.
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers.
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš.
Bolotņa ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - <1 ha.
Astraginas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2 ha.
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers.
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers.
Velna ezers ezers Rugāju pagastā, platība - <1 ha.
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš.
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers.
Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers.
Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers.
Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; Kavališku ezers.
Audeļu ezers ezers Rundēnu pagastā, platība 10 ha.
Lielais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, \~300 m no Rušonu ezera ziemeļrietumu krasta, platība - 48,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m.
Vašeiņa ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 1,5 ha.
Sedežu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 27,1 ha, dziļums - līdz 3,4 m; Sebežu ezers; Sedeža ezers; Sedežas ezers; Sedežs.
Spuldzeņu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha, dziļums - līdz 2,7 m; Spuldziņu ezers.
Gudļevas ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,1 ha; Rubeņu ezers.
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers.
Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers.
Mazais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 27,0 ha.
Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers.
Mazais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, uz rietumiem no Lielā Kurtoša ezera, platība - 8,1 ha, garums - \~400 m, platums - \~200 m.
Bērzu ezers ezers Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 3 ha.
Ruovesi ezers Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā.
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers.
Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers.
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā.
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
Rubeņu ezers Gudļevas ezers Rušonas pagastā.
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts.
Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā.
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Ilganči Ilganču ezers - atrodas Rugāju pagastā, platība - 26,6 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,4 km; Ilganča ezers.
Ilganča ezers Ilganču ezers Rugāju pagastā.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams.
Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls.
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri.
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km.
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas.
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Ječmenīšas ezers Jačmeņu ezers Rundēnu pagastā.
Miezaiņu ezers Jačmeņu ezers Rundēnu pagastā.
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
rubenieši Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubenes ciems" iedzīvotāji.
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē.
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē.
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji.
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants.
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji.
Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants.
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji.
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants.
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji.
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē.
spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji.
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums.
Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā.
Ruppia brachypus jūras rupijas "Ruppia maritima" nosaukuma sinonīms.
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā.
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa.
Negojs Kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m.
Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m.
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu).
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji.
Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns).
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m.
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji.
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants.
rugājkalnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rugājkalns" iedzīvotāji.
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā.
Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
Katigrāda Kategrades ezers Rušonas pagastā.
Kadegrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā.
Katigrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā.
Kaučera Kaučera ezers - Kaučers Rušonas pagastā.
Kaučurs Kaučers, ezers Rušonas pagastā.
Sludavas ezers Kaučers, ezers Rušonas pagastā.
kauline Kaulene ("Rubus saxatilis").
kaulauze Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kaulauži Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kaulenāji Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kaulenītes Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kauliņa Kaulenes ("Rubus saxatilis").
spangaļi Kaulenes ("Rubus saxatilis").
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka.
Kavališkas Kavališku ezers - Kovališku ezers Rundēnu pagastā.
Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Kazeinu Kazeinu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
cūcenājs Kazenājs ("Rubus nessensis").
cūcene Kazenājs ("Rubus nessensis").
kazine Kazene ("Rubus caesius").
kazuzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
kazzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
krūklis Kazene ("Rubus caesius").
zustrene kazenes ("Rubus caesius").
kazenīte Kazenes ("Rubus caesius").
kazogas Kazenes ("Rubus caesius").
krūkļi Kazenes ("Rubus caesius").
sarmene Kazenes ("Rubus caesius").
sārmenes Kazenes ("Rubus caesius").
zirdzenājs Kazenes ("Rubus caesius").
zirdzinājs Kazenes ("Rubus caesius").
zirgoga Kazenes ("Rubus caesius").
zirgogas Kazenes ("Rubus caesius").
zustriķi Kazenes ("Rubus caesius").
zustriņi Kazenes ("Rubus caesius").
Kazēnu Kazēnu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis").
krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
zilganā kazene kazeņu suga ("Rubus caesius").
trīskrāsu kazene kazeņu suga ("Rubus tricolor").
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers.
Kaziņa ezers Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
Kazuru Kazuru ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā.
Kišu Kišu ezers - Salmejs Rušonas pagastā.
Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu.
Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
spengalājs Klinšu kaulene ("Rubus saxatilis").
Klumstova Klumstovas ezers - Varzovas ezers Rundēnu pagastā.
rubenieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rubene" iedzīvotāji.
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants.
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola").
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola").
Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā.
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants.
Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski.
rubenieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
Otrie Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukuma variants.
Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji.
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants.
Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā.
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji.
rumbenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Rumbas ciems" iedzīvotāji.
rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji.
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji.
bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji.
dimantnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" iedzīvotāji.
ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
griķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" iedzīvotāji.
krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji.
ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji.
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji.
teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji.
veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji.
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji.
Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
rudzājieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzāji" iedzīvotāji.
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
Labaržu ezers Labāržu ezers; ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 9,8 ha.
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus").
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus").
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus").
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus").
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus").
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus").
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus").
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus").
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus").
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus").
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus").
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus").
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus").
murene Lācene ("Rubus chamaemorus").
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
murika Lācene ("Rubus chamaemorus").
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus").
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus").
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus").
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus").
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus").
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
rubānieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" iedzīvotāji.
Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā.
Lielais Salkas ezers Lielais Solkas ezers Rušonas pagastā.
Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā.
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
Liminka ezers Limins, ezers Rušonas pagastā.
Leimaņu ezers Limins, ezers Rušonas pagastā.
Līmanu ezers Liminu ezers Rušonas pagastā.
Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota.
Šārkeza Livada - pilsēta Rumānijā.
Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants.
Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski.
rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji.
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants.
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
Barauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukuma variants.
brīslieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brīsla" iedzīvotāji.
Brīsla Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brisla" nosaukuma variants.
būmanieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" iedzīvotāji.
Biumaņi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukuma variants.
Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski.
Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums.
Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
Jaudzimi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants.
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants.
Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski.
medņaucieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
medņavieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
medņevcieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants.
Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums.
nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants.
Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski.
Pelēčore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukuma variants.
Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski.
Peļši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants.
Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants.
Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants.
Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants.
rudzātieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji.
rudzētieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji.
Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants.
Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants.
Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski.
Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants.
Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji.
steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs.
Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski.
Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants.
Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski.
Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants.
Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
rubenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā.
Rundēni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Rundāni" literarizēts nosaukums.
Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants.
runtortieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" iedzīvotāji.
Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants.
Rudeņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukuma variants.
Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski.
Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
bližnevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bližņeva" iedzīvotāji.
Bližņeva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
Bližņova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
Devjatniki Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Devjatņiki" neprecīzs nosaukuma variants.
Greidāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukuma variants.
Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski.
Griņkova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Grinkova" nosaukuma variants.
Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants.
Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
Klumstava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klumstova" nosaukuma variants.
Kasaverina Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverina" neprecīzs nosaukuma variants.
Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski.
Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
losiškieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Losiški" iedzīvotāji.
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants.
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums.
Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski.
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji.
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants.
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants.
pešlevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešleva" iedzīvotāji.
Pešļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešļeva" nosaukuma variants.
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants.
Roceva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" neprecīzs nosaukuma variants.
Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski.
rudzišāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji.
Ruļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ruļeva" nosaukuma variants.
rundēnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rundēni" iedzīvotāji.
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants.
Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants.
testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji.
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
vertulovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" iedzīvotāji.
Vjortulova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" nosaukuma variants.
Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji.
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji.
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji.
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants.
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka.
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka.
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants.
Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
Maņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
Meņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
mazskābene Mazā skābene ("Rumex acetosella").
skābinīte Mazā skābene ("Rumex acetosella").
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Mazezeriņš Mazezers Rugāju pagastā.
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Meirišķu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Meirovka ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Melaušu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Melaužu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
Rulani Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rulāni" nosaukuma variants.
Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski.
Meletina Miletina, upe Rumānijā.
Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā.
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski.
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus.
leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas.
ruģelieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ruģeļi" iedzīvotāji.
Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
Rūkliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants.
Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Rumsdālsfjords Norvēģu jūras fjords Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā.
Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka.
Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe.
Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre.
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe.
Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km.
rudenieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka.
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā.
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā.
Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu.
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas.
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja.
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja.
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju.
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja.
Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja.
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu.
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja.
Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā.
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja.
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja.
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja.
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja.
Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā.
Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas.
Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu.
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu.
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja.
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja.
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja.
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha.
Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
rūte Parastā rūta ("Ruta graveolens").
rūtele Parastā rūta ("Ruta graveolens").
rūtes Parastā rūta ("Ruta graveolens").
vīnrūte Parastā rūta ("Ruta graveolens").
ēdamskārbiņa Parastā skābene ("Rumex acetosa").
gāds Parastā skābene ("Rumex acetosa").
skābenes Parastā skābene ("Rumex acetosa").
skābenīte Parastā skābene ("Rumex acetosa").
skābine Parastā skābene ("Rumex acetosa").
skābines Parastā skābene ("Rumex acetosa").
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā.
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā.
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Petrošeni Petrošani, pilsēta Rumānijā.
Pieniņi Pieniņu ezers - atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha; Pieneņu ezers.
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
Raselvila Pilsēta ASV ("Russellville"), Ārkanzasas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rastona Pilsēta ASV ("Ruston"), Luiziānas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ratlenda Pilsēta ASV ("Rutland"), Vērmontas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruste Pilsēta Austrijā ("Rust"), Burgenlandes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ruda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Dvemogili Pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rudozema Pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruse Pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vetova Pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Senova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
Borova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
Glodževa Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Martena Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Restenberha Pilsēta Dienvidāfrikā ("Rustenburg"), Ziemeļrietumu provincē, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā.
Agda Pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.).
Karkasona Pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frontiņāna Pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.).
Linela Pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
Narbonna Pilsēta Francijā ("Narbonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
Nīma Pilsēta Francijā ("Nimes"), Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 142200 iedzīvotāju (2010. g.).
Perpiņāna Pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.).
Rieijmalmezona Pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēte Pilsēta Francijā ("Sète"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 42800 iedzīvotāju (2010. g.).
Alesa Pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē.
Bēzjē Pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.).
Monpeljē Pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.).
Rufāno Pilsēta Itālijā ("Ruffano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rutiljāno Pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Rusaifa Pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.).
Prinsruperta Pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Mbandaka Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
Ragbi Pilsēta Lielbritānijā ("Rugby"), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
Rugella Pilsēta Lihtenšteinā ("Rugell"), 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā.
Rufene Pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rūrlo Pilsēta Nīderlandē ("Ruurlo"), Gelderlandes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ondalsnēse Pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
Kristiansunna Pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
Molde Pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulsteinvīka Pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Olesunna Pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Norvēģu jūras krastā, 45750 iedzīvotāju (2013. g.).
Rucjane-Nida Pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.).
Čangugu Pilsēta Ruandā, 59400 iedzīvotāju (2002. g.).
Bjumba Pilsēta Ruandā, 66500 iedzīvotāju (2002. g.).
Gisenji Pilsēta Ruandā, 67200 iedzīvotāju (2002. g.).
Ruhengeri Pilsēta Ruandā, 70500 iedzīvotāju (2002. g.).
Butare Pilsēta Ruandā, 77400 iedzīvotāju (2002. g.).
Gitarama Pilsēta Ruandā, 84700 iedzīvotāju (2002. g.).
Adžuda pilsēta Rumānijā (_Adjud_), Vrančas žudecā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.).
Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.).
Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.).
Abruda Pilsēta Rumānijā ("Abrud"), Albas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.).
Agnita Pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajuda Pilsēta Rumānijā ("Aiud"), Albas žudecā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpina Pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpulunga Pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.).
Deža Pilsēta Rumānijā ("Dej"), Klužas žudecā, Somešas augšteces kreisajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2011. g.).
Eforije Pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
Džurdžu Pilsēta Rumānijā ("Giurgiu"), žudeca administratīvais centrs, 61300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hunedoara Pilsēta Rumānijā ("Hunedoara"), 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
Lugoža Pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
Pjatranjamca Pilsēta Rumānijā ("Piatra Neamt"), Njamcas žudeca administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2011. g.).
Romana Pilsēta Rumānijā ("Roman"), Njamcas žudecā, 50700 iedzīvotāju (2011. g.).
Slatina Pilsēta Rumānijā ("Slatina"), Oltas žudecā, 70300 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgumureša Pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja.
Turnumegurele Pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
Viktorija Pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
Oknamureša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
Blaža Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kudžira Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Tejuša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpeni Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Zlatna Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Sebeša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Lipova Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
Sintana Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
Pečika Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sebiša Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pinkota Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Nedlaka Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kurtiča Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Kišineu-Kriša Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē.
Ineu Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pitešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.).
Topoloveni Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kostešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
Štefinešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
Mjoveni Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 32000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirguokna Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
Dermenešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
Buhuši Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.).
Komenešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 19600 iedzīvotāju (2011. g.).
Moinešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
Onešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 39200 iedzīvotāju (2011. g.).
Slenika-Moldova Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Alešda pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.), ungāru val. - Ēlešda (_Élesd_).
Bejušta Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sekueni Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejhīda.
Margita Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
Salonta Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.); Naģsalonta.
Nučeta Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
Vaškeu Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
Šteja Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva.
Bekljana Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
Neseuda Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sindžorzbeja Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
Pogoanele Pilsēta Rumānijā, Bluzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Fleminzi Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Dorohoja Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 24300 iedzīvotāju (2011. g.).
Bučeča Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Štefenešti Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Seveni Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Darabani Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
Rišnova Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kodlja Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
Zernešti Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.).
Sečele Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu.
Gimbava Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
Predjala Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
Rupja Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Janka Pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
Feureja Pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Insureceja Pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Nehoju Pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
Rimnikuserata Pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.).
Petirladžele Pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Geješti Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pučoasa Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Moreni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
Rekari Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Fjeni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
Titu Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
Segarča Pilsēta Rumānijā, Dolčas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Debuleni Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
Filjaši Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalafata Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.).
Beilešti Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Bečeta Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Bolintina-Vale Pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
Miheilešti Pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
Berešti Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgubužora Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgužiu Pilsēta Rumānijā, Goržas žudeca administratīvais centrs, 82500 iedzīvotāju (2011. g.).
Rovinari Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
Motru Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 19100 iedzīvotāju (2011. g.).
Cikleni Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Novača Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Tismana Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgukerbunešti Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
Bumbešti-Žiu Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Toplica Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza.
Beiletušnada Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
Georgeni Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 18400 iedzīvotāju (2011. g.).
Borseka Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Odorhejusekujeska Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 34300 iedzīvotāju (2011. g.).
Mjerkurjačuka Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda.
Belana Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vlehica Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Senteģhāza.
Kristurusekujeska Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra.
Kelana Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
Simerija Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
Brada Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oreštje Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.).
Petrošani Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 37200 iedzīvotāju (2011. g.).
Aninoasa Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Urikani Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Hacega Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
Džoadžu Pilsēta Rumānijā, Huneodaras žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Buftja Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
Megurele Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
Otopeni Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
Bragadiru Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
Popešti-Leordeni Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 21900 iedzīvotāju (2011. g.).
Vulkana Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
Pantelimona Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 25600 iedzīvotāju (2011. g.).
Voluntari Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 42900 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgovište Pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.).
Cendereja Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
Urzičeni Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
Fetešti Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 30200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kezenešti Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Slobozija Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ferbinci-Tirga Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Amara Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgufrumosa Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
Hirleu Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.).
Paškani Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.).
Poduiloajeja Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Rešica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ocelurošu Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.).
Oravica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
Moldovanue Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
Bokša Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
Karansebeša Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Beileherkulane Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Anina Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oltenica Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
Lehliu-Gare Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Fundulja Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Budešti Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
Gerla Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpijaturzi Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
Turda Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.).
Hujedina Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.); Bānfihuņada.
Tirgusekujeska Pilsēta Rumānijā, Koivasnas žudecā, 18500 iedzīvotāju (2011. g.); Kēzdivāšārheja.
Murfatlara Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
Ovidiu Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Černavode Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 17000 iedzīvotāju (2011. g.).
Nevodari Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 33000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mangalija Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 36400 iedzīvotāju (2011. g.).
Medžidija Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 39800 iedzīvotāju (2011. g.).
Negruvode Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Benjasa Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Tekirgjola Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hiršova Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sfintugeorge Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa.
Intorsurabuzeuluja Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgulepuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
Bajasprije Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa.
Borša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.).
Dragomirešti Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Sigetumarmaceja Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kavnika Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Teuci-Megereuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ulmeni Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Šomkutamare Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
Seini Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja.
Drobeta-Turnuseverina Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.).
Oršova Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
Strehaja Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vinžumare Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Sovata Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Sovāta.
Luduša Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.); Marošludaša.
Tirneveni Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 22100 iedzīvotāju (2011. g.); Dičesentmartona.
Sigišoara Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 28100 iedzīvotāju (2011. g.); Šegešvāra.
Regina Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 33300 iedzīvotāju (2011. g.); Sāšrēgena.
Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa.
Merkurja Niražului pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sermašu Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ungeni Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Jernuta Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.); Radnota.
Tirgunjamca Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
Bikaza Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Roznova Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
Rimnikuvilča Pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
Dregenešti-Olta Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.).
Skorničešti Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
Korabija Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
Balša Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kurtja de Ardžeša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
Karakala Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.).
Potkoava Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Pjartra-Olta Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ploješti Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.).
Urlaci Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
Boldešti-Skejeni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
Komarnika Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
Mizila Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Brjaza Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
Beikoja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.).
Azuga Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Slenika Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Plopeni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sinaja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Bušteni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Negrešti-Oaša Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kareja Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
Arduda Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda.
Livada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza.
Tešnada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda.
Žibou Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
Šimleisilvanjeja Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo.
Zaleu Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha.
Cehusilvanjeja Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Avriga Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.).
Čisnedije Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kopšamike Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Selište Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Telmaču Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Dumbreveni Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
Mediaša Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.).
Satumare Pilsēta Rumānijā, Somešas krastos, žudeca administratīvais centrs, 102400 iedzīvotāju (2011. g.).
Dolhaska Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
Vikovu de Susa pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
Gurahumoruluja Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Vatradorneja Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Solka Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
Redeuci Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
Feltičeni Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
Milišeuci Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Brošteni Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Frasina Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kažvana Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sireta Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
Salča Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Liteni Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kovasna Pilsēta Rumānijā, tāda paša nosaukuma žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Videle Pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.).
Zimniča Pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
Rošjori de Vede pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
Deta Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
Žimbolija Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sinnikolaumare Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
Čakova Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Getaja Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Fedžeta Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
Buzjaša Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Rekaša Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
Isakča Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mečina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
Babadaga Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sulina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Huši Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.).
Murdženi Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Negrešti Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
Dregešani Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
Beilegovora Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oknelemari Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Beileolenešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Berbešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
Belčesti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
Brezoja Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Horezu Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kelimenešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
Bebeni Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
Fokšani Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudeca administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2011. g.).
Merešešti Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
Panču Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
Odobešti Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 9400 iedzīvotāju (2011. g.).
Botošani Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 106800 iedzīvotāju (2011. g.).
Buzeu Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 115500 iedzīvotāju (2011. g.).
Sibiu Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 147300 iedzīvotāju (2011. g.).
Brašova Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 253200 iedzīvotāju (2011. g.).
Jasi Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 290400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vasluja Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 55400 iedzīvotāju (2011. g.).
Tulča Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 73700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sučava Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2011. g.).
Galaca Pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.).
Tekuča Pilsēta Rumānijas austrumos, Galacas žudecā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
Birlada Pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.).
Keleraši Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
Breila Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi.
Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
Krajova Pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.).
Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.).
Deva Pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.).
Lupeni Pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
Petrila Pilsēta Rumānijas rietumos ("Petrila"), Hunedoaras žudecā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
Bakeu Pilsēta Rumānijas ziemeļaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2011. g.).
Bistrica Pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs.
Bajamare Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos ("Baia-Mare"), Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.).
Oradja Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada.
Ruma Pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ruše Pilsēta Slovēnijā ("Ruše"), Podravskas reģionā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Rubi Pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rue Pilsēta Šveicē ("Rue"), Fribūras kantonā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīti Pilsēta Šveicē ("Rueti"), Cīrihes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlheima Pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rūdolštate Pilsēta Vācijā ("Rudolstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīdesheima Pilsēta Vācijā ("Ruedesheim"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Riselsheima Pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ritene Pilsēta Vācijā ("Ruethen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rūla Pilsēta Vācijā ("Ruhla"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ruhlande Pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.).
Runkele Pilsēta Vācijā ("Runkel"), Hesenes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rūtezheima Pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms.
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā.
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts.
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers.
Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm.
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Puncuļu ezers Plicumovas ezers Rundēnu pagastā.
Punculovas ezers Plicumovas ezers Rundēnu pagastā.
Pokrates ezers Pokratas ezers Rugāju pagastā.
Pakrates ezers Pokratas ezers Rugāju pagastā.
Pakrata ezers Pokratas ezers Rugāju pagastā.
siguranca Politiskā policija Rumānijā (1921.-1944. g.).
Bārza Rubini Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukuma variants.
Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Mazie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Lielie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Rubini Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants.
Antoņiški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antoniškas" nosaukuma variants.
Antoniškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants.
Antoniški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants.
Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski.
Asinauka Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Asinovka" nosaukuma variants.
bašķieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" iedzīvotāji.
Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" nosaukuma variants.
Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
Dūbes Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dubes" nosaukuma variants.
Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski.
firsovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsova" iedzīvotāji.
Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
Pirsovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants.
Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Frunciškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants.
Frunciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants.
gailīšnieki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Kaunacki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
Kaunackie Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski.
kategradieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" iedzīvotāji.
Kategrāde Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants.
Kategrads Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants.
Kaučars Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaučeri" nosaukuma variants.
Keikas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukuma variants.
Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski.
kliškovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškova" iedzīvotāji.
Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
Kličkovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants.
Kolna Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants.
Kazuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukuma variants.
Luboni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukuma variants.
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants.
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
ondzulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" iedzīvotāji.
Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums.
Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski.
pizānieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" iedzīvotāji.
Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
priekulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski.
Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants.
Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski.
Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski.
Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha.
Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs.
Reibānu purvs purvs Rugāju pagastā, Lubāna līdzenumā, platība — 714 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,2 m, nosusināti 467 ha.
Puša Pušica, Rušona ezera pieteka.
Pušvča Pušica, Rušona pieteka.
plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus").
raude Rauda ("Rutilus rutilus").
turbala Rauda ("Rutilus rutilus").
Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm").
Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā.
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants.
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants.
runieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji.
rūnieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji.
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants.
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski.
Rusiškas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukuma variants.
Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski.
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants.
Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
runcānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji.
runcieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji.
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski.
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants.
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
Rī Rī Malmezona - Rieijmalmezona, pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison").
caunieši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" iedzīvotāji.
gailīši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
vilcānieši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
Zbedys Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zbedas" nosaukums latgaliski.
Mozī Rumpeiši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants.
Jaunī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukums latgaliski.
Lelī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Rumpi" nosaukums latgaliski.
rumpieši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpi" jeb "Rumpji" iedzīvotāji.
Runcaunīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants.
Runcupnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants.
Rī Malmenoza Rieijmalmezona, pilsēta Francijā (“Rueil-Malmaison”).
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji.
Rimnikulvilča Rimnikuvilča, pilsēta Rumānijā.
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts.
Rojupe Rojas novada apdzīvotās vietas "Rude" nosaukums padomju laikā.
Rudesmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums.
Rudsmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums.
rudenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
avene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
RW Ruanda, valsts divburtu kods.
Ruandas Republika Ruanda, valsts pilnais nosaukums ("Repubulika y'u Rwanda", franču: "République du Rwanda", angļu "Republic of Rwanda").
RWA Ruanda, valsts trīsburtu kods.
RWF Ruandas franks; Ruandas Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Kigali Ruandas galvaspilsēta (kopš 1962. g., angļu val. "Kigali"), 860000 iedzīvotāju (2007. g.).
ruandieši Ruandas pamatiedzīvotāji.
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku.
Kigva Ruandas valdnieku mītiskais dievišķais ciltstēvs.
ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
Ruapehs Ruapehu - vulkāns Jaunzēlandē.
Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā.
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā.
Rubalhālī tuksnesis Rubelhālī, tuksnesis Arābijas pussalā.
Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
rubinis Rubenis ("Tetrao tetrix").
rubīns Rubenis.
teteris Rubenis.
rubeņdziesma Rubeņa dziesma.
rubesnīca Rubeņu mātīte.
tetere Rubeņu mātīte.
teterene Rubeņu mātīte.
teterīga Rubeņu mātīte.
teterirbe Rubeņu mātīte.
žagargailis Rubeņu mātīte.
kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā.
burināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta.
burkšķināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta.
Rb Rubīdijs (ķīm. elements).
rubiaceae Rubiju dzimta.
cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu.
valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis.
miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes.
iksora Rubiju dzimtas ģints ("Ixora").
mirmekodija Rubiju dzimtas ģints ("Myrmecodia").
nertera Rubiju dzimtas ģints ("Nertera"), 6 sugas dienvidu puslodē.
penta Rubiju dzimtas ģints ("Pentas").
sherardia Rubiju dzimtas ģints.
pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
rubikons Rubikona; robeža aiz kuras nav atpakaļceļa.
verdīt Rubināt (kā rubenis), saukt (kā mednis).
rubenēt Rubināt 1.
rutināt Rubināt.
tirināt Rubināt.
urulēt Rubināt.
vērdēt Rubināt.
vērdīt Rubināt.
rubēt Rubināt^1^.
chalciphorus Rubīnbekas.
Rubežnoje Rubižne, pilsēta Ukrainā.
miza Rublis.
rants Rublis.
apakšrubrika Rubrikas (1) sīkāks iedalījums.
rubricistika Rubriku (2) teoloģiskie skaidrojumi un iztirzājumi.
Rutzau Rucava.
Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
dunicēni Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji.
dunicnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji.
luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji.
ozolmežnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji.
sedvinieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sedvini" iedzīvotāji.
siksnenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji.
ģiģinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģigu ciems" iedzīvotāji.
kuršlauķnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuršlauķu ciems" iedzīvotāji.
ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji.
ķērvinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķervjuciems" iedzīvotāji.
mikņinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Mikņuciems" iedzīvotāji.
pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
palaipnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Palaipi" iedzīvotāji.
papinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" iedzīvotāji.
paurupnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Paurupes ciems" iedzīvotāji.
šlājinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Šlājienu ciems" jeb "Šlājiena ciems" iedzīvotāji.
trumpinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Trumpinieki" iedzīvotāji.
aškājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Aškāji" iedzīvotāji.
bajārinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" (arī "Bajārinu ciems") iedzīvotāji.
Kraģišķi Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Katuži" otrs nosaukums.
ķoniņnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoņuciems" iedzīvotāji.
Līkumciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Līkuma ciems" nosaukuma variants.
meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji.
Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums.
nidinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" iedzīvotāji.
Papesciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" daļa.
Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums.
Pešu ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Peši" nosaukuma variants.
pešinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pešuciems" iedzīvotāji.
rucavnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Rucava" iedzīvotāji.
sviļinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji.
Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants.
špiguļnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Špiguļciems" iedzīvotāji.
zirnājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Zirnājas ciems" iedzīvotāji.
Papes ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas “Papesciems” nosaukuma variants.
Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums.
Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
svilis Ruda cūka.
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja.
rudodze Rudā odze, t. s. kapara čūska.
Novi Bitoma Ruda Slonska, pilsēta Polijā.
rudēns Rudains.
sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus").
racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis").
sārtala Rudas govs vārds.
Rudbahren Rudbārži.
Dzirnavezers Rudbāržu dzirnavezers Rudbāržu pagastā.
Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām.
Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Valtaiķu pansionāts Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
rudbāržnieki Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji.
Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums.
sieksātnieki Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" iedzīvotāji.
fūrmaņroze Rudbekija ("Rudbeckia laciniata").
jorģīne Rudbekija ("Rudbeckia laciniata").
vecpuisis Rudbekija ("Rudbeckia laciniata").
zeltstarīte Rudbekija ("Rudbeckia laciniata").
saulcerīte Rudbekija.
rudbeckia Rudbekijas.
krāšņā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia fulgida").
pūkainā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia hirta").
šķeltlapu rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia laciniata").
lielā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia maxima").
spožā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia nitida").
rudināji Rudenāji.
rudināt Rudenājus svinēt.
pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī.
dapelis Rudenī dzimusi aita.
kvacītis Rudenī izperēts cālis.
apilis Rudenī piedzimis jērs.
apīnītis Rudenī piedzimis jērs.
ruden Rudenī.
rudin Rudenī.
rudeņains Rudenīgs.
rudenisks Rudenīgs.
rudinīgs Rudenīgs.
trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
ošaiņi Rudens ābolu šķirne.
ramboļi Rudens ābolu šķirne.
rudensgals Rudens beigu posms.
apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
atpīlītis Rudens jērs.
saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota.
rudensmentelis Rudens mētelis.
parudens Rudens sākuma posms; arī atvasara.
pierudens Rudens sākuma posms.
antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem.
aports Rudens šķirnes ābele ar lieliem, vienā pusē sārtiem āboliem.
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele.
mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
rožābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
antanovka Rudens šķirnes ābele.
gubgāzis Rudens vējš.
cūkpiene Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis").
pienine Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis").
bezlaice Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
bezlaicīte Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
bezlaicītes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
bezlaiķe Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
bezlaiķes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
zemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
ziemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
nodara Rudens vilna.
rudinis Rudens.
ierudens Rudenspuse; rudens sākums.
Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
rudpelēks Rudi pelēks.
Rudiķu grāvis Rudiķu strauts.
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu.
Raudiņu ezers Rudiņu ezers Zosēnu pagastā.
svila Rudmatis, sarkangalvis.
svile Rudmatis, sarkangalvis.
rūsmatis Rudmatis.
rūzmatis Rudmatis.
jurmiesis Rudmiese.
jurmiezis Rudmiese.
rozene Rudmiese.
rudele Rudmiese.
rudmiesa Rudmiese.
rudmiesēte Rudmiese.
rudmieze Rudmiese.
rudzumiese Rudmiese.
sivēngaļa Rudmiese.
Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā.
Rudna Rudņa, Daugavas pieteka.
Rudnes ezers Rudņas ezers Pildas pagastā.
Šaltupīte Rudņas kreisā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km.
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa.
Raudas kalns Rudovas kalns Lauderu pagastā.
Lītavas kalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā.
Rudavas pilskalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā.
pelēkruds Ruds ar pelēku nokrāsu.
rūsganruds Ruds ar rūsganu nokrāsu; rūsgani ruds.
baltskariņš Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltskaris Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltskarītis Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
raudains Ruds, iesarkans.
šlauns Ruds, iesarkans.
raudans Ruds, rūsgans.
raudens Ruds, rūsgans.
rūslains Ruds, rūsgans.
sarkanruds Ruds, rūsgans.
sarkanējs Ruds, sārts.
sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
rods Ruds; sarkanējs.
brūns Ruds.
raudāns Ruds.
rižs Ruds.
rudains Ruds.
rudots Ruds.
rudbārzis Rudspārniņš ("Cobitis barbatula").
rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula").
duduks Ruduks.
rudaža Rudulis - karpu dzimtas saldūdens zivs.
baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā.
lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
ruducis Rudulis.
ruduža Rudulis.
žibace Rudulis.
Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rūdupe Rudupe, Ventas pieteka.
Rusāte Rudupe, Ventas pieteka.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
Rudušķu ezers Rudušku ezers Andzeļu pagastā.
rudzaita Rudzaine.
rudzaite Rudzaine.
rugaita Rudzaine.
rugaite Rudzaine.
rugata Rudzaine.
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka.
Rudzēti Rudzāti, apdzīvota vieta Līvānu novadā.
Briuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
Čirvoļnīki Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Čirvolnieki" nosaukuma variants.
Rudsaty Rudzēti.
rudzzāle Rudzi cerošanas un stiebrošanas laikā.
kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem.
rogainiņš Rudzi.
rogainis Rudzi.
rogainīši Rudzi.
rogaliņš Rudzi.
roggalvji Rudzi.
rogulīši Rudzi.
secale Rudzi.
rudzīši Rudzītis.
kastrs Rudzos augoša nezāle.
pliksis Rudzos augoša nezāle.
vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus").
kuņi Rudzu apakšējie gali, rudzu kūļa resgaļi.
rudzarods Rudzu apcirknis (klētī).
rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam).
rudzubrieds Rudzu briedums.
rudzītis Rudzu degvīns; rudzu kandža.
rudzalus Rudzu degvīns.
rudzkopiņš Rudzu kūlis; rudzkopiņa.
rudzkopiņa Rudzu kūlis.
blāķis Rudzu kūļu sakārtojums labības šķūnī; arī siena pants.
auza Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
auzene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
diršas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
dirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
dzirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
girsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
ģirsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
kaspers Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
kasteri Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
kasters Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lācauzas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lāčauzīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lāčavas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lācenes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lāči Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lācišes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lācīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lumsti Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lušķi Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
luste Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lustene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
lustes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
skasteres Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
skasteris Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
rudzmala Rudzu lauka mala.
rudzmale Rudzu lauka mala.
rudzumala Rudzu lauka mala.
raikot Rudzu laukā pēc sējas vilkt vagas.
atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā.
rudzājs Rudzu lauks.
vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
rudzmaize Rudzu maize.
ambrozijs Rudzu maizes krēms.
klesine Rudzu miltu biezputra.
rudzenīca Rudzu miltu biezputra.
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
rocis Rudzu pļaujamā izkapts - vienroce.
ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
ķirpata Rudzu salmi (vēl nenopļauti), kurus vējš samais;ijis un savijis kopā.
rudzājs Rudzu salmi.
atsēte Rudzu sēja papuves vīķājā.
bāķis Rudzu statiņš.
rudzguba Rudzu stats.
runiņa Rudzu stats.
pagaļvārpa Rudzu vārpa ar vilkazobiem.
rudzziedi Rudzu ziedi.
bārkšķi Rudzu ziedu skariņas.
kams Rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījums; kama 1.
naktenīce Rudzupuķe.
rudzpuķe Rudzupuķe.
dzelvenes Rudzupuķes.
vasilkavs Rudzupuķu zils.
apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms.
rugains Rugājains (1).
rugājots Rugājains (1).
rugains Rugājains (2).
rugājots Rugājains (2).
grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek.
stikāji Rugāji, griezi.
stublināji Rugāji; stubelnāji.
grieza Rugāji.
griezaiņi Rugāji.
griezi Rugāji.
grieznis Rugāji.
rugava Rugāji.
rugavi Rugāji.
Rugoi Rugāji.
stabulāji Rugāji.
stikājs Rugāji.
stoblāji Rugāji.
stubelnāji Rugāji.
stubulāji Rugāji.
stubulmāji Rugāji.
stubulnāji Rugāji.
stubulni Rugāji.
studzulmi Rugāji.
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
rugojots Rugājots.
griezne Rugājs, nopļauto salmu palikušie gali.
studzulms Rugājs; stublājs.
koncalājs Rugājs.
konculājs Rugājs.
rugāji Rugājs.
rugāte Rugājs.
stublaine Rugājs.
Ūzuļnes Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnes" nosaukuma variants.
pilsnieki Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" iedzīvotāji.
Rūbani Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants.
vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji.
vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji.
mednieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
Melnielīdumi Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukuma variants.
oparnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" iedzīvotāji.
stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
upetnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
aparnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Aparnieki" iedzīvotāji.
baldonieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" iedzīvotāji.
baldūnieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldūnes" iedzīvotāji.
Dziestnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukuma variants.
Dzīstnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukums latgaliski.
Grīstiņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukuma variants.
Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski.
Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants.
kaņepenieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" iedzīvotāji.
kaņepienieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" iedzīvotāji.
Kaņepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukuma variants.
Kanepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukums latgaliski.
Kaņepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukuma variants.
Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski.
kozupieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kozupe" iedzīvotāji.
Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants.
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji.
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji.
Kraukļova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļeva" nosaukuma variants.
Lāptova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lāptava" nosaukuma variants.
Lopubirze Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lapubirze" nosaukums latgaliski.
Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski.
Mozezereni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazezeriņi" nosaukums latgaliski.
Mozpokrata Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazpokrata" nosaukums latgaliski.
Medni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" nosaukums latgaliski.
Melnīleidumi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukums latgaliski.
Mierini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mieriņi" nosaukums latgaliski.
naglieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" iedzīvotāji.
Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski.
Oparnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" nosaukums latgaliski.
Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski.
Rimstovas Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" nosaukums latgaliski.
rugājieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" iedzīvotāji.
Rugoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukuma variants.
Ruguoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukums latgaliski.
silenieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji.
Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants.
Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
Stomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants.
Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski.
Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski.
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski.
Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski.
strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji.
tikainieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" iedzīvotāji.
Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski.
Upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukuma variants.
Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski.
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji.
Vīlande Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Vilande" nosaukuma variants.
Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
Zeļteņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski.
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
Delphinium x ruysii Ruisa delfīnija.
ziemeļu pūķgalve Ruiša pūķgalve.
Dracocephalum ruyschiana Ruiša pūķgalve.
ruķelīte Rukainīte.
ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars.
tūbenieks Rukata.
ruka Ruks, rutks.
rucis Ruksis, cūka.
veksis Ruksis, liels sivēns.
rukšis Ruksis.
urkšķis Ruksis.
rukstināt Rukstēt.
rūšķināt Rukstēt.
rekšēt Rukšēt.
rakšināt Rukšināt, rekšināt.
verkšķināt Rukšināt, rukšķēt, rūkt, rekstēt.
vekšēt Rukšķēt, kviekt.
rekstēt Rukšķēt, rekšķēt.
krukšināt Rukšķēt, rukšināt.
lorkšēt Rukšķēt, urkšķēt.
gvergzdēt Rukšķēt.
krakstēt Rukšķēt.
krukšķināt Rukšķēt.
kurkstēt Rukšķēt.
rekšķēt Rukšķēt.
rokšēt Rukšķēt.
rokšķēt Rukšķēt.
rukstēt Rukšķēt.
urkšēt Rukšķēt.
urkšķināt Rukšķēt.
urkšņāt Rukšķēt.
urkstēt Rukšķēt.
rukšiens Rukšķiens.
rukšķējiens Rukšķiens.
rekšināt Rukšķināt.
rekšķināt Rukšķināt.
rukstoņa Rukšķoņa.
uršeklis Rukšķošs sivēns.
atrukšēt Rukšķot atsaukties.
atrukšēties Rukšķot atsaukties.
atrukšķēt Rukšķot atsaukties.
atrukstēt Rukšķot atsaukties.
Rukšas ezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā.
Zāļezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā.
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka.
krunknēt Rukt.
Rutuize Rukuze, Vilces pieteka.
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka.
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka.
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka.
Rūķeļu ezers Ruķeļu ezers Amatas pagastā.
roulade Rulāde.
rulāde Rulete - kulinārijas izstrādājums.
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
Rulles Rulles ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha.
mangalēt Rullēt (izmazgātu) veļu.
skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu).
bambis Rullis, tīstoklis, sainis.
rullis Rullītis (2).
roulette Rullītis; rulete.
Sniķītis Ruļļu ezers Liezēres pagastā.
