Paplašinātā meklēšana
Meklējam Per.
Atrasts vārdos (96):
- Per:1
- Peri:1
- Peri:2
- Peru:1
- Perga:1
- Perma:1
- Pernu:1
- Perse:1
- Perss:1
- Peraka:1
- Perama:1
- Perigē:1
- Perita:1
- Peroļi:1
- Perona:1
- Peruns:1
- Perasta:1
- Perdeja:1
- Perdija:1
- Pereira:1
- Perekli:1
- Perekļi:1
- Pergama:1
- Pergams:1
- Pergola:1
- Perkūns:1
- Perlisa:1
- Perloja:1
- Pernika:1
- Persama:1
- Persejs:1
- Perseus:1
- Persija:1
- Peršaki:1
- Peršēķe:1
- Perteka:1
- Perudža:1
- Peruoli:1
- Pervari:1
- Perečina:1
- Perevoza:1
- Periboja:1
- Perifēts:1
- Pernigel:1
- Pernovka:1
- Perovska:1
- Peršembi:1
- Pertnīki:1
- Pertoška:1
- Peradaisa:1
- Peragulda:1
- Perbohnen:1
- Perdinava:1
- Perdunova:1
- Peremišļa:1
- Peresveta:1
- Pergamina:1
- Pergamino:1
- Pergrubis:1
- Perkuhnen:1
- Pernigele:1
- Perpiņāna:1
- Persefone:1
- Persepole:1
- Peruštica:1
- Perdiklāni:1
- Perdiklāns:1
- Perevaļska:1
- Perhonjoki:1
- Periboriva:1
- Perkuniški:1
- Perkunišķi:1
- Perleberga:1
- Pernambuka:1
- Pernambuku:1
- Perogireka:1
- Perveliški:1
- Pervelišķi:1
- Pervomajka:1
- Perejaslava:1
- Peremišļani:1
- Pereščepine:1
- Periklimens:1
- Perkunenhof:1
- Pervomaiska:1
- Pervomajska:1
- Perejaslavļa:1
- Pernu-Jāgupi:1
- Pervouraļska:1
- Levaluā-Pere:1
- Pernigeļskaja:1
- Peršotravenska:1
- Pereslavļzaļeska:1
- Pernigel-Pastorat:1
- Pereslavļa-Zaļeska:1
- Perejaslava-Hmeļnicka:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (1024):
- Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
- Aspa apdzīvota vieta Krievijā (_Aspa_), Permas novada dienvidu daļā
- Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā
- Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
- Bartima apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada dienvidu daļā
- Belojeva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū
- Kuva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju
- Basima apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada ziemeļu daļā
- Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Kamas (Votkinskas ūdenskrātuves) labajā krastā
- Barda apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Tulvas kreisajā krastā
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- asara Asaris ("Perca fluviatilis")
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
- aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia")
- Amerikas avokado avokados suga ("Persea americana")
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
- Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi
- periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
- DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
- Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
- Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
- Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
- permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā
- peranema Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Peranemataceae" ģints
- EPSO Eiropas Personāla atlases birojs ("European Personnel Selection Office")
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
- ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.)
- Pertoška ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
- Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
- Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe
- Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
- periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
- Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - gans, kura ganāmpulka daļu, Aīdam nolaupot Persefoni, aprija zeme
- Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
- Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
- Nausitojs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Peribojas dēls, faiāku valdnieks Sheriju salā, Alkinoja tēvs
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
- Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs
- persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
- galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas
- cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
- hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
- malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
- palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
- Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
- Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam
- Perkuniški Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Perkunišķi" nosaukuma variants
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- andoji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- aviširi Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- kuraraji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- roamaini Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Pariakaka jaujo cilts Peru indiāņu mitoloģijā - pērkona dievs, briesmoņu uzvarētājs un auglības dāvātājs
- PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
- Kuveitas līcis jūras līcis Persijas līča ziemeļu daļā, garums — \~50 km, platums pie ieejas — \~20 km
- Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos
- Eru līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Perispeas un Kesmu pussalu, Igaunijas ziemeļos
- Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
- Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
- Abdallāha šaurums jūras šaurums Persijas līča ziemeļrietumos ("Khwar Abd Allāh"), Kuveitas ziemeļaustrumos un Irākas dienvidaustrumos
- Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā)
- Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
- Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
- Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
- Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača
- Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs
- tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
- Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants
- peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- lapseņu klijāns ķīķis (“Pernis apivorus”)
- gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama
- kurtis Laukirbe ("Perdix perdix", senāk "Perdix cinereal")
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota
- perniģelieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Perniģele" iedzīvotāji
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski
- Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski
- perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra
- perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem
- Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru
- Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā
- Mantara Mantaro, upe Peru
- Maraņona Maranjona, upe Peru
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju
- perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē
- Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
- Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā); persona, kam ir šāds tituls
- ilkāns Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans
- ilhans Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilkāns
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru
- babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45. g.
- Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos
- Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā
- Bavahas-Sonenes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Puno un Madre de Djosas reģionā
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- takča neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā
- ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai
- Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.)
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki
- Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
- protokols HIPPI paralēlā augstas veiktspējas saskarne (angļu "High-Performance Parallel Interface")
- Belogorskas klosteris pareizticīgo klosteris vīriešiem, Krievijā, Permas novadā, Tulvas augstienē
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā
- WAPD Pasaules Invalīdu asociācija (angļu "World Association of Persons with Disabilities")
- perfektīvums Per fektivitāte
- peracarida Perakarīdi
- pleniča Peramais rīks verdzības laikos
- pirstava Perdelis
- Perejaslava Perejaslava-Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1943. g.
- izperēt Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms
- izperēt Perējot radīt (mazuļus)
- gurba Perēklis
- pereklis Perēklis
- pērklis Perēklis (1)
- tupērklis Perēklis cāļu audzēšanai
- šķilsts Perēklis, izperināti pēcnācēji
- skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem
- perēkļveida Perēkļains
- perēkļveidīgs Perēkļains
- perēkļveidīgs Perēkļveida (1)
- Limonium perezii Peresa limonija
- Pereslavļa-Zaļeska Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- apperēt Perēt kādu laiku, neizperējot līdz galam
- perēja Perētāja
- perekle Perētāja
- perineica Perētāja - vista, kura gatavojas perēt, vai, kura perē
- kladzene Perētāja vista
- klukstētāja Perētāja vista
- pere Perētāja vista
- perene Perētāja vista
- perenīca Perētāja vista
- pericka Perētāja vista
- perīgala Perētāja vista
- pērklene Perētāja vista perēklī
- kludze Perētāja, klukstētāja
- perēkle Perētāja; perekle
- aperenes Perētājas
- apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs
- duālkarte Perfokarte, kas veic gan datu tehniskā nesēja, gan sākotnējā dokumenta funkciju
- aile Perfokartes vertikālā pozīciju rinda, kas paredzēta atsevišķa simbola kodam
- taustiņperforators Perforators, kas datus ieraksta perfokartē vai perfolentē ar tastatūras palīdzību
- ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu)
- kinofilma Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā
- pergaments Pergamentpapīrs
- sviestpapīris Pergamentpapīrs
- sviestpapīrs Pergamentpapīrs
- Pergamina Pergamino, pilsēta Argentīnā
- periastrons Periastrs
- perikambijs Pericikls - saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes
- pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms
- peridermium Peridermijas
- peridinejas Peridīnijas - mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā
- peridinium Peridīnijas - zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints
- pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezis tumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru
- amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot; amputēšana
- iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes
- neiromodulācija Perifēriskā nerva, muguras smadzeņu vai galvas smadzeņu elektriskā stimulācija; izmanto sāpju mazināšanai
- perimetrija Perifēriskā redzes lauka mērīšana ar perimetru
- periferoceptors Perifēriska sensoriska neirona receptors, kas uztver kairinājumus
- alkuronijs Perifēriskās darbības miorelaksants, kas iedarbojas uz elpošanas muskulatūru
- pankuronijs Perifēriskās darbības miorelaksantu aktīvā viela
- perioptometrija Perifēriskās redzes asuma vai redzes lauka robežu noteikšana
- elektroneirogrāfija Perifērisko nervu impulsu vadīšanas ātruma grafisks pieraksts līknes veidā
- mieloneirīts Perifērisko nervu un muguras smadzeņu vienlaicīgs iekaisums
- perifērisks Perifērs (1)
- perifērisks Perifērs (2)
- apaugums Perifitons - organismu kopums, kuri mīt uz ūdenī iegrimušiem priekšmetiem un ūdens organismiem
- perigonijs Perigons
- perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā
- mukoperihondrijs Perihondrijs ar gļotainu virsmu, piem., deguna starpsiena
- perikardiorāfija Perikarda brūces sašūšana
- perikardīts Perikarda iekaisums
- hiloperikardīts Perikarda iekaisums, kas radies, hilozajam šķidrumam nonākot sirds somiņā
- perikardiomediastinīts Perikarda un videnes iekaisums
- pericardium Perikardijs
- pericarditis Perikardīts
- perimioendokardīts Perikardīts, kas noris vienlaikus ar miokardītu un endokardītu
- augļapvalks Perikarps jeb augļa apvalks
- Dipils Perikla laikā celtie vārti Atēnās
- periklināls Periklīns
- perikops Perikopas
- perilla Perillas
- krūmveida perilla perillu suga ("Perilla frutescens")
- Nankinas perilla perillu suga ("Perilla nankinensis")
- perimetris Perimetrs
- pirināt Perināt
- inkubēt Perināt inkubatorā (olas, putnu mazuļus)
- PAC Perinatālās aprūpes centrs
- perineirīts Perineirija iekaisums
- kāpinājums Perioda pirmais loceklis; kāpinājumdaļa
- kāpinājumdaļa Perioda pirmais loceklis; kāpinājums
- vienpusperiods Perioda viena puse
- epoha Periodam pakārtota ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kurai stratigrāfiskajā iedalījumā atbilst nodaļa
- p/s Periodi sekundē - frekvences mērvienība; 1 p/s = 1 Hz
- cenzs Periodiska (iedzīvotāju, rūpniecības uzņēmumu, ražošanas) uzskaite
- priekšskaitlis Periodiska daļskaitļa pirmā daļa, kas tālāk atkārtojas
- atsvaidzināšana Periodiska informācijas attēlojuma atkārtošana displeja ekrānā
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- kopspecifikācija Periodiska izdevuma specifikācija, ja bibliotēkā atrodas pilns šā izdevuma komplekts pa vairākiem gadiem
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja)
- salons Periodiska mākslas darbu izstāde
- dzišana Periodiska notikuma pavājināšanās ar laiku
- menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā
- bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos - pēc paisuma)
- fluktuācija Periodiska uzmanības objekta maiņa
- apokatastāze Periodiska visa tā atgriešanās, kas reiz jau bijis: pasaules notikumu noslēgtais loks
- mastomēnija Periodiska, menstruālajam ciklam atbilstoša asiņošana no krūtsgala kā menstruācijas pavadparādība vai aizstājēja
- betīze Periodiska, simulēta muļķība
- sinhrofazotrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs
- sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne
- hidrodipsomānija Periodiskas lēkmjveida slāpes
- svaidīšanās Periodiskas novirzes uz vienu un otru pusi no vidējā kursa, peldlīdzeklim rotējot ap vertikālo šķērsasi
- aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi
- aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu
- konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos
- aciklija Periodiskas, cikliskas funkcijas aizture
- klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos)
- menhidroze Periodiski asiņaini sviedri menstruāciju vietā
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu; šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi)
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem
- pulsēt Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem)
- pulsēt Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm)
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika
- laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika (1)
