Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ru.

Atrasts vārdos (345):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3435):

Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_)
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā
Bezļesje apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde"
Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ēdas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Rumbenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Veldze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Nadzežda apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Antonišķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Asinovka apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kategrade apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Nida apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Aizstirne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Anengofa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Baldones apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dunika apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas
Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Dragūnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Ķīkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Ķūķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Aleksandrova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Alksnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Brisla apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Būmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Čirvolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Gardrivieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Lācupi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Lūzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Mālkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Medņevka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Nīcgaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pelēčāre apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pelši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Piļupsola apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pundurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Rogonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Rudzētiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Šauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Soltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Spriudi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Staņislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Steķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Vārpsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Vidi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Bļižņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Bori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Čuhnova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Devjatņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Dvorišče apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Dzeņagols apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Gorodoks apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Greideņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Grinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kabilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kannova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kazici apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kļeščova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Klumstova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Labunščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Lisova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Loborži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Losiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Mežavepri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Mīzaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Nalogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Opši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Osova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pakaļne apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pentjuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pešļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Punculova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Rocova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Ruļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Savina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Siunupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Škorlupova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Strukaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Testečkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Vertulova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Zirgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā
Astragini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dubes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
Kankuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
Zbedas apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
Ģeistauti apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā
Līkuma ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā
Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā
Bankova apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Līvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Rugāju pagastā
Cepurnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Cūkusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Čušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Dziesnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Griestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Grūzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Ilganči apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Kaņepiene apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Kaņepsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Ķeibenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Kozupe apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Krampenes apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Kraukļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Lāptava apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Lapubirze apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Liepukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Mazezeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Mazpokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Melnlīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Mieriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Niedrumala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Riekstusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Rimstavas apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Sebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Stradi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Strazdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Upetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Vilande apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Zaļāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Žeivenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā
Stankeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā
Tartaks apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā
Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Breidaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Geļenova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Gračuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Griguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Gudļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kareļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kaštovņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Krištopeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kurka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kurtoša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kužmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Limani apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Marianpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Medikovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Mežinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Molnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rutkovsku Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kolna Rubini apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Najautas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rēzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Riževas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rogovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rutuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šamšuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šanti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Sedeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šerespole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Siveriņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šņitkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Spuļdzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Susojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Svaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Tiša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Vigoda apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Zeiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Zeinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Zolva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa
Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā
Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Viesturi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas
Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
Novadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Venta apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā
Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
Siekstāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
Tikaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rugāju pagastā
Mazbērstele apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā
Ziedoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā
Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā
Līkupēni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā
Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
Muižarāji apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Dainas apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā
Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā
Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
Ruka apdzīvota vieta Somijā (_Ruka_), Ziemeļpohjanmā reģiona ziemeļaustrumos
Ruovesi apdzīvota vieta Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski
Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Asaru ezers atradās Rušonu pagastā, nosusināts
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge)
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
Sekstu ezers atrodas Rušonas pagastā, platība - 17,6 ha; Sekstes ezers; Uzplūdu ezers
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
Auneļa ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā
Auņu ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā
aivieses Avene ("Rubus idaeus")
ausene Avene ("Rubus idaeus")
aušene Avene ("Rubus idaeus")
auškene Avene ("Rubus idaeus")
aušķene Avene ("Rubus idaeus")
aviekstene Avene ("Rubus idaeus")
avieška Avene ("Rubus idaeus")
avietene Avene ("Rubus idaeus")
aviekstene Avene ("Rubus")
aukšenes Avenes ("Rubus idaeus")
avasenes Avenes ("Rubus idaeus")
avatenes Avenes ("Rubus idaeus")
aveikšas Avenes ("Rubus idaeus")
avēkšas Avenes ("Rubus idaeus")
aveksenes Avenes ("Rubus idaeus")
avenajs Avenes ("Rubus idaeus")
aveņi Avenes ("Rubus idaeus")
avesināji Avenes ("Rubus idaeus")
aveškas Avenes ("Rubus idaeus")
avieksene Avenes ("Rubus idaeus")
avieksnājs Avenes ("Rubus idaeus")
avieksnes Avenes ("Rubus idaeus")
avieksnis Avenes ("Rubus idaeus")
aviekstenājs Avenes ("Rubus idaeus")
avieša Avenes ("Rubus idaeus")
aviešas Avenes ("Rubus idaeus")
aviesi Avenes ("Rubus idaeus")
avieši Avenes ("Rubus idaeus")
aviesis Avenes ("Rubus idaeus")
avietes Avenes ("Rubus idaeus")
avīkšas Avenes ("Rubus idaeus")
avīkstes Avenes ("Rubus idaeus")
avīkšūgas Avenes ("Rubus idaeus")
avines Avenes ("Rubus idaeus")
avīša Avenes ("Rubus idaeus")
avīši Avenes ("Rubus idaeus")
avīska Avenes ("Rubus idaeus")
aviškas Avenes ("Rubus idaeus")
avīžas Avenes ("Rubus idaeus")
kaulenāji Avenes ("Rubus idaeus")
kazogas Avenes ("Rubus idaeus")
lācenes Avenes ("Rubus idaeus")
maļinas Avenes ("Rubus idaeus")
sārmene Avenes ("Rubus idaeus")
Henrija avene aveņu suga ("Rubus henryi")
meža avene aveņu suga ("Rubus idaeus")
purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus")
kazeņveida avene aveņu suga ("Rubus occidentalis")
smaržīgā avene aveņu suga ("Rubus odoratus")
vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius")
izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis")
Āšu ezers Āžu ezers Rumbas pagastā
vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi
Madžutiņš Baibas ezers Rušonas pagastā
Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā
Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants
Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski
Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski
pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
tumšā bērzlape bērzlapju suga ("Russula adusta")
zilzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aeruginea")
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea")
purpurbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula badia")
vēlā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cessans")
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha")
dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava")
kūmu bērzlape bērzlapju suga ("Russula consobrina")
mainīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula decolorans")
baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica")
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans")
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina")
sīvā bērzlape bērzlapju suga ("Russula emetica")
žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea")
smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima")
veselā bērzlape bērzlapju suga ("Russula integra")
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli")
pretīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nauseosa")
melnganā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nigricans")
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca")
smaržīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula odorata")
purva bērzlape bērzlapju suga ("Russula paludosa")
ķemmveida bērzlape bērzlapju suga ("Russula pectinatoides")
rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra")
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea")
zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia")
vājsmirdīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula subfoetens")
plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca")
vīnsarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vinosa")
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina")
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu
Percovkas ezers Bicānu ezera ziemeļaustrumu daļa Rušānu pagastā
Galinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā
Gaļinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā
Gelenovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji"
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems
Bišu ezers Bižas ezers Rundēnu pagastā
zirgskābels Blīvā skābene ("Rumex confertus")
zirgskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus")
zirgskābenes Blīvā skābene ("Rumex confertus")
zirgskābiņa Blīvā skābene ("Rumex confertus")
zirguskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus")
Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
ručenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Ruči" iedzīvotāji
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus")
Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā
cūces Cūcenes ("Rubus nessensis")
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji
Pelēčāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā
Pelečāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā
Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants
Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
rumbenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Rumba" iedzīvotāji
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums
Lielais Dronkas ezers Dronku ezers Rubenes pagastā
Lielais Dronku ezers Dronku ezers Rubenes pagastā
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
Upatnieku ezers Džukstes ezers Rugāju pagastā
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā
Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikšu ezers
Eikšu Eikšu ezers - Eikša ezers Rušonas pagastā
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā
hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte
Lauku Ruskuļova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļova" nosaukuma variants
Rudušku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 5,9 ha; Rudušķu ezers
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
Boževas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 22,6 ha, garums - 1,5 km, platums - \~250 m
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers
Rukšu ezers ezers Bārbeles pagastā, platība - 4,6 ha; Rukšas ezers; Zāļezers
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
Ķipīšu ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība - 6,5 ha
Pelču ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība — 4,6 ha
Āšezers ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers
Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers
Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers
Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha
Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha
Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha
Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha
Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš
Bolotņa ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - <1 ha
Astraginas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2 ha
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers
Velna ezers ezers Rugāju pagastā, platība - <1 ha
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers
Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers
Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; Kavališku ezers
Audeļu ezers ezers Rundēnu pagastā, platība 10 ha
Lielais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, \~300 m no Rušonu ezera ziemeļrietumu krasta, platība - 48,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m
Vašeiņa ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 1,5 ha
Sedežu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 27,1 ha, dziļums - līdz 3,4 m; Sebežu ezers; Sedeža ezers; Sedežas ezers; Sedežs
Spuldzeņu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha, dziļums - līdz 2,7 m; Spuldziņu ezers
Gudļevas ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,1 ha; Rubeņu ezers
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers
Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers
Mazais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 27,0 ha
Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
Mazais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, uz rietumiem no Lielā Kurtoša ezera, platība - 8,1 ha, garums - \~400 m, platums - \~200 m
Bērzu ezers ezers Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 3 ha
Ruovesi ezers Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers
Rūmiķis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
Rubeņu ezers Gudļevas ezers Rušonas pagastā
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Ilganči Ilganču ezers - atrodas Rugāju pagastā, platība - 26,6 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,4 km; Ilganča ezers
Ilganča ezers Ilganču ezers Rugāju pagastā
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams
Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Ječmenīšas ezers Jačmeņu ezers Rundēnu pagastā
Miezaiņu ezers Jačmeņu ezers Rundēnu pagastā
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
rubenieši Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubenes ciems" iedzīvotāji
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē
izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji
Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē
rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē
spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums
Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā
Ruppia brachypus jūras rupijas "Ruppia maritima" nosaukuma sinonīms
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Negojs kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m
Benica-Merišors kalnu pāreja Dienvidkarpatos, Rumānijā, Hunedoaras žudecā, augstums - 759 m
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants
rugājkalnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rugājkalns" iedzīvotāji
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā
Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm
Katigrāda Kategrades ezers Rušonas pagastā
Kadegrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā
Katigrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā
Kaučera Kaučera ezers - Kaučers Rušonas pagastā
Kaučurs Kaučers, ezers Rušonas pagastā
Sludavas ezers Kaučers, ezers Rušonas pagastā
kauline Kaulene ("Rubus saxatilis")
kaulauze Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulauži Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulenāji Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulenītes Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kauliņa Kaulenes ("Rubus saxatilis")
spangaļi Kaulenes ("Rubus saxatilis")
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka
Kavališkas Kavališku ezers - Kovališku ezers Rundēnu pagastā
Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
Kazeinu Kazeinu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
cūcenājs Kazenājs ("Rubus nessensis")
cūcene Kazenājs ("Rubus nessensis")
kazine Kazene ("Rubus caesius")
kazuzemenīte Kazene ("Rubus caesius")
kazzemenīte Kazene ("Rubus caesius")
krūklis Kazene ("Rubus caesius")
zustrene kazenes ("Rubus caesius")
kazenīte Kazenes ("Rubus caesius")
kazogas Kazenes ("Rubus caesius")
krūkļi Kazenes ("Rubus caesius")
sarmene Kazenes ("Rubus caesius")
sārmenes Kazenes ("Rubus caesius")
zirdzenājs Kazenes ("Rubus caesius")
zirdzinājs Kazenes ("Rubus caesius")
zirgoga Kazenes ("Rubus caesius")
zirgogas Kazenes ("Rubus caesius")
zustriķi Kazenes ("Rubus caesius")
zustriņi Kazenes ("Rubus caesius")
Kazēnu Kazēnu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama
krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama
klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis")
zilganā kazene kazeņu suga ("Rubus caesius")
trīskrāsu kazene kazeņu suga ("Rubus tricolor")
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers
Kaziņa ezers Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
Kazuru Kazuru ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā
Kišu Kišu ezers - Salmejs Rušonas pagastā
Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas
spengalājs Klinšu kaulene ("Rubus saxatilis")
Klumstova Klumstovas ezers - Varzovas ezers Rundēnu pagastā
rubenieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rubene" iedzīvotāji
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola")
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola")
Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants
Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski
rubenieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji
ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji
Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants
Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji
Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji
kaišļu zāles krūzainā skābene (_Rumex crispus_)
rumbenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Rumbas ciems" iedzīvotāji
rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums
pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums
Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski
bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji
bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji
bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji
dimantnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" iedzīvotāji
ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji
ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji
ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji
griķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" iedzīvotāji
krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji
ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums
mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums
rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji
teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji
veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums
veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji
ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji
Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums
Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
rudzājieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzāji" iedzīvotāji
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
Labaržu ezers Labāržu ezers; ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 9,8 ha
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus")
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus")
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus")
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus")
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus")
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus")
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus")
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
murene Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
murika Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus")
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus")
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace
Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
rubānieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" iedzīvotāji
Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā
Lielais Salkas ezers Lielais Solkas ezers Rušonas pagastā
Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis
Liminka ezers Limins, ezers Rušonas pagastā
Leimaņu ezers Limins, ezers Rušonas pagastā
Līmanu ezers Liminu ezers Rušonas pagastā
Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota
Šārkeza Livada - pilsēta Rumānijā
Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants
Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski
rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
Barauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukuma variants
brīslieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brīsla" iedzīvotāji
Brīsla Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brisla" nosaukuma variants
būmanieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" iedzīvotāji
Biumaņi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukuma variants
Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski
Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski
Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums
Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski
Jaudzimi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji
mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji
Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants
Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski
medņaucieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
medņavieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
medņevcieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants
Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums
nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji
Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants
Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski
Pelēčore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukuma variants
Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski
Peļši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants
Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants
Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants
Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski
Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants
rudzātieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji
rudzētieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji
Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski
Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants
Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski
steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji
steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs
Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski
Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants
Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski
Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants
Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski
vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji
vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji
Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski
Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski
rubenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā
Rundēni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Rundāni" literarizēts nosaukums
Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants
runtortieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" iedzīvotāji
Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants
Rudeņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukuma variants
Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski
Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski
bližnevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bližņeva" iedzīvotāji
Bližņeva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants
Bližņova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants
Devjatniki Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Devjatņiki" neprecīzs nosaukuma variants
Greidāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukuma variants
Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski
Griņkova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Grinkova" nosaukuma variants
Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski
Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants
Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski
Klumstava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klumstova" nosaukuma variants
Kasaverina Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverina" neprecīzs nosaukuma variants
Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski
Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski
losiškieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Losiški" iedzīvotāji
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums
Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski
Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums
Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski
Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants
pešlevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešleva" iedzīvotāji
Pešļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešļeva" nosaukuma variants
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants
Roceva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" neprecīzs nosaukuma variants
Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski
rudzišāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji
Ruļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ruļeva" nosaukuma variants
rundēnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rundēni" iedzīvotāji
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants
Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski
stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants
testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji
vertulovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" iedzīvotāji
Vjortulova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" nosaukuma variants
Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski
Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski
Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji
rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji
rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants
Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski
Maņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā
Meņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
mazskābene Mazā skābene ("Rumex acetosella")
skābinīte Mazā skābene ("Rumex acetosella")
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Mazezeriņš Mazezers Rugāju pagastā
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Meirišķu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Meirovka ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaušu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaužu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
Rulani Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rulāni" nosaukuma variants
Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski
Meletina Miletina, upe Rumānijā
Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta
bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas
ruģelieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ruģeļi" iedzīvotāji
Rūkliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants
Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski
Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski
Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Rumsdālsfjords Norvēģu jūras fjords Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši
Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā
Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe
Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe
Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km
rudenieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji
Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā
Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.)
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha
Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
rūte Parastā rūta ("Ruta graveolens")
rūtele Parastā rūta ("Ruta graveolens")
rūtes Parastā rūta ("Ruta graveolens")
vīnrūte Parastā rūta ("Ruta graveolens")
ēdamskārbiņa Parastā skābene ("Rumex acetosa")
gāds Parastā skābene ("Rumex acetosa")
skābenes Parastā skābene ("Rumex acetosa")
skābenīte Parastā skābene ("Rumex acetosa")
skābine Parastā skābene ("Rumex acetosa")
skābines Parastā skābene ("Rumex acetosa")
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Petrošeni Petrošani, pilsēta Rumānijā
Pieniņi Pieniņu ezers - atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha; Pieneņu ezers
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
Raselvila pilsēta ASV ("Russellville"), Ārkanzasas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rastona pilsēta ASV ("Ruston"), Luiziānas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ratlenda pilsēta ASV ("Rutland"), Vērmontas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruste pilsēta Austrijā ("Rust"), Burgenlandes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Dvemogili pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rudozema pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruse pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vetova pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Senova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Borova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
Glodževa pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Martena pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Restenberha pilsēta Dienvidāfrikā ("Rustenburg"), Ziemeļrietumu provincē, 104600 iedzīvotāju (2011. g.)
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
Agda pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.)
Karkasona pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frontiņāna pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Linela pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Narbonna pilsēta Francijā ("Narbonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīma pilsēta Francijā ("Nimes"), Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 142200 iedzīvotāju (2010. g.)
Perpiņāna pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.)
Rieijmalmezona pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēte pilsēta Francijā ("Sète"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 42800 iedzīvotāju (2010. g.)
Alesa pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē
Bēzjē pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.)
Monpeljē pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.)
Rufāno pilsēta Itālijā ("Ruffano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rusi pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rutiljāno pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rusaifa pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.)
Prinsruperta pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mbandaka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs
Rugella pilsēta Lihtenšteinā (_Rugell_), pagasta administratīvais centrs, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā
Rufene pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rūrlo pilsēta Nīderlandē ("Ruurlo"), Gelderlandes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ondalsnēse pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kristiansunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Molde pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulsteinvīka pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Olesunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Norvēģu jūras krastā, 45750 iedzīvotāju (2013. g.)
Rucjane-Nida pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.)
Čangugu pilsēta Ruandā, 59400 iedzīvotāju (2002. g.)
Bjumba pilsēta Ruandā, 66500 iedzīvotāju (2002. g.)
Gisenji pilsēta Ruandā, 67200 iedzīvotāju (2002. g.)
Ruhengeri pilsēta Ruandā, 70500 iedzīvotāju (2002. g.)
Butare pilsēta Ruandā, 77400 iedzīvotāju (2002. g.)
Gitarama pilsēta Ruandā, 84700 iedzīvotāju (2002. g.)
Adžuda pilsēta Rumānijā (_Adjud_), Vrančas žudecā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
Avriga pilsēta Rumānijā (_Avrig_), Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
Babadaga pilsēta Rumānijā (_Babadag_), Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.)
Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.)
Abruda pilsēta Rumānijā ("Abrud"), Albas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.)
Agnita pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajuda pilsēta Rumānijā ("Aiud"), Albas žudecā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpina pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpulunga pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
Deža pilsēta Rumānijā ("Dej"), Klužas žudecā, Somešas augšteces kreisajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2011. g.)
Eforije pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.)
Džurdžu pilsēta Rumānijā ("Giurgiu"), žudeca administratīvais centrs, 61300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hunedoara pilsēta Rumānijā ("Hunedoara"), 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
Lugoža pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
Pjatranjamca pilsēta Rumānijā ("Piatra Neamt"), Njamcas žudeca administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2011. g.)
Romana pilsēta Rumānijā ("Roman"), Njamcas žudecā, 50700 iedzīvotāju (2011. g.)
Slatina pilsēta Rumānijā ("Slatina"), Oltas žudecā, 70300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgumureša pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja
Turnumegurele pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Viktorija pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Oknamureša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
Blaža pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kudžira pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Tejuša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpeni pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatna pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sebeša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lipova pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Sintana pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Pečika pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sebiša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pinkota pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nedlaka pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kurtiča pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kišineu-Kriša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē
Ineu pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Pitešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.)
Topoloveni pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kostešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Štefinešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mjoveni pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 32000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirguokna pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Dermenešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
Buhuši pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.)
Komenešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 19600 iedzīvotāju (2011. g.)
Moinešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
Onešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 39200 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika-Moldova pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Alešda pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.), ungāru val. - Ēlešda (_Élesd_)
Bejuša pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sekueni pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejhīda
Margita pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Salonta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.); Naģsalonta
Nučeta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vaškeu pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
Šteja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva
Bekljana pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Neseuda pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sindžorzbeja pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pogoanele pilsēta Rumānijā, Bluzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fleminzi pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Dorohoja pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 24300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bučeča pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Štefenešti pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Seveni pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Darabani pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
Rišnova pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kodlja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Zernešti pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sečele pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu
Gimbava pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Predjala pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Rupja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Janka pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Feureja pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.)
Insureceja pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Nehoju pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Rimnikuserata pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.)
Petirladžele pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Geješti pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Pučoasa pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Moreni pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rekari pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Fjeni pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Titu pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Segarča pilsēta Rumānijā, Dolčas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Beketa pilsēta Rumānijā, Dolžas žudeca dienvidaustrumos
Debuleni pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
Filjaši pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalafata pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.)
Beilešti pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Bečeta pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bolintina-Vale pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.)
Miheilešti pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
Berešti pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgubužora pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgužiu pilsēta Rumānijā, Goržas žudeca administratīvais centrs, 82500 iedzīvotāju (2011. g.)
Rovinari pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
Motru pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 19100 iedzīvotāju (2011. g.)
Cikleni pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Novača pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tismana pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgukerbunešti pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bumbešti-Žiu pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Toplica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza
Beiletušnada pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
Georgeni pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 18400 iedzīvotāju (2011. g.)
Borseka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Odorhejusekujeska pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 34300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mjerkurjačuka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda
Belana pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vlehica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Senteģhāza
Kristurusekujeska pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra
Kelana pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Simerija pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.)
Brada pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oreštje pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrošani pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 37200 iedzīvotāju (2011. g.)
Aninoasa pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Urikani pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Hacega pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Džoadžu pilsēta Rumānijā, Huneodaras žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Buftja pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
Megurele pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
Otopeni pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bragadiru pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Popešti-Leordeni pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 21900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vulkana pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pantelimona pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 25600 iedzīvotāju (2011. g.)
Voluntari pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 42900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgovište pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.)
Cendereja pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Urzičeni pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fetešti pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 30200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kezenešti pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Slobozija pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ferbinci-Tirga pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amara pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgufrumosa pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hirleu pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.)
Paškani pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.)
Poduiloajeja pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Rešica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ocelurošu pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.)
Oravica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Moldovanue pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bokša pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Karansebeša pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Beile Herkulane pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Anina pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oltenica pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lehliu-Gare pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Fundulja pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Budešti pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Gerla pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpijaturzi pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
Turda pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.)
Hujedina pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.); Bānfihuņada
Tirgusekujeska pilsēta Rumānijā, Koivasnas žudecā, 18500 iedzīvotāju (2011. g.); Kēzdivāšārheja
Basarabi pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā
Murfatlara pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Ovidiu pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Černavode pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 17000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nevodari pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 33000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mangalija pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 36400 iedzīvotāju (2011. g.)
Medžidija pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 39800 iedzīvotāju (2011. g.)
Negruvode pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Benjasa pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tekirgjola pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hiršova pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sfintugeorge pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa
Intorsurabuzeuluja pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja Mare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudeca administratīvais centrs
Tirgulepuša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajasprije pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa
Borša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.)
Dragomirešti pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sigetumarmaceja pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavnika pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Teuci-Megereuša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulmeni pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Šomkutamare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Seini pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja
Drobeta-Turnuseverina pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.)
Oršova pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Strehaja pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinžumare pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sovata pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Sovāta
Luduša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.); Marošludaša
Tirneveni pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 22100 iedzīvotāju (2011. g.); Dičesentmartona
Sigišoara pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 28100 iedzīvotāju (2011. g.); Šegešvāra
Regina pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 33300 iedzīvotāju (2011. g.); Sāšrēgena
Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa
Merkurja Niražului pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sermašu pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ungeni pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jernuta pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.); Radnota
Tirgunjamca pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bikaza pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Roznova pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
Rimnikuvilča pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
Dregenešti-Olta pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.)
Skorničešti pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
Korabija pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
Balša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kurtja de Ardžeša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Karakala pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.)
Potkoava pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pjartra-Olta pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ploješti pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.)
Urlaci pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Boldešti-Skejeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Komarnika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mizila pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Brjaza pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beikoja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.)
Azuga pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Plopeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinaja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Bušteni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Negrešti-Oaša pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kareja pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Arduda pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda
Livada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza
Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
Žibou pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Šimleisilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo
Zaleu pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha
Cehusilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Čisnedije pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.)
Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kopšamike pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Selište pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Telmaču pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Dumbreveni pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Mediaša pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.)
Satumare pilsēta Rumānijā, Somešas krastos, žudeca administratīvais centrs, 102400 iedzīvotāju (2011. g.)
Dolhaska pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vikovu de Susa pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gurahumoruluja pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vatradorneja pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Solka pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Redeuci pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
Feltičeni pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
Milišeuci pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Brošteni pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Frasina pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kažvana pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sireta pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Salča pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Liteni pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kovasna pilsēta Rumānijā, tāda paša nosaukuma žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Videle pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
Zimniča pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rošjori de Vede pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Deta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
Žimbolija pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinnikolaumare pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakova pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Getaja pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Fedžeta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzjaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Rekaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Isakča pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mečina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sulina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bekešti pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudeca ziemeļrietumos
Huši pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.)
Murdženi pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Negrešti pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.)
Dregešani pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beilegovora pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oknelemari pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Beile Olenešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Berbešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Belčesti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Brezoja pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Horezu pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kelimenešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bebeni pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Fokšani pilsēta Rumānijā, Vrančas žudeca administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2011. g.)
Merešešti pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.)
Panču pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Odobešti pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 9400 iedzīvotāju (2011. g.)
Botošani pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 106800 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzeu pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 115500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sibiu pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 147300 iedzīvotāju (2011. g.)
Brašova pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 253200 iedzīvotāju (2011. g.)
Jasi pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 290400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vasluja pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 55400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tulča pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 73700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sučava pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2011. g.)
Galaca pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.)
Tekuča pilsēta Rumānijas austrumos, Galacas žudecā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.)
Birlada pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
Keleraši pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
Breila pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi
Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
Krajova pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.)
Deva pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.)
Lupeni pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrila pilsēta Rumānijas rietumos ("Petrila"), Hunedoaras žudecā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.)
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
Bakeu pilsēta Rumānijas ziemeļaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bistrica pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs
Oradja pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada
Bajamare pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ruma pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ruše pilsēta Slovēnijā ("Ruše"), Podravskas reģionā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Rubi pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīti pilsēta Šveicē (_Rueti_), Cīrihes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rue pilsēta Šveicē ("Rue"), Fribūras kantonā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Garca pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūdolštate pilsēta Vācijā ("Rudolstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīdesheima pilsēta Vācijā ("Ruedesheim"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Riselsheima pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ritene pilsēta Vācijā ("Ruethen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūla pilsēta Vācijā ("Ruhla"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruhlande pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.)
Runkele pilsēta Vācijā ("Runkel"), Hesenes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūtezheima pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers
Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Puncuļu ezers Plicumovas ezers Rundēnu pagastā
Punculovas ezers Plicumovas ezers Rundēnu pagastā
Pokrates ezers Pokratas ezers Rugāju pagastā
Pakrates ezers Pokratas ezers Rugāju pagastā
Pakrata ezers Pokratas ezers Rugāju pagastā
siguranca Politiskā policija Rumānijā (1921.-1944. g.)
Mazie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lielie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Bārza Rubini Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukuma variants
Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski
Rubini Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants
Antoņiški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antoniškas" nosaukuma variants
Antoniškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Antoniški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski
Asinauka Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Asinovka" nosaukuma variants
bašķieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" iedzīvotāji
Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" nosaukuma variants
Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski
Dūbes Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dubes" nosaukuma variants
Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski
firsovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsova" iedzīvotāji
Pirsovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants
Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Frunciškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Frunciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
gailīšnieki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Kaunacki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackie Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski
kategradieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" iedzīvotāji
Kategrāde Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kategrads Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kaučars Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaučeri" nosaukuma variants
Keikas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukuma variants
Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski
kliškovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškova" iedzīvotāji
Kličkovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants
Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski
Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski
Kolna Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
Kazuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukuma variants
Luboni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukuma variants
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski
ondzulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" iedzīvotāji
Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski
Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums
Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski
pizānieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" iedzīvotāji
Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
priekulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants
Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski
Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski
Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha
Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
Reibānu purvs purvs Rugāju pagastā, Lubāna līdzenumā, platība — 714 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,2 m, nosusināti 467 ha
Puša Pušica, Rušona ezera pieteka
Pušvča Pušica, Rušona pieteka
plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus")
raude Rauda ("Rutilus rutilus")
turbala Rauda ("Rutilus rutilus")
Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm")
Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski
Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants
runieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji
rūnieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji
Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski
Rusiškas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukuma variants
Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants
Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski
runcānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji
runcieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
Rī Rī Malmezona - Rieijmalmezona, pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison")
caunieši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" iedzīvotāji
gailīši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
vilcānieši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
Zbedys Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zbedas" nosaukums latgaliski
Mozī Rumpeiši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants
Jaunī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukums latgaliski
Lelī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Rumpi" nosaukums latgaliski
rumpieši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpi" jeb "Rumpji" iedzīvotāji
Runcaunīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants
Runcupnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants
Rī Malmenoza Rieijmalmezona, pilsēta Francijā (“Rueil-Malmaison”)
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm
rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji
Rimnikulvilča Rimnikuvilča, pilsēta Rumānijā
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts
Rojupe Rojas novada apdzīvotās vietas "Rude" nosaukums padomju laikā
Rudesmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums
Rudsmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums
rudenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji
rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie
avene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām
kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm
RW Ruanda, valsts divburtu kods
Ruandas Republika Ruanda, valsts pilnais nosaukums ("Repubulika y'u Rwanda", franču: "République du Rwanda", angļu "Republic of Rwanda")
RWA Ruanda, valsts trīsburtu kods
RWF Ruandas franks; Ruandas Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Kigali Ruandas galvaspilsēta (kopš 1962. g., angļu val. "Kigali"), 860000 iedzīvotāju (2007. g.)
ruandieši Ruandas pamatiedzīvotāji
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
Kigva Ruandas valdnieku mītiskais dievišķais ciltstēvs
ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
Ruapehs Ruapehu - vulkāns Jaunzēlandē
Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā
Rubalhālī tuksnesis Rubelhālī, tuksnesis Arābijas pussalā
Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
rubīns Rubenis
teteris Rubenis
rubinis Rubenis ("Tetrao tetrix")
rubeņdziesma Rubeņa dziesma
rubesnīca Rubeņu mātīte
tetere Rubeņu mātīte
teterene Rubeņu mātīte
teterīga Rubeņu mātīte
teterirbe Rubeņu mātīte
žagargailis Rubeņu mātīte
kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā
burināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta
burkšķināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta
Rb Rubīdijs (ķīm. elements)
rubiaceae Rubiju dzimta
cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu
valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis
sherardia Rubiju dzimtas ģints
miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes
iksora Rubiju dzimtas ģints ("Ixora")
mirmekodija Rubiju dzimtas ģints ("Myrmecodia")
nertera Rubiju dzimtas ģints ("Nertera"), 6 sugas dienvidu puslodē
penta Rubiju dzimtas ģints ("Pentas")
pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta
rubikons Rubikona; robeža aiz kuras nav atpakaļceļa
rutināt Rubināt
tirināt Rubināt
urulēt Rubināt
vērdēt Rubināt
vērdīt Rubināt
verdīt Rubināt (kā rubenis), saukt (kā mednis)
rubenēt Rubināt 1
rubēt Rubināt^1^
chalciphorus Rubīnbekas
Rubežnoje Rubižne, pilsēta Ukrainā
miza Rublis
rants Rublis
apakšrubrika Rubrikas (1) sīkāks iedalījums
rubricistika Rubriku (2) teoloģiskie skaidrojumi un iztirzājumi
Rutzau Rucava
Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
dunicēni Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji
dunicnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji
luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji
ozolmežnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji
sedvinieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sedvini" iedzīvotāji
siksnenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika
ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji
ģiģinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģigu ciems" iedzīvotāji
kuršlauķnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuršlauķu ciems" iedzīvotāji
ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji
ķērvinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķervjuciems" iedzīvotāji
mikņinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Mikņuciems" iedzīvotāji
pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
palaipnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Palaipi" iedzīvotāji
papinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" iedzīvotāji
paurupnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Paurupes ciems" iedzīvotāji
šlājinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Šlājienu ciems" jeb "Šlājiena ciems" iedzīvotāji
trumpinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Trumpinieki" iedzīvotāji
aškājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Aškāji" iedzīvotāji
bajārinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" (arī "Bajārinu ciems") iedzīvotāji
Kraģišķi Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Katuži" otrs nosaukums
ķoniņnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoņuciems" iedzīvotāji
Līkumciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Līkuma ciems" nosaukuma variants
meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji
Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums
nidinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" iedzīvotāji
Papesciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" daļa
Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums
Papes ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas “Papesciems” nosaukuma variants
Pešu ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Peši" nosaukuma variants
pešinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pešuciems" iedzīvotāji
rucavnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Rucava" iedzīvotāji
sviļinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji
Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants
špiguļnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Špiguļciems" iedzīvotāji
zirnājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Zirnājas ciems" iedzīvotāji
Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums
Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
svilis Ruda cūka
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja
rudodze Rudā odze, t. s. kapara čūska
Novi Bitoma Ruda Slonska, pilsēta Polijā
rudēns Rudains
sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus")
racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis")
sārtala Rudas govs vārds
Rudbahren Rudbārži
Dzirnavezers Rudbāržu dzirnavezers Rudbāržu pagastā
Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām
Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Valtaiķu pansionāts Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums
rudbāržnieki Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji
Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums
sieksātnieki Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" iedzīvotāji
saulcerīte Rudbekija
fūrmaņroze Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
jorģīne Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
vecpuisis Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
zeltstarīte Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
rudbeckia Rudbekijas
krāšņā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia fulgida")
pūkainā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia hirta")
šķeltlapu rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia laciniata")
lielā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia maxima")
spožā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia nitida")
rudināji Rudenāji
rudināt Rudenājus svinēt
ruden Rudenī
rudin Rudenī
pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī
dapelis Rudenī dzimusi aita
kvacītis Rudenī izperēts cālis
apilis Rudenī piedzimis jērs
apīnītis Rudenī piedzimis jērs
rudeņains Rudenīgs
rudenisks Rudenīgs
rudinīgs Rudenīgs
rudinis Rudens
trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
ošaiņi Rudens ābolu šķirne
ramboļi Rudens ābolu šķirne
rudensgals Rudens beigu posms
apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī
atpīlītis Rudens jērs
rudensmentelis Rudens mētelis
saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota
pierudens Rudens sākuma posms
parudens Rudens sākuma posms; arī atvasara
antanovka Rudens šķirnes ābele
antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem
aports Rudens šķirnes ābele ar lieliem, vienā pusē sārtiem āboliem
mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele
trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
rožābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'")
gubgāzis Rudens vējš
cūkpiene Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis")
pienine Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis")
bezlaice Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaicīte Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaicītes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaiķe Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaiķes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
zemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
ziemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
nodara Rudens vilna
ierudens Rudenspuse; rudens sākums
Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
rudpelēks Rudi pelēks
Rudiķu grāvis Rudiķu strauts
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka
Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
Raudiņu ezers Rudiņu ezers Zosēnu pagastā
rūsmatis Rudmatis
rūzmatis Rudmatis
svila Rudmatis, sarkangalvis
svile Rudmatis, sarkangalvis
jurmiesis Rudmiese
jurmiezis Rudmiese
rozene Rudmiese
rudele Rudmiese
rudmiesa Rudmiese
rudmiesēte Rudmiese
rudmieze Rudmiese
rudzumiese Rudmiese
sivēngaļa Rudmiese
Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā
Rudna Rudņa, Daugavas pieteka
Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā
Rudnes ezers Rudņas ezers Pildas pagastā
Šaltupīte Rudņas kreisā krasta pieteka Izvaltas pagastā
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa
Raudas kalns Rudovas kalns Lauderu pagastā
Lītavas kalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā
Rudavas pilskalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā
brūns Ruds
raudāns Ruds
rižs Ruds
rudains Ruds
rudots Ruds
pelēkruds Ruds ar pelēku nokrāsu
rūsganruds Ruds ar rūsganu nokrāsu; rūsgani ruds
baltskariņš Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds
baltskaris Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds
baltskarītis Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds
raudains Ruds, iesarkans
šlauns Ruds, iesarkans
raudans Ruds, rūsgans
raudens Ruds, rūsgans
rūslains Ruds, rūsgans
sarkanruds Ruds, rūsgans
sarkanējs Ruds, sārts
sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu)
rods Ruds; sarkanējs
rudbārzis Rudspārniņš ("Cobitis barbatula")
rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula")
duduks Ruduks
ruducis Rudulis
ruduža Rudulis
žibace Rudulis
rudaža Rudulis - karpu dzimtas saldūdens zivs
baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā
lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
Rūdupe Rudupe, Ventas pieteka
Rusāte Rudupe, Ventas pieteka
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka
Rudušķu ezers Rudušku ezers Andzeļu pagastā
rudzaita Rudzaine
rudzaite Rudzaine
rugaita Rudzaine
rugaite Rudzaine
rugata Rudzaine
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka
Rudzēti Rudzāti, apdzīvota vieta Līvānu novadā
Briuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Bryuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
Čirvoļnīki Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Čirvolnieki" nosaukuma variants
Rudsaty Rudzēti
rogainiņš Rudzi
rogainis Rudzi
rogainīši Rudzi
rogaliņš Rudzi
roggalvji Rudzi
rogulīši Rudzi
secale Rudzi
rudzzāle Rudzi cerošanas un stiebrošanas laikā
kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem
rudzīši Rudzītis
kastrs Rudzos augoša nezāle
pliksis Rudzos augoša nezāle
vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus")
kuņi Rudzu apakšējie gali, rudzu kūļa resgaļi
rudzarods Rudzu apcirknis (klētī)
rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam)
rudzubrieds Rudzu briedums
rudzalus Rudzu degvīns
rudzītis Rudzu degvīns; rudzu kandža
rudzkopiņa Rudzu kūlis
rudzkopiņš Rudzu kūlis; rudzkopiņa
blāķis Rudzu kūļu sakārtojums labības šķūnī; arī siena pants
auza Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
auzene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
diršas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dzirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
girsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
ģirsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kaspers Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kasteri Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kasters Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācauzas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāčauzīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāčavas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācenes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāči Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācišes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lumsti Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lušķi Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
luste Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lustene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lustes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
skasteres Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
skasteris Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
rudzmala Rudzu lauka mala
rudzmale Rudzu lauka mala
rudzumala Rudzu lauka mala
raikot Rudzu laukā pēc sējas vilkt vagas
rudzājs Rudzu lauks
atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā
rudzmaize Rudzu maize
vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
ambrozijs Rudzu maizes krēms
klesine Rudzu miltu biezputra
rudzenīca Rudzu miltu biezputra
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā, Katlakalnā, starp Daugavu un tās atteku Olekti
rocis Rudzu pļaujamā izkapts - vienroce
ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis
rudzājs Rudzu salmi
ķirpata Rudzu salmi (vēl nenopļauti), kurus vējš samais;ijis un savijis kopā
atsēte Rudzu sēja papuves vīķājā
bāķis Rudzu statiņš
rudzguba Rudzu stats
runiņa Rudzu stats
pagaļvārpa Rudzu vārpa ar vilkazobiem
bārkšķi Rudzu ziedu skariņas
kams Rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījums; kama 1
naktenīce Rudzupuķe
rudzpuķe Rudzupuķe
dzelvenes Rudzupuķes
vasilkavs Rudzupuķu zils
apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms
rugains Rugājains (1)
rugājots Rugājains (1)
rugains Rugājains (2)
rugājots Rugājains (2)
grieza Rugāji
griezaiņi Rugāji
griezi Rugāji
grieznis Rugāji
rugava Rugāji
rugavi Rugāji
Rugoi Rugāji
stabulāji Rugāji
stikājs Rugāji
stoblāji Rugāji
stubelnāji Rugāji
stubulāji Rugāji
stubulmāji Rugāji
stubulnāji Rugāji
stubulni Rugāji
studzulmi Rugāji
grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek
stikāji Rugāji, griezi
stublināji Rugāji; stubelnāji
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
rugojots Rugājots
koncalājs Rugājs
konculājs Rugājs
rugāji Rugājs
rugāte Rugājs
stublaine Rugājs
griezne Rugājs, nopļauto salmu palikušie gali
studzulms Rugājs; stublājs
Ūzuļnes Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnes" nosaukuma variants
pilsnieki Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" iedzīvotāji
Rūbani Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji
vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji
mednieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Melnielīdumi Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukuma variants
oparnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" iedzīvotāji
stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
upetnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
aparnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Aparnieki" iedzīvotāji
baldonieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" iedzīvotāji
baldūnieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldūnes" iedzīvotāji
Dziestnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukuma variants
Dzīstnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukums latgaliski
Grīstiņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukuma variants
Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski
Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants
kaņepenieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" iedzīvotāji
kaņepienieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" iedzīvotāji
Kaņepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukuma variants
Kanepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukums latgaliski
Kaņepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukuma variants
Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski
kozupieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kozupe" iedzīvotāji
Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
Kraukļova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļeva" nosaukuma variants
Lāptova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lāptava" nosaukuma variants
Lopubirze Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lapubirze" nosaukums latgaliski
Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski
Mozezereni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazezeriņi" nosaukums latgaliski
Mozpokrata Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazpokrata" nosaukums latgaliski
Medni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" nosaukums latgaliski
Melnīleidumi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukums latgaliski
Mierini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mieriņi" nosaukums latgaliski
naglieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" iedzīvotāji
Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski
Oparnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" nosaukums latgaliski
Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski
Rimstovas Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" nosaukums latgaliski
rugājieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" iedzīvotāji
Rugoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukuma variants
Ruguoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukums latgaliski
silenieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Stomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants
Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski
Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski
Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski
strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji
tikainieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" iedzīvotāji
Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski
Upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukuma variants
Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji
Vīlande Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Vilande" nosaukuma variants
Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski
Zeļteņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Zeļteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski
Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Delphinium x ruysii Ruisa delfīnija
ziemeļu pūķgalve Ruiša pūķgalve
Dracocephalum ruyschiana Ruiša pūķgalve
ruķelīte Rukainīte
tūbenieks Rukata
ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars
ruka Ruks, rutks
rukšis Ruksis
urkšķis Ruksis
rucis Ruksis, cūka
veksis Ruksis, liels sivēns
rukstināt Rukstēt
rūšķināt Rukstēt
rekšēt Rukšēt
rakšināt Rukšināt, rekšināt
verkšķināt Rukšināt, rukšķēt, rūkt, rekstēt
gvergzdēt Rukšķēt
krakstēt Rukšķēt
krukšķināt Rukšķēt
kurkstēt Rukšķēt
rekšķēt Rukšķēt
rokšēt Rukšķēt
rokšķēt Rukšķēt
rukstēt Rukšķēt
urkšēt Rukšķēt
urkšķināt Rukšķēt
urkšņāt Rukšķēt
urkstēt Rukšķēt
vekšēt Rukšķēt, kviekt
rekstēt Rukšķēt, rekšķēt
krukšināt Rukšķēt, rukšināt
lorkšēt Rukšķēt, urkšķēt
rukšiens Rukšķiens
rukšķējiens Rukšķiens
rekšināt Rukšķināt
rekšķināt Rukšķināt
rukstoņa Rukšķoņa
uršeklis Rukšķošs sivēns
atrukšēt Rukšķot atsaukties
atrukšēties Rukšķot atsaukties
atrukšķēt Rukšķot atsaukties
atrukstēt Rukšķot atsaukties
Rukšas ezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā
Zāļezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka
krunknēt Rukt
Rutuize Rukuze, Vilces pieteka
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka
Rūķeļu ezers Ruķeļu ezers Amatas pagastā
roulade Rulāde
rulāde Rulete - kulinārijas izstrādājums
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam)
Rulles Rulles ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
mangalēt Rullēt (izmazgātu) veļu
skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu)
bambis Rullis, tīstoklis, sainis
roulette Rullītis; rulete
Sniķītis Ruļļu ezers Liezēres pagastā
Ruļļu valnis Ruļļukalns, kalns Svētes pagastā
ruļļveidīgs Ruļļveida
RO Rumānija, valsts divburtu kods
ROU Rumānija, valsts trīsburtu kods
Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.)
Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa")
RON Rumānijas leja; Rumānijas valūtas kods, sīknauda - bans
Medicago romanica Rumānijas lucerna
Rietumrumānija Rumānijas rietumu daļa
RSR Rumānijas Sociālistiskā Republika
sarmale Rumāņu ēdiens no maltas gaļas bumbiņām un kāpostu sautējuma
hora Rumāņu tautas deja 6/8 taktī
rum. Rumāņu-; rumāņu valoda
Rummel Rumba
mutulis Rumba (ratu)
kalnmuižnieki Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji
Apaļais kalns Rumbas pilskalns Abavas pagastā
Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
rumbainīca Rumbene - apaļa cepure
Rumbas upe Rumbiņa, Daugavas pieteka
Ranka Rumbiņa, Daugavas pieteka
Rumbene Rumbiņa, Daugavas pieteka
Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka
Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka
Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka
Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka
norumelēt Rumelēt un pabeigt rumelēt; izrumelēt
Pinus peuce Rumēlijas priede
rumenogramma Rumenogrāfa pieraksts, līkne, kas rāda spurekļa kontrakciju frekvenci, stiprumu un raksturu
Metroxylon rumphii Rumfa sāgopalma
rūnēni Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
rūniķi Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
rumpucis Rumpis
stāmen Rumpis
stāmenis Rumpis
stāmens Rumpis
stāmucis Rumpis
tulms Rumpis bez locekļiem
videnis Rumpis, vidums
augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam
helvella Rumpuči
lāčpurni Rumpuči ("Helvella")
helvellaceae Rumpuču dzimta
discina Rumpuču dzimtas ģints
ruma Rums
bakardi Rums, alkoholisks dzēriens - cukurniedru sulas vai cukurnirdru destilācijas produkts ar 38-78% alkohola saturu
rumulēšana Rumulas
rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai
aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni
liešanās Rumulēšanās
rumules Rumulēšanās
rumulis Rumulēšanās
rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
ružināt Rumulēt
remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
rumelēties Rumulēt citam citu
rumulēties Rumulēt citam citu
izrumulēt Rumulēt un pabeigt rumulēt
norumulēt Rumulēt un pabeigt rumulēt; izrumulēt
lieties Rumulēties
meldiņš Runa
ruņa Runa
tjaglo Runa
spīčs Runa (parasti īsa); galda runa
rinisms Runa caur degunu, balss ar deguna pieskaņu
metalēpse Runā iepriekšējā samaisījums ar sekojošo
sacijiens Runā lietots vārds, izteikums
šimbrālis Runā minētā vīrieša brālis; šā brālis
šimdēls Runā minētā vīrieša dēls; šā dēls
šimmāsa Runā minētā vīrieša māsa; šā māsa
šimmāte Runā minētā vīrieša māte; šā māte
šimpuika Runā minētā vīrieša puika; šā puika
šimskuķis Runā minētā vīrieša skuķis; šā skuķis
šimtēvs Runā minētā vīrieša tēvs; šā tēvs
šimveči Runā minētā vīrieša vecāki; šā vecāki
šaibrālis Runā minētās sievietes brālis; šās brālis
šaidēls Runā minētās sievietes dēls; šās dēls
šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis
šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns
šaimāsa Runā minētās sievietes māsa; šās māsa
šaimāte Runā minētās sievietes māte; šās māte
šaimeita Runā minētās sievietes meita; šās meita
šaipuika Runā minētās sievietes puika; šās puika
šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize
šaiskuķis Runā minētās sievietes skuķis; šās skuķis
šaitēvs Runā minētās sievietes tēvs; šās tēvs
šaiveči Runā minētās sievietes vecāki; šās vecāki
šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs
šiemmājieši Runā minēto māju iedzīvotāji; šo māju iedzīvotāji
šiemtiesa Runā minēto personu daļa; šo daļa
šemmāja Runā minēto personu māja; šo māja
šiemmāte Runā minēto personu māte; šo māte
šiempuika Runā minēto personu puika; šo puika
šiemskuķis Runā minēto personu skuķis; šo skuķis
šiemtēvs Runā minēto personu tēvs; šo tēvs
šāmbrālis Runā minēto sieviešu brālis; šo brālis
šāmmāte Runā minēto sieviešu māte; šo, viņu māte
šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize
šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza
šāmtēvs Runā minēto sieviešu tēvs; šo, viņu tēvs
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu
ievadruna Runa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci u. tml.)
oratio Runa, daiļrunība
radioruna Runa, ko pārraida pa radio
neolālija Runa, kurā daudz neoloģismu
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.)
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu
bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino
mute Runa; valoda
murmeklis Runājamais, runāšanas spēja
parlando Runājoši
pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta
ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā
pārsarunāties Runājot apmainīties domām, uzskatiem
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi
dasacīt Runājot bieži lietot liekus vārdus
māsot Runājot bieži lietot vārdu "māsa"
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
ierunāt Runājot iedvest
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1)
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1)
pārsarunāties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu
pārsaskrieties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu
nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.)
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to)
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.)
saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt
darunāties Runājot panākt nodomāto
pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi
ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā)
ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes
iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni
sasarunāties Runājot saprasties
sarunāt Runājot saprasties (ar kādu)
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem)
šļapstīt Runājot siekaloties
dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko)
sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību)
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt)
sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai)
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu
pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko)
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu)
iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu); iestarpināt (1)
palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija)
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu)
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu)
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu)
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu)
damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot
valoda Runas akts, darbība; arī runas spēja
argūtijas Runas asprātības
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu
valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga
teicamais Runas dāvanas
teice Runas dāvanas
uraniskolālija Runas defekts aukslēju šķeltnes dēļ
alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde
mitacisms Runas defekts, "m" skaņas bieža izrunāšana citu skaņu vietā
psihofonastēnija Runas grūtības ar psihisku cēloni
mogilālija Runas grūtības; stostīšanās
starplika Runas iespraudums, īsa piebilde kāda cita cilvēka runas laikā
nots Runas intonācija; balss skanējums
aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā
runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
epilemma Runas mākslā iebildums, ko runātājs taisa pats sev, un pats arī atbild
mermeklis Runas orgānu kopums
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā
fonopātija Runas orgānu slimība vai funkciju traucējumi
abrupcija Runas pārtraukšana, vai vārdu izlaišana, lai pavairotu iespaidu
eksordijs Runas pirmā daļa klasiskajā retorikā; rakstiska argumenta vai ekspozīcijas ievaddaļa
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī
izteika Runas prasme
shizofāzija Runas sajukums
TTS Runas sintēze no teksta (angļu "Text-to-Speech")
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes
hotentotisms Runas traucējuma veids, kad slimnieks no līdzskaņiem izrunā tikai skaņu "t"
parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri
laloneiroze Runas traucējumi muskuļu krampjainu kustību dēļ; stostīšanās
lalognoze Runas traucējumi, nesaprotama izruna
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ
logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana)
dislālija Runas traucējums kā runas orgānu defekta sekas
paragramatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi
paragrammatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi
paralālija Runas traucējums, kura gadījumā vienu skaņu aizstāj ar citu
jotacisms Runas traucējums, kurā pārāk bieži un nevietā lieto j skaņu
disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas
mutvārdi Runas valodā izteikts teksts
vārds Runas valoda; mutvārdi
runasveids Runas veids
frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums)
intonēšana Runas vienības (frāzes, teikuma) iezīmēšana ar runas intonāciju
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1)
čalas Runas, pļāpas
teika Runas; baumas
muldēšana Runāšana
trieka Runāšana
rinolālija Runāšana caur degunu rinoloģisku slimību rezultātā
murgi Runāšana miegā
somnilokvija Runāšana miegā
somnolokvija Runāšana miegā
piknofrāzija Runāšana neskaidrā, aizsmakušā balsī
idiolālija Runāšana paša izgudrotā valodā
hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus
ksenoglosija Runāšana vai rakstīšana pašam citādi nesaprotamā valodā, novērojama parasti transā
ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās
pusdziedāšana Runāšana, ievērojami pagarinot skaņas
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu
bodaķ Runāt
butiķ Runāt
dišaķ Runāt
gaņīt Runāt
glagoliķ Runāt
goņīt Runāt
kaļakaķ Runāt
ķellāt Runāt
kričaķ Runāt
pamparēt Runāt
treščaķ Runāt
trjokaķ Runāt
turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu)
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
teikāt Runāt, baumot
teiksmot Runāt, baumot
lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem)
lallināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem)
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus
plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi
taražāt Runāt, izplatīt (baumas)
jokot Runāt, izturēties nenopietni
jokoties Runāt, izturēties nenopietni
kirkaķ Runāt, kliegt
karkaķ Runāt, Kliegt
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi
verkšķēt Runāt, parasti niekus, pļāpāt
stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas
babāt Runāt, pļāpāt
lāsnāt Runāt, pļāpāt
tresīt Runāt, pļāpāt
bābot Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm)
bāboties Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm)
norkšēt Runāt, rāties, izteikt nemieru
valodot Runāt, risināt sarunas (par ko)
ūķelēt Runāt, sacīt, stāstīt
barmiķ Runāt, sarunāties
basiķ Runāt, sarunāties
atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam
burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības
delst Runāt, stāstīt
reikot Runāt, stāstīt
gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt
plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt
plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt
baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas
mētāties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi
svaidīties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi
aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā
sprēķēt Runāt; pārmest
krekšēt Runāt; teikt
krekšķēt Runāt; teikt
manējs Runātāja biedrs, kolektīva loceklis
manējs Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais
uzstātne Runātāja tribīne
mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks
mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads
mūsējs Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais
mūsmāte Runātāja vai rakstītāja ģimenes māte
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos
šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte
šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs
runātnieks Runātājs
treikata Runātājs
zeltamute Runātājs
es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem
mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem)
kancelnieks Runātājs no kanceles
eklēsiasts Runātājs tautas sapulcē (eklēsijā)
balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis
žvelbis Runātājs, pļāpa
wāitils Runātājs, priekšsēdētājs
gamanīt Runāties
švanderīt Runāties
tolkovaķ Runāties
ķedāties Runāties citam ar citu
perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā
kaļavot Runāties, pļāpāt
ļerkāties Runāties, pļāpāt
plažerēties Runāties, pļāpāt un ņemties
klačāties Runāties, tenkot
atgalis Runātnīgs cilvēks
runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
katins Runcis
runčaks Runcis
runcīns Runcis
ruņčuks Runcis
ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt
Runču ezers Runcu ezers Alsviķu pagastā
Runču ezers Runcu ezers Mētrienas pagastā
Ruhental Rundāle
Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
bornsmindieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Bornsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji
kaucieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā
lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji
tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji
elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji
galzemieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Galzemji" iedzīvotāji
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
viesturieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
barsmindieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Barsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji
lepšenieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Lepšas" iedzīvotāji
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā
bērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazrundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazrundāle" iedzīvotāji
rundālieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Rundāle" iedzīvotāji
rundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Rundāle" iedzīvotāji
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants
Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums
ziedonieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji
ziedoņnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji
Ruentaļskaja Rundāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
rundulis Rundālis - apaļas formas veidojums, priekšmets
Rundany Rundāni
Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka
Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka
bulinģis Runga
kaika Runga
matars Runga
rupstiķis Runga
stināgs Runga
štināks Runga
boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis
knipele Runga, koks (rotaļā)
bozgalis Runga, nūja
bungulis Runga, nūja
bunguls Runga, nūja
čikste Runga, nūja
cundars Runga, nūja
cunduris Runga, nūja
cundurs Runga, nūja
danga Runga, nūja
dūzene Runga, nūja
gundags Runga, nūja
knese Runga, nūja
knuja Runga, nūja
knuta Runga, nūja
kņuta Runga, nūja
knutele Runga, nūja
milnis Runga, nūja
spranga Runga, nūja
sprangs Runga, nūja
spuleņģis Runga, nūja
stranga Runga, nūja
strupeks Runga, nūja
vekselis Runga, nūja
zustiķis Runga, nūja
bembele Runga, nūja (ar ko sist)
čaga Runga, nūja ar nelīdzenu kātu
vambulis Runga, nūja sišanai
bizons Runga, nūja, čigānu pātaga
buzda Runga, nūja, sprungulis
koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai)
vēza Runga, rīkste
Ruga Runga, Salacas pieteka
rikalts Runga, sitiens
rikults Runga, sitiens
dēsna Runga, spieķis, nūja, rīkste
gāžamais Runga, spieķis, stiba ar ko sist
dubengals Rungas gals
rungāt Rungot, sist
runguls Rungulis^1^
runātība Runība
runātnība Runība
mutelīgs Runīgs
runātīgs Runīgs
runātnīgs Runīgs
teicīgs Runīgs
tērzīgs Runīgs
vārdīgs Runīgs
vidžīgs Runīgs
čabuls Runīgs cilvēks
čeveris Runīgs cilvēks
runātājs Runīgs cilvēks
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi
sumēlis Runīgs laika kavētājs sabiedrībā
čerīgs Runīgs, asprātīgs
ļekšīgs Runīgs, pļāpīgs
mutīgs Runīgs, pļāpīgs
mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs
runātīgums Runīgums
runātnīgums Runīgums
mutība Runīgums, pļāpība
runkainis Runkains - krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
bacvinis Runkulis
ronckulis Runkulis
runkuls Runkulis
ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
runkuļlapa Runkuļa lapa
runciņi Runkuļi
Remtiņa Runtiņš, Gaujas pieteka
Runtiņupīte Runtiņš, Gaujas pieteka
Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece
Runtortu ezers Runtortas ezers Cirmas pagastā
Runtorts Runtortas ezers Cirmas pagastā
Rūne Ruņa, Apšes pieteka
Žagore Ruņa, Apšes pieteka
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
Sprecele Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, garums - 8 km; Sprecene
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte
Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa
lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā
ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars
rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars
runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars
rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars
Runģu ezers Ruņģu ezers Launkalnes pagastā
Runģu ezers Ruņģu ezers Stopiņu pagastā
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka
brutulis Rupeklis
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.)
ruppia Rupijas
ruppiaceae Rupiju dzimta
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
Kēhaloma Rupja - pilsēta Rumānijā
duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties
linofils Rupja dzija no linu, kokvilnas un nātru šķiedru atkritumiem
burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības
kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna
kracers Rupja kurpnieka vīle tapiņu galu novīlēšanai
zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens
jaktene Rupja maluma miltu biezputra
pumperniķelis Rupja rudzu maize
bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām
grauzs Rupja smilts
zviedris Rupja smilts
zviedrs Rupja smilts
soloikisms Rupja valodas kļūda
piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību
rupumi Rupja viela
brusaks Rupja vīle
pucvīle Rupja vīle
rašpiļs Rupja vīle
rašvīle Rupja vīle 1
rašvīlis Rupja vīle 1
piedauzība Rupja, aizskaroša nepieklājība
zvira Rupja, akmeņaina (upes) grants
žvira Rupja, akmeņaina grants
žvirs Rupja, akmeņaina grants
grīvis Rupja, gara zāle, kas aug dīķos vai stipri ar ūdeni applūstošās vietās
suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas
kreitulis Rupjacu siets
vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums
pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
krecalmi Rupjākas sastāvdaļas kādā masā (piemēram, izkārnījumos vai dzīvnieku barībā)
rupjapstrādāšana Rupjapstrāde
kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai
galpakulas Rupjās pakulas, ko linus sukājot, nosukā vispirms
galpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms
garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli
urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes
šarkubļa Rupjēvele
skrube Rupjēvele
skrubele Rupjēvele
skrubene Rupjēvele
skrubēvele Rupjēvele
perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
rupjgraudu Rupjgraudains (1)
brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām
pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā
gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants
zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans
dēlīt Rupji apieties, nolietot, mocīt
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē)
dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām
raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām
adulēt Rupji glaimot
izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda)
rafiniermasa Rupji kokmasas šķirošanas atkritumi, ko sasmalcina rafinierī
apstrādāt Rupji kritizēt, nopelt, arī noķengāt
jonot Rupji lamāt
ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt; izsmiet, aprunāt
ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties
popēt Rupji lāpīt
grollēt Rupji malt
spraukāt Rupji malt
driķelēt Rupji malt (miltus)
spraukt Rupji malt; arī skrotēt (1)
spraukumi Rupji malti milti
uzmats Rupji maltu miltu piedeva lopu vai zirgu barībai
noķēzīt Rupji nolamāt, noķengāt
aizraidīt uz elli Rupji padzīt
dalsāt Rupji runāt, bez iemesla
saķēzīties Rupji salamāties
sabrucināt Rupji samalt
sagrollēt Rupji samalt
skrotēt Rupji samalt
spraugt Rupji samalt
nospraugt Rupji samalt labības graudus
sagreņīt Rupji savērpt
sagročāt Rupji savērpt
sagrollēt Rupji savērpt
greceklis Rupji savērpta dzija
grezeklis Rupji savērpta dzija
mērceklis Rupji savērpta pakulu dzija
grečēt Rupji vērpt
grillēt Rupji vērpt
grollēt Rupji vērpt
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni
noškaldīt Rupji, asi atbildēt
duramente Rupji, cieti, skarbi
jēliski Rupji, mežonīgi, cūciski
sastroķēt Rupji, nelīdzeni savērpt
sastrolēt Rupji, nelīdzeni savērpt
makačāt Rupji, nelīdzeni vērpt
makačot Rupji, nelīdzeni vērpt
makučāt Rupji, nelīdzeni vērpt
strolēt Rupji, nelīdzeni vērpt
jēlai Rupji, nepieklājīgi
prosti Rupji, nepieklājīgi
nelabi Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt)
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi
negantība Rupji, piedauzīgi vardi, izteikumi
nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi
bruscamente Rupji, skarbi
ruvidamente Rupji; asi, skarbi
prastības Rupjība
rupība Rupjība
jēlums Rupjība, nepieklājība
barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība
brutalitāte Rupjība, varmācība
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
prostības Rupjības
čerņaška Rupjmaize
melnmaize Rupjmaize
rupmaize Rupjmaize
rupucis Rupjmaize
kerki Rupjmaizes gabali
plācinis Rupjmaizes karaša
taukotnis Rupjmaizes pīrāgs
rupjpakulu Rupjpakulu audekls - audekls no rupjām pakulām
rupjstiebru Rupjstiebrains
rupīgs Rupjš
kreftīgs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem)
lāpsalis Rupjš audekls ar svītrainu rakstu
rampaks Rupjš audums
kanva Rupjš audums ar kvadrātiskām rūtiņām, kuru izmanto par palīglīdzekli izšujot
barmalejs Rupjš cilvēks
burzgulis Rupjš cilvēks
rapulis Rupjš cilvēks
rīšmete Rupjš cilvēks
rupausis Rupjš cilvēks
rupulis Rupjš cilvēks
rupuls Rupjš cilvēks
rupults Rupjš cilvēks
rupūznis Rupjš cilvēks
jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa
farss Rupjš joks, izlēciens
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
kretuls Rupjš lūka slokšņu, auklu vai stiepļu siets rijas piedarbā, ar ko atdala graudus no salmu un rupjāku pelavu piejaukuma
marškūns Rupjš pakulu audums
čapres Rupjš siens matrača aizpildīšanai
sukna Rupjš vilnas audums no mazvērtīgas vilnas
homespun Rupjš vilnas audums, visvairāk lietots sporta uzvalkiem un mēteļiem
pelo Rupjš zīds no sliktākiem kokoniem
kaņģeris Rupjš zirgu tirgotājs
netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums
slāniķis Rupjš, brutāls cilvēks, kurš labprāt fiziski pārmāca citus
jēļš Rupjš, cūcīgs, neķītrs
maisaudums Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai)
maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai
jēlīgs Rupjš, mežonīgs, neķītrs
lapsalis Rupjš, nātns audekls
burzans Rupjš, neapstrādāts
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks
knubiķis Rupjš, neizglītots cilvēks
rumpača Rupjš, nekvalitatīvs audums
čagans Rupjš, nelaipns
duprs Rupjš, nelīdzens
prosts Rupjš, nepieklājīgs
rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks
prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis
kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars
barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku)
barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks
jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem)
negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem)
nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem)
jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks
lāpsals Rupjš, skujains linu audums
lāpselis Rupjš, skujains linu audums
druikns Rupjš, spēcīgs
druikts Rupjš, spēcīgs
brutāls Rupjš, varmācīgs
dumjš Rupjš; nepieklājīgs
rupjšķiedras Rupjšķiedrains
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums
rupums Rupjums
rupjgraudu Rupļgraudains (2)
taure Rupors
ruporveidīgs Ruporveida
lekacis Rupucis
ļekacis Rupucis
ješka Rupucis, krupis
Crataegus rusanovii Rusanova vilkābele
krievisms Rusisms - aizguvums no krievu valodas
rusicisms Rusisms - aizguvums no krievu valodas
rusists Rusistikas speciālists
Rusičku ezers Rusišķu ezers Mākoņkalna pagastā
Rusiška ezers Rusišķu ezers Mākoņkalna pagastā
Lielais ezers Ruskuļu ezers Aglonas pagastā
ruscus Ruskusi
Dactylorhiza russowii Rusova dzegužpirkstīte
Sphagnum russowii Rusova sfagns
rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis; rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā
rūsana Rusts - krāsošanai izmantojama rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
rušni Rušani - viena no pamiriešu tautībām
Ruschon-See Rušānu ezers
Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus
rakīt Rušināt
rusināt Rušināt
rušķēt Rušināt
ružināt Rušināt
bikstīt Rušināt (piemēram, ogles)
ezēt Rušināt ar vagojamo arklu
aizrušināt Rušināt ciet
ružināties Rušināties
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt
aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā)
pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus)
pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1)
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu)
aizčokarēt Rušinot aizgrūst
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts)
aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko)
ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi)
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī)
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.)
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu)
norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
norušināt Rušinot pārmeklēt
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo)
sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību)
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu)
uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
Aglyunys staceja Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas stacija" nosaukums latgaliski
Stragines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants
Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski
Breidāki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants
Breidogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants
Breiduogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukums latgaliski
Gračuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gračuļi" nosaukums latgaliski
Grebieži Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Grebeži" nosaukuma variants
Griguli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Griguļi" nosaukums latgaliski
Gaiļmuižas Kalnacki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kankuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kankuļi" nosaukums latgaliski
Kareli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" nosaukums latgaliski
kastirieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastire" iedzīvotāji
Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants
Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski
Kaštaune Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaštovņa" nosaukuma variants
Kacigrads Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kuotāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski
Kozuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukums latgaliski
Krištopeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Krištopeņi" nosaukums latgaliski
Kurtoška Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtoša" nosaukuma variants
liepnieki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji
Limini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukuma variants
Lymyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukums latgaliski
Lubuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukums latgaliski
Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums
Medjukovski Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Medikovski" nosaukuma variants
Mōlinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukuma variants
Muolinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukums latgaliski
najautieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" iedzīvotāji
Najauti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" nosaukuma variants
Najautys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najauti" nosaukums latgaliski
Rēzis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski
Riezis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski
Rieziškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski
Ryževys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Riževas" nosaukums latgaliski
Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants
Rubyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" nosaukums latgaliski
rušānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" iedzīvotāji
rušonieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" iedzīvotāji
Rušiuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants
Rušiuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants
Rušyuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski
Rušyuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski
Rutuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutuļi" nosaukums latgaliski
siverinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" iedzīvotāji
Siverina Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants
Siverine Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants
Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski
Spuļdzeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzeņi" nosaukums latgaliski
Spuļdziņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuļdzeņi" nosaukuma variants
Stūponi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
Stūpuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski
šaurumieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurumi" iedzīvotāji
Šylova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šilova" nosaukums latgaliski
šņepstānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji
šņepstieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji
Šnepsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants
Šņopsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants
šņitkinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" iedzīvotāji
Šņitkini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" nosaukuma variants
tišānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" iedzīvotāji
Ciši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants
Ciša Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants latgaliski
Utynāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski
Vieveri Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski
Zeileņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukuma variants
Zeileni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukums latgaliski
Zeiniškas Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants
Zeiniški Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants
Zeiniškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukums latgaliski
Rušonu pagasts Rušonas pagasts
Ruša Rušonīca, Rušona ezera pieteka
Rušanīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka
Rušenīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka
Rušona Rušonīca, Rušona ezera pieteka
Rušānu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē
Rušonu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē
būkmātara Rūta ("Ruta")
Ru Rutēnijs (ķīm. elements)
Lophozia rutheana Rutes smaillape
Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte
subrutīna Rutīna, kas ir kādas citas rutīnas sastāvdaļa
ruduks Rutka sakne
ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
Kaži Rutkovsku Kaži - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
ruduks Rutks
rukts Rutks
gūža Rutku gūža - lamuvārds
smaržīgā rūta rūtu suga ("Ruta graveolens"), Latvijā audzē kā garšaugu, ārstniecības augu un krāšņumaugu
Ruschon Ružina
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts
ciņenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" iedzīvotāji
jaunlīkupēnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlīkupēni" iedzīvotāji
Veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Līkupēni" daļa
matjāšnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Matjāši" iedzīvotāji
reņģenieks Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs
Rozes skmola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
Rozas Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
Brūzis Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ruba" daļa
rubenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ruba" iedzīvotāji
Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums
Rubas internātskola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rubas skola" nosaukuma variants
veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji
veclīkupnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji
Ringen Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums
Ringenskaja Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums krieviski
rudzinišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinišķi" iedzīvotāji
rudzenišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinšķi" iedzīvotāji
Salmu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
Cīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
Gailīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
Ķīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
ruskulovieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulova" iedzīvotāji
Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera
Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā
Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā
Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā
Nēģfalu Sečele, pilsēta Rumānijā
Sebežu ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sedeža ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sedežas ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sedežs Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sinērvāralja Seini - pilsēta Rumānijā
Sekstes ezers Sekstu ezers Rušonas pagastā
Uzplūdu ezers Sekstu ezers Rušonas pagastā
Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā
Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks")
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Šepšisentģerģa Sfintugeorge - pilsēta Rumānijā
Sfintulgeorge Sfintugeorge, pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā
Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu
Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā
Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā
Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
kamolskābene Skābene ("Rumex")
skābele Skābene ("Rumex")
skābenes Skābene ("Rumex")
skābenīte Skābene ("Rumex")
skābiene Skābene ("Rumex")
skābienes Skābene ("Rumex")
skābine Skābene ("Rumex")
skābines Skābene ("Rumex")
skārbiņa Skābene ("Rumex")
parastā skābene skābeņu suga ("Rumex acetosa")
mazā skābene skābeņu suga ("Rumex acetosella")
ūdeņu skābene skābeņu suga ("Rumex aquaticus")
blīvā skābene skābeņu suga ("Rumex confertus")
cirtainā skābene skābeņu suga ("Rumex crispus")
mājas skābene skābeņu suga ("Rumex domesticus")
krastmalas skābene skābeņu suga ("Rumex hydrolapathum")
garlapu skābene skābeņu suga ("Rumex longifolius")
jūrmalas skābene skābeņu suga ("Rumex maritimus")
struplapu skābene skābeņu suga ("Rumex obtusifolius")
purva skābene skābeņu suga ("Rumex palustris")
angļu skābene skābeņu suga ("Rumex patientia")
Somijas skābene skābeņu suga ("Rumex pseudonatronatus syn. Rumex fennicus")
asinssārtā skābene skābeņu suga ("Rumex sanguineus")
šaurlapu skābene skābeņu suga ("Rumex stenophyllus")
piramidālā skābene skābeņu suga ("Rumex thyrsiflorus")
vītollapu skābene skābeņu suga ("Rumex triangulivalvis syn. Rumex salicifolius")
sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus")
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides")
apuznieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji
garīcnieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Garīka" iedzīvotāji
Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums
ruženieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
rudbārdieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji
Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms
Sovāta Sovata - pilsēta Rumānijā
Sprecene Sprecele, Ruņas pieteka
Spuldziņu ezers Spuldzeņu ezers Rušonas pagastā
ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji
Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
rumpieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpji" iedzīvotāji
Stupāna ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
Stupankas ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
Stupanku ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
Ilgančupe Sudarbes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - 5 km, iztek no Ilganču ezera
skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
Meža Ruskuļova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Ruskuļeva" nosaukuma variants
Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski
Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā
Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā
rubānišķi Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Rubānišķi" iedzīvotāji
Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā
rupija šīs dzimtas ģints ("Ruppia"), 6-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bērzlape šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu
rūta šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu
Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola")
bērzlape šīs rindas dzimta ("Russulaceae"), 2 ģintis, abas sastopamas arī Latvijā
rūta šīs rindas dzimta ("Rutaceae"), 150 ģinšu, 1500-2000 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam
Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
rumbciemnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbciems" iedzīvotāji
rudzīšnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi
njaruandi tauta ekvatoriālajā Āfrikā, gk. Ruandā
baņaruandi tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi
bērzlapa Tautas nosaukums vairākām "Russula" ģints sēnēm
Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos
Tasnāda Tešnada - pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Mārošvāšārheja Tirgumureša, pilsēta Rumānijā
Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā
Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
Marošhēvīza Toplica, pilsēta Rumānijā
daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā
Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
rudiņnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" iedzīvotāji
rumbenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Rumbas" iedzīvotāji
Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai
Ķūķu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 2 ha
A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča
Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi
Rudupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Sakas grīvas; Rudes upe; Rudīte
Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha
Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis
Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha
Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
sekleri Ungāru etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Transilvānijā (Rumānijā), skaits - \~600000 cilvēku
Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi
Kagera upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā
Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
Ruvuma upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā
Rufidži upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā
Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
Rupununi upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē
Ruki upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km)
Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
Luženda upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka
Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m
Līgupe upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā
Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā
Arješa upe Rumānijā (_Arieș_), Murešas labā krasta pieteka
Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Birzava upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka
Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
Sabara upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka
Bašeu upe Rumānijā, Botošani žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Miletina upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
Sihna upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
Sfintugeorge upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km
Jalomičoara upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos
Bahluja upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
Birlada upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka
Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
Pogeniša upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka
Bega upe Rumānijā, Timišas žudecā
Džilorta upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka
Motru upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka
Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Rūra upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas
Rūra upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km
Mēne upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka
Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā
Ruseņi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants
Ruseni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants latgaliski
Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha
Rudbāržu dzirnavezers uzpludināts un Kojas upes Rudbāržu pagastā, platība — 4,1 ha; Dzirnavezers
Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs
Rukonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants
Rukuonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants latgaliski
Rukuoniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukums latgaliski
ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands")
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts
ruņenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Ruņas" iedzīvotāji
cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā
Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
rudeņnieki Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Rudeņi" iedzīvotāji
rubenieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
rubeņsalānieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji
rubeņsalieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji
Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa
Cimpīte Vārnienes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - \~6 km
Varzavas–Klumstova ezers Varzovas ezers Rundēnu pagastā
tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi
Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Rudziņiški Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziniški" nosaukuma variants
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu
Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe
Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
Slovākijas Rūdu kalni vidēji augstu Kalnu grēdu sistēma Rietumkarpatos, Slovākijā (slovāku val. "Slovensko Rudohorie"), garums — 140 km, lielākais augstums — 1477 m
Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
Aizvīķupe Vidvide - Ruņas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā
Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints
A11 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava)
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā
Ločmelu ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Ločmeļu ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Vilkarūču ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Vilkarūcs Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
ruženieki Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai
Rumex salicifolius vītollapu skābenes "Rumex triangulivalvis" nosaukuma sinonīms
Senteģhāza Vlehica, pilsēta Rumānijā
Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
ruženieki Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
rutkānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji
Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā
Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī
Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe
Šaševskas ezers Zubru ezers Rundēnu pagastā
Zubrovas ezers Zubru ezers Rundēnu pagastā
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu
Bakeu žudecs Rumānijas austrumu daļā, robežojas ar Vasluja, Galaca, Vranča, Kovasna, Hargita un Njamca žudecu
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu
Arada žudecs Rumānijas rietumos (_Arad_), pie Ungārijas robežas
Hunedoara Žudecs Rumānijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Deva

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ru.