Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ģ.

Atrasts vārdos (74):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (727):

Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji
ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Gaviļnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaļķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kāņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ruņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Talsciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Spāre apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Briežu ezers Briežezers Ģibuļu pagastā
Pastendes parka dīķis Brūžezers Ģibuļu pagastā
Bullītis Buļļezers Ģibuļu pagastā
Bullīts Buļļezers Ģibuļu pagastā
Buļļu ezers Buļļezers Ģibuļu pagastā
Buļu ezers Buļļezers Ģibuļu pagastā
Putni Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" daļa
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Dākles ezers Dāklis, ezers Ģibuļu pagastā
ģērdacis Diena (Ģertrūdes diena, 17. marts), kad pēc tautas ticējumiem dzīvnieki mostas no ziemas miega
Dingeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā
Diņģeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
Dubekslis Dubekšu ezers Ģibuļu pagastā
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Egļu ezers Egļezers Ģibuļu pagastā
Egles ezers Egļezers Ģibuļu pagastā
Mazskolas ezers Egļezers, ezers Ģibuļu pagastā
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
Rūmiķis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers
Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
Melnezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Bērziņa ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis
Ķēves ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,7 ha
Briežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Sūdezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha
Buļļezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers
Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers
Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
Vēžezers ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
Mežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers
Lāceņu ezers ezers, kas atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
Ezerstarpa Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā
Ezerstarpis Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā
Stulbais ezers Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]; pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem; metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Gulbītis Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
Gulbja ezers Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
Džakovica Ģakova - pilsēta Kosovā
Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka
Gavartines pilskalns Ģedušu pilskalns Turku pagastā
ģēksis Ģeiksis
ķekāt Ģeķības, aušības dzīt
ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt
jeķīgs Ģeķīgs
jeķis Ģeķis
āvis Ģeķis, āksts
ģeķēt Ģeķot
ģelzins Ģelzis
ģilis Ģelzis
jelzis Ģelzis
kašuks Ģelzis, ar ko abru kasa
kašukls Ģelzis, ar ko abru kasa; kašuks (2)
šamuā Ģemze
takins Ģemze
chamois Ģemzes krāsā (gaišdzeltens); arī ļoti maiga ziemišķa āda
šamuā Ģemzes krāsā, dzelteni brūns
ģenealogs Ģenealoģijas pētnieks
burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav
ĢA Ģenerālā Asambleja (ANO ĢA)
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju
ģenerāls Ģenerālis
karalielskungs Ģenerālis
ļesņiks Ģenerālis
ģenerālisims Ģeneralisimuss
limfadenoze Ģeneralizēta limfātiskās sistēmas slimība
sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
limfosarkomatoze Ģeneralizētas limfosarkomas
holotonija Ģeneralizētas toniskas spazmas
ģenerāļprove Ģenerālmēģinājums
ģenerālprokurore Ģenerālprokurors
ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā
ģenerālsekretāre Ģenerālsekretārs
ģenerālsuperintendentūra Ģenerālsuperintendenta pienākumi
morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā
turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna
vējģenerators Ģenerators, kuru piedzen (griež) vējš
nonsenss Ģenētikā - mutācija, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu
amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās
testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei
homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām
inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām
dicentrisks Ģenētikā anomāla hromosoma ar divām centromērām
mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk
matromorfija Ģenētikā gadījums, kad īpatnis ir matromorfs, t. i. pilnīgi līdzīgs mātei
multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība
epistāzija Ģenētikā viena gēna pazīmju dominēšana pār otra, nealelomorfā pāra gēna pazīmēm
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu
imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības
genoģeogrāfija Ģenētikas nozare, kas pētī gēna dažādo alēļu ģeogrāfisko izvietojumu noteiktas sugas izplatības areālā
disģēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulības ar defektīvu iedzimtību
disgēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulību ar defektīvu iedzimtību
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu
imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību
filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām
ģenētiķis Ģenētikas speciālists
fenoģenētika Ģenētikas virziens, kas pētī organisma idiotipa izpausmi ontoģenēzē
kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā
transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās
krosbrīdings Ģenētiski dažādu šķirņu vai līniju krustošana
iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi
heterohromatīns Ģenētiski inerta hromatīna frakcija, kas sastāv no histona, dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes
ĢMO Ģenētiski modificēti organismi
iedzimstamība Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski
aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski
hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām
sociobioloģija Ģenētiski pamatota uzvedības teorija
dzimumtips Ģenētiski un fizioloģiski (bet ne morfoloģiski) nosacīts heterotallisko organismu gamētu dzimums
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības
formācija Ģenētiski un tektoniski radniecīgs iežu komplekss
ķenkarķenkariem Ģenģeru ģenģeriem
attieculis Ģenitīvs
jeņģeris Ģeņģeris
jeņģeriski Ģeņģeriski
geo- Ģeo-
fitocenoloģija Ģeobotānikas nozare, kurā pēta fitocenozes
ģeobotāniķis Ģeobotānikas speciālists
geodaizija Ģeodēzija
ģeodaizija Ģeodēzija
repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā
kardioīds Ģeodēzijā - Zemes sferoīda matemātisks modelis
alidāde Ģeodēzijā un astronomijā lietoto leņķu mērīšanas instrumentu (teodolīta u. c.) daļa - lineāls vai aplis, kas atrodas uz vienas ass ar limbu
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai
inženierģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kas saistīta ar celtniecību
aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus
ģeodēzists Ģeodēzijas speciālists
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē
astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm
nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai
uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris
eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu
ģeodaizists Ģeodēzists
ģeofizisks Ģeofizikāls (1)
ģeofizisks Ģeofizikāls (2)
karotāža Ģeofizikālu un ģeoķīmisku pētījumu komplekss urbumos atsegto iežu sastāva un uzbūves noskaidrošanai
elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem
ģeotermija Ģeofizikas nozare par Zemes dzīļu siltumu
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus
petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības
magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā
gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā
ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists
seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē
ģeognosija Ģeognostika, plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi
jeografija Ģeogrāfija
ģefene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
geģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģeģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģēģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģegrene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģeogriza Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģepene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģeporģīne Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģevene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģieģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
ģoģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
grāfija Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
pigmejstunda Ģeogrāfija (mācību stunda)
lankārts Ģeogrāfijas karte
lankāts Ģeogrāfijas karte
puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.)
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā
ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists
envaironmentālisms Ģeogrāfijas virziens, kas ģeogrāfiskās vides lomu sabiedrības un sabiedriskās ražošanas attīstībā uzskata par izšķirošo
antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus
metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums
landšafts Ģeografiskā ainava
mape Ģeogrāfiska karte
kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā)
longitūde Ģeogrāfiskais garums, skaitot no pirmā meridiāna
ĢIS Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (angļu "geographical information system")
GISCO Ģeogrāfiskās informācijas sistēma Komisijai ("Eurostat")
atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem)
azonalitāte Ģeogrāfiskas parādības vai procesa neatkarība no teritorijas zonālajām īpatnībām
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību
mappa Ģeogrāfisko karšu apzīmējums 16.-18. gs.
kartogrāfs Ģeogrāfisko karšu zīmētājs, grebējs
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem
Austrumkoreja Ģeogrāfisks apzīmējums Korejas pussalas astrumu daļai
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
laikmets Ģeohronoloģiskā vienība - epohas daļa
periods Ģeohronoloģiskā vienība - ēras daļa
laiks Ģeohronoloģiskā vienība - laikmeta daļa
hidroģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kas pētī ķīmisko elementu un to savienojumu rašanos un migrāciju hidrosfērā
bioģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā
ģeoķīmiķis Ģeoķīmijas speciālists
bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā
harnišs Ģeoloģijā kalnraču apzīmējums slīdņu plāksnēm starp 2 iežu kompleksiem
triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem
oligokains Ģeoloģijā pēc vecuma otrā terciārā formācija
pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu
eokains Ģeoloģijā terciārās formācijas vecākā daļa
pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss
saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā
kvartārģeoloģija Ģeoloģijas nozare par kvartāra veidojumiem un vides attīstības vēsturi kvartāra periodā
litoloģija Ģeoloģijas nozare par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un ģenēzi
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību
ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus
kodolģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī radioaktīvos procesus Zemes garozā un to saistību ar ģeoloģiskajiem procesiem
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību
ģeotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas un augšējās mantijas struktūru, kustības, deformācijas un attīstību
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus
aeroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes dzīļu izpēti, izmantojot distances metodes (pasīvās un aktīvās radiolokācijas, optiskās u. c. metodes)
paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā
fotoģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kuras pētījumu objekts ir ģeoloģisku parādību interpretēšana un kartēšana pēc aeroainām
ģeologs Ģeoloģijas speciālists
diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā
glaciotektonika Ģeoloģijas zinātne par ledāju (šļūdoņu) radītajām iežu deformācijām
ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās)
cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins
struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru
stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū)
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā
geometrija Ģeometrija
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi
modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu
inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi
ģebra Ģeometrija (mācību priekšmets)
ģeģene Ģeometrija (mācību priekšmets)
ģēģene Ģeometrija (mācību priekšmets)
ģemene Ģeometrija (mācību priekšmets)
ģemetrija Ģeometrija (mācību priekšmets)
ģepele Ģeometrija (mācību priekšmets)
metrija Ģeometrija (mācību priekšmets)
bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai
longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī telpiskas figūras
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā
diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas
topfigūra Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes
topzīme Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam
dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs
masverks Ģeometriski veidots gotikas celtņu aiļu ornaments
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes
prīsma Ģeometrisks ķermenis ar divi vienādiem un parallēliem galiem, kurus savieno sānēji parallēlogrammi; prizma (1)
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens
tenzors Ģeometrisks objekts n-dimensiju telpā
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
holonoms Ģeometrisks vai uz ģeometrisku reducējams
morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu
ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs
konsolidācija Ģeosinklinālā tektoniskā režīma nomaiņa ar platformas režīmu
talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās
ģeosinklināls Ģeosinklinālei raksturīgs
ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem
ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai
ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt
tektonofizika Ģeotektonikas apakšnozare, kas pētī tektonisko struktūru un iežu tektonisko deformāciju rašanās fizikālos aspektus
ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem
datorkarte Ģeotelpisko datu kopums speciālas programmatūras sastāvā
ĢTES Ģeotermālā elektrostacija
jēpele Ģēpelis
geraniācejas Ģerāniju dzimtas divdīgļlapju augi, gk. lakstaugi un puskrūmi mērenajā joslā
atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas
vestiārijs Ģērbistaba
apoditērijs Ģērbjamā telpa ģimnāzijās un pirtīs
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos)
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
jērkambaris Ģērbkambaris
jērkamburis Ģērbkambaris
jērkammaris Ģērbkambaris
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
vapenis Ģerbonis
armoriāls Ģerboņu grāmata
heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums
ģērba Ģērbs
gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā
plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā
nēsas Ģērbs, tērps
cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs
flamenko Ģērbšanās stila iezīme
grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki
maukt Ģērbt
tērpināt Ģērbt
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes)
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu
pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms
pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā
jērēt Ģērēt
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu
mītuve Ģērētava
ģerevjannijs Ģerevjannijs banģits - šķūnīšu un pagrabu apzadzējs
ģerpstele Ģergzdele
Cierķēnu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā
Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā
Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
jērmanis Ģērmanis
vācisms Ģermānisms
ģermānists Ģermānistikas speciālists
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti
germāņi Ģermāņi
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm
teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos; šo cilšu piederīgie
sensakši Ģermāņu ciltis, kas ap 8.-11. gs. dzīvoja Ziemeļvācijā
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu)
alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
batāvi Ģermāņu cilts, dzīvoja Reinas lejteces apvidū, no 4. gs. ietilpa franku cilšu savienībā
vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā
angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gs. no Angelnas rajona Vācijā pārcēlās uz Angliju
dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu
heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem
Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds
Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes
Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši
Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku
farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši
tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem
frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci
nikses Ģermāņu tautām nāras
freda Ģermāņu tiesībās t. s. miera nauda
Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs
tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki
cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē
Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda
ģerm. Ģermāņu-; ģermāņu valodas
germinālsēlekcija Ģerminālsēlekcija
Jēdrūts Ģertrūdes diena (17. marts)
Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
ģīgāns Ģībāns
Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā
eksanimācija Ģībonis
ģeiba Ģībonis
ģeibonis Ģībonis
ģībalas Ģībonis
ģībiens Ģībonis
ģībla Ģībonis
ģīboņas Ģībonis
ģibons Ģībonis
ģībulis Ģībonis
slāponis Ģībonis
stieba Ģībonis, bezapziņa
paģībe Ģībonis, bezsamaņa
ģeiboles Ģībonis, samaņas zaudēšana
ģībsteļi Ģīboņi
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
jībt Ģībt
žirbt Ģībt
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments
džīga Ģīga 1(1)
ģīves Ģīga I
ģīģāt Ģīgāt (4)
gilde Ģilde
guildhall Ģildes halle; arī domes nams
eltermanis Ģildes, cunftes vai amata vecākais, 13.-19. gs. Rīgā u. c. Latvijas pilsētās
dzelināt Ģilināt 1(1)
ģilzes Ģilze
ģilze Ģilzes
šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam); amata rullis
familija Ģimene
famīlija Ģimene
ģime Ģimene
ģimine Ģimene
pamilija Ģimene
dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni
pēdelis Ģimenē pēdējais piedzimušais bērns
eka Ģimene Senajā Grieķijā
jentes Ģimene, dzimta
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes
pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem; nepilna ģimene
sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma
piederīgs Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; arī radinieks
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks
ģimene Ģimenes mācība
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa)
familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās
familjars Ģimenīgs, mājīgs, nepiespiests
ģīme Ģīmis
pļurnica Ģīmis (nicīgi)
ļockas Ģīmis, purns
pļukste Ģīmis, seja
ateloprozopija Ģīmja nepilnīga attīstība
skrofulariacejas Ģīmjzieži
zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis
ģiltene Ģindenis
ģiltine Ģindenis
ģindinis Ģindenis
ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai
Džindža Ģinģa - pilsēta Ugandā
Džinja Ģinģa - pilsēta Ugandā
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku
ģinta Ģints
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa
eipatrīdi Ģints aristokrātija senajās Atēnās
patriarhs Ģints galva; ciltstēvs (parasti patriarhātā)
genus Ģints, cilts
aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās
filaginella Ģints, kurā dažķārt iekļauj dumbrāja zaķpēdiņu
Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
plīvurpuķe Ģipsene ("Gypsophila")
gypsophila Ģipsenes
ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila")
šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
gipss Ģipsis
ģipss Ģipsis
jipši Ģipsis
pārkaļķis Ģipsis
sudeksis Ģipsis
zirgakmens Ģipsis
longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
ģirlics Ģirlicis
serinus Ģirliči
ģirtele Ģirtelis
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka
bandisa Ģitāra
bandžole Ģitāra
chitarra Ģitāra
džindža Ģitāra
giča Ģitāra
ģiča Ģitāra
gitara Ģitāra
ģitāre Ģitāra
ģitārlira Ģitāras paveids ar sengrieķu lirai līdzīgu korpusu
čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks"
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
ģuģinēties Ģuģināties
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē
ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums
ģerieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Ģeri" iedzīvotāji
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalvezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kalvītis Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kurpnieku ezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kalvu Kalvu ezers - Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kāņu Kāņu ezers - Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezeru grupā Ģibuļu pagastā
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
Divrubļdīķis Kleinis - ūdenskrātuve Ģibuļu pagastā
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski
Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants
Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski
Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski
ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji
geibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Geibi" (arī "Geibas", "Ģeibas", "Ģeibji") iedzīvotāji
ģeibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeibas" iedzīvotāji
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu
ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji
Lodes Lodes ezers Stundezers Ģibuļu pagastā
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
ģirvišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ģirvišķi" iedzīvotāji
Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
Melnupezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
Melnupes ezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
Melnupu ezers Mellupezers, ezers Ģibuļu pagastā
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
Sausmežu ezers Mordangas-Kāņu ezers Ģibuļu pagastā
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA")
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
Razģevalka pazemes tunelis zem dzelzceļa, kas savieno Daugavpils un Ģertrūdes ielu
Banberi pilsēta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata dienvidrietumos, Indijas okeāna Ģeogrāfa līča krastā
Baseltona pilsēta Austrālijas dienvidrietumos, Rietumaustrālijas štatā, Indijas okeāna Ģeogrāfa līča dienvidu piekrastē
Bambeja pilsēta Senegālā, Diurbelas / Ģurbelas reģionā
Diurbela pilsēta Senegālas rietumos ("Diourbel"), reģiona administratīvais centrs, 100400 iedzīvotāju (2007. g.); Ģurbela
Beleda pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čorna pilsēta Ungārijā ("Csorna"), Ģēras-Mošonas-Beregas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoprona pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapuvāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lēbēņa pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mošonmaģarovāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fertēda pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fertēžentmikolša pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēta pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānoššomorja pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
Plunču ezers Pluncezers, ezers Ģibuļu pagastā
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
Raibītis Raibīša ezers Ģibuļu pagastā
ģipcenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" iedzīvotāji
Gipkō Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" nosaukums lībiski
Ģibka Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums
Ģibks Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums
ģibcenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" iedzīvotāji
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji
ģiģinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģigu ciems" iedzīvotāji
Rumiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā
Rūmiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā
ģiltenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
ģiltinieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
ģibieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Ģibi" iedzīvotāji
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
Spares ezers Spāres ezers Ģibuļu pagastā
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
Stundas ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
Stundu ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
Lodes ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
Sudezers Sūdezers Ģibuļu pagastā
Sūniņa ezers Sūniņu ezers Ģibuļu pagastā
Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā
aizupnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" iedzīvotāji
Ārkliņi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Arkliņi" nosaukuma variants
ausmenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji
ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji
draudzībnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Draudzība" iedzīvotāji
gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gavilnieki" iedzīvotāji
gaviļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" iedzīvotāji
Gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" nosaukuma variants
ģibuļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģibuļi" iedzīvotāji
Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums
kalešnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
kališnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
kārgadnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kārgadas" iedzīvotāji
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums
kuršenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji
laugaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
laukgaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
līčenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
Nazspārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazspāre" nosaukuma variants
mordandznieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mordanga" iedzīvotāji
munejnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Munejas" iedzīvotāji
pastendnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pastende" iedzīvotāji
remplīnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Remplīna" iedzīvotāji
ropiķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ropiķi" iedzīvotāji
siliņnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
spārnenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" (senāk "Spārne") iedzīvotāji
Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums
Spāres muiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" daļa
spārenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
spārnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji
Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums
turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji
ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji
ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji
Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m
Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers
Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5 km
Muižuļurga ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Ģērdurga
Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe
Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību
Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Briežupe upe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Plunču ezerā, garums - 15 km, pārrakta un iztaisnota
Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā
Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
Vēžu ezers Vēžezers, ezers Ģibuļu pagastā
Vieglais ezers Vieglis Ģibuļu pagastā
Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ģ.