Paplašinātā meklēšana
Meklējam ģērbs.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (214):
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- jetliņš Apģērba gabals; apģērbs.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
- kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
- paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām.
- mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā.
- āda apģērbs, apģērba gabals.
- kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku.
- piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām.
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
- naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
- ārapģērbs Apģērbs, ko valkā ārpus telpām.
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai.
- pričindaļi Apģērbs, mantas.
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- kostjums Apģērbs, tērps.
- apdars Apģērbs; drēbes.
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals.
- autfits apģērbs.
- prikida apģērbs.
- apģārbs Apģērbs.
- apsavilkšana Apģērbs.
- aptērpis Apģērbs.
- cloze Apģērbs.
- drāna Apģērbs.
- drēbes Apģērbs.
- ģērbums Apģērbs.
- skarbalas Apģērbs.
- skarmalas Apģērbs.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
- runkainīši Bagātīgi krokots apģērbs.
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- pļurzaks Brīvi krītošs apģērbs.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs).
- platāns Cilvēks, kam nav aizpogāts apģērbs.
- civiltērps Civilapģērbs.
- komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
- bužurums Darba apģērbs (darbā).
- ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma.
- šabranas Drēbes, apģērbs.
- šmotkas Drēbes, apģērbs.
- šmutkas Drēbes, apģērbs.
- aizsargdrēbes Drēbes, kas aizsargā; aizsargapģērbs.
- sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu.
- pamatvajadzības ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās.
- štāts Grezns apģērbs.
- staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi).
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas).
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem.
- valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- pelstiķi Īss apģērbs (virsdrēbes).
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- tenue Izturēšanās, uzvešanās; arī apģērbs.
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs.
- hlamīda Jebkurš plata, brīva piegriezuma apģērbs, bieži vecs vai nemoderns.
- čūčals Kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs.
- albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- suknes Kleita; apģērbs.
- kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums.
- sekndhend Lietots apģērbs, apavi u. c; veikals, kur tos pārdod.
- spārgas lupatains, skrandains apģērbs.
- barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs.
- sapatas Lupatas, savalkāts apģērbs.
- plētinis Ļoti plats apģērbs (parasti virsdrēbes).
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
- burnavs Mētelim līdzīgs sieviešu virsģērbs.
- svīta mētelim līdzīgs virsapģērbs.
- fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
- prikids Modīgs apģērbs.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- dezabijē Nakts vai mājas apģērbs.
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- negližē nekārtīgs apģērbs, nekārtīgs izskats.
- neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu.
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
- deshabille Nevērīgs mājas apģērbs.
- zīds no šāda auduma izgatavots apģērbs
- rampaks No šāda auduma pašūts apģērbs.
- poda Nodilis apģērbs, vecas drēbes, lupatas.
- podas Nonēsāts apģērbs.
- skārbans Noplīsis, noskrandājis apģērbs.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1).
- kankars Noskrandis apģērbs; arī skrandas.
- iznasa Novalkāts apģērbs.
- pužakas Novalkāts, saburzīts apģērbs.
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- firma Pazīstama zīmola (parasti apģērbs).
- peldkostīms Peldei paredzēts apģērbs.
- džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas.
- labraks Plats, neizskatīgs apģērbs.
- nerocētais plecģērbs plecģērbs bez rocēm (piem., apmetnis, pončo, guļammaiss).
- piedurkņu plecģērbs plecģērbs, kura rocēs ir iešūtas vai atdalāmi ierocētas piedurknes, piem., ar rāvējslēdzēju ierocējamo piedurkņu veste, mētelis, žakete.
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis).
- kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs.
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- privātdrēbes Privātapģērbs.
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- vēzināties Pūst (tā, ka plivinās, plandās, piemēram, apģērbs) - par vēju.
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam.
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
- izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- ņērbas Saplēsts apģērbs.
- complet Saskaņots apģērbs.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- centons Sega vai apģērbs, kas sašūts no dažādas krāsas auduma lupatiņām.
- palūdāments Senajā Romā kara rota, kara apģērbs.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma.
- sērna drāna sēru apģērbs, sēru drāna.
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
- vamžas Silts, biezs apģērbs.
- neģērbs Slikts, trūcīgs apģērbs.
- sabrači Slikts, vecs apģērbs.
- speciālapģērbs Speciāls apģērbs.
- stilbbikses Staklēts apakšveļas gurnģērbs, kas aptver iegurni un - ar starām - atsevišķi abus stilbus.
- korsešbikses Staklēts korsešģērbs.
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām.
- šabraks Svārki, apģērbs.
- pusplats Tāds (apģērbs, apģērba piederums), kas nav piegulošs, ir samērā plats; paplats.
- jājams Tāds (apģērbs, piederums), ko lieto jājot.
- oderēts Tāds (apģērbs, tā daļa) kam ir odere.
- pogaiņš Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir daudz pogu.
- oderains Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir odere.
- oderaiņš Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir odere.
- pallains Tāds (apģērbs), kam ir ieloces; bagātīgi rotāts ar ielocēm.
- kuldains Tāds (apģērbs), kam ir kabatas.
- uzplečains Tāds (apģērbs), kam ir uzpleči.
- audinis Tāds (apģērbs), kas gatavots no mājās austa auduma.
- skrandaiņš Tāds (apģērbs), kas ir novalkāts, apdriskāts.
- izejams Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
- tāžains Tāds (apģērbs), kas sastāv no vairākām daļām, joslām.
- rozains Tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- linots Tāds (audums, apģērbs), kas gatavots no liniem.
- pusvillas Tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma.
- rupš Tāds (audums), kas darināts no šādas dzijas; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- apskrandojis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandis (2).
- apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandojis (2).
- rocēts Tāds (ģērbs), kam ir rokas izgriezums (roce).
- virsējais Tāds (parasti apģērbs), kas valkājams virs kā cita.
- īsroku Tāds apģērbs, kam ir īsas [piedurknes]{s:2268}.
- ķepaiņš Tāds apģērbs, kas rotāts ar sazarotiem (pirkstveida) dekoratīviem elementiem.
- skroķains Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- skroķaiņš Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu; tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
- pļoncka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka.
- pļancka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts.
- virstērps Tērps, ko valka virs cita tērpa; virsapģērbs; arī virsvalks.
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku.
- chubas Tradicionāls tibetiešu apģērbs, virssvārki.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- šēze Uzvalks (parasti smalks); apģērbs.
- citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam).
- ancuks Uzvalks; apģērbs.
- fraķis Uzvalks; apģērbs.
- pampari Vairākkārt lāpīts apģērbs.
- valkātne Valkāts apģērbs.
- valkātnis Valkāts apģērbs.
- lēvars Vaļējs, apņemams apģērbs.
- lēvere Vaļējs, apņemams apģērbs.
- šuplaks Vaļīgs virsģērbs.
- bombaļas Vecas drēbes (apģērbs).
- bombažas Vecas drēbes (apģērbs).
- aranas Vecs, mazvērtīgs apģērbs.
- šubris Vecs, netīrs apģērbs.
- kankari Vecs, noplucis, noskrandis apģērbs.
- ķelderis Viegls, nātns apģērbs, mētelis, veci svārki.
- penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs.
- šubraka Vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- kiški Zagļa apģērbs.
- karmaņola Žakete ar šauriem priekšējiem stūriem - jakobīņu apģērbs, ko Francijā ieviesuši itāļu strādnieki no Karmaņolas pilsētas.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
ģērbs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV