Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bībele.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (132):
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- testamente Bībele; bībelstāsti.
- Beibele Bībele.
- dižbībele Bībele.
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
- bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
- apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
- pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
- Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
- bibliologs Bībeles pētnieks.
- Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā.
- tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus.
- teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- dieva vārds Bībeles teksts; Bībeles teksta fragments
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi.
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
- altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai.
- Suleimāns Islāma mitoloģijā - Daūda dēls; atbilst Bībeles Zālamanam.
- Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms.
- Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti.
- Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai.
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
- Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras.
- Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
- Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam.
- Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds.
- Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam.
- Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam.
- jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam.
- Hizkils Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Ecēhiēlam (Ecekiēlam).
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
- Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim.
- Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam).
- Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem.
- Hābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Ābelam.
- Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam.
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
- Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
- Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
- Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm.
- fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski.
- biblistika Kristīgās teoloģijas nozare, kas pēta visas Bībeles un atsevišķu tās rakstu rašanās procesus un sistematizē uzrakstīto materiālu.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu.
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- Golgāta Neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus.
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu".
- Pešita Oficiālais Bībeles tulkojums sīriešu valodā (5. gs.).
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- vokalizēšana Patskaņu ieviešana ebreju Bībeles tekstā ar punktu sistēmas palīdzību, ko veica masorēti.
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā.
- nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- Mozus grāmatas pirmās piecas grāmatas Bībeles Vecajā Derībā.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta.
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- motete Reliģisks polifoniskā tehnikā veidots skaņdarbs ar Bībeles tekstu korim bez pavadījuma.
- mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē Bībeles sižetus; liturģiskā drāma.
- breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles.
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem".
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus.
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
- hronogrāfs seno rakstu piemineklis - uz Bībeles leģendām un Bizantijas avotiem pamatots vispārīgās vēstures apskats.
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
- homilija Svētruna, kurā sīki, teikumu pa teikumam tiek iztirzāts kāds Bībeles teksts.
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles.
- eksegēze Teksta, īpaši Bībeles, izskaidrojums.
- akommodācija Teoloģijā - Bībeles vietu piemērošana personām un lietām, par kurām Bībelē nav rakstīts.
- akomodācija teoloģijā - Bībeles vietu piemērošana personām un lietām, par kurām Bībelē nekas nav rakstīts.
- ekseģēze Teoloģijas nozare, kas pētī un skaidro Bībeles tekstus.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- Jefta Tiesnesis Izraēlā, kas Dievam dotā solījuma dēļ bija spiests upurēt savu meitu (Bībele, Soģu grāmata, 11. nod.).
- verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki.
- Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā.
- Sodoma Viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu.
- Habakuks Viens no Bībeles Vecās Derības 12 mazajiem praviešiem.
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs.
- Codex Alexandrinus viens no nozīmīgākajiem Bībeles rokrakstiem, uzrakstīts 5. gs., ietver Veco Derību un lielu daļu Jaunās Derības.
- Cebaots Viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu.
- evaņģēliskie kristieši visu to protestantisko grupējumu kristieši, kas uzsver Bībeles dominanti, attaisnošanu caur ticību un personīgās ticības nepieciešamību; Vācijā un Šveicē ar šo vārdu apzīmē luterāņus pretstatā kalvinistiem.
- Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā.
Bībele citās vārdnīcās:
MLVV