Paplašinātā meklēšana
Meklējam īksts.
Atrasts vārdos (40):
- īksts:1
- īksts:2
- īksts:3
- īksts:4
- cīksts:1
- čīksts:2
- čīksts:3
- čīksts:4
- čīksts:1
- līksts:2
- līksts:1
- mīksts:1
- pīksts:1
- rīksts:1
- sīksts:1
- tīksts:1
- vīksts:2
- vīksts:3
- vīksts:1
- plīksts:1
- šķīksts:1
- šmīksts:1
- švīksts:1
- trīksts:1
- iesīksts:1
- pamīksts:1
- pasīksts:1
- nešķīksts:1
- pusmīksts:1
- mīkstspuru:1
- supermīksts:1
- mīkstsirdis:1
- mīkstspārņi:1
- mīkstsirdība:1
- mīkstsirdīgs:1
- mīkstsirdīte:1
- Rīkststrauts:1
- sīkstspārnis:1
- mīkstsirdīgums:1
- māņmīkstspārnis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (321):
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
- uzblieķēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- uzblietēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans.
- kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
- stromulis Biezs, mīksts augu kāts.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- krimts Ciets, sīksts.
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2.
- blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- līkstiņa Dem. --> līksts 1.
- mīksteņš Dem. --> mīksts (1).
- Malachius bipustulatus divplankumu māņmīkstspārnis.
- ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums.
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
- vīksts Elastīgs, mīksts.
- zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
- glaums Gluds; mīksts; glums.
- glits Glums, mīksts (ceļš).
- čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
- lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- žļagans Jēls, mīksts.
- klamacis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- klamācis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- ļepuška Kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne).
- plēkša Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēksta Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēkstere Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- ļekāns Kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis.
- ļerekls Kaut kas mīksts, jēls.
- ļekains Kaut kas mīksts, kas nokarājas.
- mekucis Kaut kas mīksts, piem., nobarota vista vai sivēns.
- lepāns Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
- lepis Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
- ļekums Kaut kas mīksts.
- cīkstenis Kaut kas sīksts, grūti sakožams.
- sīkšņa Kaut kas sīksts; sīksnis.
- sīksnis Kaut kas sīksts.
- vakāns Kaut kas smags, mīksts, tukls.
- mīkšķēt Kļūt mīksts, kust; mīkt.
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- ļumens Korpulents, mīksts, ļumīgs.
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
- bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals.
- kankāns Liels, smags, mīksts.
- aire Līksts.
- līkste Līksts.
- leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts.
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
- ļurka Ļodzīgs, mīksts.
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
- mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts, irdens.
- mīksts kā līnis ļoti mīksts, labi barots.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- mīksts kā plūme ļoti mīksts.
- mīksts kā pīļu sūdi ļoti mīksts.
- mīksts kā samts ļoti mīksts.
- kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
- malachiidae Māņmīkstspārņu dzimta.
- melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms.
- malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus").
- divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
- zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis").
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- iesīksts Mazliet sīksts.
- mīkšs Mīksts (1).
- pļuks Mīksts (kā) kunkulis.
- mīkns Mīksts (laiks).
- vītens Mīksts (par piedzērušos alkoholiķi).
- ādlupata Mīksts ādas gabals, strēmele.
- lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmais diegs.
- lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs.
- otomane Mīksts dīvāns ar diviem ruļļiem un spilveniem, kas aizstāj atzveltni; turku dīvāns.
- lekmenis Mīksts gaļas gabals.
- lekminis Mīksts gaļas gabals.
- čauka Mīksts kāposts ar brīvām lapām.
- emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū.
- flanelets Mīksts kokvilnas audums ar vieglu uzkārsumu.
- finets Mīksts kokvilnas audums.
- moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
- palatāls līdzskanis mīksts līdzskanis.
- maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot.
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- molusks Mīksts ovāls ādas audzējs.
- ņecka Mīksts pikucis.
- ļepakans Mīksts un glums.
- mīkls Mīksts un mikls.
- valkans Mīksts un mikls.
- valks Mīksts un mitrs.
- flanelis mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums
- marselīns mīksts zīda audums, tafta paveids.
- baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums.
- kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
- raganassviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- raganssviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragaņsviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- meltons Mīksts, blīvs vilnas audums.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- ļurcīgs Mīksts, burzīgs (par audumu, apģērbu).
- čaugrans Mīksts, čaugans.
- kanka Mīksts, glīzdains kunkulis.
- traskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- trusans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- truskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- maskarpone Mīksts, krēmveidīgs itāļu siers.
- ļacens Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns.
- ļocans Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns.
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- lēmene Mīksts, lēverains gaļas gabals.
- ķepīgs Mīksts, lipīgs (par kādu masu).
- ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem).
- ļēmains Mīksts, lipīgs, gļotains.
- ļagans Mīksts, ļengans.
- ļuvens Mīksts, ļengans.
- ļompurans Mīksts, ļogans, vaļīgs, tukšs.
- ļepans Mīksts, ļumīgs.
- ļorka Mīksts, ļumīgs.
- samtains mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu)
- porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos.
- valdzīgs Mīksts, maigs.
- pliska Mīksts, mālains akmens.
- ļurkans Mīksts, mikls.
- žļegains Mīksts, mitrs, dubļains.
- žļegans Mīksts, mitrs, dubļains.
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- ragansviests Mīksts, no paniņām neatdalījies sviests.
- maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju).
- ļindens Mīksts, purvains, ļodzīgs.
- ļurgans Mīksts, samērcēts.
- ļemīgs Mīksts, sapuvis, neizturīgs.
- žļudzīgs Mīksts, sapuvis.
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē.
- pūkains mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums
- pūka Mīksts, smalks mats.
- vilcens Mīksts, staipīgs.
- ļeks Mīksts, tāds, kas nokarājas.
- ļocmenis Mīksts, taukains gaļas gabals.
- ļumans Mīksts, tukls, ļumīgs.
- glids Mīksts, ūdeņains.
- agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti.
- muslīns Mīksts, viegls, smalks, parasti kokvilnas, audums.
- smilkstens mīksts, vijīgs.
- pufīgs Mīksts; atsperīgs.
- laidens Mīksts.
- mīksns Mīksts.
- trasks Mīksts.
- vilksts Mīksts.
- mīkstsirdīgums Mīkstsirdība.
- mīkstsirdīte Mīkstsirdīga meitene.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- cantharidae Mīkstspārņu dzimta.
- cantharis Mīkstspārņu dzimtas ģints.
- rhagonica Mīkstspārņu dzimtas ģints.
- rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- anakantina Mīkstspuru kaulu zivju apakškārta.
- mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos.
- mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas).
- īkste Niere; īksts.
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
- vīks Padevīgs, mīksts.
- al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts.
- paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- mīkstans Pamīksts.
- mīkstens Pamīksts.
- pamīkšķs Pamīksts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- miekšēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- sīkstans Pasīksts.
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs.
- piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
- fulārs Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts.
- plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
- zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns.
- švammīgs Porains un mīksts.
- švamme Porains, mīksts sūklis.
- mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- tums Resns, mīksts.
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale).
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- Cantharis fusca rūsganais mīkstspārnis.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- mīksnējs Samērā mīksts; pamīksts.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- pasīksts Samērā, arī mazliet sīksts.
- judrs Sapuvis, mīksts, porains.
- rempls Sarepējis, sīksts, zarains.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- pompadūra Sevišķa stila mēbeles, mīksts krēsls.
- supermīksts Sevišķi mīksts.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- cepkij Sīksts (par cilvēku).
- cepkijs Sīksts (par cilvēku).
- čingurs Sīksts gaļas gabals no locītavas.
- remplis Sīksts koka resgalis.
- cervele Sīksts koks.
- berbele Sīksts un greizi audzis koks.
- ciets kā drāte sīksts, ciets (parasti par nekvalitatīviem pārtikas produktiem).
- tamprs Sīksts, grūti plēšams.
- cīksts Sīksts, izturīgs (par koku).
- repelis Sīksts, koka resgalis.
- soklijs Sīksts, mitrā vietā audzis.
- krampis Sīksts, neatsaucīgs cilvēks.
- refraktārs Sīksts, tāds, kas nepadodas ārstēšanai.
- kult Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds.
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- šautīgs Skops, sīksts, kārīgs.
- knīsls Skops, sīksts.
- kocīgs Skops, sīksts.
- skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas.
- skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts.
- ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu).
- cefaloma Smadzeņveida karcinoma; mīksts vēzis.
- napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- Malachius aneus spīdīgais māņmīkstspārnis.
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
- zaptīgs Sulīgs, mīksts (par augļiem, ogām).
- šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena.
- šmauksts Šmīksts.
- smīkšķis Šmīksts.
- līgotnis Šūpoles, šūpuļa līksts.
- šūpeklis Šūpotņu līksts.
- līgotne Šūpuļa līksts.
- līgotnes Šūpuļa līksts.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs.
- atlaidens Tāds (sniegs, arī ledus), kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.
- pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1776}; ļoti mīksts
- mīkstvilnas Tāds, kam ir mīksts apmatojums (parasti par aitām); tāds, no kura apmatojuma iegūst mīkstu vilnu.
- pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
- maigs Tāds, kas ir mīksts, gluds, līdzens (par ādu, apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir mīksta, gluda, līdzena āda, apmatojums, apspalvojums (par ķermeņa daļām).
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- murmuļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; mormoļains; verveļains.
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- mormoļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms.
- maigs Tāds, kas nav ass, raupjš (par augiem, to daļām); arī mīksts.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām); ciets, koksnains.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts.
- pļoncka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka.
- pļancka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts.
- čapans Tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs.
- šļaceklis Tas, kas ir mīksts, bezformīgs.
- ļecens Tukls, mīksts.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pūkšīgs uzpūsts un mīksts (par maizi).
- irds Vaļīgs, mīksts.
- leģēns Vārgs, gļēvs, mīksts.
- pusmīksts Vidēji mīksts.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1).
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- Malachius viridis zaļais māņmīkstspārnis.
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
īksts citās vārdnīcās: