Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ģ.

Atrasts vārdos (72):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (735):

Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā.
Arkliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Iliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kaleši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Mazspāre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Mordanga Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Turkmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Gaviļnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kaļķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kāņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Ruņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Talsciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
Spāre Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
Labdzeņi Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā.
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā.
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
Bērziņu ezers Bērziņa ezers Ģibuļu pagastā.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
Briežu ezers Briežezers Ģibuļu pagastā.
Pastendes parka dīķis Brūžezers Ģibuļu pagastā.
Bullītis Buļļezers Ģibuļu pagastā.
Bullīts Buļļezers Ģibuļu pagastā.
Buļļu ezers Buļļezers Ģibuļu pagastā.
Buļu ezers Buļļezers Ģibuļu pagastā.
Putni Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" daļa.
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
Dākles ezers Dāklis, ezers Ģibuļu pagastā.
ģērdacis Diena (Ģertrūdes diena, 17. marts), kad pēc tautas ticējumiem dzīvnieki mostas no ziemas miega.
Dingeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Diņģeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
Dubekslis Dubekšu ezers Ģibuļu pagastā.
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Egļu ezers Egļezers Ģibuļu pagastā.
Egles ezers Egļezers Ģibuļu pagastā.
Mazskolas ezers Egļezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra.
Ģēģeru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 5 ha; Ģēģera ezers.
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis.
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
Ģerķīšezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers.
Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers.
Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
Vieglis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers.
Bērziņa ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha.
Melnezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha.
Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis.
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis.
Ķēves ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,7 ha.
Briežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers.
Stundezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers.
Sūdezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha.
Buļļezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers.
Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers.
Mellupezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers.
Vēžezers Ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers.
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers.
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru.
Mežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers.
Lāceņu ezers ezers, kas atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha.
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
Ezerstarpa Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā.
Ezerstarpis Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā.
Stulbais ezers Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Gulbītis Gulbju ezers Ģibuļu pagastā.
Gulbja ezers Gulbju ezers Ģibuļu pagastā.
Džakovica Ģakova - pilsēta Kosovā.
Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka.
Gavartines pilskalns Ģedušu pilskalns Turku pagastā.
Ģēģera ezers Ģēģeru ezers Kalvenes pagastā.
ģēksis Ģeiksis.
ķekāt Ģeķības, aušības dzīt.
ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt.
jeķīgs Ģeķīgs.
āvis Ģeķis, āksts.
jeķis Ģeķis.
ģeķēt Ģeķot.
kašukls Ģelzis, ar ko abru kasa; kašuks (2).
kašuks Ģelzis, ar ko abru kasa.
ģelzins Ģelzis.
ģilis Ģelzis.
jelzis Ģelzis.
šamuā Ģemze.
takins Ģemze.
chamois Ģemzes krāsā (gaišdzeltens); arī ļoti maiga ziemišķa āda.
šamuā Ģemzes krāsā, dzelteni brūns.
ģenealogs Ģenealoģijas pētnieks.
burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav.
ĢA Ģenerālā Asambleja (ANO ĢA).
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju.
ģenerāls Ģenerālis.
karalielskungs Ģenerālis.
ļesņiks Ģenerālis.
ģenerālisims Ģeneralisimuss.
limfadenoze Ģeneralizēta limfātiskās sistēmas slimība.
sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos.
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
limfosarkomatoze Ģeneralizētas limfosarkomas.
holotonija Ģeneralizētas toniskas spazmas.
ģenerāļprove Ģenerālmēģinājums.
ģenerālprokurore Ģenerālprokurors.
ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā.
ģenerālsekretāre Ģenerālsekretārs.
ģenerālsuperintendentūra Ģenerālsuperintendenta pienākumi.
morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības.
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
vējģenerators Ģenerators, kuru piedzen (griež) vējš.
nonsenss Ģenētikā - mutācija, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu.
amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei.
homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām.
inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā.