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni
- orgāns Periodisks preses izdevums (piemēram, laikraksts, žurnāls)
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums, kas sastāv no dažādu žanru materiāliem par noteiktu tēmu
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā
- grāmatžurnāls Periodisks, brošēts izdevums vairāk nekā 48. lpp. apjomā; bukazīns
- intermitējošs Periodisks; tāds, kas atkārtojas
- stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa
- periodontīts Periodonta un apkārtējo alveolas audu iekaisums
- cementopātija Periodontīts vai periodontoze, kas rodas cementa bojājuma dēļ
- dižbaroks Periods baroka attīstībā Itālijā aptuveni no 1620. g. līdz 1700. g., kas nomainīja agrīno baroku (1580.-1620. g.) un ievadīja vēlīno baroku (18. gs. 20. gadi)
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā; sabiedrības attīstības pakāpe, stadija; sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā)
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums
- dižgotika Periods gotikas stila attīstībā arhitektūrā 13. gs. ar pilnīgi izveidotu savu konstrukciju un dekoru
- dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai
- protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai
- perimenopauze Periods pirms menopauzes un pēc tās; 3-5 g. pirms menopauzes vērojama estrogēnu līmeņa pazemināšanās
- intermisija Periods starp divām slimības, piem., malārijas, lēkmēm
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi
- cieti Periods, kad govs nedod pienu
- komerclaiks Periods, kas valstī ar likumu noteikts komercdarījumiem; Latvijā - gadā 360 dienas, mēnesī - 30 dienas
- meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu
- periostejs Periosts
- mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas
- peripterāls Peripterāla celtne - celtne, īpaši templis, kas ietverts kolonnu rindā
- antiperistaktika Peristaltika, kas vērsta pretējā virzienā
- aperistaltika Peristaltikas trūkums
- peristole Peristaltikas vilnis; reflektoriska doba orgāna muskulatūras kontrakcija
- pseidotēcijs Peritēcijam līdzīgs dažu asku sēņu augļķermenis
- periendotelioma Periteliomas un endoteliomas kombinācija
- hipofrēnijs Peritoneja starptelpa starp diafragmu un šķērszarnu
- hipotrēnijs Peritoneja starptelpa starp diafragmu un šķērszarnu
- peritonisms Peritonīta simptomi bez peritonīta, kuri rodas no vēderplēves kairinājuma (asinsizplūdums u. c.)
- metroperitonīts Peritonīts kā metrīta sekas
- pneimoperitonits Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā
- pneimoperitonīts Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā
- sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums
- perkšēt Perkšķēt 2
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem
- plesimetrija Perkusija, lietojot plesimetru
- perkusors Perkusijas āmuriņš
- pleksors Perkusijas āmuriņš
- plesors Perkusijas āmuriņš
- timpānisks Perkusijas skaņa, ko novēro, perkutējot vēderu, ja zarnas pildītas ar gāzēm vai gaisu
- hipofonēze Perkusijas vai auskultācijas skaņas pavājināšanās
- ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu
- hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā
- PTCA Perkutānā transluminal koronārā angioplastika (angļu "percutaneous transluminal coronary angioplasty")
- PTRA Perkutānā transluminālā nieru angioplastika (angļu "percutaneous transluminal renal angioplasty")
- perlamutrains Perlamutrais
- unio Perlamutrenes
- perlamutris Perlamutrs
- perlmutris Perlamutrs
- permuters Perlamutrs
- cehšteins Perma sistēmas augšējā nodaļa
- Molotova Perma, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1940.-1957. g.
- permallojs Permalojs
- permanganāts Permanganskābes sāls
- Permas apgabals Permas novada nosaukums 1938.-1940. g. un 1957.-1991. g.
- Pernambuka Pernambuku, štats Brazīlijā
- pernettya Pernētijas
- čīčis Pernica
- pokoss Pernica
- spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu
- Pernigele Pernigeles pagasts - Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
- Dimitrova Pernika – pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
- Ternovka Pernovka, Zilupes pieteka
- pārskābļi Peroksīdi
- superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu
- pārskābe Peroksīds
- pārskābulis Peroksīds
- peroksosavienojumi Peroksisavienojumi
- peroksoskābe Peroksiskābe
- peronospora Peronosporas
- bremia Peronosporu dzimtas ģints
- plasmopara Peronosporu dzimtas ģints
- pseudoperenospora Peronosporu dzimtas ģints
- sclerospora Peronosporu dzimtas ģints
- peronosporales Peronosporu rinda
- OGTT Perorālais glikozes tolerances (panesības) tests (angļu "oral glucose tolerance test")
- appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās)
- iekokot Perot iedvest
- uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu)
- iepērt Perot izraisīt, radīt
- ieknuzāt Perot izraisīt, radīt; apmācīt ar pēršanu
- nošaudīt Perot nolietot
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko)
- nopērt Perot, peroties nolietot
- pārpērties Peroties (pirtī) pārkarsēties
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
- iepērt Peroties pirmajam (pirtī), radīt garaiņus, mitrumu; peroties iesildīt
- perovskia Perovskijas
- balodeņlapu perovskija perovskiju suga ("Perovskia atriplicifolia")
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks
- aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars
- aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu
- garenstāpelis Perpendikulāri krastam izvietots stāpelis
- kontrollīnija Perpendikulāri kustības virzienam novilkta līnija, lai kontrolētu vienības pārvietošanos
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri
- ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls
- perpendikulis Perpendikuls
- normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā
- vidusperpendikuls Perpendikuls, kas atrodas (kā) vidū
- perseīdi Perseīdas
- Per Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Perseus Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- persi Persieši
- manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis
- farsangs Persiešu garuma mērvienība - 5 km
- gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi)
- bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija
- Zaratustra Persiešu pravietis un reliģiskais skolotājs (6. gs. p. m. ē.), zoroastrisma dibinātājs; Zoroastrs
- miskals Persiešu svara vienība, 4,6007 g.
- ratela Persiešu svara vienība, 460,07 g, 100 miskalu
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu
- pers. Persiešu valoda
- parsi Persiešu valodas izloksne
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs
- Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus
- pehlevi Persiešu valodas vidējais attīstības posms aptuveni no 2. gs. p. m. ē. līdz 7. gs.
- ardass Persiešu zīda zemākā šķirne
- gurdži Persiešu-turku nosaukums grūziešiem, t. i. gruzīniem
- sarbāzs Persijā karavīrs kājniekos
- Syringa x persica Persijas ceriņš
- Cyclamen persicum Persijas ciklamena
- Fritillaria persica Persijas fritilārija
- kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi
- šahi Persijas niķeļa monēta, 1/20 krana
- Parrotia persica Persijas parotija
- Kaukāza dzelzskoks Persijas parotija ("Parrotia persica")
- Prunella ocularis Persijas peļkājīte
- panabads Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi
- panabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi
- banabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi; panabats
- Ahemenīdi Persijas valdnieku dinastija 558.-330. g. p. m. ē.
- Veronica persica Persijas veronika
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam
- Hypocolius ampelinus Persijas zīdčakste
- šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls
- persica Persiki
- pūcene Persiklapainie pulkstenīši
- firziķis Persiks
- pērsiķis Persiks
- pfirziķis Persiks
- firziķkoks Persiku koks
- parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris")
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa
- parsivani Persiski runājošie, tadžiku nosaukums dažkārt
- kadrs Persona
- osoba Persona
- pers. Persona (gramatikā); personas-
- lunkankājis Persona ar lunkanām kājām
- erotomāns Persona ar slimīgi sakāpinātu dzimumtieksmi vai seksuālu interesi
- bezpavalstnieks Persona bez pavalstniecības
- bezvalstnieks Persona bez pilsonības, pavalstniecības (arī apatrīds); persona, kurai nav nevienas citas valsts pilsonība vai pavalstniecība, persona bez valsts piederības
- singularsukcesors Persona kura pārņem kādas atsevišķas tiesības vai pienākumus singularsukcesijā
- dīleris Persona vai firma, kas pārdod (parasti mazumtirdzniecībā) kādas noteiktas preces
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei
- terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko
- darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu
- kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta
- fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt
- hedhanters Personāla atlases konsultants ("galvu mednieks"), kura uzdevums ir nolūkot topošam vai esošam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus citos jau darbojošos uzņēmumos
- torņkonfigurācija Personālā datora konfigurācija, kurā barošanas avots, mātesplate un ārējās atmiņas bloki izvietoti īpašā karkasā viens virs otra
- pamudināšana Personāla nopelnu un izcilības atzīšanas forma, ja viņi cītīgi un nevainojami veic dienesta pienākumus
- PSI Personāla sertifikācijas institūts
- personālstipendija Personālā stipendija
- PC Personālais dators (angļu "personal computer")
- portfeļdators Personālais dators ar autonomu barošanu un nelielu svaru, kas konstruktīvi piemērots ērtai pārvietošanai
- galddators Personālais dators, kas ir piemērots novietošanai uz galda
- personālstipendiāts Personālais stipendiāts
- pulksteņkalendārs Personālajā datorā izveidots iekšējais pulkstenis, kas rāda kā laiku, tā arī mēnesi un gadu
- sistēmbloks Personālajā skaitļotājā - korpuss, kurā ievietotas iespiestās plates ar elektroniskajām shēmām un barošanas bloks
- līdzināšana Personālajos datoros - precīza lasīšanas un rakstīšanas galviņu novietošana virs celiņiem, no kuriem jālasa vai kuros jāieraksta dati
- mazbirojs Personālo datoru izmantošana mazos birojos un mājās
- komandītsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota
- pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri)
- apģērbapgāde Personālsastāva apgāde ar nepieciešamo apģērbu
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos
- iekraušanās Personālsastāva uzņemšana un/vai transportlīdzekļu, ar tiem saistīto iekārtu, kā arī pārtikas krājumu ievietošana kuģos vai lidaparātos
- anonimitāte Personas (piem., autora, liecinieka) vārda neuzrādīšana, turēšana slepenībā
- injūrija Personas aizskārums romiešu tiesībās, kam seko sods pēc civilām vai kriminālām tiesībām pēc paša cietušā izvēles
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs
- abolīcija Personas atbrīvošana no tiesas, soda, verdzības, gūsta vai vispār no katra apspiesta, beztiesiska stāvokļa
- vidusplāns Personas attēlojums vidējā mērogā; vidējais plāns
- pierakstīšana Personas atzīmēšana administratīvas vienības iedzīvotāju sarakstā
- heimatlos Personas bez pavalstniecības
- difamācija Personas cieņu aizskarošu ziņu izplatīšana; neslavas celšana
- dēka Personas daba, rakstura īpašība
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude
- filtrēšana Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no studentu saraksta
- indignitas Personas necienīgums būt par mantinieku jau pēc mantojuma pieņemšanas
- puņģis Personas nievājošs apzīmējums
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašbilde
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina
- pilsonība Personas piederība pie noteiktas valsts
- divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību
- daudzpavalstniecība Personas tiesiska saikne vienlaikus ar vairāku valstu pilsonību, pavalstniecību
- vīzija Personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē
- obstrukcionisti Personas vai partijas, kas rīko obstrukciju
- patronīmija Personas vārda veidošana no tās tēva vārda
- priekšvārds Personas vārds
- patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda
- mūžizglītība Personas zināšanu un prasmju apguves un attieksmju pilnveides nepārtraukts process mūža garumā
- pašapsūdzība Personas ziņojums, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu, apzinoties sava paziņojuma nepatiesumu
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā
- heliofobi Personas, kas ir slimīgi jutīgas pret saules staru iedarbību
- dinozaurs Personas, kas nespēj iet līdzi laikam, pārmaiņām, reformām
- erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu
- kājgrieži Personas, kas prot atlabot izmežģītu pēdu
- pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma
- apolīdi Personas, ko neviena valsts neatzīst par saviem pavalstniekiem
- radi Personas, ko savstarpēji saista radniecība
- rekognicija Personas, lietas vai dokumenta identitātes atzīšana tiesā vai pie notāra
- imidžs Personas, objekta vai parādības veidols, tēls sabiedrības acīs
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- personalitāte Personība, apzināta individualitāte
- figūra Personība, ievērojama persona
- leģitimācija Personības apliecība valstīs, kurās nav pasu sistēmas
- individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados
- pār-Es Personības augstākā instance ar cenzora funkciju
- individuācija Personības diferencēšanās
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis
- patergazija Personības patoloģija, kas radusies no nespējas pielāgoties strukturālām vai funkcionālām organisma pārmaiņām
- psihoseksualitāte Personības psihiskās un seksuālās īpatnības, kas nosaka apziņu un uzvedību seksuālajā sfērā
- teritorialitāte Personības telpas veidošana; personības telpa
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam)
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums
- prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā"
- miesot Personificēt
- personalizēt Personificēt (2)
- naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku
- denčiks Personīgs apkalpotājs
- frustrācija Personiska atstumtība; nespēja piepildīt savas vēlmes; dziņu bloķēšana
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem
- privātvēstule Personiska vēstule
- PIN Personiskais identifikācijas numurs (angļu "personal identification number") - individuāls kods jeb ciparu grupa, ko persona lieto, izdarot operācijas ar norēķinu karti bankas automātā
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju
- koučs Personiskās izaugsmes treneris (angļu "coach")
- obligo Personisko kontu grāmata, kurā banka iegrāmato šai bankā diskontēto atsevišķu personu vekseļu parādus
- paša Personisks, savs
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums
- prosopogrāfija Personu apraksts, alfabētisks kāda laikmeta personu saraksts
- bande Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai
- komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu
- fakcijas Personu kopums, kas organizēja zirgu sacīkstes Senajā Romā
- triangulācija Personu veidots trijstūris
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums
- antroponomizācija Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda
- antroponomizēšanās Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda
- deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu
- deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu
- Andrejs Personvārds
- matronīms Personvārds (parasti iesauka vai uzvārds), kas darināts no mātes vārda, iesaukas vai cita veida apzīmējuma
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas
- kriptonīms Personvārds, kas tiek aizstāts ar pseidonīmu; arī personvārds, kuru iešifrē tekstā
- antroponīms Personvārds; cilvēka vārds (priekšvārds), uzvārds, pseidonīms, iesauka u. tml.
- antroponīmija Personvārdu kopums
- perspektīvisks Perspektīvi īpats; ar perspektīvu saistīts
- ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork")
- stereogrāfija Perspektīvs ģeometrisku ķermeņu attēlojums plaknē
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu
- Percinka ezers Persteņa ezers Krāslavas pilsētā
- Perciņa ezers Persteņa ezers Krāslavas pilsētā
- Pertošeka ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā
- Pertoškas ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā
- Pertošu ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā
- pertusaria Pertuzārija
- pertusariaceae Pertuzāriju dzimta
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
- rūgtā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria amara")
- dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama
- puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- Bougainvillea peruviana Peru bugenvileja
- Cereus peruvianus Peru cerejs
- Lima Peru galvaspilsēta (sp. val. "Lima"), reģiona centrs, atrodas Klusā okeāna piekrastē, Andu piekājē, 8472900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Heliotropium peruvianum Peru heliotrops
- sols Peru naudas pamatvienība (kopš 1863. g.); 1 sols = 100 sentavo
- libra Peru naudas vienība, kas bija apgrozībā no 1897. līdz 1930. g. (tās vietā ieviesa solu)
- perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
- čimusi Peru ziemeļu piekrastes iedzīvotāji, kuru galvenā dievēba bija mēness; viņu valsts pastāvēja no 1200. g. līdz 1460 gadam, kad to iekaroja inki
- PE Peru, valsts divburtu kods
- PER Peru, valsts trīsburtu kods
- peruāniete Peruānieši
- peruāniete Peruāņi
- hymenocallis Peruāņu narcises
- peruānieši Peruieši - tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi
- peruāņi Peruieši (1)
- peruāņi Peruieši (2)
- Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
- pērve Perve
- skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību
- paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas
- erotopātija Perversa seksuālā dziņa
- nekrofagija Perversija, kad iekāre vērsta uz partnera līķi
- spermatolagnija Perversija, kad seksuālu uzbudinājumu izraisa un pastiprina partnera dzimumsekrētu smarža un garša
- pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus
- pargedonija Perversija, tieksme gūt apmierinājumu īpatnējā, pretdabiskā veidā
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss
- perversums Perversitāte
- ekskrementofilija Perversitāte, kad seksuālo uzbudinājumu gūst no partnera ekskrementiem
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
- pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam
- cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu
- pērvēt Pervēt
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
- Adžmāna pilsēta Apvienotajoas Arābu Emirātos (_ʻAjmān_), Persijas līča piekrastē, emirāta administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2008. g)
- Dubaija pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (angļu val. "Dubai"), emirāta centrs, osta Persijas līča krastā, 1596000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Pergamino pilsēta Argentīnā ("Pergamino"), Buenosairesas provinces ziemeļu daļā, 105000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Dipīra pilsēta ASV ("De Pere"), Viskonsinas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peri pilsēta ASV ("Perry"), Džordžijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peru pilsēta ASV ("Peru"), Ilinoisas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peru pilsēta ASV ("Peru"), Indiānas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Penrita pilsēta Austrālijā (_Perith_), Sidnejas rietumu piepilsēta, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pērta pilsēta Austrālijas dienvidrietumos (_Perth_), Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs, 2066600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Perga pilsēta Austrijā ("Perg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pēruvelza pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Afogadosa da Ingazeira pilsēta Brazīlijā (_Afogados da Ingazeira_), Pernambuku štatā
- Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos
- Arkoverdi pilsēta Brazīlijā (_Arcoverde_), Pernambuku štatā
- Karuara pilsēta Brazīlijā ("Caruaru"), Pernambuku štata rietumu daļā, Borboremas plato, 278000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
- Olinda pilsēta Brazīlijā ("Olinda"), Pernambuku štatā, Atlantijas okeāna krastā, 389500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Belužardina pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štata austrumu daļā
- Belena di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štatā, Sanfransisku upes kreisajā krastā
- Resifi pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Pernika pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radomira pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zemena pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batanovci pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trana pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezņika pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas
- Bani pilsēta Dominikānas Republikā, Peravijas provinces administratīvais centrs
- Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Levaluā pilsēta Francijā ("Levallois-Peret"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Perpiņāna pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Basra pilsēta Irākas dienvidaustrumos, Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
- Būšehra pilsēta Irānā ("Būshehr"), ostāna administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 162000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bandarekangāna pilsēta Irānā, Būšehras ostāna dienvidu daļā, Persijas līča krastā
- Bandaredeijera pilsēta Irānā, Būšehras ostāna dienvidu daļā, Persijas līča piekrastē
- Bandaredeilama pilsēta Irānā, Būšehras ostāna ziemeļos, Persijas līča piekrastē
- Bandaregenāve pilsēta Irānā, Būšehras ostānā, Persijas līča krastā
- Bandarerīga pilsēta Irānā, Būšehras ostānā, Persijas līča piekrastē
- Bandarelenge pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna dienvidos, Persijas līča krastā
- Bandarečāraka pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļā, Persijas līča piekrastē
- Bandare pilsēta Irānā, osta Persijas līča krastā
- Asīze pilsēta Itālijā (_Assisi_), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bevanja pilsēta Itālijā ("Bevagna"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deruta pilsēta Itālijā ("Deruta"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Folinjo pilsēta Itālijā ("Foligno"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gubio pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maršāno pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montefalko pilsēta Itālijā ("Montefalco"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Norča pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pergola pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Perudža pilsēta Itālijā ("Perugia"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 163300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spello pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spoleto pilsēta Itālijā ("Spoleto"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Todi pilsēta Itālijā ("Todi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trevi pilsēta Itālijā ("Trevi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Umbertide pilsēta Itālijā ("Umbertide"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pereira pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Aleksandrovska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk_), Permas novadā, Litvas upes krastos, 1500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1783. g.
- Soļikamska pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šimanovska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pereslavļzaļeska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa
- Vereščagina pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Očora pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nitva pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berezņiki pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Krasnokamska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ohanska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gornozavodska pilsēta Krievijā, Permas novadā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kizela pilsēta Krievijā, Permas novadā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gubaha pilsēta Krievijā, Permas novadā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černuška pilsēta Krievijā, Permas novadā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Dobrjanka pilsēta Krievijā, Permas novadā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čormoza pilsēta Krievijā, Permas novadā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čusovoja pilsēta Krievijā, Permas novadā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Čerdiņa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Lisjva pilsēta Krievijā, Permas novadā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gremjačinska pilsēta Krievijā, Permas novadā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čaikovska pilsēta Krievijā, Permas novadā, osta Votkinskas ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā, 82900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Kungura pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kudimkara pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Kuvas ietekas Iņvā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Usoļje pilsēta Krievijā, Permas novadā, piestātne Kamas ūdenskrātuves rietumu krastā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pērta pilsēta Lielbritānijā (_Perth_), Skotijā, 45800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
- Baganserai pilsēta Malaizijā (_Bagan Serai_), Perakas štata ziemeļrietumu daļā
- Ipoha pilsēta Malaizijā ("Ipoh"), Perakas štata administratīvais centrs, 657900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kanara pilsēta Malaizijā ("Kangar"), Malajas pussalā, Perlisas štata administratīvais centrs, 48900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Telukintana pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batu Gadžaha pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas rietumu daļā, Perakas štatā
- Taipina pilsēta Malaizijā, Perakas štatā, 199300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos
- Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā
- Ajaviri pilsēta Peru (_Ayaviri_), Puno reģionā
- Aljansakristjana pilsēta Peru (_Alianza Cristiana_), Loreto raģiona rietumu daļā
- Ambo pilsēta Peru (_Ambo_), Vanuko reģiona dienvidu daļā
- Ananea pilsēta Peru (_Ananea_), Puno reģionā
- Andavailasa pilsēta Peru (_Andahuaylas_), Apurimakas reģionā
- Angoterosa Monterriko pilsēta Peru (_Angoteros Monterrico_), Loreto reģiona ziemeļu daļā
- Aplao pilsēta Peru (_Aplao_), Arekipas reģionā
- Atiko pilsēta Peru (_Atico_), Arekipas reģiona rietumos, Klusā okeāna piekrastē
- Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā
- Asangaro pilsēta Peru (_Azángaro_), Puno reģionā
- Bagvagrande pilsēta Peru (_Bagua Grande_), Amazonasas reģiona dienvidrietumu daļā
- Bagva pilsēta Peru (_Bagua_), Amazonasas reģiona dienvidrietumu daļā
- Ajakučo pilsēta Peru ("Ayacucho"), reģiona administratīvais centrs, 151000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1677. g.)
- Kaljao pilsēta Peru ("Callao"), departamenta administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, Limas piepilsēta, 876900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čiklajo pilsēta Peru ("Chiclayo"), Lambajekes reģiona administratīvais centrs, 524400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čimbote pilsēta Peru ("Chimbote"), Ankašas reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 334600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Činča Alta pilsēta Peru ("Chincha Alta"), Ikas reģionā, 153600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kusko pilsēta Peru ("Cuzco") 3800 m vjl., tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 348900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vankajo pilsēta Peru ("Huancayo"), Huninas reģiona administratīvais centrs, 323100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vanuko pilsēta Peru ("Huanuco"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 149200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ika pilsēta Peru ("Ica"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 219900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ikitosa pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jungaja pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls
- Pjura pilsēta Peru ("Piura"), Pjuras reģiona administratīvais centrs, 377500 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1532. g. (vecākā spāņu pilsēta Peru)
- Puno pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Suljana pilsēta Peru ("Sullana"), Pjuras reģionā, 182000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Talara pilsēta Peru ("Talara"), Pjuras reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 103200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Truhiljo pilsēta Peru ("Trujillo"), Lalibertadas reģiona administratīvais centrs, 682800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Varasa pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta
- Bahopičanaki pilsēta Peru, Huninas reģiona ziemeļaustrumos
- Bambamarka pilsēta Peru, Kahamarkas reģionā
- Barranka pilsēta Peru, Limas departamenta ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē
- Huljaka pilsēta Peru, Puno reģionā, 216700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Beljavista pilsēta Peru, Sanmartinas reģionā
- Tarapoto pilsēta Peru, Sanmartinas reģionā, 117200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kahamarka pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 162300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Takna pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 242500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pukaljpa pilsēta Peru, Ukajali reģiona administratīvais centrs, osta Ukajali kreisajā krastā, 204800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Katīfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Qatif"), osta Persijas līča krastā, 404200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Perteka pilsēta Turcijā ("Pertek"), Tundželi ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pervari pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Armjanska pilsēta Ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perleberga pilsēta Vācijā ("Perleberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novopašijska Pilsētciemats Krievijā, Permas apgabalā, kurš 1965. g. pārveidots par Gornozavodskas pilsētu
- Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- diuri Portāla būve pie austrumu (Indijas, Persijas un Mazāzijas) pilīm
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija
- pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi
- Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru
- Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”)
- Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu
- Arekipa reģions Peru (_Arequipa_), Klusā okeāna piekrastē, robežojas ar Ajakučo, Apurimakas, Kusko, Puno un Mokegvas reģionu
- Apurimaka reģions Peru dienvidu daļā (_Apurimac_), administratīvais centrs - Abankaja
- Ankaša reģions Peru Republikā (_Ancash_), Klusā okeāna piekrastē, dienvidos robežojas ar Limas reģionu
- parsi Reliģiskas indiešu kopienas locekļi, zoroastrisma piekritēji, kuru priekšteči 8. gs. Indijā ieceļoja no Persijas
- pertnīcāni Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" iedzīvotāji
- Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis
- Mohni sala Baltijas jūras Somu līcī, pie Perispeas pussalas, Igaunijas teritorija
- Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Bahreina sala Persijas līcī, lielākā Bahreinas Karalistes teritorijā
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija
- Arzena sala Persijas līča dienvidos (_Arzanah_), Apvienoyo Arābu Emirātu teritorija
- Hārka sala Persijas līča Irānas piekrastē ("Kharg"), 25 km no krasta, Irānas teritorija
- Muharraka sala Persijas līča rietumos, autoceļš pa dambi to savieno ar Bahreinas salu
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti
- Lielā Armēnija sena armēņu valsts 6. gs. p. m. ē. - 387. g. m. ē., kas izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, uz laiku bija iekļauta Seleikīdu valstī un 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Persiju
- inki sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā; šīs valsts aristokrātija
- demagogs Seno Atēnu (5. gs. p. m. ē.) demokrātiskā virziena politisks darbinieks, piemēram, Perikls u. c.
- Proserpina Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieve, pazemes valdniece (sengrieķiem - Persefme)
- Prozerpīna Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece; tas pats, kas senajiem grieķiem Persefone
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju)
- Maču Pikču senpilsēta Peru ("Machu Picchu"), Uruvambas upes krastā 2090 m vjl., arhitektūras piemineklis
- peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis
- sentimo Sīka monēta Venecuēlā (1/100 bolivāra), Kostarikā (1/100 kolona), Paragvajā (1/100 gvarani), Peru (1/100 sola) un vairākās citās zemēs
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
- etalonprogrammas "SPECmark" sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts (angļu "System Performance Evaluation Cooperative Mark")
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
- zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
- komiešu-permiešu valoda somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- udmurtu valoda somugru valodu saimes Permas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- perseīdas Stabila meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Perseja zvaigznājā; novērojama katru gadu ap 12. augustu
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
- asociācija PCMCIA starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija (angļu "Personal Computer Memory Card International Association")
- abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā
- Suļana Suljana - pilsēta Peru
- mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem
- peronospora šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas
- pertuzārija šīs dzimtas ģints ("Pertusaria"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- asaris šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru
- īsknābja dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Pericrocotus brevirostris")
- pelēkais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Pericrocotus divaricatus")
- košsarkanais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Pericrocotus ethologus")
- persiks šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis
- vinilīns Šostakovska balzams, biezs, viskozs, gaišdzeltens šķidrums; lieto par Peru balzama aizstājēju
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Peraka Štats Malaizijā ("Perak"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Ipoha, platība - 21006 kvadrātkilometri, 2260600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Perlisa Štats Malaizijā ("Perlis"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Kanara, platība - 810 kvadrātkilometru, 215000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī
- baškīri tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- peruieši tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi
- komieši-permieši tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā
- kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā
- Truhiļa Truhiljo - pilsēta Peru
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles
- sardars Turcijā, Persijā, Ēģiptē gubernators; serdars
- teberāri Ubagotāji mūki Persijā
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Tigra upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Amazone upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem
- Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
- Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
- Reiju upe Igaunijā, Pernu kreisā krasta pieteka, iztek no Sokas ezera Latvijā, pie Igaunijas robežas
- Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Vendra upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Šatelaraba upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī
- Kārūna upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
- Babka upe Krievijā (_Babka_), Permas novadā, Silvas kreisā krasta pieteka
- Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
- Tanipa upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka
- Kambarka upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kuva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Iņvas kreisā krasta pieteka
- Iņva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Koiva upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
- Usvja upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
- Uļviča upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka
- Obva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Jaiva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Velva upe Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidū, Iņvas kreisā krasta pieteka
- Barda upe Krievijā, Permas novadā, Silvas labā krasta pieteka
- Kosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka
- Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
- Berjozovka upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka
- Višera upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Berjozovaja upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka
- Jazvja upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Ulsa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Veisa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
- Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka
- Valjaga upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
- Pjedrasa upe Peru ("Rio de las Piedras"), Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Javari upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari
- Inambari upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka
- Žurua upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V
- Purusa upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas
- Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka
- Maranjona upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni
- Mantaro upe Peru, Apurimakas kreisā krasta pieteka
- Eifrata upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Perita Urāna pavadonis ("Perdita"), vidējais attālums no planētas - 76420 km, izmēri - 20 km
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā)
- Vaļaga Valjaga, upe Peru
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos, uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km)
- Vanuka Vanuko – pilsēta Peru
- bēdrozis Vārnu dzimtas ģints ("Perisoreus")
- Amerikas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus canadensis"), baltgalvas sīlis jeb Kanādas sīlis
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Hūzestāna Vēsturisks novads Irānā, Persijas līča piekrastē, platība - \~88000 kvadrātkilometru
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- Rietumkordiljeri viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m
- Aspasija viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi
- araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis
- Ajakučo viens no Peru Republikas reģioniem, atrodas ~300 km uz dienvidiem no galvaspilsētas Limas
- divzobu vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella bidentata")
- krastmalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella rubiginosa")
- Ampato virsotne Peru (_Ampto, Nevado_), Rietumkordiljerā, Arekipas reģionā, augstums - 6310 m
- Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m
- laukirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Perdix perdix"), putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti, Latvijā aizsargājams, sastopams samērā reti
- Koropuna Vulkāns Andu Rietumkordiljerā (sp. val. "Nevado Coropuna"), Peru, augstums - 6425 km, nogāzēs tuksnesis, virs 5800 m - mūžīgais sniegs
- stārks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Perca lucioperca")
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
- peridīnijas Zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Peridinium"), mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā; \~240 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- Bastānū rags zemesrags Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļas dienvidos, iesniedzas Persijas līcī
- Bahrgāna rags zemesrags Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidos, iesniedzas Persijas līča ziemeļu galā
- nepārnadži zīdītāju kārta ("Perissodactyla"), raksturīgākie pārstāvji ir zirgi, tapiri, degunradži; ekstremitātēm visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie attīstīti vāji; attiecīgā dzīvnieku kārta
- bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā
- pernētija Zileņu dzimtas ģints ("Pernettya"), vasarzaļi krūmi, ziedi balti neievērojami, dažām šķirnēm arī rozā vai sarkani
- asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas
- Mirfaks zvaigzne Perseja zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 1,81, atrodas 510 ly attālumā
- Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā
- Menkibs zvaigzne Perseja zvaigznājā (ζ), vizuālais zvaigžņlielums 2,86, atrodas 750 ly attālumā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Per.