Paplašinātā meklēšana

Meklējam Akme.

Atrasts vārdos (28):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (298):

litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
akmeists Akmeisma pārstāvis.
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
Akmensupe Akmene - upe Latvijā.
Viče Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīčupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka.
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā.
Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai.
bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai.
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem.
akmeņzivs Akmens grundulis.
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu.
ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai).
akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
akmiņsiena Akmens siena.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
lito- Akmens-; ar akmeni saistīts.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
akrims Akmens, erātiskais laukakmens.
sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai.
štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru.
cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt.
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi.
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
akminis Akmens.
akmins Akmens.
akmons Akmens.
amekns Akmens.
apmins Akmens.
lapis Akmens.
madreporaria Akmenskoraļļu kārta.
Akmeņraga bāka Akmensraga bāka.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
litoīds Akmensveida-.
akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens.
akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens.
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
akmintēns Akmentiņš.
kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot.
skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā.
akmenaite Akmeņaina vieta.
akmenājs Akmeņaina vieta.
rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
akmenojs Akmeņains, akmeņu pilns.
akmenains Akmeņains.
akmenīgs Akmeņains.
akmiņainis Akmeņains.
akminains Akmeņains.
akminaiņš Akmeņains.
akmintains Akmeņains.
akmistains Akmeņains.
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
akmeņčaksis Akmeņčakstīte.
akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte.
akmenčakstis Akmeņčakstīte.
akmeņčakstis Akmeņčakstīte.
baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte.
oenanthe Akmeņčakstīte.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
akmenājs Akmeņdārzs.
akmensdārzs Akmeņdārzs.
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste.
akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis.
smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
akmengrauzis Akmeņgrauzis.
akmingrauzis Akmeņgrauzis.
lišiņš Akmeņgrauzis.
šlistiņš Akmeņgrauzis.
oļgrauži Akmeņgrauži.
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem.
androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
enterolitiāze Akmeņi zarnās.
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
akīši Akmeņi.
joņi Akmeņi.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis.
akmeņkalējs Akmeņkalis.
akmenkalis Akmeņkalis.
akmeņskaldītājs Akmeņkalis.
akminkalejs Akmeņkalis.
cirkalis Akmeņkalis.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
litikoze Akmeņkaļu silikoze.
dilols Akmeņkoks.
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta.
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
saxifragales Akmeņlauzīšu rinda.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
saxifraga Akmeņlauzītes.
akmenslauztuve Akmeņlauztuve.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
akmiņogle Akmeņogle.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
melnais zelts Akmeņogles.
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
īlekss Akmeņozols, ilekss.
akmensozols Akmeņozols.
ilekss Akmeņozols.
ilex Akmeņozols.
kambala Akmeņplekste, āte; kamba.
kamba Akmeņplekste, āte.
kamma Akmeņplekste, āte.
kamms Akmeņplekste, āte.
āta Akmeņplekste; āte.
ātis Akmeņplekste; āte.
āte Akmeņplekste.
scophthalmidae Akmeņplekstu dzimta.
psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints.
Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
sālsakmens Akmeņsāls.
kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās.
lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās.
kama Akmeņu bute.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
čīčakstiņš Akmeņu čakstīte.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs.
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām.
holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa.
akminskalns Akmeņu kalns.
krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
akmeņbānis Akmeņu kaudze.
krāsmata Akmeņu kaudze.
krāšmata Akmeņu kaudze.
krāšmats Akmeņu kaudze.
krāsmeta Akmeņu kaudze.
krāsne Akmeņu kaudze.
krāsnmata Akmeņu kaudze.
lauzna Akmeņu kaudze.
akmeņkrūts Akmeņu kaudzes.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti.
reķis Akmeņu skaldāmais veseris.
plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
litoģenēze Akmeņu veidošanās.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā.
Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
petronia Akmeņzvirbuļi.
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita.
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise.
akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Akmenka ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība - 22 ha; Akmenkas ezers; Akmeņkas ezers; Akmeņu ezers.
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers.
Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Akmenes latviešu kopiena izveidojusies Akmenē un tās apkaimē 19. gs. sākumā, un 21. gs. sākumā Akmenē vēl dzīvoja \~30 latviešu ģimeņu, visā Akmenes rajonā \~360 latviešu.
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
akmenīcieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" iedzīvotāji.
Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants.
Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
Akminojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukuma variants.
Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski.
Akmeņmūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņu Mūrnieki" nosaukuma variants.
Akmiņu Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukuma variants.
Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
Akminīši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīši" nosaukuma variants.
akmenājieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" iedzīvotāji.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
akmeņdzirnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (arī "Akmeņdzīras") iedzīvotāji.
akmentiņnieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmentiņi" iedzīvotāji.
Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā.
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos.
akmeņgruntnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņgruntes" (senāk "Akmeņgrunte") iedzīvotāji.
Akmenīšu strauts ūdenstece Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, iztek no Akmenīšu ezera, ietek Rāznas ezerā, garums - 3 km.
Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
Akmeņvalks Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks.
Andrupīte Upe Latvijā, Madonas novada Jumurdas pagastā, tek no Jumurdas uz Pakšēnu ezeru, garums - 11 km; Akmene; Lukstas upe.
Akmeņupe Upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte.
Cīravas dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Cīravas pagastā, platība — 3 ha.
Veckārķu dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Kārķu pagastā, platība — 4,7 ha.
akmeņdzirnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (senāk "Akmiņdzirciems") iedzīvotāji.
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Akme.