Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Jū.

Atrasts vārdos (59):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (700):

veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala.
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Bēņas Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā.
Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnrivera Apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Salaina Apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe).
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Braisa kanjona nacionālais parks atrodas Jūtas štatā, ASV, izveidots 1928. g., platība - 145 km^2^.
Arku nacionālais parks atrodas Jūtas štatā, ASV, izveidots 1929. g., platība - 310 km^2^.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis.
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa.
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency").
Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Iudrineits Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers.
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
Vusars Ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers.
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
Pāžezers Ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers.
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km.
Durchlaucht Firstu uzruna: (Jūsu) gaišība.
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs.
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
Jomene Jomas iela Jūrmalā.
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
Jūda Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem.
Jūda no Kariotas Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem.
gojs Jūdaismā - citticībnieks.
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
herēzija Jūdaismā - nepareiza ticība.
Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros.
halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus.
halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks.
jūdaists Jūdaisma piekritējs.
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata.
tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri).
nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
halelūja Jūdaismā un kristietībā Dieva slavināšanas sauciens.
zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes.
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu.
Gabriēls Jūdaisma, kristietības un islāma (Džibrīls) mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, erceņģeļis, debesu sūtnis un "pasludināšanas" eņģelis.
Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
tišri Jūdaistiem 1. mēnesis civilā gadā un 7. mēnesis baznīcas gadā (septembris - oktobris).
tebēts Jūdaistiem 4. pilsoniskais un 10. baznīcas mēnesis.
ijars Jūdaistu civilā kalendāra astotais mēnesis.
tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis.
tammuzs Jūdaistu civilā kalendāra desmitais mēnesis.
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis.
eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis.
hešvans Jūdaistu civilā kalendāra otrais mēnesis.
švats Jūdaistu civilā kalendāra piektais mēnesis.
adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis.
kislevs Jūdaistu civilā kalendāra trešais mēnesis.
sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts.
rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
šaharits Jūdaistu rīta lūgšana.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
sofers Jūdaistu ticības skolotājs, rakstu mācītājs.
cercis Jūdaskoks.
Tīruma ezers Jūdažu ezers Siguldas pagastā.
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā.
hasīdi Jūdu askēti, kas bija farizeju priekšteči.
efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
nācarieši Jūdu kristīgo sekta m. ē. pirmajos gadsimtos.
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
sela Jūdu mūzikas zīme psalmu nodalījumu beigās; pauze.
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
žēloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā.
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki.
talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
Akiba Jūdu skolotājs (dzīvoja 50.-135. g.), kurš attīstīja mišnas metodi, sāka sistematizēt Toras interpretācijas.
Šammajs Jūdu skolotājs 1. gs., kas centās panākt stingru un konsekventu Toras mācību ievērošanu.
berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem.
Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka.
banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem.
joudze Jūdze.
mile Jūdze.
Juča Jūga, Viesītes pieteka.
barans Jūgēvele.
jougs Jūgs.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
jūdzināt Jūgt.
ķiņķīt Jūgt.
metināt Jūgt.
malakučā Jūklī, citam pār citu krītot, kūleņojot.
mišmašs Jūklis, juceklis.
brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā.
brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā.
juceklis Jūklis.
ņugla Jūklis.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Berberis juliane Jūlijas bārbele.
Primula juliae Jūlijas prīmula.
jūlija Jūlijs.
julis Jūlijs.
siena (arī liepu) mēnesis Jūlijs.
sienmēnesis Jūlijs.
jūnija Jūnijs.
junis Jūnijs.
ziedmēnesis Jūnijs.
sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
bachr Jūra, ezers, plaša upe.
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
ziemeļjūra Jūra, kas atrodas ziemeļos.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
spoguļjūra Jūra, uz kuras virsmas nav novērojuma nekāda viļņošanās, nekāda vēja ietekme.
jūre Jūra.
jūris Jūra.
jūrs Jūra.
sea Jūra.
piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu.
gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
ķērpes Jūras aļģes; ķērpji uz jumtiem.
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
ūdenscūka Jūras cūka - Ziemeļatlantijas delfīns.
archipelags Jūras daļa ar salām; arhipelāgs.
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
flagvirsnieks Jūras dienesta adjutants.
Jurāte Jūras dieve leišu mitoloģijā.
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
batisfēra Jūras dzīles.
torpēdzivs Jūras dziļūdens zivs, kas var dot elektrisku triecienu.
dibenzivs Jūras dziļūdens zivs.
batigrāfija Jūras dziļumu pētīšana.
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
lantars Jūras ērglis.
pedicellārijas Jūras eži.
pluteus Jūras ežu un ofiūru kāpurs.
norums Jūras forele ("Salmo trutta").
tirza Jūras forele.
garķis Jūras gārgale.
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā.
kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
nmi Jūras jūdze.
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā.
jūraskaķis Jūras kaķis, adataste.
adataste Jūras kaķis.
gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni.
JKF Jūras kara flote.
peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
JKS Jūras kara spēki.
flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.).
batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs.
krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo").
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā.
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
golfs Jūras līcis.
jūraslīcis Jūras līcis.
lunka Jūras līcis.
enkrinīts Jūras liliju fosilās atliekas, kas atrodas nogulumiežos.
lokavi Jūras loki ("Scilla maritima").
loki Jūras loki ("Scilla maritima").
loks Jūras loki ("Scilla maritima").
JMGKC Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.
ķerpes Jūras mēsli jeb sūnas.
lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu.
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
mīnulauks Jūras mīnu karā - ūdens teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas jūras mīnas.
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu.
kabeļtauva Jūras navigācijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar 1/10 jūras jūdzes, t. i., 185,2 m.
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas.
portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
jūras vārti Jūras ostas pilsēta; jūras osta.
talasokratija Jūras pārvaldība.
akvanautika Jūras pētīšana ar novērojumiem zem ūdens.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies.
atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
jūrspus Jūras pusē (no kā).
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
selahiji Jūras skrimšļu zivis, pie kurām pieder arī haizivis.
JS Jūras spēki.
tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis.
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km.
zunds Jūras šaurums starp divām salām vai starp salu un cietzemi.
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
belts Jūras šaurums.
fretum Jūras šaurums.
šaurjūra Jūras šaurums.
benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase.
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās.
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO).
henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana.
promile Jūras ūdens sāļuma mērvienība, kas atbilst vienam gramam sāļu vienā kilogramā ūdens.
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi.
transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos.
abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona.
pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
vinderlači Jūras vēdzeles.
jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis.
jūrinis Jūras vējš.
šrimps Jūras vēzītis, garnele.
bamblis Jūras vēzītis.
dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
JVP Jūras vides pārvalde.
balle Jūras viļņošanās stipruma mērvienība.
bangošana Jūras viļņu apgāšanās piekrastē un sišanās pret krastu; jūras brāzma.
viļņubalts Jūras viļņu baltākais krāsas tonis.
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs.
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai.
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
grinds Jūras zīdītājs, delfīnu suga.
narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis.
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology").
zīriņš Jūras zīriņš.
himera Jūras zivs ar skrimšļa skeletu, ar garu, vārpstveidīgu ķermeni, garu asti un lielām krūšu spurām.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
blekte Jūras zivs.
maks Jūras zivs.
astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
asteroīdes Jūras zvaigznes.
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē.
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
talaso- Jūras-.
talato- Jūras-.
sebastes Jūrasasari.
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu.
cavia Jūrascūciņas.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
hydrophidae Jūrasčūskas.
diadema Jūraseži.
echinoidea Jūrasežu klase.
triglidae Jūrasgaiļi.
gobiidae Jūrasgrunduļu dzimta.
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
holothurioidea Jūrasgurķi jeb holotūrijas.
crinoidea Jūraslilijas.
urginea Jūrassīpoli.
sirenia Jūrassirēnas.
manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
enhydra Jūrasūdri.
pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
zostera Jūraszāles.
zosteraceae Jūraszāļu dzimta.
hippocampus Jūraszirdziņi.
pantopoda Jūraszirnekļi.
asteroidea Jūraszvaigznes.
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus").
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
haematopus Jūrasžagatu dzimtas ģints.
haematopodidae Jūrasžagatu jeb žagattārtiņu dzimta.
jūrrupuči Jūrbruņurupuči.
Mellvēvervalks Jūrenvalks, paralēls nosaukums tā lejtecē.
jūrkraste Jūrmala, jūras krasts.
jūrmaliens Jūrmala, piekraste.
jūrmale Jūrmala.
jūrmāle Jūrmala.
jūrmalis Jūrmala.
jūrmule Jūrmala.
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma.
arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm.
JIeA Jūrmalas iedzīvotāju apvienība.
jūrkāpa Jūrmalas kāpa.
JKA Jūrmalas koncertapvienība.
jūras kāposti Jūrmalas krambe.
priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji.
vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji.
buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji.
buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji.
dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji.
dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji.
jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji.
kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji.
kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji.
mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji.
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru.
Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas.
Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas.
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas.
Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas.
Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas.
Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas.
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji.
Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji.
JPD Jūrmalas pilsētas dome.
jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs.
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
Jūrmalene Jūrmalas šoseja.
jūrmalietis Jūrmalnieks.
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima").
lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
jūrlietas Jūrniecība (1).
jūrlietas Jūrniecība (2).
steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai.
marīne Jūrniecība, flotes kopjēdziens.
noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals.
jūrniecisks Jūrniecībai piederīgs, vajadzīgs.
portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos.
ķipurnieki Jūrnieki vai zvejnieki.
journīks Jūrnieks.
jūrasbraucējs Jūrnieks.
jūrenieks Jūrnieks.
jūrgājējs Jūrnieks.
jūrinieks Jūrnieks.
sailor Jūrnieks.
baks Jūrnieku apzīmējums galdam.
flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
bonere Jūrnieku cepure.
pāļmezgls Jūrnieku mezgls ar nostiprinātu cilpu virves galā.
vebliņmezgls Jūrnieku mezgls virves piestiprināšanai pie staba.
gali Jūrnieku nosaukums visām kuģu virvēm.
bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks.
bušlats Jūrnieku pusmētelis.
ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
maats Jūrnieku valodā draugs, palīgs.
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls.
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
kursants Jūrskolas audzēknis.
spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai).
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
jūsim Jūs.
jumsējs Jūsējais.
maiga Jūsma, prieks, laimība.
traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala".
entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi.
aizrāvīgi Jūsmīgi, dedzīgi.
affettuoso Jūsmīgi, kaisli, brāzmaini.
aizrāvīgs Jūsmīgs, dedzīgs.
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts.
jausmīgs Jūsmīgs.
jausms Jūsmīgs.
liesmināt Jūsmināt.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
šmilt Jūsmot, karst.
jūsmināties Jūsmot.
jūsmiņš Jūsmotājs, sapņotājs, sirsnīgs, jūtīgs.
jūsmonis Jūsmotājs.
jūsināt Jūsot - uzrunāt (kādu) ar "jūs".
jūsēt Jūsot.
jumsdaļa Jūsu daļa.
jumstiesa Jūsu daļa.
jūsējs Jūsu domubiedrs, piekritējs, draugs.
jumsmāja Jūsu māja.
jumsmājieši Jūsu mājas iedzīvotāji.
jumsmāte Jūsu māte.
jūsijais Jūsu namatēvs.
jumspuse Jūsu puse, jūsu apvidus.
jumsrads Jūsu radinieks.
Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums.
sajūta Jūtas, emocijas; izjūta (1).
izjūta Jūtas, emocijas.
afektivitāte Jūtas, emocionālā dzīve.
sentimento Jūtas.
aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
sentimentālists Jūtīgs cilvēks.
dvēselīgs Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (1).
jaustrs Jūtīgs, modrs, uzmanīgs.
sensoriāls Jūtīgs, uz ārējiem jutekļiem attiecīgs.
emfindlige Jūtīgs, vārīgs.
brāmanis Jūtīgs, viegli aizskarams cilvēks.
pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
spindīgs Jūtīgs.
spindība Jūtīgums.
jūkle Jūtis, krustceles.
jūte Jūtis.
kontrotīmija Jūtu apspiešana.
affetto Jūtu izpaudums, satraukums.
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
endotīms Jūtu nosacīts.
katatīms Jūtu noteikts.
divojums Jūtu sašķēlums, dubultošanās.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka.
Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m.
Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
Ķemeru kūrorts klimatiskais, balneoloģiskais un dūņu dziedniecības kūrorts Jūrmalā.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras.
Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
ūdens māte latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis.
LJA Latvijas Jūras akadēmija.
LJS Latvijas Jūrniecības savienība.
Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru).
Jūgu ezers Lielais Jūgezers Garkalnes pagastā.
Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa.
jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā.
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
Mārkagrāvis Mārka grāvis, ūdenstece Jūrkalnes pagastā.
Mazais Jūgu ezers Mazais Jūgezers Garkalnes pagastā.
vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām.
Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā.
Ārčīsa nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Arches National Park_), Jūtas štatā.
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
Užavas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru.
Jūdeja Par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens").
Pāžu ezers Pāžezers, ezers Jūrkalnes pagastā.
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
Alpaina Pilsēta ASV ("Alpine"), Jūtas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bauntifula Pilsēta ASV ("Bountiful"), Jūtas štatā, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
Brigemsitija Pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sīdarsitija Pilsēta ASV ("Cedar City"), Jūtas štatā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentervila Pilsēta ASV ("Centerville"), Jūtas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Klīrfīlda Pilsēta ASV ("Clearfield"), Jūtas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Jūtas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Jūtas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hailenda Pilsēta ASV ("Highland"), Jūtas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Harikena Pilsēta ASV ("Hurricane"), Jūtas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Leitona Pilsēta ASV ("Layton"), Jūtas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.).
Logana Pilsēta ASV ("Logan"), Jūtas štatā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ogdena Pilsēta ASV ("Ogden"), Jūtas štatā, Klinšu kalnu Vosaču grēdā 1340 m vjl., 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
Orema Pilsēta ASV ("Orem"), Jūtas štatā, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
Peisona Pilsēta ASV ("Payson"), Jūtas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
Provo Pilsēta ASV ("Provo"), Jūtas štatā, pie Jūtas ezera, Vosaču grēdas piekājē 1386 m vjl., 114800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rivertona Pilsēta ASV ("Riverton"), Jūtas štatā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
Roja Pilsēta ASV ("Roy"), Jūtas štatā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentdžordža Pilsēta ASV ("Saint George"), Jūtas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
Soltleiksitija Pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sendi Pilsēta ASV ("Sandy"), Jūtas štatā, 91100 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Jūtas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sirakjūsa Pilsēta ASV ("Syracuse"), Jūtas štatā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
Smitfīlda Pilsēta ASV ("Smithfield"), Jūtas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Spanišforka Pilsēta ASV ("Spanish Fork"), Jūtas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Springvila Pilsēta ASV ("Springville"), Jūtas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tūila Pilsēta ASV ("Tooele"), Jūtas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vērnala Pilsēta ASV ("Vernal"), Jūtas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Jūtas štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vestdžordana Pilsēta ASV ("West Jordan"), Jūtas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Jūtas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestvelisitija Pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lae Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Morobes provinces administratīvais centrs, osta Jūona līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2000. g.).
Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos.
saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām.
sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
saduķeji Reliģiski politisks grupējums Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 70. g. m. ē., kas bija nacionālisti un sadarbojās ar romiešiem ar mērķi saglabāt jūdu valsti; šā grupējuma pārstāvji; saduceji.
Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles.
Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās.
RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
Fonts Romiešu mitoloģijā - avotu dievs, dieva Jāna un nimfas Jūturnas dēls.
aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā.
Dižezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā.
Sembas ezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā.
Sembu ezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā.
Pāzis Sārnates purvs Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā.
solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus.
sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas.
jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji.
Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
jūdažnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Jūdaži" iedzīvotāji.
simjūdi Simona un Jūdas diena, (28.10.), senāk parasta tirgus diena uz laukiem.
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar").
Slocenes ezers Slokas ezers Jūrmalas pilsētā.
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995").
SJO Starptautiskā Jūrlietu organizācija.
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm).
Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā.
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Actinophrys sol šīs ģints suga, kas atrasta Daugavas planktonā un sfagnu sūnās Rīgas apkaimē un Jūrmalā.
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku.
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā).
kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā.
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe.
Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Mārka grāvis ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā; Mārkagrāvis.
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
Ūza Upe Lielbritānijā ("Ouse"), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka.
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā.
Ēnava upe Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, garums - 10 km, ietek Baltijas jūrā Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ir Ventspils un Dienvidkurzemes novada robežupe (izņemot \~2 km lejtecē).
Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes.
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
lejnieki Venstspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasmuiža" iedzīvotāji.
Pilsberģe Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušā nosaukuma Pilsberga variants.
Feliksberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums.
Pilsberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums.
dzērviņnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērviņi" iedzīvotāji.
jūrkalnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jūrkalne" iedzīvotāji.
Būdnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" daļa.
pilberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji.
pilsberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji.
Feliksbergskaja Ventspils novada Jūrkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
Acantholeberis curviostris vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, kas sastopama skābos ūdeņos (piem., Lielajā Jūgezerā).
Matijs Viens no Jēzus mācekļiem; pēc Jūdas Iskariota nāves kļuva par apustuli.
ģēnijs Viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona).
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča.
Abaho Virsotne Kolorādo plato ASV ("Abajo Peak"), Jūtas štata dienvidaustrumos, augstums - 3463 m.
salfurzirgs Zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja ASV Jūtas štata indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu mustangus.
Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jū.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: