Paplašinātā meklēšana
Meklējam Akme.
Atrasts vārdos (28):
- Akme:1
- Akmena:1
- Akmene:1
- Akmeņu:1
- Akmenka:1
- Akmečita:1
- Akmenāja:1
- Akmenīca:1
- Akmenīši:1
- Akmeņupe:1
- Akmenčita:1
- Akmensupe:1
- Akmentiņa:1
- Akmeņāres:1
- Akmeņrags:1
- Akmeņrūči:1
- Akmeņsala:1
- Akmensrags:1
- Akmeņryuči:1
- Akmeņrūcis:1
- Akmeņupīte:1
- Akmeņvalks:1
- Akmesdžita:1
- Akmendsiren:1
- Akmensupīte:1
- Akmeņdziras:1
- Akmensstrauts:1
- Akmeņmūrnieki:1
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- Akmenes latviešu kopiena
- Akmenes rajons
- Akmenes svīta
- Akmenīcas dzirnavezers
- Akmenicu dzirnavezers
- Akmeniešu ezers
- Akmenišku ezers
- Akmenišķu ezers
- Akmenīšu ezers
- Akmenīšu strauts
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens
- Akmenkas ezers
- Akmeņkas ezers
- Akmeņradziņu ezers
- Akmeņraga bāka
- Akmeņrūču senkapi
- Akmeņrūču strauts
- Akmensraga bāka
- Akmeņu ezers
- Akmeņu Mūrnieki
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums
- Naujoji Akmene
Atrasts skaidrojumos (200):
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- akmeists Akmeisma pārstāvis
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā
- Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā
- Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā
- Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai
- akminis Akmens
- akmins Akmens
- akmons Akmens
- amekns Akmens
- apmins Akmens
- lapis Akmens
- bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai
- aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem
- akmeņzivs Akmens grundulis
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu
- ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu
- ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada
- ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai)
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada
- litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī
- akmiņsiena Akmens siena
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
- akrims Akmens, erātiskais laukakmens
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru
- cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
- lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- madreporaria Akmenskoraļļu kārta
- Akmeņraga bāka Akmensraga bāka
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka
- litoīds Akmensveida-
- akmintēns Akmentiņš
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš
- akmenaite Akmeņaina vieta
- akmenājs Akmeņaina vieta
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot
- skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā
- akmenains Akmeņains
- akmenīgs Akmeņains
- akmiņainis Akmeņains
- akminains Akmeņains
- akminaiņš Akmeņains
- akmintains Akmeņains
- akmistains Akmeņains
- rāva Akmeņains sēklis (jūrā)
- akmenojs Akmeņains, akmeņu pilns
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm
- akmeņčaksis Akmeņčakstīte
- akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte
- akmenčakstis Akmeņčakstīte
- akmeņčakstis Akmeņčakstīte
- baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte
- oenanthe Akmeņčakstīte
- baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe")
- baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe")
- akmenājs Akmeņdārzs
- akmensdārzs Akmeņdārzs
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
- akmengrauzis Akmeņgrauzis
- akmingrauzis Akmeņgrauzis
- lišiņš Akmeņgrauzis
- šlistiņš Akmeņgrauzis
- slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste
- akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis
- smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš
- oļgrauži Akmeņgrauži
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- akīši Akmeņi
- joņi Akmeņi
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā
- enterolitiāze Akmeņi zarnās
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai
- akmeņkalējs Akmeņkalis
- akmenkalis Akmeņkalis
- akmeņskaldītājs Akmeņkalis
- akminkalejs Akmeņkalis
- cirkalis Akmeņkalis
- dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs
- cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca
- litikoze Akmeņkaļu silikoze
- dilols Akmeņkoks
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- saxifragales Akmeņlauzīšu rinda
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
- iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
- saxifraga Akmeņlauzītes
- akmenslauztuve Akmeņlauztuve
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- akmiņogle Akmeņogle
- melnais zelts Akmeņogles
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C
- karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks
- akmensozols Akmeņozols
- ilekss Akmeņozols
- ilex Akmeņozols
- īlekss Akmeņozols, ilekss
- āte Akmeņplekste
- kamba Akmeņplekste, āte
- kamma Akmeņplekste, āte
- kamms Akmeņplekste, āte
- kambala Akmeņplekste, āte; kamba
- āta Akmeņplekste; āte
- ātis Akmeņplekste; āte
- scophthalmidae Akmeņplekstu dzimta
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- sālsakmens Akmeņsāls
- kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās
- lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās
- kama Akmeņu bute
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- čīčakstiņš Akmeņu čakstīte
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
Atrasts piemēros (10):
- kalt Akmenī kaltas, mākslas muzeju cienīgas skulptūras, pieminekļi, krusti, podesti.
- akmens Akmens ir ciets, blīvs veidojums, kas var veidoties žultspūslī, urīnpūslī un nierēs.
- klajš Akmens sviediena attālumā no ceļa – pasargāts no vējiem, lielu, pieaugušu egļu ieskauts – atradās klajš zemes pleķītis.
- paredzēt Akmeņi ir izkalti un tagad stāv savā paredzētajā vietā.
- pirms laika Akmeņi un vienas vasaras garumā izstiepušies kļavji, nodzeltējuši un apsarkuši pirms laika.
- akmens Akmeņi: mēnessakmens, ametists, pērles, granāti, onikss, tumšais dzintars.
- balstīties Akmeņiem jābalstās pret kompozīcijas drenējošo pamatni (šķembas, flīzes), lai nākotnē tie nenosēstos.
- dekāde Jāatceras gan, ka Itālijas neoreālisms kā stilistiskais virziens aizsākās jau 20. gadsimta 40. gadu vidū, savukārt filma Akmens un šķembas tapa divas dekādes vēlāk un tās kinovaloda ir daudzveidīgāka.
- aizņemties Lai pastāstītu stāstu, daļu vecā skolotāja Grauda jeb Papiņa autobiogrāfijas esmu aizņēmies no vectēva, tautskolotāja Andreja Akmentiņa, piezīmēm.
- jauns Populārs jau jaunais Akmentiņš ir, vienmēr tās šmucīgākās lietas uzņemoties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Akme.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv