Paplašinātā meklēšana
Meklējam Nī.
Atrasts vārdos (84):
- Nī:1
- Nībe:1
- Nīca:1
- Nīda:1
- Nīke:1
- Nīla:1
- Nīls:1
- Nīma:1
- Nīna:1
- Nīne:1
- Nīns:1
- Nīss:1
- Nībru:1
- Nīošo:1
- Nīrsa:1
- Nīski:1
- Nībela:1
- Nīgata:1
- Nīhama:1
- Nīkani:1
- Nīkuri:1
- Nīnene:1
- Nīnive:1
- Nīrāda:1
- Nīrsko:1
- Nītava:1
- Nīzere:1
- Nībille:1
- Nīcgale:1
- Nīcgaļi:1
- Nīdelva:1
- Nīheima:1
- Nīkrāce:1
- Nīkropa:1
- Nīmegka:1
- Nīržani:1
- Nīsteda:1
- Nītauja:1
- Nītaure:1
- Nīvkopa:1
- Nīcciems:1
- Nīdatāle:1
- Nīdegene:1
- Nīderava:1
- Nīdreica:1
- Nīflhēla:1
- Nīgranda:1
- Nīgrande:1
- Nīkvarna:1
- Nīnburga:1
- Nīvdorpa:1
- Nīvegena:1
- Nīvkeika:1
- Nīvporta:1
- Nīvstate:1
- Nībelungi:1
- Nīčepinga:1
- Nīdrumola:1
- Nīdrupīte:1
- Nīflheima:1
- Nīršteina:1
- Nīšēpinga:1
- Nīvbīnene:1
- Nīvnamena:1
- Nīderlande:1
- Nīderlenda:1
- Nīdermuiža:1
- Nīdrumuiža:1
- Nīneshamna:1
- Nīolesunna:1
- Nīvendeika:1
- Nīvleisena:1
- Nīdenšteina:1
- Nīdere-Olma:1
- Nīderkāzele:1
- Nīdernhalle:1
- Nīderurnene:1
- Nīderštetene:1
- Nīvlosdrehta:1
- Nīhamersholta:1
- Nīvlekerlande:1
- Nīvbeijerlande:1
- Nīderbronlebēna:1
- Nīderštotcingene:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1441):
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Ķavari apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā
- Auzumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Alturpe apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Cenkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā
- Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
- Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
- Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
- Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
- Atvari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Dziras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Meldzere apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Piķeļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Tukums apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā
- Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā
- Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Aucugals apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā
- Reiņugals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā
- Sīklesciems apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā
- Skatre apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā
- Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā
- Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas
- Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Alši apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis
- Krīgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
- Nāldveika apdzīvota vieta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē
- Beilena apdzīvota vieta Nīderlandē, Drentes provincē
- Bergema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē
- Hierrenfiena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē
- Ostvlīlande apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
- Ostervolde apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces austrumu daļā
- Harlingena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā
- Varkema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā
- Frjencjera apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļrietumuu daļā
- Dokima apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļu daļā
- Ninspēta apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
- Tvelo apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
- Veihena apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
- Audepekela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
- Hogezanda-Sapemēra apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
- Vinshotena apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
- Terapela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces dienvidaustrumos
- Lēka apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces rietumu daļā
- Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē
- Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Dedemsvārta apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Genemeidena apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā
- Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā
- Tolena apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provinces austrumu daļā
- Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
- Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
- Denburga apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandē, Tekselas salā
- Bovenkarspela apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes austrumu daļā
- Kastrikima apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Shagena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Vīfingerverfa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Anna-Paulovna apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
- Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā
- Jilianadorpa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces ziemeļu daļā
- Barbera apdzīvota vieta Nīderlandes Antiļās, Kirasao salas ziemeļaustrumu daļā
- Abū Harāza apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩarāz_, ابو حراز), Nīlas vilājā
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
- Vesterselinga apdzīvota vieta Tershelingas salā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
- dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji
- Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
- Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km)
- baltija Baltas govs vārds Nīcā
- Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad")
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā
- Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā
- leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants
- nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
- nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
- Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
- gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē)
- Ašurbanipals lauvu medībās cilnis no Ašurbanipalas pils Nīnivē (7. gs. p. m. ē.)
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- nīkurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Nīkuri" iedzīvotāji
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji
- samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji
- Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
- nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
- jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji
- paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji
- pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
- Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.)
- Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta
- Petesuhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas dievība
- Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
- Emsas līcis Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas
- Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē
- Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers
- Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā
- Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
- Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
- Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
- Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
- Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
- Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris
- Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers
- Fliezers ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidrietumu daļā
- Cjukemars ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidu daļā
- Vīdens ezers Nīderlandē, Overeiselas provinces ziemeļu daļā
- Lauversmērs ezers Nīderlandes ziemeļos, Frīzlandes un Groningenas provinces ziemeļos
- Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
- Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha
- Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers
- Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
- Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha
- Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers
- Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha
- Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers
- Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
- Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha
- Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha
- Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Sudmalezers ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
- Barkals galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā; 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī; ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām
- bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
- Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
- Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
- holandiešu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā Nīderlandē, Beļģijas Z daļā
- Denheldera Heldera - pilsēta Nīderlandē ("Den Helder")
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- Hollande Holande, Nīderlande
- Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
- Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
- Ēmshavena jūras osta Nīderlandes ziemeļos, Groningenas provincē pie Emsas līča
- Marsdīps jūras šaurums Ziemeļjūrā, starp Tekselas salu un Nīderlandes kontinentālo daļu
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā
- Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
- Princeses Margrītas kanāls kanāls Nīderlandē, Frīzlandes un Groningenas provincē, savieno Eiselmēra līci ar Emsas līci
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
- Klampja Klampja ciems - Klampju ciems, apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums
- Klampju Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas novada Nīcas pagastā
- Klampji Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Klampjuciems Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
- Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte
- Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā
- Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji
- Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums
- dzeldenieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" iedzīvotāji
- Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
- Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs
- Lelistada Leleistade, pilsēta Nīderlandē
- Sēdermanlande Lēne Zviedrijā, platība - 5619 kvadrātkilometri, 271000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Nīčēpinga
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km
- trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu
- Nāsira ezers Lielā Asuānas aizsprosta ūdenskrātuve Nīlā, Ēģiptē un Sudānā, platība - 5000 kvadrātkilometru, garums - \~560 km (160 km Sudānā), platums - 10 km, vidējais dziļums - 32,8 m
- Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā
- Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
- Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
- nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji
- Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants
- Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski
- Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā (_Leeuwarden_)
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
- Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km
- Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā
- Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
- Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
- Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē
- Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
- Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski
- Benī Suveifa muhāfaza Ēģiptē, Nīlas abos krastos, robežojas ar Gīzas, Bahr el Ahmara, Minjas un Faijūmas muhāfazu
- Asuāna muhāfaza Ēģiptes dienvidu daļā, abos Nīlas krastos
- gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
- guldenis Naudas vienība Nīderlandē līdz 2002. g.; attiecīgā naudas zīme
- guldenis Naudas vienība Surinamā un Nīderlandes Antiļos; attiecīgā naudas zīme
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- Fāfnirs Nībelungu sāgā - pūķis, kas sargā Nībelungu dārgumus
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi
- Niederbartau Nīca
- Niederbartau Nīcas muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīca
- aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji
- brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji
- cenkoņnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Cenkone" iedzīvotāji
- kadeģnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji
- kadiķnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji
- kairenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" iedzīvotāji
- klampenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampju ciems" iedzīvotāji
- kvēpenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kvēpjuciems" iedzīvotāji
- lauciņciemnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji
- pērkonieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pērkone" iedzīvotāji
- sējēji Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji
- sējējnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji
- seldzenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Selgas" iedzīvotāji
- sīklenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīklesciems" iedzīvotāji
- dorupnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji
- sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
- upmaļciemnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji
- aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji
- auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji
- bernātnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Bernāti" iedzīvotāji
- briežciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
- dandzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Dangas" iedzīvotāji
- Kairuciems Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" nosaukuma variants
- kalnišķenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
- lauciņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji
- nīcenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Nīca" iedzīvotāji
- reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji
- sējgatavnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji
- sējgatuvnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji
- silenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji
- silnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji
- sīmaņciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmaņciems" iedzīvotāji
- sīmaņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmaņciems" iedzīvotāji
- skatrenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Skatresciems" iedzīvotāji
- šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
- veitenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Veiti" iedzīvotāji
- Nitzgall Nīcgale
- Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
- Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski
- Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants
- Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums
- Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums
- Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski
- Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums
- nīcgalieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji
- Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums
- Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski
- somogolieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Somogols" iedzīvotāji
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski
- Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
- Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski
- Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- nīcīt Nīcināt (1)
- pužīt Nīcināt, jaukt
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām
- nīčists Nīčisma piekritējs
- nīcšeānisms Nīčisms
- nīdēja Nīdējs
- nīdētājs Nīdējs, ļauna vēlētājs
- redereikeri Nīderlandē 14. un 15. gs. literatūras mīļotāji, kas bija apvienoti brālībās
- NL Nīderlande, valsts divburtu kods
- Nīderlandes Karaliste Nīderlande, valsts pilnais nosaukums ("Koninkrijk der Nederlanden")
- NLD Nīderlande, valsts trīsburtu kods
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- ANT Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes valdījuma Vidusamerikā kods
- ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents
- Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus
- Edamas siers Nīderlandes cietais siers, apaļš, klāts ar sarkanu parafīna kārtu
- nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji
- ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
- remonstranti Nīderlandes kalvinistu reliģiski politiska grupējuma pārstāvji, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju
- gomaristi Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā
- arminieši Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.)
- ģenerālštati Nīderlandes parlaments
- Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga
- Utrehta Nīderlandes province, platība - 1386 kvadrātkilometri, 1253700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limburga Nīderlandes province, platība - 2153 kvadrātkilometri, 1121500 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Māstrihta
- Groningena Nīderlandes province, platība - 2329 kvadrātkilometri, 582600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Flevolande Nīderlandes province, platība - 2412 kvadrātkilometri, 401700 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Lelistada
- Ziemeļholande Nīderlandes province, platība - 2670 kvadrātkilometru, 2762000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hārlema
- Drente Nīderlandes province, platība - 2683 kvadrātkilometri, 489000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Asena
- Dienvidholande Nīderlandes province, platība - 2818 kvadrātkilometru, 3601000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
- Ziemeļbrabante Nīderlandes province, platība - 4919 kvadrātkilometri, 2470000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hertogenbosa
- Gelderlande Nīderlandes province, platība - 4975 kvadrātkilometri, 2026600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Arnema
- tribīnisti Nīderlandes Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (NSDSP) kreisā spārna grupējuma pārstāvji (1907-1918)
- geuzi Nīderlandiešu brīvības cīnītāji pret spāņu jūgu 16. gs.; gēzi
- grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
- nl. Nīderlandiešu-; nīderlandiešu valodā
- neidēt Nīdēt
- ņīdēt Nīdēt
- lasene Nīga
- Nigranden Nīgrandas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā
- nigrs Nīgrs
- ņūka Nīgrs cilvēks ar izstieptu lūpu
- ņīka Nīka 1
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja
- Nīkrāces Sudmaļkalnu akmens Nīkrāces akmens
- mazdzeldenieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji
- mazdzeldnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji
- nīkrācieši Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Nīkrāce" iedzīvotāji
- tukumnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukumi" jeb "Tukums" iedzīvotāji
- varmsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Varmsāta" iedzīvotāji
- vormsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" iedzīvotāji
- Vormsāti Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" neprecīzs nosaukuma variants
- Brinkenskaja Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Briņķu pagasts Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums līdz 1920. gadam
- Brinkenhof Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums vāciski
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem)
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem)
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem)
- neikšana Nīkšana
- tabes Nīkšana, sapūšana
- gasterēties Nīkt
- klimt Nīkt
- knerkt Nīkt
- kverrāt Nīkt
- madzēt Nīkt
- nabt Nīkt
- ņīkt Nīkt
- stilt Nīkt
- turņīt Nīkt
- nīkuļot Nīkt (2); slinkot
- dēdēt Nīkt (bezdarbībā)
- kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem); kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.)
- denēt Nīkt bezdarbībā
- dēnēt Nīkt bezdarbībā
- krēnēt Nīkt bezdarbībā
- nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt
- kalst Nīkt bezdarbībā, garlaicībā
- tīpt Nīkt no neēšanas, bada
- murklēt Nīkt pie darba, nemest laikā mieru
- paukt Nīkt, beigties nost
- turnēt Nīkt, cīnīties ar miegu
- plegznēt Nīkt, garlaikoties
- dingt Nīkt, kvernēt
- ķērmēt Nīkt, nīkuļot
- plinkt Nīkt, nīkuļot
- vārgot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu)
- vārgt Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu)
- vārguļot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu)
- krupt Nīkt, saraukties
- šnurkšēt Nīkt, vārgt
- pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos)
- ķeipt Nīkt, vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības
- perpt Nīkt, vārguļot
- nīkties Nīkties virsū - uzbāzties, uzplīties
- šļebicka Nīkulīga sieviete
- dīcīgs Nīkulīgs
- grīns Nīkulīgs, nevarīgs, slimīgs, vārgs
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks
- niļops Nīkulīgs, vārgs
- nikoņa Nīkulis (parasti dzīvnieks)
- nīcējs Nīkulis, vārgulis
- kverpt Nīkuļot
- dēnēt Nīkuļot, iet bojā
- knukšēt Nīkuļot, pavadīt laiku bez miega
- pliksnēt Nīkuļot, vāji attīstīties
- noķēpēt Nīkuļot, vārgt
- karkuļot Nīkuļot, vārguļot
- peikstēt Nīkuļot, vārguļot
- nīcin Nīkuļot, vārguļot, iznīkt
- švurbt Nīkuļot; kļūt vājam, nespēcīgam
- Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
- Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram
- Crocodilus niloticus Nīlas krokodils
- Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai
- Baltā Nīla Nīlas upes nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km
- songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- hippopotamus Nīlzirgi
- behemots Nīlzirgs - masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā); hipopotams
- choeropsis Nīlzirgu dzimtas ģints
- Tēnoka Nīna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An tAonach_)
- Nīna Nīne, upe Lielbritānijā
- Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām
- nierembergia Nīrembergijas
- nīdēt Nīst
- naidēt Nīst, naidīgi izturēties
- nīšķīt Nīst, pazemot, ienīst
- pavīdēt Nīst, skaust, vēlēt ļaunu
- ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā); būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu)
- aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas)
- Nīčepinga Nīšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- mastaīns Nīšu
- maukli Nīšu cilpiņas aušanā
- ķektes Nīšu koki
- strelles Nīšu sienamās stellītes
- stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos
- Nitaw Nītaure
- Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums
- Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums
- viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji
- zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
- zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
- nīteņu Nīteņu pastalas - pastalas no dzeltenīgas mītas ādas
- iznītīt Nītījot izveidot (rakstu audumam)
- nītes Nītis
- audene Nītīs vai šķietā austa josta
- nīt Nītīt
- nītēt Nītīt - vērt nītīs (šķērus)
- uznītīt Nītīt un pabeigt nītīt
- audine Nītītēs vai šķietiņā austa jostiņa
- nīte Nīts
- nītis Nīts
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
- Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
- Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts
- Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
- Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat")
- Papes kanāls Papes ezera noteka uz Baltijas jūru Nīcas novada Nīcas pagastā, garums - 1,6 km
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā
- Atusteišena pētnieciska stacija ASV (_Attu Station_), Atu salā, Aelutu salu rietumos, Nīru salās
- Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Gīza pilsēta Ēģiptē (_Al Jīzah_), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
- Asjūta pilsēta Ēģiptē (_Asyūț_, أسيوط), Nīlas kreisajā krastā, \~400 km augšpus Kairas, 397700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā
- Demenhūra pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dumjāta pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Behbešīna pilsēta Ēģiptē, Benī Suveifa muhāfazā, Nīlas kreisā krasta ielejā
- Bedrašeina pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Benī Mezāra pilsēta Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas kreisā krasta ielejā
- Benī Ahmeda pilsēta Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas rietumu krasta zemienē
- Minja pilsēta Ēģiptē, muhāfazas administratīvais centrs, upes osta Nīlas kreisajā krastā, 230600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bilbeisa pilsēta Ēģiptē, Nīlas deltas austrumos, pie Ismailijas kanāla, 300000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mensūra pilsēta Ēģiptē, Nīlas grīvas labās pues atzara krastā, 420500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tanta pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Garbijas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehalla el Kubra pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, starp tās grīvas atzariem, 485200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Zekāzīka pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benha pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Asfūna pilsēta Ēģiptē, Vādīelgedīda muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā
- Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Idfū pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu
- Komomba pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Kom Ombo"), Nīlas labajā krastā, 335600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mellevī pilsēta Ēģiptes vidienē ("Mallawi"), Nīlas kreisajā krastā, 152200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rašida pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benī Suveifa pilsēta Ēģiptes ziemeļos, osta Nīlas kreisajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 200800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mosula pilsēta Irākas ziemeļos (angļu val. "Mosul"), osta Tigras krastā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Āltena pilsēta Nīderlandē (_Aalten_), Gelderlandes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārdenburga pilsēta Nīderlandē (_Aardenburg_), Zēlandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almere pilsēta Nīderlandē (_Almere_), Flevolandes provincē, 196300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen aan den Rijn_), Dienvidholandes provincē, 107100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen_), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apeldorna pilsēta Nīderlandē (_Apeldoorn_), Gelderlandes provincē, 157700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apingedama pilsēta Nīderlandē (_Appingedam_), Groningenas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astena pilsēta Nīderlandē (_Asten_), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barendrehta pilsēta Nīderlandē (_Barendrecht_), Dienvidholandes provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barnevelda pilsēta Nīderlandē (_Barneveld_), Gelderlandes provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergema pilsēta Nīderlandē (_Berghem_), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolsvarda pilsēta Nīderlandē (_Bolsward_), Frīzlandes provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgera pilsēta Nīderlandē (_Borger_), Drentes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksmēra pilsēta Nīderlandē (_Boxmeer_), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bokstela pilsēta Nīderlandē (_Boxtel_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Kēra pilsēta Nīderlandē (_Cadier en Keer_), Limburgas provincē, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapele pie Eiselas pilsēta Nīderlandē (_Capelle aan den Ijssel_), Dienvidholandes provincē, 66300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kūvordena pilsēta Nīderlandē (_Coevorden_), Drentes provincē, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deventera pilsēta Nīderlandē (_Deventer_), Overeiselas provincē, osta Eiselas krastos, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dīrena pilsēta Nīderlandē (_Dieren_), Gelderlandes provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.); Dīrene
- Dūtinhema pilsēta Nīderlandē (_Doetinchem_), Gelderlandes provincē, 56400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dongena pilsēta Nīderlandē (_Dongen_), Ziemeļbrabantes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dordrehta pilsēta Nīderlandē (_Dordrecht_), Dienvidholandes provincē, 118800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drahtena pilsēta Nīderlandē (_Drachten_), Frīzlandes provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drontena pilsēta Nīderlandē (_Dronten_), Flevolandes provincē, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ehta pilsēta Nīderlandē (_Echt_), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ede pilsēta Nīderlandē (_Ede_), Gelderlandes provincē, 67800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elsta pilsēta Nīderlandē (_Elst_), Gelderlandes provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emelorda pilsēta Nīderlandē (_Emmeloord_), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emena pilsēta Nīderlandē (_Emmen_), Drentes provincē, 108000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enshede pilsēta Nīderlandē (_Enschede_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Epe pilsēta Nīderlandē (_Epe_), Gelderlandes provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ermelo pilsēta Nīderlandē (_Ermelo_), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Geldropa pilsēta Nīderlandē (_Geldrop_), Ziemeļbrabantes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gemerta pilsēta Nīderlandē (_Gemert_), Ziemeļbrabantes provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gūsa pilsēta Nīderlandē (_Goes_), Zēlandes provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorinhema pilsēta Nīderlandē (_Gorinchem_), Dienvidholandes provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goredeika pilsēta Nīderlandē (_Gorredijk_), Frīzlandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gauda pilsēta Nīderlandē (_Gouda_), Dienvidholandes provincē, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grau pilsēta Nīderlandē (_Grou_), Frīzlandes provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hāksbergena pilsēta Nīderlandē (_Haaksbergen_), Overeiselas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārlema pilsēta Nīderlandē (_Haarlem_), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hardenberga pilsēta Nīderlandē (_Hardenberg_), Overeiselas provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harderveika pilsēta Nīderlandē (_Harderwijk_), Gelderlandes provincē, 45700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harena pilsēta Nīderlandē (_Haren_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haselta pilsēta Nīderlandē (_Hasselt_), Overeiselas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēmskerka pilsēta Nīderlandē (_Heemskerk_), Ziemeļholandes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Gelderlandes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Overeiselas provincē, 81000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hogevēna pilsēta Nīderlandē (_Hoogeveen_), Drentes provincē, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hilsta pilsēta Nīderlandē (_Hulst_), Zēlandes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eimeidena pilsēta Nīderlandē (_Ijmuiden_), Ziemeļholandes provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaure pilsēta Nīderlandē (_Joure_), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampena pilsēta Nīderlandē (_Kampen_), Overeiselas provincē, 51300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapele pilsēta Nīderlandē (_Kapelle_), Zēlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerkrade pilsēta Nīderlandē (_Kerkrade_), Limburgas provincē, 46600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klazīnavēna pilsēta Nīderlandē (_Klazienaveen_), Drentes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leidene pilsēta Nīderlandē (_Leiden_), Dienvidholandes provincē, 121200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lemera pilsēta Nīderlandē (_Lemmer_), Frīzlandes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lihtenvorde pilsēta Nīderlandē (_Lichtenvoorde_), Gelderlandes provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lohema pilsēta Nīderlandē (_Lochem_), Gelderlandes provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medemblika pilsēta Nīderlandē (_Medemblik_), Ziemeļholandes provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mepela pilsēta Nīderlandē (_Meppel_), Drentes provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Midelharnisa pilsēta Nīderlandē (_Middelharnis_), Dienvidholandes provincē, Gūrē-Overflakē salā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Menstera pilsēta Nīderlandē (_Monster_), Dienvidholandes provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neimegena pilsēta Nīderlandē (_Nijmegen_), Gelderlandes provincē, 168800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neiverdāle pilsēta Nīderlandē (_Nijverdal_), Overeiselas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nordveika pilsēta Nīderlandē (_Noordwijk_), Dienvidholandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oldenzāle pilsēta Nīderlandē (_Oldenzaal_), Overeiselas provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omena pilsēta Nīderlandē (_Ommen_), Overeiselas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostburga pilsēta Nīderlandē (_Oostburg_), Zēlandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osterhauta pilsēta Nīderlandē (_Oosterhout_), Ziemeļbrabantes provincē, 53800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osa pilsēta Nīderlandē (_Oss_), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paningena pilsēta Nīderlandē (_Panningen_), Limburgas provincē, 7550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rālte pilsēta Nīderlandē (_Raalte_), Overeiselas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reisena pilsēta Nīderlandē (_Rijssen_), Overeiselas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reisveika pilsēta Nīderlandē (_Rijswijk_), Dienvidholandes provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rodena pilsēta Nīderlandē (_Roden_), Drentes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosendāle pilsēta Nīderlandē (_Roosendaal_), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shīdama pilsēta Nīderlandē (_Schiedam_), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sheindela pilsēta Nīderlandē (_Schijndel_), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sitarda-Gelēna pilsēta Nīderlandē (_Sittard-Geleen_), Limburgas provincē
- Snēka pilsēta Nīderlandē (_Sneek_), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Speikenise pilsēta Nīderlandē (_Spijkenisse_), Dienvidholandes provincē, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stadskanāla pilsēta Nīderlandē (_Stadskanaal_), Groningenas provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnveika pilsēta Nīderlandē (_Steenwijk_), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stīnsa pilsēta Nīderlandē (_Stiens_), Frīzlandes provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svifterbanta pilsēta Nīderlandē (_Swifterbant_), Flevolandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ternēzena pilsēta Nīderlandē (_Terneuzen_), Zēlandes provincē, 54800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tīla pilsēta Nīderlandē (_Tiel_), Gelderlandes provincē, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ulfta pilsēta Nīderlandē (_Ulft_), Gelderlandes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urka pilsēta Nīderlandē (_Urk_), Flevolandes provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valkensvārde pilsēta Nīderlandē (_Valkenswaard_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēndama pilsēta Nīderlandē (_Veendam_), Groningenas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vegela pilsēta Nīderlandē (_Veghel_), Ziemeļbrabantes provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veldhovena pilsēta Nīderlandē (_Veldhoven_), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venlo pilsēta Nīderlandē (_Venlo_), Limburgas provincē, 100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venraja pilsēta Nīderlandē (_Venray_), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinsima pilsēta Nīderlandē (_Vinsum_), Groningenas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vlārdingena pilsēta Nīderlandē (_Vlaardingen_), Dienvidholandes provincē, 71300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vlisingena pilsēta Nīderlandē (_Vlissingen_), Zēlandes provincē, 44300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volendama pilsēta Nīderlandē (_Volendam_), Ziemeļholandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vālveika pilsēta Nīderlandē (_Waalwijk_), Ziemeļbrabantes provincē, 46500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vērta pilsēta Nīderlandē (_Weert_), Limburgas provincē, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vezepa pilsēta Nīderlandē (_Wezep_), Gelderlandes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vīrdena pilsēta Nīderlandē (_Wierden_), Overeiselas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vintersveika pilsēta Nīderlandē (_Winterswijk_), Gelderlandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūrdena pilsēta Nīderlandē (_Woerden_), Utrehtas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volvega pilsēta Nīderlandē (_Wolvega_), Frīzlandes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zēvolde pilsēta Nīderlandē (_Zeewolde_), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeista pilsēta Nīderlandē (_Zeist_), Utrehtas provincē, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zēvenāra pilsēta Nīderlandē (_Zevenaar_), Gelderlandes provincē, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zevenbergena pilsēta Nīderlandē (_Zevenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zūtermēra pilsēta Nīderlandē (_Zoetermeer_), Dienvidholandes provincē, 123800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidhorna pilsēta Nīderlandē (_Zuidhorn_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidlarena pilsēta Nīderlandē (_Zuidlaren_), Drentes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zitfena pilsēta Nīderlandē (_Zutphen_), Gelderlandes provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zvolle pilsēta Nīderlandē (_Zwolle_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāvenpoldera pilsēta Nīderlandē ("'s-Gravenpolder"), Zēlandes provincē, 4550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērenberga pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenberg"), Gelderlandes provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērenhūka pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenhoek"), Zēlandes provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āgtekerke pilsēta Nīderlandē ("Aagtekerke"), Zēlandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ālsmēra pilsēta Nīderlandē ("Aalsmeer"), Ziemeļholandes provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abkūde pilsēta Nīderlandē ("Abcoude"), Utrehtas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aferdena pilsēta Nīderlandē ("Afferden"), Limburgas provincē, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albergena pilsēta Nīderlandē ("Albergen"), Overeiselas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alblaserdāma pilsēta Nīderlandē ("Alblasserdam"), Dienvidholandes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altvēterheide pilsēta Nīderlandē ("Altweerterheide"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amerika pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.)
- Annena pilsēta Nīderlandē ("Annen"), Drentes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apelterna pilsēta Nīderlandē ("Appeltern"), Gelderlandes provincē, 830 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenraja pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asendelfta pilsēta Nīderlandē ("Assendelft"), Ziemeļholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avenhorna pilsēta Nīderlandē ("Avenhorn"), Ziemeļholandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksela pilsēta Nīderlandē ("Axel"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārle-Nassau pilsēta Nīderlandē ("Baarle-Nassau"), Ziemeļbrabantes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārlo pilsēta Nīderlandē ("Baarlo"), Limburgas provincē, 6450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārna pilsēta Nīderlandē ("Baarn"), Utrehtas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bāksema pilsēta Nīderlandē ("Baexem"), Limburgas provincē, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēgdena pilsēta Nīderlandē ("Beegden"), Limburgas provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēka pilsēta Nīderlandē ("Beek"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēsda pilsēta Nīderlandē ("Beesd"), Gelderlandes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēzele pilsēta Nīderlandē ("Beesel"), Limburgas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bemelena pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benedena-Leivena pilsēta Nīderlandē ("Beneden-Leeuwen"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergeika pilsēta Nīderlandē ("Bergeijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berhenhūka pilsēta Nīderlandē ("Bergschenhoek"), Dienvidholandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beringe pilsēta Nīderlandē ("Beringe"), Limburgas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkela un Rodenreisa pilsēta Nīderlandē ("Berkel en Rodenrijs"), Dienvidholandes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkhūta pilsēta Nīderlandē ("Berkhout"), Ziemeļholandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berlikuma pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beiningene pilsēta Nīderlandē ("Beuningen"), Gelderlandes provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beisihema pilsēta Nīderlandē ("Beusichem"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brīvlīte pilsēta Nīderlandē ("Biervliet"), Zēlandes provincē, 1630 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blādela pilsēta Nīderlandē ("Bladel"), Ziemeļbrabantes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blarikuma pilsēta Nīderlandē ("Blaricum"), Ziemeļholandes provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beisveika pilsēta Nīderlandē ("Bleiswijk"), Dienvidholandes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blerika pilsēta Nīderlandē ("Blerick"), Limburgas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blesjengrāfa pilsēta Nīderlandē ("Bleskensgraaf"), Dienvidholandes provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blitersveika pilsēta Nīderlandē ("Blitterswijck"), Limburgas provincē, 1020 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blūmendāla pilsēta Nīderlandē ("Bloemendaal"), Ziemeļholandes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blokzeila pilsēta Nīderlandē ("Blokzijl"), Overeiselas provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boholca pilsēta Nīderlandē ("Bocholtz"), Limburgas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būkela pilsēta Nīderlandē ("Boekel"), Ziemeļbrabantes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būlenslāma pilsēta Nīderlandē ("Boelenslaan"), Frīzlandes provincē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borkulo pilsēta Nīderlandē ("Borculo"), Gelderlandes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borghārene pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borna pilsēta Nīderlandē ("Born"), Limburgas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borne pilsēta Nīderlandē ("Borne"), Overeiselas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borsele pilsēta Nīderlandē ("Borssele"), Zēlandes provincē, 1460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bredevorta pilsēta Nīderlandē ("Bredevoort"), Gelderlandes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breskensa pilsēta Nīderlandē ("Breskens"), Zēlandes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breikelena pilsēta Nīderlandē ("Breukelen"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brīle pilsēta Nīderlandē ("Brielle"), Dienvidholandes provincē, 16350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūka Vaterlandē pilsēta Nīderlandē ("Broek in Waterland"), Ziemeļholandes provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūka Langedeikā pilsēta Nīderlandē ("Broek op Langedijk"), Ziemeļholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūkhīzenvorsta pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūvershavene pilsēta Nīderlandē ("Brouwershaven"), Zēlandes provincē, 1420 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brīnise pilsēta Nīderlandē ("Bruinisse"), Zēlandes provincē, 4070 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brimene pilsēta Nīderlandē ("Brummen"), Gelderlandes provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brinsima pilsēta Nīderlandē ("Brunssum"), Limburgas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bidela pilsēta Nīderlandē ("Budel"), Ziemeļbrabantes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beitenposta pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bunika pilsēta Nīderlandē ("Bunnik"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bunshotene pilsēta Nīderlandē ("Bunschoten"), Utrehtas provincē, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burene pilsēta Nīderlandē ("Buren"), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burguma pilsēta Nīderlandē ("Burgum"), Frīzlandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buruma pilsēta Nīderlandē ("Burum"), Frīzlandes provincē, 615 iedzīvotāju (2014. g.)