Ruļļu valnis Ruļļukalns, kalns Svētes pagastā.
ruļļveidīgs Ruļļveida.
RO Rumānija, valsts divburtu kods.
ROU Rumānija, valsts trīsburtu kods.
Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.).
Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa").
RON Rumānijas leja; Rumānijas valūtas kods, sīknauda - bans.
Medicago romanica Rumānijas lucerna.
Rietumrumānija Rumānijas rietumu daļa.
RSR Rumānijas Sociālistiskā Republika.
sarmale Rumāņu ēdiens no maltas gaļas bumbiņām un kāpostu sautējuma.
hora Rumāņu tautas deja 6/8 taktī.
rum. Rumāņu-; rumāņu valoda.
mutulis Rumba (ratu).
Rummel Rumba.
kalnmuižnieki Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Apaļais kalns Rumbas pilskalns Abavas pagastā.
Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
rumbainīca Rumbene - apaļa cepure.
Rumbas upe Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Ranka Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Rumbene Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka.
norumelēt Rumelēt un pabeigt rumelēt; izrumelēt.
Pinus peuce Rumēlijas priede.
rumenogramma Rumenogrāfa pieraksts, līkne, kas rāda spurekļa kontrakciju frekvenci, stiprumu un raksturu.
Metroxylon rumphii Rumfa sāgopalma.
rūnēni Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
rūniķi Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
tulms Rumpis bez locekļiem.
videnis Rumpis, vidums.
rumpucis Rumpis.
stāmen Rumpis.
stāmenis Rumpis.
stāmens Rumpis.
stāmucis Rumpis.
augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam.
lāčpurni Rumpuči ("Helvella").
helvella Rumpuči.
helvellaceae Rumpuču dzimta.
discina Rumpuču dzimtas ģints.
bakardi Rums, alkoholisks dzēriens - cukurniedru sulas vai cukurnirdru destilācijas produkts ar 38-78% alkohola saturu.
ruma Rums.
rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai.
rumulēšana Rumulas.
aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
liešanās Rumulēšanās.
rumules Rumulēšanās.
rumulis Rumulēšanās.
remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
rumelēties Rumulēt citam citu.
rumulēties Rumulēt citam citu.
norumulēt Rumulēt un pabeigt rumulēt; izrumulēt.
izrumulēt Rumulēt un pabeigt rumulēt.
ružināt Rumulēt.
lieties Rumulēties.
spīčs Runa (parasti īsa); galda runa.
rinisms Runa caur degunu, balss ar deguna pieskaņu.
metalēpse Runā iepriekšējā samaisījums ar sekojošo.
sacijiens Runā lietots vārds, izteikums.
šimbrālis Runā minētā vīrieša brālis; šā brālis.
šimdēls Runā minētā vīrieša dēls; šā dēls.
šimmāsa Runā minētā vīrieša māsa; šā māsa.
šimmāte Runā minētā vīrieša māte; šā māte.
šimpuika Runā minētā vīrieša puika; šā puika.
šimskuķis Runā minētā vīrieša skuķis; šā skuķis.
šimtēvs Runā minētā vīrieša tēvs; šā tēvs.
šimveči Runā minētā vīrieša vecāki; šā vecāki.
šaibrālis Runā minētās sievietes brālis; šās brālis.
šaidēls Runā minētās sievietes dēls; šās dēls.
šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns.
šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis.
šaimāsa Runā minētās sievietes māsa; šās māsa.
šaimāte Runā minētās sievietes māte; šās māte.
šaimeita Runā minētās sievietes meita; šās meita.
šaipuika Runā minētās sievietes puika; šās puika.
šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize.
šaiskuķis Runā minētās sievietes skuķis; šās skuķis.
šaitēvs Runā minētās sievietes tēvs; šās tēvs.
šaiveči Runā minētās sievietes vecāki; šās vecāki.
šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs.
šiemmājieši Runā minēto māju iedzīvotāji; šo māju iedzīvotāji.
šiemtiesa Runā minēto personu daļa; šo daļa.
šemmāja Runā minēto personu māja; šo māja.
šiemmāte Runā minēto personu māte; šo māte.
šiempuika Runā minēto personu puika; šo puika.
šiemskuķis Runā minēto personu skuķis; šo skuķis.
šiemtēvs Runā minēto personu tēvs; šo tēvs.
šāmbrālis Runā minēto sieviešu brālis; šo brālis.
šāmmāte Runā minēto sieviešu māte; šo, viņu māte.
šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza.
šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize.
šāmtēvs Runā minēto sieviešu tēvs; šo, viņu tēvs.
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
ievadruna Runa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci u. tml.).
oratio Runa, daiļrunība.
radioruna Runa, ko pārraida pa radio.
neolālija Runa, kurā daudz neoloģismu.
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
mute Runa; valoda.
meldiņš Runa.
ruņa Runa.
tjaglo Runa.
murmeklis Runājamais, runāšanas spēja.
parlando Runājoši.
pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā.
pārsarunāties Runājot apmainīties domām, uzskatiem.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
dasacīt Runājot bieži lietot liekus vārdus.
māsot Runājot bieži lietot vārdu "māsa".
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
ierunāt Runājot iedvest.
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1).
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
pārsarunāties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
pārsaskrieties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt.
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt.
darunāties Runājot panākt nodomāto.
pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
sasarunāties Runājot saprasties.
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
šļapstīt Runājot siekaloties.
dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko).
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu); iestarpināt (1).
iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu).
palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot.
valoda Runas akts, darbība; arī runas spēja.
argūtijas Runas asprātības.
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu.
valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
teicamais Runas dāvanas.
teice Runas dāvanas.
teiksme Runas dāvanas.
uraniskolālija Runas defekts aukslēju šķeltnes dēļ.
alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde.
mitacisms Runas defekts, "m" skaņas bieža izrunāšana citu skaņu vietā.
psihofonastēnija Runas grūtības ar psihisku cēloni.
mogilālija Runas grūtības; stostīšanās.
starplika Runas iespraudums, īsa piebilde kāda cita cilvēka runas laikā.
nots Runas intonācija; balss skanējums.
aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
epilemma Runas mākslā iebildums, ko runātājs taisa pats sev, un pats arī atbild.
mermeklis Runas orgānu kopums.
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
fonopātija Runas orgānu slimība vai funkciju traucējumi.
abrupcija Runas pārtraukšana, vai vārdu izlaišana, lai pavairotu iespaidu.
eksordijs Runas pirmā daļa klasiskajā retorikā; rakstiska argumenta vai ekspozīcijas ievaddaļa.
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
izteika Runas prasme.
shizofāzija Runas sajukums.
TTS Runas sintēze no teksta (angļu "Text-to-Speech").
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
hotentotisms Runas traucējuma veids, kad slimnieks no līdzskaņiem izrunā tikai skaņu "t".
parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
laloneiroze Runas traucējumi muskuļu krampjainu kustību dēļ; stostīšanās.
lalognoze Runas traucējumi, nesaprotama izruna.
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana).
dislālija Runas traucējums kā runas orgānu defekta sekas.
paragramatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
paragrammatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
paralālija Runas traucējums, kura gadījumā vienu skaņu aizstāj ar citu.
jotacisms Runas traucējums, kurā pārāk bieži un nevietā lieto j skaņu.
disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
mutvārdi Runas valodā izteikts teksts.
vārds Runas valoda; mutvārdi.
runasveids Runas veids.
frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
intonēšana Runas vienības (frāzes, teikuma) iezīmēšana ar runas intonāciju.
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
čalas Runas, pļāpas.
teika Runas; baumas.
rinolālija Runāšana caur degunu rinoloģisku slimību rezultātā.
murgi Runāšana miegā.
somnilokvija Runāšana miegā.
somnolokvija Runāšana miegā.
piknofrāzija Runāšana neskaidrā, aizsmakušā balsī.
idiolālija Runāšana paša izgudrotā valodā.
hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus.
ksenoglosija Runāšana vai rakstīšana pašam citādi nesaprotamā valodā, novērojama parasti transā.
ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās.
pusdziedāšana Runāšana, ievērojami pagarinot skaņas.
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
muldēšana Runāšana.
trieka Runāšana.
bērt Runāt (ātri, nepārtraukti).
teikt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [sacīt]{s:1817}.
sacīt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}.
skaitīt Runāt (ko iegaumētu).
lorcāties Runāt (ko nenopietnu), pļāpāt.
lorckāties Runāt (ko nenopietnu), pļāpāt.
babuļot Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot; babulēt.
babalēt Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot.
piespokot Runāt (ko nevēlamu), kas vēlāk piepildās.
vārkšt Runāt (niekus).
paust Runāt (par ko), stāstīt (ko).
tītināt Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
fleitēt Runāt (parasti daudz).
leijerēt Runāt (parasti daudz).
vermelēt Runāt (parasti kaut ko nesaprotamu).
laist Runāt (parasti nepatiesību); melst.
turēt Runāt (parasti samērā plašu tekstu).
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
verkšēt Runāt (vienlaikus ar citiem, traucējot viņus).
gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
norunāt Runāt (visu laikposmu) un pabeigt runāt.
ģervelēt Runāt aizsmakušā balsī.
gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
žaustīties Runāt aplamības, arī rupjības.
laist lažu Runāt aplamības, nepatiesību.
blambāt Runāt aplamības.
plampāt Runāt aplamības.
aptirām Runāt aplinkiem.
glamstīt Runāt aplinkus, apkārt.
grozīties Runāt aplinkus, izvairoties no tiešas atbildes.
nāsālēt Runāt ar deguna pieskaņu.
stostīt Runāt ar pārtraukumiem, samocīti.
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt.
klambāt Runāt ar pilnu muti.
sēkt Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
tarahteķ Runāt bez jēgas.
elkoties Runāt bezjēdzīgus sīkumus, pļāpāt.
gauzt Runāt bezkaunības vai nelietības.
blemzt Runāt blēņas, arī runāt rupji un nepieklājīgi.
pļerkšt Runāt blēņas, pļāpāt.
bļurkšēt Runāt blēņas.
bļurkšķēt Runāt blēņas.
gnauzt Runāt blēņas.
gvalžāt Runāt blēņas.
gvalžot Runāt blēņas.
klepstēt Runāt blēņas.
ļurdēt Runāt blēņas.
šļerkstēt Runāt blēņas.
tāpšļāt Runāt blēņas.
tāpšļāties Runāt blēņas.
verkstīt Runāt blēņas.
žvaukstēt Runāt blēņas.
žināt Runāt buramos vārdus.
šnāķēt Runāt caur degunu.
niebīļoties Runāt daudz un muļķības.
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
ņurgt Runāt daudziem reizē.
gruzīt Runāt depresīvi.
grēcīt Runāt grēku par kādu.
kuratāt Runāt igauniski; peratāt.
kurratāt Runāt igauņu valodā; runāt, bieži lietojot vārdu "kurrata".
apkorām Runāt izvairīgi, netieši, aplinkiem, viltīgi, blēdīgi.
kolēt Runāt juku jukām.
švipstelēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
švipstēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
grābstīties pa tukšu Runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
čulkstēt Runāt ko izdomātu, niekus.
murkšēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu; murkšķēt (2).
murkšķēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu.
murgot Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
melsinēt Runāt ko nenozīmīgu, nenopietnu.
bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
švanderīt Runāt lauzītā vācu valodā.
plerizāt Runāt lauzītā valodā.
parabolizēt Runāt līdzībās.
pergāt Runāt līvu (lībiešu) valodā.
čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
murgot Runāt miegā.
ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
gaugāt Runāt muļķības, pļāpāt.
bauzt Runāt muļķības.
gauzāt Runāt muļķības.
koļīt Runāt muļķības.
ļirgāties Runāt muļķības.
muržāt Runāt muļķības.
pirkšēt Runāt muļķības.
plaknīt Runāt muļķības.
švankstēt Runāt muļķības.
tamborēt Runāt muļķības.
galsterēties Runāt muļķīgi vai nenoteikti.
stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām.
borzīt Runāt nekaunīgi.
gelzt Runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt.
ļipovaķ Runāt nepatiesību.
temuļot Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
temuļoties Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
gaušāt Runāt niekus, garlaicīgi stāstīt.
gaušāties Runāt niekus, garlaicīgi stāstīt.
bļuznīt Runāt niekus, melst.
gauzt Runāt niekus, tukšu gvelzt.
blenst Runāt niekus.
dēlināt Runāt par dēlu.
rīgot Runāt par Rīgu.
aizrunāties Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
izarunāties Runāt pretī, asi iebilst.
ģēļot Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
ģēļoties Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
burbuļāt Runāt pretim.
pasaturēties Runāt pretim.
vurpināt Runāt pretim.
vulšķēt Runāt rupjības, bezkaunības.
ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
greijāt Runāt sliktu par kādu, neieredzēt kādu.
aptresēt Runāt sliktu par kādu.
zāgāt Runāt sliktu par kādu.
čiepstēt Runāt smalkā balsī (parasti par bērniem).
reikt Runāt stāstīt; blēņas stāstīt.
pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
peratāt Runāt svešā (parasti igauņu) valodā.
perrastāt Runāt svešā (parasti igauņu) valodā.
perratāt Runāt svešā (parasti igauņu) valodā.
šļekstēt Runāt tukšas blēņas.
nomēļot Runāt tukšas frāzes.
vaukšēt Runāt tukši, arī neskaidri.
vaušķēt Runāt tukši, arī neskaidri.
vēkšāt Runāt tukšības, pļāpāt.
vēpļāt Runāt tukšības.
vēpļot Runāt tukšības.
bļavāt Runāt tukšu.
klaugāt Runāt tukšu.
norunāt Runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu).
darunāt Runāt un pabeigt runāt.
dumjoties Runāt vai darīt dumjības.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
figļot Runāt vai rakstīt niekus, aplamības.
kursaķ Runāt zagļu žargonā, argo.
ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
teikāt Runāt, baumot.
teiksmot Runāt, baumot.
lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
lallināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus.
plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
taražāt Runāt, izplatīt (baumas).
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
kirkaķ Runāt, kliegt.
karkaķ Runāt, Kliegt.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
verkšķēt Runāt, parasti niekus, pļāpāt.
stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
bābot Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
bāboties Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
babāt Runāt, pļāpāt.
lāsnāt Runāt, pļāpāt.
tresīt Runāt, pļāpāt.
norkšēt Runāt, rāties, izteikt nemieru.
valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
ūķelēt Runāt, sacīt, stāstīt.
atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
barmiķ Runāt, sarunāties.
basiķ Runāt, sarunāties.
burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas.
delst Runāt, stāstīt.
reikot Runāt, stāstīt.
mētāties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
svaidīties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
sprēķēt Runāt; pārmest.
krekšēt Runāt; teikt.
krekšķēt Runāt; teikt.
bodaķ Runāt.
butiķ Runāt.
dišaķ Runāt.
gaņīt Runāt.
glagoliķ Runāt.
goņīt Runāt.
kaļakaķ Runāt.
ķellāt Runāt.
kričaķ Runāt.
pamparēt Runāt.
treščaķ Runāt.
trjokaķ Runāt.
manējs Runātāja biedrs, kolektīva loceklis.
manējs Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais.
uzstātne Runātāja tribīne.
mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
mūsējs Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais.
mūsmāte Runātāja vai rakstītāja ģimenes māte.
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs.
es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
kancelnieks Runātājs no kanceles.
eklēsiasts Runātājs tautas sapulcē (eklēsijā).
balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis.
žvelbis Runātājs, pļāpa.
wāitils Runātājs, priekšsēdētājs.
runātnieks Runātājs.
treikata Runātājs.
zeltamute Runātājs.
ķedāties Runāties citam ar citu.
perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā.
plažerēties Runāties, pļāpāt un ņemties.
kaļavot Runāties, pļāpāt.
ļerkāties Runāties, pļāpāt.
klačāties Runāties, tenkot.
gamanīt Runāties.
švanderīt Runāties.
tolkovaķ Runāties.
atgalis Runātnīgs cilvēks.
runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt.
katins Runcis.
runčaks Runcis.
runcīns Runcis.
ruņčuks Runcis.
Runču ezers Runcu ezers Alsviķu pagastā.
Runču ezers Runcu ezers Mētrienas pagastā.
Ruhental Rundāle.
Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
bornsmindieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Bornsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
kaucieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji.
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji.
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji.
tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji.
elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji.
galzemieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Galzemji" iedzīvotāji.
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji.
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji.
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
viesturieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
barsmindieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Barsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
lepšenieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Lepšas" iedzīvotāji.
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā.
bērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
mazbērstelieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
mazbērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
mazrundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazrundāle" iedzīvotāji.
rundālieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Rundāle" iedzīvotāji.
rundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Rundāle" iedzīvotāji.
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji.
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants.
Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums.
ziedonieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji.
ziedoņnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji.
Ruentaļskaja Rundāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
rundulis Rundālis - apaļas formas veidojums, priekšmets.
Rundany Rundāni.
Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis.
knipele Runga, koks (rotaļā).
bembele Runga, nūja (ar ko sist).
čaga Runga, nūja ar nelīdzenu kātu.
vambulis Runga, nūja sišanai.
bizons Runga, nūja, čigānu pātaga.
buzda Runga, nūja, sprungulis.
koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).
bozgalis Runga, nūja.
bungulis Runga, nūja.
bunguls Runga, nūja.
čikste Runga, nūja.
cundars Runga, nūja.
cunduris Runga, nūja.
cundurs Runga, nūja.
danga Runga, nūja.
dūzene Runga, nūja.
gundags Runga, nūja.
knese Runga, nūja.
knuja Runga, nūja.
knuta Runga, nūja.
kņuta Runga, nūja.
knutele Runga, nūja.
milnis Runga, nūja.
spranga Runga, nūja.
sprangs Runga, nūja.
spuleņģis Runga, nūja.
stranga Runga, nūja.
strupeks Runga, nūja.
vekselis Runga, nūja.
zustiķis Runga, nūja.
vēza Runga, rīkste.
Ruga Runga, Salacas pieteka.
rikalts Runga, sitiens.
rikults Runga, sitiens.
dēsna Runga, spieķis, nūja, rīkste.
gāžamais Runga, spieķis, stiba ar ko sist.
bulinģis Runga.
kaika Runga.
matars Runga.
rupstiķis Runga.
stināgs Runga.
štināks Runga.
dubengals Rungas gals.
rungāt Rungot, sist.
runguls Rungulis^1^.
runātība Runība.
runātnība Runība.
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
čabuls Runīgs cilvēks.
čeveris Runīgs cilvēks.
runātājs Runīgs cilvēks.
sumēlis Runīgs laika kavētājs sabiedrībā.
čerīgs Runīgs, asprātīgs.
mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs.
ļekšīgs Runīgs, pļāpīgs.
mutīgs Runīgs, pļāpīgs.
mutelīgs Runīgs.
runātīgs Runīgs.
runātnīgs Runīgs.
teicīgs Runīgs.
tērzīgs Runīgs.
vārdīgs Runīgs.
vidžīgs Runīgs.
mutība Runīgums, pļāpība.
runātīgums Runīgums.
runātnīgums Runīgums.
runkainis Runkains - krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
bacvinis Runkulis.
ronckulis Runkulis.
runkuls Runkulis.
runkuļlapa Runkuļa lapa.
runciņi Runkuļi.
Remtiņa Runtiņš, Gaujas pieteka.
Runtiņupīte Runtiņš, Gaujas pieteka.
Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece.
Runtortu ezers Runtortas ezers Cirmas pagastā.
Runtorts Runtortas ezers Cirmas pagastā.
Rūne Ruņa, Apšes pieteka.
Žagore Ruņa, Apšes pieteka.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
Sprecele Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, garums - 8 km; Sprecene.
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte.
Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km.
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa.
lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars.
rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
Runģu ezers Ruņģu ezers Launkalnes pagastā.
Runģu ezers Ruņģu ezers Stopiņu pagastā.
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka.
brutulis Rupeklis.
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
ruppia Rupijas.
ruppiaceae Rupiju dzimta.
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
Kēhaloma Rupja - pilsēta Rumānijā.
duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm.
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
linofils Rupja dzija no linu, kokvilnas un nātru šķiedru atkritumiem.
burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna.
kracers Rupja kurpnieka vīle tapiņu galu novīlēšanai.
zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases.
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
jaktene Rupja maluma miltu biezputra.
bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām.
pumperniķelis Rupja rudzu maize.
grauzs Rupja smilts.
zviedris Rupja smilts.
zviedrs Rupja smilts.
soloikisms Rupja valodas kļūda.
piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
rupumi Rupja viela.
rašvīle Rupja vīle 1.
rašvīlis Rupja vīle 1.
brusaks Rupja vīle.
pucvīle Rupja vīle.
rašpiļs Rupja vīle.
piedauzība Rupja, aizskaroša nepieklājība.
zvira Rupja, akmeņaina (upes) grants.
žvira Rupja, akmeņaina grants.
žvirs Rupja, akmeņaina grants.
grīvis Rupja, gara zāle, kas aug dīķos vai stipri ar ūdeni applūstošās vietās.
suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas.
kreitulis Rupjacu siets.
vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
krecalmi Rupjākas sastāvdaļas kādā masā (piemēram, izkārnījumos vai dzīvnieku barībā).
rupjapstrādāšana Rupjapstrāde.
kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai.
galpakulas Rupjās pakulas, ko linus sukājot, nosukā vispirms.
garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli.
galpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms.
urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes.
šarkubļa Rupjēvele.
skrube Rupjēvele.
skrubele Rupjēvele.
skrubene Rupjēvele.
skrubēvele Rupjēvele.
perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā.
rupjgraudu Rupjgraudains (1).
brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām.
pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants.
zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans.
dēlīt Rupji apieties, nolietot, mocīt.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām.
raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām.
adulēt Rupji glaimot.
izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
rafiniermasa Rupji kokmasas šķirošanas atkritumi, ko sasmalcina rafinierī.
apstrādāt Rupji kritizēt, nopelt, arī noķengāt.
ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt; izsmiet, aprunāt.
jonot Rupji lamāt.
ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
popēt Rupji lāpīt.
driķelēt Rupji malt (miltus).
spraukt Rupji malt; arī skrotēt (1).
grollēt Rupji malt.
spraukāt Rupji malt.
spraukumi Rupji malti milti.
uzmats Rupji maltu miltu piedeva lopu vai zirgu barībai.
noķēzīt Rupji nolamāt, noķengāt.
aizraidīt uz elli (retāk pekli) Rupji padzīt.
dalsāt Rupji runāt, bez iemesla.
saķēzīties Rupji salamāties.
nospraugt Rupji samalt labības graudus.
sabrucināt Rupji samalt.
sagrollēt Rupji samalt.
skrotēt Rupji samalt.
spraugt Rupji samalt.
sagreņīt Rupji savērpt.
sagročāt Rupji savērpt.
sagrollēt Rupji savērpt.
greceklis Rupji savērpta dzija.
grezeklis Rupji savērpta dzija.
mērceklis Rupji savērpta pakulu dzija.
grečēt Rupji vērpt.
grillēt Rupji vērpt.
grollēt Rupji vērpt.
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
noškaldīt Rupji, asi atbildēt.
duramente Rupji, cieti, skarbi.
jēliski Rupji, mežonīgi, cūciski.
sastroķēt Rupji, nelīdzeni savērpt.
sastrolēt Rupji, nelīdzeni savērpt.
makačāt Rupji, nelīdzeni vērpt.
makačot Rupji, nelīdzeni vērpt.
makučāt Rupji, nelīdzeni vērpt.
strolēt Rupji, nelīdzeni vērpt.
nelabi Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt).
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
jēlai Rupji, nepieklājīgi.
prosti Rupji, nepieklājīgi.
negantība Rupji, piedauzīgi vardi, izteikumi.
nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
bruscamente Rupji, skarbi.
ruvidamente Rupji; asi, skarbi.
jēlums Rupjība, nepieklājība.
barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
brutalitāte Rupjība, varmācība.
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
prastības Rupjība.
rupība Rupjība.
prostības Rupjības.
čerņaška Rupjmaize.
melnmaize Rupjmaize.
rupmaize Rupjmaize.
rupucis Rupjmaize.
kerki Rupjmaizes gabali.
plācinis Rupjmaizes karaša.
taukotnis Rupjmaizes pīrāgs.
rupjpakulu Rupjpakulu audekls - audekls no rupjām pakulām.
rupjstiebru Rupjstiebrains.
kreftīgs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem).
lāpsalis Rupjš audekls ar svītrainu rakstu.
kanva Rupjš audums ar kvadrātiskām rūtiņām, kuru izmanto par palīglīdzekli izšujot.
rampaks Rupjš audums.
jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa.
barmalejs Rupjš cilvēks.
burzgulis Rupjš cilvēks.
rapulis Rupjš cilvēks.
rīšmete Rupjš cilvēks.
rupausis Rupjš cilvēks.
rupulis Rupjš cilvēks.
rupuls Rupjš cilvēks.
rupults Rupjš cilvēks.
rupūznis Rupjš cilvēks.
farss Rupjš joks, izlēciens.
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
kretuls Rupjš lūka slokšņu, auklu vai stiepļu siets rijas piedarbā, ar ko atdala graudus no salmu un rupjāku pelavu piejaukuma.
marškūns Rupjš pakulu audums.
čapres Rupjš siens matrača aizpildīšanai.
sukna Rupjš vilnas audums no mazvērtīgas vilnas.
homespun Rupjš vilnas audums, visvairāk lietots sporta uzvalkiem un mēteļiem.
pelo Rupjš zīds no sliktākiem kokoniem.
kaņģeris Rupjš zirgu tirgotājs.
netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
slāniķis Rupjš, brutāls cilvēks, kurš labprāt fiziski pārmāca citus.
jēļš Rupjš, cūcīgs, neķītrs.
maisaudums Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai).
maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
jēlīgs Rupjš, mežonīgs, neķītrs.
lapsalis Rupjš, nātns audekls.
burzans Rupjš, neapstrādāts.
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
knubiķis Rupjš, neizglītots cilvēks.
rumpača Rupjš, nekvalitatīvs audums.
čagans Rupjš, nelaipns.
duprs Rupjš, nelīdzens.
prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis.
rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā.
prosts Rupjš, nepieklājīgs.
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks.
jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks.
lāpsals Rupjš, skujains linu audums.
lāpselis Rupjš, skujains linu audums.
druikns Rupjš, spēcīgs.
druikts Rupjš, spēcīgs.
brutāls Rupjš, varmācīgs.
dumjš Rupjš; nepieklājīgs.
rupīgs Rupjš.
rupjšķiedras Rupjšķiedrains.
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
rupums Rupjums.
rupjgraudu Rupļgraudains (2).
taure Rupors.
ruporveidīgs Ruporveida.
ješka Rupucis, krupis.
lekacis Rupucis.
ļekacis Rupucis.
Crataegus rusanovii Rusanova vilkābele.
krievisms Rusisms - aizguvums no krievu valodas.
rusicisms Rusisms - aizguvums no krievu valodas.
rusists Rusistikas speciālists.
Rusičku ezers Rusišķu ezers Mākoņkalna pagastā.
Rusiška ezers Rusišķu ezers Mākoņkalna pagastā.
Lielais ezers Ruskuļu ezers Aglonas pagastā.
ruscus Ruskusi.
Dactylorhiza russowii Rusova dzegužpirkstīte.
Sphagnum russowii Rusova sfagns.
rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis; rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
rūsana Rusts - krāsošanai izmantojama rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
rušni Rušani - viena no pamiriešu tautībām.
Ruschon-See Rušānu ezers.
Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
bikstīt Rušināt (piemēram, ogles).
ezēt Rušināt ar vagojamo arklu.
aizrušināt Rušināt ciet.
rakīt Rušināt.
rusināt Rušināt.
rušķēt Rušināt.
ružināt Rušināt.
ružināties Rušināties.
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt.
aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1).
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
aizčokarēt Rušinot aizgrūst.
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
norušināt Rušinot pārmeklēt.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā.
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
Aglyunys staceja Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas stacija" nosaukums latgaliski.
Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski.
Stragines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants.
Breidāki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants.
Breidogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants.
Breiduogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukums latgaliski.
Gračuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gračuļi" nosaukums latgaliski.
Grebieži Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Grebeži" nosaukuma variants.
Griguli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Griguļi" nosaukums latgaliski.
Gaiļmuižas Kalnacki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
Kankuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kankuļi" nosaukums latgaliski.
Kareli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" nosaukums latgaliski.
kastirieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastire" iedzīvotāji.
Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants.
Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski.
Kaštaune Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaštovņa" nosaukuma variants.
Kacigrads Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants.
Kuotāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
Kozuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukums latgaliski.
Krištopeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Krištopeņi" nosaukums latgaliski.
Kurtoška Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtoša" nosaukuma variants.
liepnieki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji.
Limini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukuma variants.
Lymyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukums latgaliski.
Lubuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukums latgaliski.
Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums.
Medjukovski Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Medikovski" nosaukuma variants.
Mōlinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukuma variants.
Muolinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukums latgaliski.
najautieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" iedzīvotāji.
Najauti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" nosaukuma variants.
Najautys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najauti" nosaukums latgaliski.
Rēzis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski.
Riezis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski.
Rieziškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski.
Ryževys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Riževas" nosaukums latgaliski.
Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants.
Rubyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" nosaukums latgaliski.
rušānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" iedzīvotāji.
rušonieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" iedzīvotāji.
Rušyuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski.
Rušyuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski.
Rušiuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants.
Rušiuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants.
Rutuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutuļi" nosaukums latgaliski.
siverinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" iedzīvotāji.
Siverina Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants.
Siverine Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants.
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants.
Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski.
Spuļdzeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzeņi" nosaukums latgaliski.
Spuļdziņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuļdzeņi" nosaukuma variants.
Stūponi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants.
Stūpuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski.
šaurumieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurumi" iedzīvotāji.
Šylova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šilova" nosaukums latgaliski.
šņepstānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji.
šņepstieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji.
Šnepsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants.
Šņopsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants.
šņitkinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" iedzīvotāji.
Šņitkini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" nosaukuma variants.
tišānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" iedzīvotāji.
Ciša Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants latgaliski.
Ciši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants.
Utynāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski.
Vieveri Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants.
Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski.
Zeileņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukuma variants.
Zeileni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukums latgaliski.
Zeiniškas Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants.
Zeiniški Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants.
Zeiniškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukums latgaliski.
Rušonu pagasts Rušonas pagasts.
Ruša Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušanīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušenīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušona Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušānu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
Rušonu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
būkmātara Rūta ("Ruta").
Ru Rutēnijs (ķīm. elements).
Lophozia rutheana Rutes smaillape.
Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte.
subrutīna Rutīna, kas ir kādas citas rutīnas sastāvdaļa.
ruduks Rutka sakne.
ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
Kaži Rutkovsku Kaži - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
ruduks Rutks.
rukts Rutks.
gūža Rutku gūža - lamuvārds.
smaržīgā rūta rūtu suga ("Ruta graveolens"), Latvijā audzē kā garšaugu, ārstniecības augu un krāšņumaugu.
Ruschon Ružina.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis.
Āvereja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē.
Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
ciņenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" iedzīvotāji.
jaunlīkupēnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlīkupēni" iedzīvotāji.
Veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Līkupēni" daļa.
matjāšnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Matjāši" iedzīvotāji.
reņģenieks Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs.
Rozes skmola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants.
Rozas Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants.
Brūzis Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ruba" daļa.
rubenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ruba" iedzīvotāji.
Rubas internātskola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rubas skola" nosaukuma variants.
veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji.
veclīkupnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji.
Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums.
Ringenskaja Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ringen Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums.
rudzinišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinišķi" iedzīvotāji.
rudzenišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinšķi" iedzīvotāji.
Salmu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
Cīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
Gailīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
Ķīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
ruskulovieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulova" iedzīvotāji.
Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera.
Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera.
Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā.
Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā.
Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā.
Nēģfalu Sečele, pilsēta Rumānijā.
Sebežu ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā.
Sedeža ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā.
Sedežas ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā.
Sedežs Sedežu ezers Rušonas pagastā.
Sinērvāralja Seini - pilsēta Rumānijā.
Sekstes ezers Sekstu ezers Rušonas pagastā.
Uzplūdu ezers Sekstu ezers Rušonas pagastā.
Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā.
Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas.
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks").
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
Šepšisentģerģa Sfintugeorge - pilsēta Rumānijā.
Sfintulgeorge Sfintugeorge, pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā.
Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā.
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā.
Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā.
Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā.
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
kamolskābene Skābene ("Rumex").
skābele Skābene ("Rumex").
skābenes Skābene ("Rumex").
skābenīte Skābene ("Rumex").
skābiene Skābene ("Rumex").
skābienes Skābene ("Rumex").
skābine Skābene ("Rumex").
skābines Skābene ("Rumex").
skārbiņa Skābene ("Rumex").
parastā skābene skābeņu suga ("Rumex acetosa").
mazā skābene skābeņu suga ("Rumex acetosella").
ūdeņu skābene skābeņu suga ("Rumex aquaticus").
blīvā skābene skābeņu suga ("Rumex confertus").
cirtainā skābene skābeņu suga ("Rumex crispus").
mājas skābene skābeņu suga ("Rumex domesticus").
krastmalas skābene skābeņu suga ("Rumex hydrolapathum").
garlapu skābene skābeņu suga ("Rumex longifolius").
jūrmalas skābene skābeņu suga ("Rumex maritimus").
struplapu skābene skābeņu suga ("Rumex obtusifolius").
purva skābene skābeņu suga ("Rumex palustris").
angļu skābene skābeņu suga ("Rumex patientia").
Somijas skābene skābeņu suga ("Rumex pseudonatronatus syn. Rumex fennicus").
asinssārtā skābene skābeņu suga ("Rumex sanguineus").
šaurlapu skābene skābeņu suga ("Rumex stenophyllus").
piramidālā skābene skābeņu suga ("Rumex thyrsiflorus").
vītollapu skābene skābeņu suga ("Rumex triangulivalvis syn. Rumex salicifolius").
sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus").
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides").
apuznieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
garīcnieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Garīka" iedzīvotāji.
Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums.
ruženieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos.
rudbārdieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji.
Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms.
Sovāta Sovata - pilsēta Rumānijā.
Sprecene Sprecele, Ruņas pieteka.
Spuldziņu ezers Spuldzeņu ezers Rušonas pagastā.
ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji.
Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas.
rumpieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpji" iedzīvotāji.
Stupāna ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Stupankas ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Stupanku ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Ilgančupe Sudarbes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - 5 km, iztek no Ilganču ezera.
skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
Meža Ruskuļova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Ruskuļeva" nosaukuma variants.
Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski.
Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā.
Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā.
rubānišķi Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Rubānišķi" iedzīvotāji.
Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā.
rupija Šīs dzimtas ģints ("Ruppia"), 6-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola").
bērzlape Šīs rindas dzimta ("Russulaceae"), 2 ģintis, abas sastopamas arī Latvijā.
rūta Šīs rindas dzimta ("Rutaceae"), 150 ģinšu, 1500-2000 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam.
Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu.
rumbciemnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbciems" iedzīvotāji.
rudzīšnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji.
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi.
njaruandi tauta ekvatoriālajā Āfrikā, gk. Ruandā.
baņaruandi Tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi.
bērzlapa Tautas nosaukums vairākām "Russula" ģints sēnēm.
Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos.
Tasnāda Tešnada - pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
Mārošvāšārheja Tirgumureša, pilsēta Rumānijā.
Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā.
Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā.
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts.
Marošhēvīza Toplica, pilsēta Rumānijā.
daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā.
Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m.
Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m.
rudiņnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" iedzīvotāji.
rumbenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Rumbas" iedzīvotāji.
Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
Turki Turku pagasts - nodibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
Ķūķu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 2 ha.
Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts.
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča.
Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi.
Rudupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Sakas grīvas; Rudes upe; Rudīte.
Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha.
Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha.
Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku.
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
sekleri Ungāru etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Transilvānijā (Rumānijā), skaits - \~600000 cilvēku.
Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
Kagera Upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā.
Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
Ruvuma Upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā.
Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
Rupununi Upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē.
Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
Luženda Upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka.
Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m.
Līgupe Upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis.
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā.
Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā.
Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
Jalomica Upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās.
Žižija Upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km.
Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
Timiša Upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
Birzava Upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka.
Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km.
Sabara Upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka.
Miletina Upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
Sihna Upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
Sfintugeorge Upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km.
Jalomičoara Upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos.
Bahluja Upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka.
Birlada Upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka.
Somešulmika Upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā.
Somešulmare Upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos.
Pogeniša Upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka.
Džilorta Upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka.
Motru Upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka.
Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos.
Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam.
Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
Rūra Upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km.
Mēne Upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka.
Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā.
Ruseni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Ruseņi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants.
Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha.
Rudbāržu dzirnavezers uzpludināts un Kojas upes Rudbāržu pagastā, platība — 4,1 ha; Dzirnavezers.
Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas.
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
Rukuonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants latgaliski.
Rukonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants.
Rukuoniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukums latgaliski.
ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands").
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts.
ruņenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Ruņas" iedzīvotāji.
cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem.
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā.
Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku.
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu.
rudeņnieki Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Rudeņi" iedzīvotāji.
rubenieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
rubeņsalānieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji.
rubeņsalieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji.
Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe.
Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa.
Cimpīte Vārnienes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - \~6 km.
Varzavas-Klumstova ezers Varzovas ezers Rundēnu pagastā.
tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi.
Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Rudziņiški Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziniški" nosaukuma variants.
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija.
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija.
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā.
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
Slovākijas Rūdu kalni vidēji augstu Kalnu grēdu sistēma Rietumkarpatos, Slovākijā (slovāku val. "Slovensko Rudohorie"), garums — 140 km, lielākais augstums — 1477 m.
Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m.
Aizvīķupe Vidvide - Ruņas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
A11 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava).
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā.
Ločmelu ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā.
Ločmeļu ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā.
Vilkarūču ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā.
Vilkarūcs Vilkarūča ezers Rugāju pagastā.
ruženieki Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m.
Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
Beikera kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, piektā augstākā virsotne Āfrikā - 4844 m vjl.
Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
Rumex salicifolius vītollapu skābenes "Rumex triangulivalvis" nosaukuma sinonīms.
Senteģhāza Vlehica, pilsēta Rumānijā.
Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
ruženieki Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
rutkānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā.
Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī.
Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe.
Šaševskas ezers Zubru ezers Rundēnu pagastā.
Zubovas ezers Zubru ezers Rundēnu pagastā.
Zubrovas ezers Zubru ezers Rundēnu pagastā.
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu.
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu.
Arada žudecs Rumānijas rietumos (_Arad_), pie Ungārijas robežas.
Hunedoara Žudecs Rumānijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Deva.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ru.