Paplašinātā meklēšana
Meklējam še.
Atrasts vārdos (832):
- še:4
- še:3
- še:2
- še:1
- šed:1
- šei:1
- šej:1
- šek:1
- šeņ:1
- šet:1
- Aše:1
- šedi:1
- šeds:1
- šefs:1
- šega:1
- šeit:1
- šeja:1
- šejs:1
- šeju:1
- šeka:1
- šeks:1
- šeks:2
- šeku:1
- šena:1
- šene:1
- šens:1
- šepu:1
- šeri:1
- šete:1
- Apše:1
- Ēkše:1
- Hiše:1
- Luše:1
- Lūše:1
- Muše:1
- Neše:1
- Ruše:1
- saše:1
- Šaše:1
- šiše:1
- Tiše:1
- Toše:1
- šefot:1
- šefte:1
- šeiba:1
- šeibe:1
- šeihs:1
- šeiks:2
- šeiks:1
- šeima:1
- šeime:1
- šeims:1
- šeine:2
- šeine:1
- šeirs:1
- šeitu:1
- šejat:1
- šejup:1
- šekte:2
- šekte:1
- šekts:1
- šekur:1
- šeķis:1
- šelfs:1
- šelīt:1
- šelte:1
- šeļma:1
- šempt:1
- šengs:1
- šenši:1
- šeols:1
- šepat:1
- šepka:2
- šepka:1
- šepte:1
- šepte:2
- šepts:1
- šerba:1
- šerbe:1
- šerbs:1
- šerbs:2
- šerīt:1
- šerla:1
- šerls:1
- šerms:1
- šerpa:1
- šerpi:1
- šerps:1
- šerri:1
- šersķ:1
- šerte:1
- šerva:1
- šerve:1
- šesta:1
- šests:1
- ševis:1
- ševro:1
- Abeše:1
- afiše:1
- Ataše:1
- Benše:1
- Gikše:1
- Gnūše:1
- Korše:1
- lekše:1
- lēkše:1
- ļepše:1
- mekše:1
- Mulše:1
- Nanše:1
- Nūrše:1
- Ožeše:1
- Palše:1
- rakše:1
- Ramše:1
- Rimše:1
- sekše:1
- Sēvše:1
- talše:1
- tēkše:1
- truše:1
- veiše:1
- Vekše:1
- ašera:1
- Ašera:1
- Ašers:1
- Bašeu:1
- Ešene:1
- Kšeņa:1
- mošeņ:1
- Mšeno:1
- mušeņ:1
- Ošela:1
- Ošena:1
- šebīja:1
- šedīmi:1
- šedula:1
- šefeni:1
- šefeņi:1
- šefība:1
- šeftēt:1
- šeichs:1
- šeikot:1
- šeists:1
- šeitan:1
- šeiten:1
- šejene:1
- šejens:1
- šejiet:1
- šejpus:1
- šekels:1
- šekina:1
- šekpat:1
- šekste:2
- šekste:1
- šekšēt:1
- šekums:1
- šeķeri:1
- šelmis:1
- šempēt:1
- šenene:1
- šenijs:1
- šenpus:1
- šeņķis:1
- šeptēt:1
- šepuks:1
- šeraks:1
- šerifs:1
- šerīfs:1
- šerijs:1
- šermas:1
- šerpas:1
- šerpts:1
- šertēt:1
- šertot:1
- šeruks:1
- šervēt:1
- šetebi:1
- šeuāls:1
- ševals:1
- ševers:1
- Angoše:1
- Berjše:1
- Bramše:1
- liekše:1
- Mašiše:1
- Paukše:1
- anšefs:1
- āpšene:1
- Aršeji:1
- ašenes:1
- aušele:1
- aušeļi:1
- aušene:1
- aušene:2
- Bešenu:1
- Dušeti:1
- ekšens:1
- Eršeka:1
- fišers:1
- gāršes:1
- Gešere:1
- Gošena:1
- hašeks:1
- Inšena:1
- irešen:1
- Kašela:1
- kašele:1
- kāšens:1
- kešeļs:1
- košer-:1
- košers:1
- kušete:1
- ķešene:1
- Lešena:1
- Lešenē:1
- lušeji:1
- lušeļi:1
- māšele:1
- Maševo:1
- Mešede:1
- Mišena:1
- mošeja:1
- mušele:1
- Nišemi:1
- pašele:1
- šebināt:1
- šebiski:1
- šebraks:1
- šedevrs:1
- šefelis:1
- šeflēra:1
- šeftīgs:1
- šeijeni:1
- šeikeri:1
- šeikers:1
- šeikste:1
- šeiksts:2
- šeiksts:1
- šeiksts:3
- šeiloks:1
- šeiners:1
- šeipars:1
- šeiplis:2
- šeiplis:1
- šejiene:1
- šejupat:1
- šekelis:1
- šekhina:1
- šekteņi:1
- šektiņi:1
- šekupat:1
- šekuren:1
- šeķains:1
- šeķerēt:1
- šeldere:1
- šelerīt:1
- šelķins:1
- šellahi:1
- šellaka:1
- šellaks:1
- šelzivs:1
- šeļķens:1
- šeļķins:1
- šemmāja:1
- šendele:1
- šeniene:1
- šepatās:1
- šepčuks:1
- šeperis:1
- šepings:1
- šeptīgs:1
- šepuris:1
- šerbets:1
- šerbuļi:1
- šerenti:1
- šermoņi:1
- šermuļi:1
- šerpaks:2
- šerpaks:1
- šerpuks:1
- šerpuks:2
- šerpuļi:1
- šerrijs:1
- šestaks:1
- šestiņs:1
- šestoks:1
- ševaljē:1
- ševiots:1
- ševjots:1
- ševrets:1
- ševroni:1
- ševrons:1
- ķermuše:1
- Mazovše:1
- semilše:1
- Sverdše:1
- zemilše:1
- Abaševa:1
- Adišenu:1
- Akšeiha:1
- akušere:1
- akušers:1
- Ašeluma:1
- Aševata:1
- Āšezers:1
- atašejs:1
- atšebus:1
- atšerbi:1
- augšene:1
- aukšene:1
- aušenes:1
- bākšene:1
- bārkšes:1
- Baršeca:1
- Batšeba:1
- Baušera:1
- Bišelje:1
- Būšehra:1
- bušelis:1
- ešelons:1
- Fišersa:1
- Flošens:1
- frišene:1
- furšete:1
- furšets:1
- gaišens:1
- gaišeņš:1
- Grešema:1
- grošens:1
- guašene:1
- guršens:1
- Horšema:1
- iekšene:1
- Išezers:1
- Ivešens:1
- Junšena:1
- Kalšens:1
- kašelis:2
- kašelis:1
- kašelis:3
- kašerēt:1
- Keušeni:1
- klišeja:1
- košelis:1
- košerēt:1
- košerjs:1
- krešers:1
- Kreševa:1
- Krūšeka:1
- Kruševa:1
- Kšepice:1
- kupšene:1
- kvešens:1
- ķešelis:1
- lācišes:1
- Laiševa:1
- Limšeni:1
- Lukševa:1
- Lunšena:1
- Maišeli:1
- Maišeļi:1
- makšere:1
- manšete:1
- mašenki:1
- mekšere:1
- mušekli:1
- nočušet:1
- okšerēt:1
- okšeris:1
- Orešeka:1
- pašelis:1
- šebēties:1
- šeickiņa:1
- šeikeris:1
- šeikstēt:1
- šeipings:1
- šeitelis:1
- šejenais:1
- šejietis:1
- šekpatēm:1
- šekšelis:1
- šekšēlis:1
- šektains:1
- šektaiņi:1
- šektaiņš:1
- šektenes:1
- šektepat:1
- šekurene:1
- šekurpat:1
- šelderēt:1
- šelderis:1
- šelīties:1
- šelkovje:1
- šellzivs:1
- šelnieks:1
- šeltupes:1
- šemarots:1
- šemizete:1
- šemurots:1
- šendelis:1
- šenejais:1
- šerafins:1
- šerbiņas:1
- šerkstēt:1
- šermeles:1
- šermetes:1
- šermetes:2
- šervante:1
- šervoāda:1
- šesķeriķ:1
- šesķorka:1
- šestakot:1
- šesterņa:1
- ševelīra:1
- ševingēt:1
- ševroāda:1
- Antanaše:1
- Krkonoše:1
- žebiekše:1
- abhišekā:1
- Akšehira:1
- Akšehirs:1
- Akšelaka:1
- akušeris:1
- akušerka:1
- Ambišens:1
- apakšene:1
- apšekšēt:1
- apšervēt:1
- Ardešena:1
- Ašenieki:1
- atbišeri:1
- Atjaševa:1
- augšenis:1
- aukšenes:1
- aušelīgs:1
- aviešene:1
- Baraševa:1
- Beerševa:1
- bikšeles:1
- Boboševa:1
- brakšene:1
- bukšelis:1
- bukšenis:1
- Buršeide:1
- Bušezers:1
- depšelis:1
- deševīgs:1
- dišeneja:1
- dušekija:1
- ešelonēt:1
- Ešenbaha:1
- finišers:1
- fleišers:1
- fukšelis:1
- gašenijs:1
- Glušenis:1
- Goliševa:1
- Golyševa:1
- grenšeri:1
- Herišefs:1
- Horoševa:1
- iešempēt:1
- izšeftēt:1
- izšempēt:1
- izšeptēt:1
- Jāšezers:1
- Kadiševa:1
- kaišelis:1
- kāršelis:1
- kašeklis:1
- kašelots:1
- kašeļoks:1
- Kašeļova:1
- kaušelis:1
- kaušenis:1
- Kekšetau:1
- kļošenes:1
- Kokšenga:1
- Košeļeva:1
- Košeļova:1
- košenije:1
- košenile:1
- košenils:1
- košeniļa:1
- krešendo:1
- krjašeni:1
- kušetīte:1
- Ķīšezers:1
- Larošela:1
- latišene:1
- Lešefoša:1
- liekšere:1
- Līšenēsa:1
- maišelis:1
- makšerēt:1
- makšeris:1
- māšelīte:1
- Mišenskī:1
- nekašens:1
- nošekšēt:1
- nošerpis:1
- nošervēt:1
- okušerka:1
- ošeiņiks:1
- ošenieki:1
- Ošenieki:1
- pākšenes:1
- pankšene:1
- šeferdija:1
- šefpavārs:1
- šeftēties:1
- šeftmanis:1
- šekstelis:1
- šekumains:1
- šekupatās:1
- šelderīgs:1
- šelderiņi:1
- šelderīša:1
- šematisks:1
- šempēties:1
- šeptēties:1
- šeptmanis:1
- šeptnieks:1
- šerardija:1
- šermarkas:1
- šerminošs:1
- šerpatiņš:1
- šestjorka:1
- šeterzāle:1
- Karkonoše:1
- Agariševa:1
- Alašehira:1
- alšenieki:1
- apšebināt:1
- apšekstēt:1
- apšenieki:1
- Apšenieki:1
- Aromaševa:1
- Asampšena:1
- Ašerādena:1
- Augšezers:1
- avanšelfs:1
- Balašeika:1
- Bališejha:1
- Barševski:1
- Bejšehira:1
- Bejšehirs:1
- Bešeņsega:1
- Bišelvena:1
- Boļševika:1
- boļševiki:1
- boļševiks:1
- brakšenes:1
- Brokšeina:1
- Bruņiševa:1
- Čipinšeta:1
- Dālbušens:1
- Danišeuka:1
- Daniševka:1
- defišence:1
- diršelīgs:1
- dispašers:1
- Dolgošeji:1
- Dondušeni:1
- dušenieks:1
- dūšenieks:1
- eševērija:1
- feldšeris:1
- fešenebls:1
- finišeris:1
- Gaišezers:1
- Gilšehira:1
- Heljašens:1
- ieiekšens:1
- ikšelieši:1
- Inišenona:1
- iršenieki:1
- iršenieši:1
- izpušerēt:1
- Kadišehri:1
- Kaušezers:1
- Kiršehira:1
- klankšens:1
- klaušenēt:1
- klinkšens:1
- knaušelis:1
- knipšelis:1
- Kolpaševa:1
- košenilla:1
- košergaļa:1
- Kovšezers:1
- krimšelis:1
- Krivašeji:1
- Kryvašeji:1
- Krivošeji:1
- Kruševaca:1
- Kšešovice:1
- Kuibiševa:1
- Kukšezers:1
- kumāšelis:1
- kumelišes:1
- Kušendola:1
- Kutkašena:1
- kvašeline:1
- ķīšenieki:1
- Lakšezers:1
- lušenieki:1
- mašeiņiks:1
- meņševiks:1
- Merešešti:1
- Milišeuci:1
- Mišenskie:1
- Nevšehira:1
- nošekstēt:1
- Ostšešova:1
- Ošensaida:1
- šeftinieks:1
- šeherezada:1
- šeihcērija:1
- šeikstains:1
- šejenietis:1
- šejienisks:1
- šekstēties:1
- šektepatēm:1
- šektzābaki:1
- šekurpatās:1
- šelderiski:1
- šeldernīca:1
- šeļmastība:1
- šemperalus:1
- šeribrendi:1
- šerlatieši:1
- šermulains:1
- šersķanovs:1
- ševelēties:1
- ševiotaita:1
- Akčašedira:1
- Alvīšezers:1
- apšebēties:1
- Apšeronska:1
- augšenieks:1
- augšeniski:1
- Bahuševska:1
- Bedrašeina:1
- Belišenona:1
- bezdūšelis:1
- boļševisms:1
- boļševizēt:1
- budakšerta:1
- budakšetra:1
- dekrešendo:1
- demšenieši:1
- Dešemealti:1
- dikteišens:1
- drošenieks:1
- dušeļnieks:1
- Eskišehira:1
- ešerihijas:1
- flašegirds:1
- frašegirds:1
- gāršenieki:1
- Gāršenieki:1
- grišenieši:1
- Hatšepsuta:1
- izgaišelis:1
- izmakšerēt:1
- izšelderēt:1
- Jenišehira:1
- kapšenieki:1
- Kāršenieki:1
- karšerings:1
- kašerēties:1
- Kaušeliški:1
- klišejisks:1
- klišejists:1
- Kremenšeta:1
- kukšenieki:1
- kuršenieki:1
- Kurukšetra:1
- lekšenieki:1
- lepšenieki:1
- Līdenšeide:1
- lukševieši:1
- mazdūšelis:1
- meņševisms:1
- Mikaševiči:1
- Mirkšezers:1
- Mišenvjeho:1
- ņerkšenīca:1
- Obermošele:1
- okšermanis:1
- Ošenpainsa:1
- Ošensitija:1
- palšenieks:1
- pamakšerēt:1
- šeikstaines:1
- šeikstīties:1
- šeitesamība:1
- šejienietis:1
- šekspīrisks:1
- šelderēties:1
- šenberģieši:1
- šenheidieši:1
- šenienietis:1
- šerehnutsja:1
- šeri-brendi:1
- šerikablers:1
- šerikoblers:1
- šerlatnieki:1
- šermināties:1
- šertaunieks:1
- šeuhcerijas:1
- ševingēšana:1
- apklaušenēt:1
- Ardibešests:1
- Ašerslēbene:1
- Ašikšenlika:1
- Atusteišena:1
- Baikibaševa:1
- Bejtišebapa:1
- boļšefobija:1
- brekšenieki:1
- ciekšenieki:1
- cūkganšepte:1
- daguševieši:1
- Doganšehira:1
- drošelnieks:1
- dzeišenieki:1
- Džamšedpura:1
- džeimseišen:1
- Ēršekūjvāra:1
- goliševieši:1
- Ģerķīšezers:1
- Horremšehra:1
- izšempēties:1
- izšeptēties:1
- Jerķišezers:1
- Jerķīšezers:1
- Karkaišenta:1
- Kaušeliškas:1
- Kaušeliškys:1
- Klankšezers:1
- klāpšeniski:1
- klaušenieks:1
- košerēdiens:1
- Krivošejeva:1
- lemeševieši:1
- maišelnieks:1
- makšernieks:1
- Manderšeide:1
- manšetveida:1
- Markranšete:1
- Mazmeduševa:1
- mediševieši:1
- mišenskieši:1
- nīcšeānisms:1
- Nortvolšema:1
- Ošeneikersa:1
- Ošerslēbene:1
- paklaušenēt:1
- šefredaktors:1
- šekspirologs:1
- šekumdrillis:1
- šelkogrāfija:1
- šepingmašīna:1
- šerikobleris:1
- šerri-brendi:1
- šerrikoblers:1
- aeroplanšete:1
- apšekstēties:1
- Austrumšelda:1
- brankšenieki:1
- daniševcieši:1
- daniševkieši:1
- Ešershauzene:1
- Fortševčenka:1
- Fortševčenko:1
- īpašenerģija:1
- jaunpuišelis:1
- klāpšeniskis:1
- kompeteišens:1
- Koršenbroiha:1
- košerveikals:1
- Krivošejevka:1
- Lielmediševa:1
- Limedsfošena:1
- manšetaplika:1
- Medģešeģhāza:1
- nauduševieši:1
- Naukšenskaja:1
- šeipingmašīna:1
- šeri-brendijs:1
- šerri-koblers:1
- Ašeradenskaja:1
- boļševistisks:1
- boļševizācija:1
- boļševizēties:1
- enterošeocēle:1
- furšetbankets:1
- Generaltoševa:1
- izmakšerēties:1
- izšelderēties:1
- kultūratašejs:1
- manšetveidīgs:1
- meņševistisks:1
- pamakšerēties:1
- papildešelons:1
- šekspiroloģija:1
- šerri-brendijs:1
- Džankšensitija:1
- Giršengofskaja:1
- gišeramaireras:1
- Granddžankšena:1
- Kolidžsteišena:1
- košerrestorāns:1
- krivošejevieši:1
- Libramonševiņī:1
- šekspiroloģisks:1
- deboļševizācija:1
- Jastšembezdroja:1
- Krasnoviršerska:1
- Novokuibiševska:1
- pašeksperiments:1
- antiboļševistisks:1
- nacionālboļševiks:1
- nacionālboļševisms:1
- enterocisto-ošeocēle:1
- Kuibiševka-Vostočnaja:1
- Augštakutu/Augšesekibo:1
- Aleksandrovska-Gruševska:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (941):
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
- mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
- Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
- ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks
- Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā
- Doņikova apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
- Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
- Baranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
- Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
- Beifīlda apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļos, Augšezera krastā
- Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
- Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
- Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
- Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
- Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
- Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
- Nendelne apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Ešenes pagasta dienvidaustrumu daļā
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
- Leikplesida apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski
- stilpis Aproce, manšete
- ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
- Apsa Apše - upe Latvijā
- Apša Apše - upe Latvijā
- Apste Apše - upe Latvijā
- Apšupe Apše - upe Latvijā
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije")
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Dactylis polygama Ašersona kamolzāle
- Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt
- lāzergravēšana attēla veidošana uz formu materiāla, kā gravēšanas instrumentu izmantojot lāzera starojumu; izmanto ofseta un dobspiedes iespiedformu, kā arī klišeju un spiedogu izgatavošanai
- autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju
- Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns
- Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
- aušķiene Augšene
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.)
- boļšefobija Bailes no boļševikiem
- nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji
- Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
- Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms
- Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
- krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji
- Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
- Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
- mediševieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mediševa" iedzīvotāji
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā
- lielinieks Boļševiks
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā)
- lielniecisms Boļševisms
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
- lieliniecisks Boļševistisks
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls
- bušils Bušelis – tilpuma mērvienība
- Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā
- atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
- atvest būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
- fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
- cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs
- Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
- Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- šeikot Dejot šeiku
- kušetīte dem. --> kušete
- plēšiņas dem. --> plēšenes
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- dispašants Dispašers
- neīstā zemene dišeneja
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
- vāļa Dīvānveida mēbele; tahta, kušete
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
- kopzemji Divi lauksaimnieki, kas kopā īrē zemi; pušelnieki
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
- dūrgalans Dūrgalans krekls - krekls bez manšetēm
- šerrikoblers Dzēriens no šerrija, cukura, citrona un ūdens, ko sūc ar salma stiebru
- treife Ebreju apzīmējums visam, ko bauslība aizliedz (pretstats - košers)
- eče Edz še
- abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
- draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
- Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
- echeveria Eševērijas
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- Pertoška ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
- Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
- Zaborovjes ezers ezers Goliševas pagastā, platība - 9 ha
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
- Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
- Višezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers
- Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
- Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
- Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
- Ižezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers
- Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
- Bābelītis ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers
- Melnezers ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers
- Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
- Tīsezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu
- pelčērene Feldšere
- pelčerka Feldšere
- pelčeris Feldšeris
- pelčērs Feldšeris
- pelšers Feldšeris
- pelšars Feldšeris; pelšers
- aipads Firmas "Apple" planšetdators "iPad"
- Dianthus fischeri Fišera neļķe
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
- Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
- cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem
- paisa Franču Austrumndijas (Pondišerijas) 18. gs. vara monēta vienāda ar 1/4 faraona
- Cotoneaster franchetii Franšē klintene (arī Franšeti klintene)
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- furšete Furšets
- papildešelons Gaisa transporta operācijās - apakšvienības, ko uz konkrētu zonu pārvieto pēc triecienešelona
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
- kvašaline Galerts; kvašeline
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā
- Glušaks Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
- Mamonu ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
- Gluhoje ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
- mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji
- Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski
- svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji
- zarečieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
- zarečjieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas)
- dubultiespiedums Grāmatrūpniecībā: (a) iespiedums ar divām krāsām; (b) iespieduma formas (klišejas) pozitīvs un negatīvs iespiedums
- papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana
- grāvju arkls grāvju vai drenu tranšeju rakšanas ierīce
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
- Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
- Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā
- Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
- Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
- Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
- Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
- Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā)
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
- zeltīšanas prese iekārta attēla uzlikšanai uz materiāla ar spiedienu un karstu klišeju; izmanto reljefspiedumam un folijas zeltspiedei
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
- karstspiedums iespieddarbu apstrādes process, kurā folijas vai krāsas uzklāšana uz materiāla notiek, izmantojot karstu augstspiedes iespiedformu (klišeju, spiedogu)
- ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
- tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu
- drukāšana iespiešana – (teksta, attēla) tipogrāfiska atveidošana no tipogrāfijas salikuma, klišejas, negatīva u. tml.
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
- gaismas zīmulis ievadierīce, kas izmanto gaismjutīgu irbuli, lai zīmētu attēlus displeja ekrānā vai uz grafikas planšetes
- ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā)
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu
- Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- nopals Indijas augs, uz kura lapām dzīvo košenilla
- Indijas zemene Indijas dišeneja
- Duchesnea indica Indijas dišeneja
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
- zīmuļievade informācijas ievade datorā ar zīmuli (irbuli), rakstot uz speciālas planšetes
- mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- ešelonēt Izvietot karaspēku dziļumā, pa ešeloniem
- Jastšembezdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā
- Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- pluncans Jauns vērsis, vēršelis
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji
- apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
- žertot Jokot; šertot
- Meldrupe Jugla, Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru
- Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe
- Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
- Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās
- plakšines kāda augu suga; plakšenes
- Kaķu ezers Kaķīšezers, ezers Ēdoles pagastā
- Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
- Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
- Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
- Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Shepherdia canadensis Kanādas šeferdija
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms
- minbars Kancele mošejā, no kuras imāms teic savu piektdienas sprediķi
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- antonovcieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Antonovka" iedzīvotāji
- antonovkieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Antonovka" iedzīvotāji
- lamonieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Lamoni" iedzīvotāji
- Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā
- Klangšu Klangšu dīķis - Klankšezers, ezers Sēmes pagastā
- Klankšu Klankšu ezers - Klankšezers Sēmes pagastā
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
- cliche Klišeja
- apmalot Klišeju fasetēt
- samešanās Klišeju pakājeņu koka deformēšanās nepilnīgas izžāvēšanas rezultātā
- vecaugstums Klišeju pasūtināšanā oriģināla augstums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunaugstumam
- vecplatums Klišeju pasūtināšanā oriģināla platums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunplatumam
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam
- jaunplatums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas platums, pretēji vecplatumam, t. i. klišejas oriģinālam
- galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā
- mašarabija Kokgriezumu režģis, īpatnēji slēģi māju un mošeju logiem
- Schefflera arboricola koku šeflēra
- skaramučs Komiska persona itāliešu komēdijās, balamutis un bezdūšelis
- K(b)P Komunistiskā (boļševiku) partija
- kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m
- Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā
- košeniļa Košenile
- košenilla Košenile
- šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
- Kaušezers Kovšezers Istras pagastā
- Kovša ezers Kovšezers, ezers Istras pagastā
- Kovšu ezers Kovšezers, ezers Istras pagastā
- Šaurais ezers Kovšezers, ezers Istras pagastā
- Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski
- Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski
- Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- KK(b)P Krievijas Komunistiskā (boļševiku) partija
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI
- boļševiks Krievijas un PSRS Komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs (līdz 1952. g.); komunists
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile
- apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
- gulene Kušete
- guļamzvilnis Kušete, guļamdīvāns
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
- lukševieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lukševa" iedzīvotāji
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
- Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema
- ķīsītis Ķīšezers
- Ķīsītis Ķīšezers
- Ķīšu ezers Ķīšezers Rīgā
- Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
- Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
- Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā
- Lakšu ezers Lakšezers, ezers Usmas pagastā
- Laņģe Langa, Ķīšezera pieteka
- Laņķa Langa, Ķīšezera pieteka
- Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru
- LK(b)P Latvijas Komunistiskā (boļševiku) partija
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos
- Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m
- Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
- ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa
- Beilija ledus straume ledus veidojums Antarktīdā, ziemeļos no Terona kalniem, austrumos no Filhnera šelfa
- aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
- Krūnuberja Lēne Zviedrijā, platība - 8466 kvadrātkilometri, 184000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vekše
- ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- hactenus Līdz šejienei
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
- Solovku sala lielākā no Solovku salām, XV-XVI gs. šeit uzcelts viens no lielākajiem klosteriem Krievijā
- Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
- Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
- melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- šekte lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit
- šekpat lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat
- šektepat lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat
- šektepatēm lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat
- štepat lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat
- mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu
- rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
- Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
- Apšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Opšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski
- Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants
- Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski
- aizgārsieši Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" iedzīvotāji
- Aizgārša Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" bijušais nosaukums
- goliševieši Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" iedzīvotāji
- Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski
- Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski
- mirabs Lūgšanu niša mošejā, vērsta pret Meku
- rakše lūk šeit
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
- makšeris Makšķere; makšere
- Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m
- daguševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Daguševa" iedzīvotāji
- manšetaplika manšete vai gredzenveida lente, ko apliek izdevumam
- uzmauči Manšetes
- skroķēts manšetveida
- manšetveidīgs Manšetveida
- Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā
- Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
- meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija
- mazumnieks Mazinieks, meņševiks
- pusārsts Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris)
- pusdokters Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris); pusārsts
- mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- mazinieks Meņševiks
- meņševiks Meņševisma piekritējs
- spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini
- Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu
- plēsāt Mīt plēšas kalvē; smagi elpot; spēlēt uz plēšenēm (harmonikām)
- ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai
- stereotipijas iespiedforma monolīta metāla vai plastmasas iespiedforma, kas ir tipogrāfijas salikuma un/vai klišejas kopija
- mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā
- medrese Musulmaņu augstākā garīgā skola, parasti izveidota pie mošejas un izvietota mošejas celtnes sānu ailā vai atsevišķā ēkā
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā
- mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem
- Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē
- Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
- nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri
- nacbols Nacionālboļševiks
- ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs
- Naudaskalna purvs Nauduševas purvs Balvu novada Balvu pagastā
- Kaušeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukuma variants
- Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
- duchesnea Neīstās zemenes jeb dišenejas
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
- Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
- Alfonsa salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Alphonse Group_), Seišelu teritorija
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
- ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas
- Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
- ševrets no aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs
- ab hinc no šejienes; no šā brīža
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli
- atderēt Nolīgt darbā uz šejieni
- tur norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1)
- šepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit
- te norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1)
- likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos)
- sublitorāle Okeāna (jūras) dibena zona šelfa posmā starp litorāli un batiāli, parasti līdz 200 m dziļumam, visproduktīvākā jūras zona
- avanšelfs Okeānā ievirzīta šelfa daļa
- boļševizēt padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā)
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
- Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
- Džami mošeja parasti tā dēvē lielās mošejas, savos pirmsākumos - vienīgās, kurās bija minarets
- atkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (šurp, uz šejieni)
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
- E120 pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene
- E124 pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi
- E904 pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- atvīkšties pārvākties uz šejieni ar savām mantām
- grišenieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Grišina" (arī "Grišeno") iedzīvotāji
- paslepšgrāvis Paslēpta pazemes tranšeja vai drena
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- vārdformulas Pastāvīgie epiteti, vārdklišejas, stereotipiskas frāzes tautas dzejā, kas regulāri atkārtojas vienās un tajās pašās metriskajās pozīcijās
- pašala Pašele
- pašale Pašele
- pašelis Pašele
- pašile Pašele
- pašule Pašele
- pašūre Pašele
- grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā
- vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits
- klišēt Pavairot klišeju vai salikuma formu galvanizējot vai stereotipējot
- ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
- Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) - par smaidu
- éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls"
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašbilde
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde
- petraševci Petraševskieši
- Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
- nerītiskā zona piekrastes zona aptuveni šelfa robežās
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā
- Avlād Rišāša pilsēta Alžīrijā (_Ouled Rechache_), Hanšelas vilājas ziemeļaustrumos
- Bebera pilsēta Alžīrijā, Hanšelas vilājā
- Dulūta pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hirdalana pilsēta Azerbaidžānā ("Xirdalan"), Abšeronas rajonā, 41500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sumgajita pilsēta Azerbaidžānā, Kaspijas jūras piekrastē, Apšeronas pussalas ziemeļos, 271400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šabrana pilsēta Azerbaidžānā, Samuras-Apšeronas kanāla krastā, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Generaltoševa pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ītona pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.)
- Adva pilsēta Etiopijā ("Ādwa"), 2000 m vjl., 43000 iedzīvotāju (2007. g.), pirmajā karā starp Itāliju un Etiopiju itālieši šeit cieta sakāvi (1896. g. 1. martā)
- Ābpahša pilsēta Irānā (_Āb Pakhsh_, persiešu آب پخش), Būšehras ostānā, 18900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ahrama pilsēta Irānā (_Ahram_), Būšehras ostānā
- Ābdāna pilsēta Irānā ("Ābdān"), Būšehras ostāna dienvidu daļā, 6100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Banaka pilsēta Irānā, Būšehras ostāna dienvidu daļā
- Bandarekangāna pilsēta Irānā, Būšehras ostāna dienvidu daļā, Persijas līča krastā
- Bandaredeijera pilsēta Irānā, Būšehras ostāna dienvidu daļā, Persijas līča piekrastē
- Bandaredeilama pilsēta Irānā, Būšehras ostāna ziemeļos, Persijas līča piekrastē
- Bandaregenāve pilsēta Irānā, Būšehras ostānā, Persijas līča krastā
- Bandarerīga pilsēta Irānā, Būšehras ostānā, Persijas līča piekrastē
- Mešheda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nipigona pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tanderbeja pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
- Belogorska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja
- Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Svetlogorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
- Šahti pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska
- Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
- Novoaleksandrovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumos, Rasševatkas krastos, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
- Saldus pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
- Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
- Ikšķile pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā
- Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
- Abū Zeijāna pilsēta Lībijā, Garjānas šebījā
- Bedra pilsēta Lībijā, Nālūtas šebījas ziemeļu daļā
- Adžeilāta pilsēta Lībijā, Nukāt el Hamsa šebījas austrumos
- Misrāta pilsēta Lībijā, šebījas administratīvais centrs, 354800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benī Valīda pilsēta Lībijā, tāda paša nosaukuma šebījas administratīvais centrs
- Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Derna Pilsētā Lībijas ziemeļos ("Derna"), šebījas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, \~80000 iedzīvotāju
- Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Keinari pilsēta Moldovā, Keušenu rajonā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bikoveca pilsēta Moldovā, Strešenu rajonā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci
- Ansbualo pilsēta Seišelās, 3880 iedzīvotāju (1997. g.)
- Bovalona pilsēta Seišelu Republikā, 3610 iedzīvotāju (1997. g.)
- Olimpija pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs
- Kruševaca pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šaļa pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2012. g.); Vāgšelja
- Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra
- Ruše pilsēta Slovēnijā ("Ruše"), Podravskas reģionā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Akšehira pilsēta Turcijā (_Akşehir_), Konjas ila rietumu daļā, Akšehira ezera dienvidu krastā, 62000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Avanosa pilsēta Turcijā (_Avanos_), Nevšehiras ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akpinara pilsēta Turcijā ("Akpinar"), Kiršehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alpu pilsēta Turcijā ("Alpu"), Eskišehiras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bejlikova pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boztepe pilsēta Turcijā ("Boztepe"), Kiršehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Derinkuju pilsēta Turcijā ("Derinkuyu"), Nevšehiras ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hana pilsēta Turcijā ("Han"), Eskišehiras ilā, 1060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamana pilsēta Turcijā ("Kaman"), Kiršehiras ilā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kozakli pilsēta Turcijā ("Kozakli"), Nevšehiras ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mahmudije pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mihalgazi pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mudžura pilsēta Turcijā ("Mucur"), Kiršehiras ilā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saridžakaja pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sejitgazi pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sivrihisara pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čiftelera pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ginjizi pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 1970 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mihaliččika pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ineni pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čičekdāgi pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akčekenta pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 970 iedzīvotāju (2013. g.)
- Irgipa pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hadžibektaša pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Adžigela pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gilšehira pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota
- flizelīns Plānāks palīgmateriāls ar līmes punktiņiem kreisajā pusē, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām, kā arī aplikāciju vai izšuvumu veidošanai
- planšete Planšetdators
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis
- ciparošanas planšete plastmasas planšete ar jutīgu virsmu, kas pārveido speciālas rādītājierīces (irbuļa vai kursor) pozīciju ciparsignālā, lai ievadītu to datorā un attēlotu uz displeja ekrāna
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski)
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
- Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
- Peremišļa Pšemisla, pilsēta Polijā
- Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
- klopčiks Puišelis
- kvencis Puišelis
- klopčs Puišelis; klopčiks
- zeļļuks Puišelis; puika
- deņčuks Puišelis; pusaudzis
- Scheuchzeria palustris purva šeihcērija
- šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris
- Baiersa pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu dienvidrietumos, Livingstona salas rietumu galā
- Bārtona pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Potera un Maksvela līci
- Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda
- pušelnīca pušelniece
- ropalīši Pušelnieki
- dalinieks Pušelnieks
- daļinieks Pušelnieks
- pusenieks Pušelnieks
- pušenieks Pušelnieks
- puslinieks Pušelnieks
- pušnieks Pušelnieks - tāds, kas dalās kāda labuma izmantošanā ar otru uz pusēm
- Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- irbulis rādītājierīce, ko lieto, lai izmantojot ciparošanas planšeti, zīmētu attēlus displeja ekrānā vai norādītu uz kādu tajā redzamās izvēlnes elementu
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns
- Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
- košerrestorāns Restorāns, kur pasniedz košerēdienus
- Gubāna ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā
- Gubena ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā
- Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
- Kašeļova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants
- Košeļeva Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants
- Gološova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants
- Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
- Bakuta krasts Rietumantarktīdas krasta daļa Amundsena jūras dienvidu krastā, aiz Geca šelfa ledāja
- Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā
- Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai
- Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
- Thalictrum rochebruneanum Rošebruna saulkrēsliņš
- Rūne Ruņa, Apšes pieteka
- Žagore Ruņa, Apšes pieteka
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
- boļševistisks saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs
- meņševistisks saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs
- šejienisks saistīts ar šejieni, tai raksturīgs
- šekspiroloģisks saistīts ar šekspiroloģiju, tai raksturīgs
- šalkas pārskrien saka gadījumos, kad pārņem bailes; šermuļi
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- Asplenda sala Antarktīdā (_Aspland Island_), Skotijas jūras dienvidrietumu daļā, Dienvidšetlendas salās
- Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija
- Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
- Arida sala Indijas okeānā, Seišelu salu ziemeļos, Seišelu Republikā
- Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
- Banaba sala Klusā okeāna rietumu daļā, Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.); Ošena
- Valherena sala Nīderlandē, Zēlandes provincē, starp Austrumšeldas un Rietumšeldas jūras līci Ziemeļjūras piekrastē
- Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu
- Ruskija sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
- ošenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- ošenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija
- Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas
- Afrikanu salas salu grupa Seišelās (_African Banks_), Indijas okeāna rietumos, Amirantu salu grupas ziemeļos
- Sarta Sārte, Apšes pieteka
- Sārta Sārte, Apšes pieteka
- Sārtis Sārte, Apšes pieteka
- Sorte Sārte, Apšes pieteka
- sachet Saše
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs
- Afrašs sausgultne Lībijā (_Afrash, Wādī_), Vādī eš "Sātī šebījas austrumos
- Avāls sausgultne Lībijā (_Awāl, Wādī_), Gadāmisas šebījā
- Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
- Baji el Kebīrs sausgultne Lībijā, Sidras šebījā, lietus periodā ietek Sidras līcī, augštece Mizdas šebījā
- N. savienojumā "N. N." - saīs. no latīņu "nomen nescio" - "vārdu nezinu" vai "notetur nomen" - "šeit jāraksta vārds" - aizstāj personas vārdu
- šepu savienojumā "šipu šepu" raksturo šūpošanās veida kustības
- šipu savienojumā "šipu šepu" raksturo šūpošanās veida kustības
- SC Seišelas, valsts divburtu kods
- Seišelu Republika Seišelas, valsts Indijas okeāna rietumu daļā
- SYC Seišelas, valsts trīsburtu kods
- Foudia sechellarum Seišelu fodijs jeb Seišalu audējputns
- Bebronis sechellensis Seišelu ķauķis
- gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas
- SCR Seišelu rūpija; Seišelu Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
- Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Seišelu sarkanrīklīte Seišelu žagaterickiņš ("Copsychus sechellarum")
- Testudo gigantea Seišeļu milžbruņurupucis jeb gigantiskais bruņurupucis
- Lodoicea seychellanum Seišeļu palma
- Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
- Antiohija sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja
- triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
- Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.)
- agora sīknaudas vienība Izraēlā (=0,01 šekelis)
- sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes
- emalja skābju izturīgs gaismjutīgs hroma albumīna slānis, līme, sveķi utt., ko izmanto klišeju izgatavošanā
- Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
- muristans Slimnīcas nosaukums islāma zemēs; parasti tās atrodas mošejas vai mauzoleja tuvumā
- šerpuks Smeļams trauks, garmetis; šerpaks
- Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
- ikšelieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Ikšele" iedzīvotāji
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu
- klišejists Speciālists, kas gatavo klišejas
- galvanoplastiķis Speciālists, kas nodarbojās ar klišeju kopiju sagatavošanu galvanoplastikas ceļā
- planšetists Speciālists, kas uz speciālas ierīces, planšetes, ar nosacītām zīmēm ataino situāciju gaisā (virs zemes, virs jūras) pēc radiotehniskās izlūkošanas līdzekļu, vizuālās novērošanas vai citu informācijas avotu datiem
- grafiku terminālis speciāls terminālis ar augstas izšķirtspējas displeju, grafikas planšeti vai citām grafikas ievadierīcēm, kas paredzētas grafisko datu ievadei personālajā datorā un izvadei no tā
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas)
- Schefflera actinophylla starainā šeflēra
- perinejs Starpene, šekums
- eglītes tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvnieki ienāk un iziet grupās; stāvvietas izvietotas ieslīpi – skujiņu veidā abās tranšejas pusēs
- paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
- tandēma tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž un izlaiž individuāli, slaukšanas laikā izvieto citu aiz cita vienā vai abās tranšejas pusēs
- apvarošana Stereotipa klišeju pārklāšana ar varu lielu metienu iespiešanai
- uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
- šoktiņi Stulmzābaki; šektiņi
- Stūrezers Stūršens - ezers Zviedrijā
- blaferts Sudraba monēta, līdzīga grasim/grošenam, 14.-16. gs.
- Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai
- Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu
- šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis
- autotipija šāda klišeja
- šalkonis Šaukonis, šermuļi
- če še
- sa še
- šete še^3^ - lieto uzrunājot vairākas personas, lai pamudinātu kaut ko ņemt
- Benī Valīda šebīja Lībijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Misrātas, Sidras, Mizdas un Terhūna un Messellāta šebīju
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās
- šefības koncerts šefības kārtā organizēts koncerts
- starainā šeflēra šeflēru suga ("Schefflera actinophylla")
- koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs
- Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus")
- purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos
- šekpatēm šeit
- šitur šeit
- hic iacet šeit dus (kapa uzraksta sākums)
- šeku pat šeit pat
- hic et ubique šeit un visur
- šķekur šeit, šajā vietā
- šei šeit, te
- teja Šeit, tepat, še
- šeine šejiene
- sitejene šejiene
- pepis šekums
- Baha šelfa ledājs šelfa ledājs Antarktīdā (_Bach Ice Shelf_), Aleksandra I salas dienvidrietumu daļā
- Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
- sēklis šelfa virsmas pacēlums, kurš sastāv no mīkstas grunts un kura dziļums salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels; kontinentālais sēklis
- šķepat šepat, šeit
- tīruma šerardija šerardiju suga ("Sherardia arvensis")
- sirmuļi šermuļi, drebuļi
- šērmeles Šermuļi, drebuļi; šermas
- šērmes Šermuļi, drebuļi; šermas
- Camptocercus fennicus šīs ģints suga, kas izplatīta Kolimas un Pečoras baseinā, bet konstatēta arī Ķīšezerā
- šests Šķesta, rīkste, kārts; šesta
- slaucamā guns šķīstīšanas uguns; priekšelle
- spelte Šķīstītava, priekšelle
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā
- Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
- hoc Šurp; šeit
- košer- tāds (par pārtiku un vietu, kur šo pārtiku pārdod, gatavo, ēd), kas ir saskaņā ar ebreju likumiem (piem., košergaļa)
- manšetveida tāds, kam ir manšetes jeb aproces forma, veids
- antifriktīvs tāds, kam ir niecīgs berzes koeficients; šādus materiālus lieto pašeļļojošos gultņos, rotējošos iekārtu mezglos u. tml.
- tranšejveida tāds, kam ir tranšejas (1) forma, veids
- antiboļševistisks tāds, kas ir pret boļševismu
- tampondrukas atvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā krāsa atrodas mazā krāsas vannā, tamponam pārvietojoties uz apdrukājamo priekšmetu, noteikts krāsas daudzums no vannas ar darba raķeli tiek uzklāts uz klišejas
- torba Tarba, maišelis
- Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- sekša tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
- sekše tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
- sekšis tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
- sešķis tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
- šekšelis tas, kas ir nosmulējies; nosmulējies bērns; sekšelis
- kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie
- teit Te 1; šeit
- teitān Te 1; šeit
- teitanās Te 1; šeit
- teba Te, šeit
- tebe Te, šeit
- tebu Te, šeit
- tede Te, šeit
- tejo Te, tepat; šeit
- teiten Te; šeit
- tejienietis Tejienes iedzīvotājs; šejienietis
- tine Tene, tejiene, šejiene
- aivāns Terase ar kolonnu vai stabu balstītu plakanu pārsegumu Vidusāzijas dzīvojamās mājās, mošejās
- Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem
- štetepat Tieši šeit pat; šeit pat
- štetepatās Tieši šeit pat; šeit pat; štetepat
- boļševizēties tikt boļševizētam
- skābbarības tvertne tilpne skābbarības gatavošanai, konservēšanai un uzglabāšanai (skābbarības tornis vai skābbarības tranšeja); tvertnes tips un tilpums atkarīgs no konservējošās masas veida, no mehānismiem tās iepildīšanai, noblīvēšanai, iztukšošanai u. c. faktoriem
- parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums
- Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
- Tīrukšu ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
- Tirukša ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
- Vectirukšu ezers Tirukšezers, ezers Usmas pagastā
- Vectīrukšu ezers Tirukšezers, ezers Usmas pagastā
- Sūdzeru upe Tirukšupe, Tirukšezera pieteka
- Sherardia arvensis tīruma šerardija
- Ķīšu ezers Tīšezers, ezers Zlēku pagastā
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta
- dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai
- fase Tranšejas, satiksmes ejas, nesprāgstošu pretkājnieku un prettanku aizžogojumu taisnais posms
- tranšejveidīgs Tranšejveida
- Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā
- uzmavu tupidante tupidantu suga ("Tupidanthus calyptratus"), ko speciālisti pazīst kā Peklera šeflēru ("Schefflera pueckleri")
- U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos
- Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls
- Pelcene Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Lakšezerā; Palcenes grāvis
- Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe
- Nipigona upe Kanādā ("Nipigon River"), iztek no Nipigona ezera, ietek Augšezerā, garums - \~50 km
- Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
- Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
- Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
- Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
- Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
- Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
- Jazvja upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Ulsa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Veisa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Langa upe Rīgā un Carnikavas pagastā, ietek Ķīšezerā (senāk savienoja Ķīšezeru ar jūru, bet to laika gaitā nosprostojušas ceļojošās kāpas), garums - 8 km, kritums - 0,6 m; Garupe; Laņģe; Laņķa
- Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
- Muonio upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī
- Muonioelvena upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī
- Konkemeeno upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu)
- Leteseno upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju
- Vānona upe Zviedrijā, Dālarnas lēnē, ietek Venjansšenā
- Vojmana upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Vojmšena ezerā
- šurpu uz šejieni; uz šo vietu, uz šo pusi; šurp
- cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski
- fotocinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski
- tulpši Uzroči, manšetes
- apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst
- reljefspiešana vairāku dimensiju attēla veidošana substrātā ar spiedienu, atbilstoši izgatavotajām klišejām
- aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše
- Alonsoa warscewicsii Varševiča alonsoja
- virspelčers Vecākais feldšeris
- košerveikals Veikals, kur pārdod košerēdienus
- pušelnieks velns (kā Dieva pušelnieks)
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
- verkšķelis verkšelis
- verkša Verkšelis
- veršķelis Verkšelis
- jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
- Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
- Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze
- Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club"
- Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
- Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
- vetfeldšeris Veterinārfeldšeris
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
- Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- elektrogravēšana Vienkrāsas un vairākkrāsas klišeju elektromehāniska izgatavošana
- Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts
- tejiene vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šejiene
- smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.)
- minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle
- Viļkicka Viļkicka šaurums - atrodas starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~104 km, mazākais platums - 55 km, dziļums - līdz 210 m
- Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
- Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
- Gašerbrums I virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Gašerbruma II, augstums - 8068 m
- Gašerbrums II virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz ziemeļrietumiem no Gašerbruma I, augstums — 8035 m
- kibla Virziens, kādā musulmaņi pagriežas pirms lūgšanām, t. i. Mekas virziens, kas katrā mošejā ir iezīmēts ar nišu sienā
- VK(b)P Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija
- boļševiki Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas biedri (1918.-1961. g.)
- Višegrādas trīsstūris Višegrādas grupas nosaukums 1991.-1992. g.
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija)
- Viešezers Višezers Vidrižu pagastā
- Viršu-Linu ezers Višezers, ezers Vidrižu pagastā
- Viršu-Višu ezers Višezers, ezers Vidrižu pagastā
- Laugas ezers Višezers, ezers Vidrižu pagastā
- daniševcieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" iedzīvotāji
- daniševkieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" iedzīvotāji
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Horošova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
- Romašonki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" nosaukuma variants
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
- Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs
- Plātena rags zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, austrumos no Nordenšelda līča
- Nūrkaps zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no Nordenšelda līča
- Amirantu salas zemu koraļļu salu (~150) grupa Indijas okeāna rietumos (_Les Amirantes_), uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas sastāvā, platība 83 km^2^
- Skvovelija Ziemas sporta centrs ASV ("Squaw Valley"), Kalifornijā, Sjerranevadas kalnos 1889 m vjl., uz dienvidaustrumiem no Donera pārkāpes, šeit norisinājās VIII ziemas olimpiskās spēles 1960. g.
- romašencieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" iedzīvotāji
- kursors Zīmulim vai pildspalvai līdzīga ierīce, ko izmanto grafikas planšetēs
- Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte
- Panax giseng žeņšeņs
- ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas
- šeks Žuburs, stakle; šeka
še citās vārdnīcās:
MEV