- Busuma pilsēta Nīderlandē ("Bussum"), Ziemeļholandes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kadzanda pilsēta Nīderlandē ("Cadzand"), Zēlandes provincē, 800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastrikuma pilsēta Nīderlandē ("Castricum"), Ziemeļholandes provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klinge pilsēta Nīderlandē ("Clinge"), Zēlandes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koleinsplāta pilsēta Nīderlandē ("Colijnsplaat"), Zēlandes provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotena pilsēta Nīderlandē ("Cothen"), Utrehtas provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kieike pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kulemborga pilsēta Nīderlandē ("Culemborg"), Gelderlandes provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalfsena pilsēta Nīderlandē ("Dalfsen"), Overeiselas provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debilta pilsēta Nīderlandē ("De Bilt"), Utrehtas provincē, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Degorna pilsēta Nīderlandē ("De Goorn"), Ziemeļholandes provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Destēga pilsēta Nīderlandē ("De Steeg"), Gelderlandes provincē, 1120 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dēsta pilsēta Nīderlandē ("Deest"), Gelderlandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deldena pilsēta Nīderlandē ("Delden"), Overeiselas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Delfzeila pilsēta Nīderlandē ("Delfzijl"), Groningenas provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dendoldera pilsēta Nīderlandē ("Den Dolder"), Utrehtas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denekampa pilsēta Nīderlandē ("Denekamp"), Overeiselas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Didama pilsēta Nīderlandē ("Didam"), Gelderlandes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dīmene pilsēta Nīderlandē ("Diemen"), Ziemeļholandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dīpenheima pilsēta Nīderlandē ("Diepenheim"), Overeiselas provincē, 2640 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dinksperlo pilsēta Nīderlandē ("Dinxperlo"), Gelderlandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dirkslande pilsēta Nīderlandē ("Dirksland"), Dienvidholandes provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dodevārda pilsēta Nīderlandē ("Dodewaard"), Gelderlandes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dūsburga pilsēta Nīderlandē ("Doesburg"), Gelderlandes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dokuma pilsēta Nīderlandē ("Dokkum"), Frīzlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dorna pilsēta Nīderlandē ("Doorn"), Utrehtas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dreimele pilsēta Nīderlandē ("Dreumel"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drībergena-Reizenburga pilsēta Nīderlandē ("Driebergen-Rijsenburg"), Utrehtas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drīheise pilsēta Nīderlandē ("Driehuis"), Ziemeļholandes provincē, 3320 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drīle pilsēta Nīderlandē ("Driel"), Gelderlandes provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drimelena pilsēta Nīderlandē ("Drimmelen"), Ziemeļbrabantes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drogehama pilsēta Nīderlandē ("Drogeham"), Frīzlandes provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dronreipa pilsēta Nīderlandē ("Dronrijp"), Frīzlandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drinene pilsēta Nīderlandē ("Drunen"), Ziemeļbrabantes provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drutene pilsēta Nīderlandē ("Druten"), Gelderlandes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Duivene pilsēta Nīderlandē ("Duiven"), Gelderlandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Disena pilsēta Nīderlandē ("Dussen"), Ziemeļbrabantes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dvingelo pilsēta Nīderlandē ("Dwingeloo"), Drentes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Edama pilsēta Nīderlandē ("Edam"), Ziemeļholandes provincē, 7380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ēlde pilsēta Nīderlandē ("Eelde"), Drentes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ēldervolde pilsēta Nīderlandē ("Eelderwolde"), Drentes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emnesa pilsēta Nīderlandē ("Eemnes"), Utrehtas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ēksta pilsēta Nīderlandē ("Eext"), Drentes provincē, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eibergena pilsēta Nīderlandē ("Eibergen"), Gelderlandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eigelhovena pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elburga pilsēta Nīderlandē ("Elburg"), Gelderlandes provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elslo pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enkheizene pilsēta Nīderlandē ("Enkhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Epena pilsēta Nīderlandē ("Epen"), Limburgas provincē, 740 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ērsela pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Franekera pilsēta Nīderlandē ("Franeker"), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaselte pilsēta Nīderlandē ("Gasselte"), Drentes provincē, 1620 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaselterneivēna pilsēta Nīderlandē ("Gasselternijveen"), Drentes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gērtruidenberga pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gērvlīta pilsēta Nīderlandē ("Geervliet"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Geldermālzene pilsēta Nīderlandē ("Geldermalsen"), Gelderlandes provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gendta pilsēta Nīderlandē ("Gendt"), Gelderlandes provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Genemīdene pilsēta Nīderlandē ("Genemuiden"), Overeiselas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Genepe pilsēta Nīderlandē ("Gennep"), Limburgas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gīzenburga pilsēta Nīderlandē ("Giessenburg"), Dienvidholandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gītene pilsēta Nīderlandē ("Gieten"), Drentes provincē, 5170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gūderēde pilsēta Nīderlandē ("Goedereede"), Dienvidholandes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goirle pilsēta Nīderlandē ("Goirle"), Ziemeļbrabantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gora pilsēta Nīderlandē ("Goor"), Overeiselas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grauva pilsēta Nīderlandē ("Graauw"), Zēlandes provincē, 950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grave pilsēta Nīderlandē ("Grave"), Ziemeļbrabantes provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grēvenbihta pilsēta Nīderlandē ("Grevenbicht"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Greipskerke pilsēta Nīderlandē ("Grijpskerke"), Zēlandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grūnlo pilsēta Nīderlandē ("Groenlo"), Gelderlandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grūsbēka pilsēta Nīderlandē ("Groesbeek"), Gelderlandes provincē, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grota-Amersa pilsēta Nīderlandē ("Groot-Ammers"), Dienvidholandes provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārena pilsēta Nīderlandē ("Haaren"), Ziemeļbrabantes provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārlemermēra pilsēta Nīderlandē ("Haarlemmermeer"), Ziemeļholandes provincē, 144200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hāstrehta pilsēta Nīderlandē ("Haastrecht"), Dienvidholandes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēlena pilsēta Nīderlandē ("Haelen"), Limburgas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hagesteina pilsēta Nīderlandē ("Hagestein"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Halfvega pilsēta Nīderlandē ("Halfweg"), Ziemeļholandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hanka pilsēta Nīderlandē ("Hank"), Ziemeļbrabantes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harbrinkhūka pilsēta Nīderlandē ("Harbrinkhoek"), Overeiselas provincē, 1540 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārlingena pilsēta Nīderlandē ("Harlingen"), Frīzlandes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harmelena pilsēta Nīderlandē ("Harmelen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hatema pilsēta Nīderlandē ("Hattem"), Gelderlandes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hedela pilsēta Nīderlandē ("Hedel"), Gelderlandes provincē, 4850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēmstede pilsēta Nīderlandē ("Heemstede"), Ziemeļholandes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēnlīte pilsēta Nīderlandē ("Heenvliet"), Dienvidholandes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērde pilsēta Nīderlandē ("Heerde"), Gelderlandes provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērenvēna pilsēta Nīderlandē ("Heerenveen"), Frīzlandes provincē, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērhugovārde pilsēta Nīderlandē ("Heerhugowaard"), Ziemeļholandes provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēsha pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēsveika pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēze pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heikanta pilsēta Nīderlandē ("Heikant"), Zēlandes provincē, 1130 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heilo pilsēta Nīderlandē ("Heiloo"), Ziemeļholandes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heinenorda pilsēta Nīderlandē ("Heinenoord"), Dienvidholandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heikanszanda pilsēta Nīderlandē ("Heinkenszand"), Zēlandes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hejtujsene pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heldena pilsēta Nīderlandē ("Helden"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helendorna pilsēta Nīderlandē ("Hellendoorn"), Overeiselas provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hendrika Ido Ambahta pilsēta Nīderlandē ("Hendrik-Ido-Ambacht"), Dienvidholandes provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengevelde pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heikeluma pilsēta Nīderlandē ("Heukelum"), Gelderlandes provincē, 1970 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heimena pilsēta Nīderlandē ("Heumen"), Gelderlandes provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heisdene pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hillegoma pilsēta Nīderlandē ("Hillegom"), Dienvidholandes provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hilvarenbēka pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hilversima pilsēta Nīderlandē ("Hilversum"), Ziemeļholandes provincē, uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, 86800 iedzīvotāju (2024. g.)
- Hindelopene pilsēta Nīderlandē ("Hindeloopen"), Frīzlandes provincē, 870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hūka pilsēta Nīderlandē ("Hoek"), Zēlandes provincē, 3140 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hūnsbrūka pilsēta Nīderlandē ("Hoensbroek"), Limburgas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Honselersdeika pilsēta Nīderlandē ("Honselersdijk"), Dienvidholandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hogvūda pilsēta Nīderlandē ("Hoogwoud"), Ziemeļholandes provincē, 3170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Horna pilsēta Nīderlandē ("Hoorn"), Ziemeļholandes provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hornāra pilsēta Nīderlandē ("Hoornaar"), Dienvidholandes provincē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Horna pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hūtema pilsēta Nīderlandē ("Houthem"), Limburgas provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Huisene pilsēta Nīderlandē ("Huissen"), Gelderlandes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heizene pilsēta Nīderlandē ("Huizen"), Ziemeļholandes provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hunsela pilsēta Nīderlandē ("Hunsel"), Limburgas provincē, 940 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eilsta pilsēta Nīderlandē ("Ijlst"), Frīzlandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eiselsteina pilsēta Nīderlandē ("Ijsselstein"), Utrehtas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eizendeike pilsēta Nīderlandē ("Ijzendijke"), Zēlandes provincē, 2150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamperlande pilsēta Nīderlandē ("Kamperland"), Zēlandes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katveika pilsēta Nīderlandē ("Katwijk"), Dienvidholandes provincē, 63000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerkavezāta pilsēta Nīderlandē ("Kerk-Avezaath"), Gelderlandes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerkdrīla pilsēta Nīderlandē ("Kerkdriel"), Gelderlandes provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerkverve pilsēta Nīderlandē ("Kerkwerve"), Zēlandes provincē, 1050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kesela pilsēta Nīderlandē ("Kessel"), Limburgas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kesterena pilsēta Nīderlandē ("Kesteren"), Gelderlandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klosterzande pilsēta Nīderlandē ("Kloosterzande"), Zēlandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klunderta pilsēta Nīderlandē ("Klundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kortenhūfa pilsēta Nīderlandē ("Kortenhoef"), Ziemeļholandes provincē, 6780 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kudekerke pilsēta Nīderlandē ("Koudekerke"), Zēlandes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krabendeike pilsēta Nīderlandē ("Krabbendijke"), Zēlandes provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krimpena pie Lekas pilsēta Nīderlandē (“Krimpen aab de Lek”), Dienvidholandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krimpena pie Eiselas pilsēta Nīderlandē ("Krimpen aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kromenī pilsēta Nīderlandē ("Krommenie"), Ziemeļholandes provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Landsmēra pilsēta Nīderlandē ("Landsmeer"), Ziemeļholandes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Langbrūka pilsēta Nīderlandē ("Langbroek"), Utrehtas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.)
