Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lā.

Atrasts vārdos (68):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (521):

letene (Lāča) ķepa, nags
letenis (Lāča) ķepa, nags
letens (Lāča) ķepa, nags
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
Baltijas–Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
mīklenāji Lācenāju, bubureņu krūmi
lācenes Lācene
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus")
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus")
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus")
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus")
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus")
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus")
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus")
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
murene Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
murika Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus")
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus")
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
šķomene Lācene 2(1)
šķomene Lācene 2(2)
lāčmāte Lācene, lāčumāte
komenes Lācenes
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga
pūneji Lācenes (2)
lācisks Lācīgs
lācišķs Lācīgs
lācība Lācīgums
ķepainis Lācis
ķepkāja Lācis
lācs Lācis
locis Lācis
meška Lācis
miška Lācis
pekainis Lācis
leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints
spilosoma Lācīšu dzimtas ģints
Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā
Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka
lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda)
pļegzna Lāča ķetna
viškintētiņš Lāča nosaukums
ķeblainītis Lāča nosaukums folklorā
lāčas Lāčauza
lācene Lāčauza
luste Lāčauza
auzas Lāčauza ("Bromus")
lācenes Lāčauza ("Bromus")
lāčains Lāčauzains
bromus Lāčauzas
lācauži Lāčauzas
lāči Lāčauzas
ursus Lāči
aizlāčot Lāčot prom
morķens Lāčpurns
murķele Lāčpurns
vērpelīte Lāčpurns
vēršpurns Lāčpurns
čurulis Lāčpurns ("Morchella")
morchellaceae Lāčpurnu dzimta
disciotis Lāčpurnu dzimtas ģints
mitrophora Lāčpurnu dzimtas ģints
morchella Lāčpurnu dzimtas ģints
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem
phascolarctidae Lāčsomaiņi
phascolarctos Lāčsomaiņu dzimtas ģints
monotropa Lāčtauces
monotropaceae Lāčtauču dzimta (dažos avotos lāctauces tiek nodalītas atsevišķā dzimtā)
lāčdīdis Lāču dresētājs
ursidae Lāču dzimta
helarctos Lāču dzimtas ģints
melursus Lāču dzimtas ģints
selenarctos Lāču dzimtas ģints
thalarctos Lāču dzimtas ģints
tremarctos Lāču dzimtas ģints
Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā
Medvedka ezers Lāču ezers Robežnieku pagastā
lācene Lāču mātīte
lāciene Lāču mātīte
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi
lācēns Lāču mazulis
lāčuks Lāču mazulis, lācēns
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
lācinieks Lāču vadātājs
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
Ladenhof Lāde
bīlāde Lāde, kaste
grobs Lāde, kaste, skapis
skrīne Lāde; arī tīne
skrīnis Lāde; arī tīne
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja
rīkstiņš Lādējamais kociņš (bisei bez patronām)
stempelis Lādējamais kociņš (bisei bez patronām)
Nabes ezers Lādes ezers Limbažu pagastā
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
klentēšana Lādēšana, sodīšana
negantāt Lādēt
lādāt Lādēt (ieroci)
lodāt Lādēt (šauteni)
izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2
sventēt Lādēt, arī lamāt
ģunnēt Lādēt, lamāt
zvendēt Lādēt, lamāt
klenst Lādēt, sodīt
klantīt Lādēt, sodīt; klenst
klentēt Lādēt, sodīt; klenst
sventēties Lādēties, lamāties
zvendēties Lādēties, lamāties
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV)
Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia")
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji
pildiņš Lādiņš (1)
lāgans Lādzīgs (1)
lāgs Lāga (1)
lāgs Lāgā (1)
lāgā Lāga (3)
lāgs Lāga (3)
lāga Lāgā 1(2)
lāgu Lāga 2
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties
lāktīties Lāktīt
lākteris Lākturis
ugunslaktenis Lākturis
lāturis Lākturis (1)
lāturs Lākturis (1)
spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
pence Lāma
pencis Lāma
lāsma Lāma (1)
lāms Lāma (2)
lāsma Lāma (2)
lāmoties Lāmot
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā
Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe
Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km
darvākslis Lāpa
darvāksnis Lāpa
darvekslis Lāpa
darveksnis Lāpa
darvokslis Lāpa
derokslis Lāpa
dūlene Lāpa
surce Lāpa
dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot)
flambeau Lāpa, augsts, žuburains lukturis
lāpačāt Lāpačot
dižadata Lāpāmā adata
lieladata Lāpāmā adata
šķerpene Lāpāmā adata
iespraudenis Lāpāmā skaņa
lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā)
čočēt Lāpīt
kudurāt Lāpīt
mastīt Lāpīt
stiķēt Lāpīt
pamparāt Lāpīt 1
aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt
kuderēt Lāpīt jumtu
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot)
kaņģerēt Lāpīt, labot
lāpināt Lāpīt, labot
pamparēt Lāpīt, uzšūt ielāpus
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt
puparka Lāpītāja
lāpnieks Lāpītājs, ielāpu šuvējs
lāpiķis Lāpītājs, labotājs
kuderēties Lāpīties
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties
savazāt Lāpot (zeķes) sačunčurēt
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu)
aizlāpīt Lāpot izlabot
izlāpīt Lāpot izlietot
pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus)
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus)
salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt
aizšūstīt Lāpot sašūt kopā
vārstīt Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus
lāpsans Lāpsalis
lāpsenis Lāpselis
lāpasta Lāpsta
lāpsts Lāpsta
lāpusta Lāpsta
ļaupata Lāpsta
lopata Lāpsta
lopsta Lāpsta
štipele Lāpsta
šķipele Lāpsta (1)
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi
liekšere Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
liekšķe Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
liekšķis Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
stiķis Lāpstas dūriens (rokot)
uzkula Lāpstas rokturis
laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš)
plauksta Lāpstas, lizes plakanā daļa (bez kāta)
spathularia Lāpstenītes
skapula Lāpstiņa
kapsulators Lāpstiņa pulveru samaisīšanai un svēršanai
šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus
lēzīte Lāpstiņa, ko lieto šķērējot
plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls
plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls
mente Lāpstiņai līdzīgs dēlis
klencīte Lāpstiņai līdzīgs koks, kas savieno ratiņa paminas ar skrituli
skalpulektomija Lāpstiņas izgriešana
scapula Lāpstiņas kauls
skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums
špatelis Lāpstiņas veida ķirurģiskais nazis
lāpstiņveidīgs Lāpstiņveida
scapania Lāpstītes
scaphopoda Lāpstkāji
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
lāpstinieks Lāpstu izgatavotājs
lāpstveidīgs Lāpstveida
krička Lāpstveida koka dakšas vētīšanai
lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli
irbulains Lāsains
mārcains Lāsains
lāsots Lāsains (1)
lāsots Lāsains (2)
lasains Lāsains 1
ripains Lāsains, ābolains, raibs, ar apaļiem plankumiem
dards Lāsains, raibs
šļauns Lāsains, raibs
dārcis Lāsains, raibs zirgs
rīpainis Lāsains, ziedots
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā
kapļa Lāse
lāsiens Lāse
lāsa Lāse (1)
šļauka Lāse, malks, šļakata
pilums Lāse, mazums
šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma
jumtlāse Lāse, palāse, kas pil, tek no jumta
šļankata Lāse, šļakata
šļenka Lāse, šļakata
šļenkata Lāse, šļakata
šļanka Lāse; arī šļakata
lakstagas Lāses, lāstekas
lāsmots Lāsmains
ietraips Lāsme, citas krāsas raibums
lasmanis Lāsmenis
lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē)
lāsumojums Lāsmojums
lāsmoties Lāsmot
lāsumot Lāsmot
pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
pielāsēt Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu
uzlāsēt Lāsojot uztecēt, uzpilēt
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt
lasēt Lāsot 1
lāsoties Lāsot 1
lāsoties Lāsot 1
lāsēt Lāsot 1 - lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
lasots Lāsots
atpīle Lāsteka
glīsma Lāsteka
glīzma Lāsteka
ķēģele Lāsteka
lastaga Lāsteka
lāstaka Lāsteka
lastega Lāsteka
lasteka Lāsteka
lataga Lāsteka
lataka Lāsteka
lateka Lāsteka
leduspilka Lāsteka
ledustilka Lāsteka
letaka Lāsteka
leteka Lāsteka
pilka Lāsteka
pillis Lāsteka
stalgala Lāsteka
stangala Lāsteka
steģele Lāsteka
steņģele Lāsteka
stente Lāsteka
strūkala Lāsteka
strūkla Lāsteka
strūklis Lāsteka
strūkulis Lāsteka
strūkuls Lāsteka
tilēns Lāsteka
tore Lāsteka
ledsteka Lāsteka (1)
ledteka Lāsteka (1)
stince Lāsteka pie jumta
ledene Lāsteka; ledus gabaliņš
stinte Lāsteka; stente
pilkains Lāstekains
standalains Lāstekains
standalaiņš Lāstekains
tilkains Lāstekains
tilkaiņš Lāstekains
lakstakas Lāstekas
lastagas Lāstekas
streliņas Lāstekas
streliņi Lāstekas
penes Lāstekas pie jumta
pennes Lāstekas pie jumta
abominārijs Lāstu grāmata, kur ierakstīja visus tos noziedzniekus, kas bija apvainojuši katoļu baznīcu
lāsumots Lāsumains 1
lāsumots Lāsumains 2
tītānija Lātona, titāna meita
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
lāvis Lāva
lavočka Lāva (pirtī)
laža Lāva 1(2); guļvieta, miga
pala Lāva pirtī
čāva Lāva, gulta
škonka Lāva, gulta
guļamlāva Lāva, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai
guļamlāviņa Lāviņa, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai
lāzerķirurģija Lāzera izmantošana ķirurģiskās operācijās, piem., audu pārdalīšanai
lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli)
lāzerenerģija Lāzera staru kūļa enerģija
lāzuris Lāzeris
lasers Lāzers
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
lāčplēsieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
lādieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lāde" iedzīvotāji
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā
lādezerieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" iedzīvotāji
Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants
Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
lāpovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lāpova" iedzīvotāji
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums
Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants
Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
lāčplēšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
lāčplēšnieki Ogres novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
WALT Pasaules Lāzerterapijas asociācija (angļu "World Association for Laser Therapy")
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
PKS Piensaimnieku kooperatīvā saimniecība (kopā ar nosaukumu: PKS "Lāse")
Lahdenpohja pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Lādogas ezera ziemeļrietumu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitkeranta pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sortavala pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa
Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
Rāslānūfa pilsēta Lībijas ziemeļos ("Rā's Lānūf"), naftas izvedosta Sidras līča krastā
Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
lācēnieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
lācieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α
lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
Lāptova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lāptava" nosaukuma variants
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
Lānmuiža Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" nosaukuma variants
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple
pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
lādzernieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lādzere" iedzīvotāji
feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi"
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera
Stante Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, ietek Lādes ezerā
Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Lāņupe upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe
Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
Ņeva upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem
Svira upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā
Sjasa upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā
Lāčupīte upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka
Vuoksi upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants
Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
lāčplēši Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēši" iedzīvotāji
lāčplēšnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēši" iedzīvotāji
Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija
nerpa viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji
Nozaru-Igates purvs zemais purvs Limbažu novada dienvidu daļā, starp Lādes ezeru un Aģi, platība - 664 ha, garums - 8 km, platums - \~0,8 km, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
Gerona rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļas izvirzījums Ziemeļu šaurumā, Lārnas apgabala ziemeļos
Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
Dubhe zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (α), attālums 123 ly, zvaigžņlielums 1,79
Meraks zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (β), attālums 80 ly, zvaigžņlielums 2,37
Fekda zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (γ), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 2,44
Megrecs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (δ), attālums 81 ly, zvaigžņlielums 3,31
Aliots zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ε), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 1,77
Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4
Benetnašs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (η)
Kohaba zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,08
Ferkada zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,05

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lā.