- Langeraka pilsēta Nīderlandē ("Langerak"), Dienvidholandes provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Langevēna pilsēta Nīderlandē ("Langeveen"), Overeiselas provincē, 1270 iedzīvotāju (2014. g.)
- Larena pilsēta Nīderlandē ("Laren"), Ziemeļholandes provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lērdama pilsēta Nīderlandē ("Leerdam"), Dienvidholandes provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lērsuma pilsēta Nīderlandē ("Leersum"), Utrehtas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leiderdorpa pilsēta Nīderlandē ("Leiderdorp"), Dienvidholandes provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leidshendama pilsēta Nīderlandē ("Leidschendam"), Dienvidholandes provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lekerkerka pilsēta Nīderlandē ("Lekkerkerk"), Dienvidholandes provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leisdena pilsēta Nīderlandē ("Leusden"), Utrehtas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Levedorpa pilsēta Nīderlandē ("Lewedorp"), Zēlandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leksmonda pilsēta Nīderlandē ("Lexmond"), Dienvidholandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Līndene pilsēta Nīderlandē ("Lienden"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Limbrihta pilsēta Nīderlandē ("Limbricht"), Limburgas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Line pilsēta Nīderlandē ("Linne"), Limburgas provincē, 3770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lise pilsēta Nīderlandē ("Lisse"), Dienvidholandes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lūnene pie Vehtas pilsēta Nīderlandē ("Loenen aan de Vecht"), Utrehtas provincē, 3230 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lopika pilsēta Nīderlandē ("Lopik"), Utrehtas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lopersima pilsēta Nīderlandē ("Loppersum"), Groningenas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losera pilsēta Nīderlandē ("Losser"), Overeiselas provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mārsena pilsēta Nīderlandē ("Maarsen"), Utrehtas provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māsbommela pilsēta Nīderlandē ("Maasbommel"), Gelderlandes provincē, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māsbrahta pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māsbrē pilsēta Nīderlandē ("Maasbree"), Limburgas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māsluīsa pilsēta Nīderlandē ("Maasluis"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Made pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maldena pilsēta Nīderlandē ("Malden"), Gelderlandes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marima pilsēta Nīderlandē ("Marum"), Groningenas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maurika pilsēta Nīderlandē ("Maurik"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mērkerka pilsēta Nīderlandē ("Meerkerk"), Dienvidholandes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meijela pilsēta Nīderlandē ("Meijel"), Limburgas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mīrlo pilsēta Nīderlandē ("Mierlo"), Ziemeļbrabantes provincē, 9920 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milla pilsēta Nīderlandē ("Mill"), Ziemeļbrabantes provincē, 6070 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milsbēka pilsēta Nīderlandē ("Milsbeek"), Limburgas provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mūrdeika pilsēta Nīderlandē ("Moerdijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monikendama pilsēta Nīderlandē ("Monnickendam"), Ziemeļholandes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montforta pilsēta Nīderlandē ("Montfoort"), Utrehtas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montforta pilsēta Nīderlandē ("Montfort"), Limburgas provincē, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mordrehta pilsēta Nīderlandē ("Moordrecht"), Dienvidholandes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meidene pilsēta Nīderlandē ("Muiden"), Ziemeļholandes provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mintedama pilsēta Nīderlandē ("Muntendam"), Groningenas provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nārdena pilsēta Nīderlandē ("Naarden"), Ziemeļholandes provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nedervērta pilsēta Nīderlandē ("Nederweert"), Limburgas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nēde pilsēta Nīderlandē ("Neede"), Gelderlandes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nēreinene pilsēta Nīderlandē ("Neerijnen"), Gelderlandes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvbeijerlande pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvbīnene pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Buinen"), Drentes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvlekerlande pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Lekkerland"), Dienvidholandes provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvlosdrehta pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvnamena pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Namen"), Zēlandes provincē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvdorpa pilsēta Nīderlandē ("Nieuwdorp"), Zēlandes provincē, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvegena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwegein"), Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvendeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīverkerka pie Eseles pilsēta Nīderlandē ("Nieuwerkerk aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvkopa pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkoop"), Dienvidholandes provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvkeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvleisena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwleusen"), Overeiselas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvporta pilsēta Nīderlandē ("Nieuwpoort"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvstate pilsēta Nīderlandē ("Nieuwstadt"), Limburgas provincē, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nigtevehta pilsēta Nīderlandē ("Nigtevecht"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neikerka pilsēta Nīderlandē ("Nijkerk"), Gelderlandes provincē, 40600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nordelosa pilsēta Nīderlandē ("Noordeloos"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nordveikerhūta pilsēta Nīderlandē ("Noordwijkerhout"), Dienvidholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Notdorpa pilsēta Nīderlandē ("Nootdorp"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīnene pilsēta Nīderlandē ("Nuenen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nunspēta pilsēta Nīderlandē ("Nun speet"), Gelderlandes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nūta pilsēta Nīderlandē ("Nuth"), Limburgas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obdama pilsēta Nīderlandē ("Obdam"), Ziemeļholandes provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugstgēsta pilsēta Nīderlandē ("Oegstgeest"), Dienvidholandes provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oirshota pilsēta Nīderlandē ("Oirschot"), Ziemeļbrabantes provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oisterveika pilsēta Nīderlandē ("Oisterwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oldebrūka pilsēta Nīderlandē ("Oldebroek"), Gelderlandes provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostvorne pilsēta Nīderlandē ("Oostvoorne"), Dienvidholandes provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostzāna pilsēta Nīderlandē ("Oostzaan"), Ziemeļholandes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otmarsuma pilsēta Nīderlandē ("Ootmarsum"), Overeiselas provincē, 4450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ofeizdene pilsēta Nīderlandē ("Opheusden"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opmēra pilsēta Nīderlandē ("Opmeer"), Ziemeļholandes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otersuma pilsēta Nīderlandē ("Ottersum"), Limburgas provincē, 2470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Audbeijerlande pilsēta Nīderlandē ("Oud-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūdlosdrehta pilsēta Nīderlandē ("Oud-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 1720 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oddorpa pilsēta Nīderlandē ("Ouddorp"), Dienvidholandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūdevatera pilsēta Nīderlandē ("Oudewater"), Utrehtas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Papendrehta pilsēta Nīderlandē ("Papendrecht"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Filipīne pilsēta Nīderlandē ("Philippine"), Zēlandes provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pienakera pilsēta Nīderlandē ("Pijnacker"), Dienvidholandes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pumerenda pilsēta Nīderlandē ("Purmerend"), Ziemeļholandes provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Putene pilsēta Nīderlandē ("Putten"), Gelderlandes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Putershūka pilsēta Nīderlandē ("Puttershoek"), Dienvidholandes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rēieka-Dorpa pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rīderkerka pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Renkuma pilsēta Nīderlandē ("Renkum"), Gelderlandes provinces dienvidu daļā, 31500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Rensvūde pilsēta Nīderlandē ("Renswoude"), Utrehtas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rēdene pilsēta Nīderlandē ("Rheden"), Gelderlandes provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rēnene pilsēta Nīderlandē ("Rhenen"), Utrehtas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rokanje pilsēta Nīderlandē ("Rockanje"), Dienvidholandes provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rulofarendsvēna pilsēta Nīderlandē ("Roelofarendsveen"), Dienvidholandes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rolde pilsēta Nīderlandē ("Rolde"), Drentes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosuma pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosuma pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Overeiselas provincē, 2360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rozendāla pilsēta Nīderlandē ("Rozendaal"), Gelderlandes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rufene pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rūrlo pilsēta Nīderlandē ("Ruurlo"), Gelderlandes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāvendēla pilsēta Nīderlandē ("s-Gravendeel"), Dienvidholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāvenzande pilsēta Nīderlandē ("s-Gravenzande"), Dienvidholandes provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sambēka pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santporta-Norda pilsēta Nīderlandē ("Santpoort-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvangente pilsēta Nīderlandē ("Sas van Gente"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasenheima pilsēta Nīderlandē ("Sassenheim"), Dienvidholandes provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shāberga pilsēta Nīderlandē ("Schaesberg"), Limburgas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shāgena pilsēta Nīderlandē ("Schagen"), Ziemeļholandes provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sheilunkhūta pilsēta Nīderlandē ("Schellinkhout"), Ziemeļholandes provincē, 930 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šerpenzēle pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel"), Gelderlandes provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shīnene pilsēta Nīderlandē ("Schinnen"), Limburgas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shohovena pilsēta Nīderlandē ("Schoonhoven"), Dienvidholandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevenuma pilsēta Nīderlandē ("Sevenum"), Limburgas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simpelvelda pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintantonisa pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintjakobirahī pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintjanstēna pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintpankrasa pilsēta Nīderlandē ("Sint Pancras"), Ziemeļholandes provincē, 5050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintvilerbrorda pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintmihīlsgestela pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintūdenrode pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slēiveika pilsēta Nīderlandē ("Sleeuwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slīdrehta pilsēta Nīderlandē ("Sliedrecht"), Dienvidholandes provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slotene pilsēta Nīderlandē ("Sloten"), Frīzlandes provincē, 760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slīsa pilsēta Nīderlandē ("Sluis"), Zēlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slīskila pilsēta Nīderlandē ("Sluiskil"), Zēlandes provincē, 2340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smilte pilsēta Nīderlandē ("Smilde"), Drentes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sūsta pilsēta Nīderlandē ("Soest"), Utrehtas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Somerena-Einde pilsēta Nīderlandē ("Someren-Eind"), Ziemeļbrabantes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Somerena pilsēta Nīderlandē ("Someren"), Ziemeļbrabantes provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spīrdeika pilsēta Nīderlandē ("Spierdijk"), Ziemeļholandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staphorsta pilsēta Nīderlandē ("Staphorst"), Overeiselas provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stavorene pilsēta Nīderlandē ("Stavoren"), Frīzlandes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Steina pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stihtse Vehta pilsēta Nīderlandē ("Stichtse Vecht"), Utrehtas provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stolveika pilsēta Nīderlandē ("Stolwijk"), Dienvidholandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strēfkerka pilsēta Nīderlandē ("Streefkerk"), Dienvidholandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Streiene pilsēta Nīderlandē ("Strijen"), Dienvidholandes provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sisterena pilsēta Nīderlandē ("Susteren"), Limburgas provincē, 7350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svalmena pilsēta Nīderlandē ("Swalmen"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svartbrūka pilsēta Nīderlandē ("Swartbroek"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terbūra pilsēta Nīderlandē ("Ten Boer"), Groningenas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terāra pilsēta Nīderlandē ("Ter Aar"), Dienvidholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terborga pilsēta Nīderlandē ("Terborg"), Gelderlandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torna pilsēta Nīderlandē ("Thorn"), Limburgas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trihta pilsēta Nīderlandē ("Tricht"), Gelderlandes provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tibergena pilsēta Nīderlandē ("Tubbergen"), Overeiselas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvēde Ekslērmonde pilsēta Nīderlandē ("Tweede Exloērmond"), Drentes provincē, 2430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udena pilsēta Nīderlandē ("Uden"), Ziemeļbrabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eitgēsta pilsēta Nīderlandē ("Uitgeest"), Ziemeļholandes provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eithorna pilsēta Nīderlandē ("Uithoorn"), Ziemeļholandes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vālsa pilsēta Nīderlandē ("Vaals"), Limburgas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valtermonda pilsēta Nīderlandē ("Valthermond"), Drentes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varsevelda pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēnendāla pilsēta Nīderlandē ("Veenendaal"), Utrehtas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēre pilsēta Nīderlandē ("Veere"), Zēlandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veldrīle pilsēta Nīderlandē ("Velddriel"), Gelderlandes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velpa pilsēta Nīderlandē ("Velp"), Gelderlandes provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velsena-Norda pilsēta Nīderlandē ("Velsen-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 5250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velserbrūka pilsēta Nīderlandē ("Velserbroek"), Ziemeļholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venzelderheide pilsēta Nīderlandē ("Ven-Zelderheide"), Limburgas provincē, 770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veiheizene pilsēta Nīderlandē ("Venhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 4350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vianena pilsēta Nīderlandē ("Vianen"), Utrehtas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinkevēna pilsēta Nīderlandē ("Vinkeveen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vleimena pilsēta Nīderlandē ("Vlijmen"), Ziemeļbrabantes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vlodropa pilsēta Nīderlandē ("Vlodrop"), Limburgas provincē, 2520 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūrendāla pilsēta Nīderlandē ("Voerendaal"), Limburgas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volenhove pilsēta Nīderlandē ("Vollenhove"), Overeiselas provincē, 4120 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorburga pilsēta Nīderlandē ("Voorburg"), Dienvidholandes provincē, 99700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorhūta pilsēta Nīderlandē ("Voorhout"), Dienvidholandes provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorsta pilsēta Nīderlandē ("Voorst"), Gelderlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vordene pilsēta Nīderlandē ("Vorden"), Gelderlandes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vrēlanda pilsēta Nīderlandē ("Vreeland"), Utrehtas provincē, 1530 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vrīsa pilsēta Nīderlandē ("Vries"), Drentes provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vrīzenvēna pilsēta Nīderlandē ("Vriezenveen"), Overeiselas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūgta pilsēta Nīderlandē ("Vught"), Ziemeļbrabantes provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vālre pilsēta Nīderlandē ("Waalre"), Ziemeļbrabantes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vārdenburga pilsēta Nīderlandē ("Waardenburg"), Gelderlandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vadinskvēna pilsēta Nīderlandē ("Waddinxveen"), Dienvidholandes provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāgeningene pilsēta Nīderlandē ("Wageningen"), Gelderlandes provincē, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāmele pilsēta Nīderlandē ("Wamel"), Gelderlandes provincē, 1820 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vapenvelda pilsēta Nīderlandē ("Wapenveld"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāsenāra pilsēta Nīderlandē ("Wassenaar"), Dienvidholandes provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vateringena pilsēta Nīderlandē ("Wateringen"), Dienvidholandes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēspa pilsēta Nīderlandē ("Weesp"), Ziemeļholandes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēla pilsēta Nīderlandē ("Wehl"), Gelderlandes provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vella pilsēta Nīderlandē ("Well"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verkendama pilsēta Nīderlandē ("Werkendam"), Ziemeļbrabantes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestervorta pilsēta Nīderlandē ("Westervoort"), Gelderlandes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vesterborka pilsēta Nīderlandē ("Westwerbork"), Drentes provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestvuda pilsēta Nīderlandē ("Westwoud"), Ziemeļholandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veihene pilsēta Nīderlandē ("Wijchen"), Gelderlandes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veikbeidūrstede pilsēta Nīderlandē ("Wijk bij Duurstede"), Utrehtas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilemstade pilsēta Nīderlandē ("Willemstad"), Ziemeļbrabantes provincē, 3060 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorkuma pilsēta Nīderlandē ("Workum"), Frīzlandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vormervēra pilsēta Nīderlandē ("Wormerveer"), Ziemeļholandes provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūdenberga pilsēta Nīderlandē ("Woudenberg"), Utrehtas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūdrihema pilsēta Nīderlandē ("Woudrichem"), Ziemeļbrabantes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zāndeika pilsēta Nīderlandē ("Zaandijk"), Ziemeļholandes provincē, 8870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zānstade pilsēta Nīderlandē ("Zaanstad"), Ziemeļholandes provincē, 151100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaltbomela pilsēta Nīderlandē ("Zaltbommel"), Gelderlandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zandvorta pilsēta Nīderlandē ("Zandvoort"), Ziemeļholandes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zevenhovene pilsēta Nīderlandē ("Zevenhoven"), Dienvidholandes provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zūlmonda pilsēta Nīderlandē ("Zoelmond"), Gelderlandes provincē, 560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zutervūde-Dorpa pilsēta Nīderlandē ("Zooterwoude-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidbeijerlande pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidshārvūde pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidlande pilsēta Nīderlandē ("Zuidland"), Dienvidholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zunderta pilsēta Nīderlandē ("Zundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zvamerdāma pilsēta Nīderlandē ("Zwammerdam"), Dienvidholandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zvārluīsa pilsēta Nīderlandē ("Zwartsluis"), Overeiselas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zveindrehta pilsēta Nīderlandē ("Zwijndrecht"), Dienvidholandes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
- Bedima pilsēta Nīderlandē, Groningenas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Limburgas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atmelo pilsēta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Amersforta pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 151500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nivegeina pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Utrehta pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provinces administratīvais centrs, 330800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eindhovena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, 221400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hertogenbosa pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Pirmerenda pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tankilēnderta pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, 16900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sintnikolāsa pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, Mazo Antiļu salu grupā, 15800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Oranjestade pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, šīs teritorijas administratīvais centrs, 26400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Delfta pilsēta Nīderlandes rietumos (_Delft_), Dienvidholandes provincē, osta pie kanāla, kas savieno Roterdamu un Hāgu, 99700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bisima pilsēta Nīderlandes vidienē ("Bussum"), 20 km uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, \~40000 iedzīvotāju
- Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
- Groningena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Groningen_), provinces administratīvais centrs, 197800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkmāra pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Alkmaar_), Ziemeļholandes provincē, Ziemeļholandes kanāla krastā, 94900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beverveika pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Beverwijk_), Ziemeļholandes provincē, netālu no Ziemeļjūras kanāla, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zāndama pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Zaandam_), osta pie Ziemeļjūras kanāla, 76800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Atbara pilsēta Sudānā (_‘Ațbarah_), Nīlas vilājā, 108900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Abū Hameda pilsēta Sudānā (_Abū Ḩamad_ أبو حمد), Nīlas vilājā
- Abū Hašima pilsēta Sudānā (_Abū Hashim_), Nīlas vilājā
- Atiba pilsēta Sudānā (_Attib_), Sennāras vilājas dienvidu daļā, Zilās Nīlas labajā krastā
- Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā
- Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kūstī pilsēta Sudānā, Baltās Nīlas vilājā, 246300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Rabeka pilsēta Sudānā, Baltās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 179400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dāmira pilsēta Sudānā, Nīlas vilājas administratīvais centrs, 12990 iedzīvotāju (2000. g.)
- Demezīna pilsēta Sudānā, Zilās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 160500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Altunhisara pilsēta Turcijā ("Altunhisar"), Nīgdes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bademdere pilsēta Turcijā ("Bademdere"), Nīgdes ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bora pilsēta Turcijā ("Bor"), Nīgdes ilā, 40500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferteka pilsēta Turcijā ("Fertek"), Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kemerhisara pilsēta Turcijā ("Kemerhisar"), Nīgdes ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čifrehana pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darbogaža pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bahčeli pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čamardi pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čiftlika pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ulukišla pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ģinģa pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
- Vilemstade pilsēta un osta Kirasao salā, Nīderlandes aizjūras teritorijā "Nīderlandes Antiļas" ("Willemstad"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki
- Hārlemermēra Polderis (3-4,65 m zjl.) Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, platība - 181 kvadrātkilometrs
- Bēmsteres polderis polderis Nīderlandes Ziemeļholandes provincē, Pirmerendas pašvaldībā, /~4 m zjl., izveidots ap 1610. gadu, nosusinot ezeru, teritorija pēc tam saglabājušies salīdzinoši neskarta
- Nīdreica Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermjuiža" nosaukuma variants
- Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants
- dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti
- Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda
- Redena Rēdene, pilsēta Nīderlandē
- begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
- Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru
- apolloniskais saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens)
- dionīsiskais saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens)
- Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos
- Atu sala sala Klusajā okeānā (_Attu Island_), Aleutu salu rietumos, lielākā no Nīru salām, ASV teritorija
- Valherena sala Nīderlandē, Zēlandes provincē, starp Austrumšeldas un Rietumšeldas jūras līci Ziemeļjūras piekrastē
- Tershelinga sala Ziemeļjūrā (_Terschelling_), Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 86 kvadrātkilometri, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teksela sala Ziemeļjūrā (_Texel_), Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 162 kvadrātkilometri, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amelande sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē (_Ameland_), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 57 kvadrātkilometri, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rihela sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām
- Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu
- Vlīlande sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu grupā, Nīderlandes teritorija
- Shīrmonikoga sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Frīzlandes provinces teritorija
- Rotumerplāta sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Groningenas provinces teritorija
- Gūrē-Overflakē sala Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Dienvidholandes provincē, starp Vālas un Māsas kopējā grīvlīča diviem atzariem
- Nīgranda Saldus novada apdzīvotās vietas "Nīgrande" bijušais nosaukums
- alšenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Alši" (senāk - "Alšumuiža") iedzīvotāji
- Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums
- grieženieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Grieze" iedzīvotāji
- kalnenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Kalni" iedzīvotāji
- meldzernieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Meldzere" iedzīvotāji
- nīgrandnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Nīgrande" iedzīvotāji
- piķeļnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Piķeļi" iedzīvotāji
- ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
- Nīgrandas pagasts Saldus novada Nīgrandes pagasta bijušais nosaukums
- dzirenieki Saluds novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" (senāk - "Dzirumuiža") iedzīvotāji
- Sārtiņu ezers Sārtēnu ezers Nītaures pagastā
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka
- Adžīdžs sausgultne Irākā (_ʻAjīj, Wādī al_), Nīnavas (Ninīves) muhāfazas rietumu daļā
- Amūra sausgultne Sudānā (_'Amūr, Wādī_), Nīlas un Bahr el Ahmera vilājā
- Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka
- Tēbas sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora
- Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla
- Benī Hasana Senās Ēģiptes apbedījumu vieta, ko galvenokārt izmantoja Viduskaraļvalsts laikā, Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
- Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi
- Hvērgelmīrs Skandināvu mitoloģijā - avots, kas atrodas starp Helheimu un Nīflheimu
- briņķenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
- lēnenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Lēna" iedzīvotāji
- Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums
- ventenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Ventasmuiža" iedzīvotāji
- gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or"
- sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or"
- suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or"
- patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
- katarakts Straujtece Nīlā
- Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā
- Dzeldes-Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers Nīkrāces pagastā
- Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers, ūdenskrātuve Nīkrāces pagastā
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- Sherpenzēle Šerpenzēle, pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel")
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- Holande Tā bieži dēvē Nīderlandi
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- džoluo tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- frīzi tauta Nīderlandē un Vācijā, runā frīzu valodā, ticīgie - kalvinisti
- nueri tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- dinki tauta Sudānas dienvidos un Dienvidsudānas ziemeļos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bedži tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri
- avukaji tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- lendi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- logo tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- lugbari tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- madi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- mamzi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- mangbeti tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- mangbuti tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- mori tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- nūbieši tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ganiņi Tautas masu nemieru dalībnieki Francijā un Nīderlandē 13.-14. gs.
- jūras gēzi tautas partizāni Nīderlandē, kas uz jūras cīnījās pret spāņiem
- meža gēzi tautas partizāni Nīderlandē, kas uz sauszemes cīnījās pret spāņiem
- dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
- Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos
- homoousios Tēva un Dēla vienādais dievišķīgums; termins lietots Nīkajas ticības apliecībā, lai noraidītu ariānismu
- Kaņiere Toseles labā krasta pieteka Nīcas pagastā
- Kristupīte Toseles poldera apvadkanāla pieteka Nīcas pagastā
- Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas
- Nūbijas tuksnesis tuksnesis Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. “Nubian Desert”), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
- Baijūda tuksnesis Sudānā Šemālijas un Nīlas ostānā
- Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli)
- Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
- Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha
- Zemīšu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Nīgrandes pagastā, platība — 1,5 ha
- Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
- Šelda upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā
- Adera upe Dienvidsudānā (_Adar, Khwar_), Baltās Nīlas labā krasta pieteka
- Bahrelgazāla upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst
- Sobāta upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
- Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
- Otaņķe upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe
- Eisela upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- Vāla upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā
- Shipbēka upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka
- Vehta upe Nīderlandē, izteka Vācijā, Lejassaksijas rietumos, Eiselas labā krasta pieteka
- Aude Māsa upe Nīderlandē, kas savieno divus Reinas lejteces zarus — Vālu un Leku
- Holandsdīpa upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Nive Mervede upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Nigēra upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
- Līgupe upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis
- Asva upe Ugandā (_Aswa_), Alberta Nīlas labā krasta pieteka, kas kopā izveido Balto Nīlu
- Rūra upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km
- Berkela upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka
- Nīrsa upe Vācijā un Nīderlandē, Māsas labā krasta pieteka, garums - 120 km
- Dzeldas HES ūdenskrātuve uzpludināta uz Dzeldas upes Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
- Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha
- družīns Uzvalks, blūze ar jostu (ap Nīgrandu)
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Vārkaviešu ezers Varnaviešu ezers Nīcgales pagastā
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
- Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
- Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas
- Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure
- Dūmiķe Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 9 km
- nīcciemnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Nīcciems" iedzīvotāji
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
- Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei
- Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē)
- Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
- Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
- Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Atanasija ticības apliecība viena no trim senajām kristīgās baznīcas ticības apliecībām (līdzās Apustuļu un Nīkajas ticības apliecībai)
- Augšnīla vilāja Dienvidsudānā (_A‘ālī an Nīl_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Malakāla
- Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā
- Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- Mēķes purvs zemais purvs Bārtavas līdzenumā, \~2,5 km uz dienvidiem no Nīcas, platība — 1360 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 0,8 m, lielākā daļa nosusināta ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem
- Basoras rags zemesrags Nīderlandes autonomajā aizjūras teritorijā Arubā, Vidusamerikā, Oranjestades salas dienvidaustrumos
- Flandrijas zemiene zems līdzenums Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Beļģijā, kā arī Francijā, kāpu grēdas, augstums — līdz 150 m vjl.
- Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos)
- Abaja Zilās Nīlas augšteces nosaukums Etiopijas kalnienē (_Ābay Wenz_)
- Bahrelazarka Zilās Nīlas nosaukums Sudānas līdzenuma daļā
- Zvole Zvolle - pilsēta Nīderlandē
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Nī.