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
dicentrisks Ģenētikā anomāla hromosoma ar divām centromērām.
mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
matromorfija Ģenētikā gadījums, kad īpatnis ir matromorfs, t. i. pilnīgi līdzīgs mātei.
multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
epistāzija Ģenētikā viena gēna pazīmju dominēšana pār otra, nealelomorfā pāra gēna pazīmēm.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
genoģeogrāfija Ģenētikas nozare, kas pētī gēna dažādo alēļu ģeogrāfisko izvietojumu noteiktas sugas izplatības areālā.
disģēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulības ar defektīvu iedzimtību.
disgēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulību ar defektīvu iedzimtību.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
fenoģenētika Ģenētikas virziens, kas pētī organisma idiotipa izpausmi ontoģenēzē.
kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra.
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās.
krosbrīdings Ģenētiski dažādu šķirņu vai līniju krustošana.
iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi.
heterohromatīns Ģenētiski inerta hromatīna frakcija, kas sastāv no histona, dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes.
ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
iedzimstamība Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā.
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi.
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
sociobioloģija Ģenētiski pamatota uzvedības teorija.
dzimumtips Ģenētiski un fizioloģiski (bet ne morfoloģiski) nosacīts heterotallisko organismu gamētu dzimums.
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
formācija Ģenētiski un tektoniski radniecīgs iežu komplekss.
ķenkarķenkariem Ģenģeru ģenģeriem.
attieculis Ģenitīvs.
jeņģeris Ģeņģeris.
jeņģeriski Ģeņģeriski.
geo- Ģeo-.
fitocenoloģija Ģeobotānikas nozare, kurā pēta fitocenozes.
ģeobotāniķis Ģeobotānikas speciālists.
repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
kardioīds Ģeodēzijā - Zemes sferoīda matemātisks modelis.
alidāde Ģeodēzijā un astronomijā lietoto leņķu mērīšanas instrumentu (teodolīta u. c.) daļa - lineāls vai aplis, kas atrodas uz vienas ass ar limbu.
geodaizija Ģeodēzija.
ģeodaizija Ģeodēzija.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
inženierģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kas saistīta ar celtniecību.
aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
ģeodēzists Ģeodēzijas speciālists.
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu.
ģeodaizists Ģeodēzists.
ģeofizisks Ģeofizikāls (1).
ģeofizisks Ģeofizikāls (2).
karotāža Ģeofizikālu un ģeoķīmisku pētījumu komplekss urbumos atsegto iežu sastāva un uzbūves noskaidrošanai.
elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem.
ģeotermija Ģeofizikas nozare par Zemes dzīļu siltumu.
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
ģeognosija Ģeognostika, plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi.
ģefene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
geģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģeģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģēģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģegrene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģeogriza Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģepene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģeporģīne Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģevene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģieģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
ģoģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
grāfija Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
pigmejstunda Ģeogrāfija (mācību stunda).
jeografija Ģeogrāfija.
lankārts Ģeogrāfijas karte.
lankāts Ģeogrāfijas karte.
puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists.
envaironmentālisms Ģeogrāfijas virziens, kas ģeogrāfiskās vides lomu sabiedrības un sabiedriskās ražošanas attīstībā uzskata par izšķirošo.
antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus.
metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
landšafts Ģeografiskā ainava.
kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
mape Ģeogrāfiska karte.
longitūde Ģeogrāfiskais garums, skaitot no pirmā meridiāna.
ĢIS Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (angļu "geographical information system").
GISCO Ģeogrāfiskās informācijas sistēma Komisijai ("Eurostat").
atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
azonalitāte Ģeogrāfiskas parādības vai procesa neatkarība no teritorijas zonālajām īpatnībām.
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
mappa Ģeogrāfisko karšu apzīmējums 16.-18. gs.
kartogrāfs Ģeogrāfisko karšu zīmētājs, grebējs.
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
Austrumkoreja Ģeogrāfisks apzīmējums Korejas pussalas astrumu daļai.
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
laikmets Ģeohronoloģiskā vienība - epohas daļa.
periods Ģeohronoloģiskā vienība - ēras daļa.
laiks Ģeohronoloģiskā vienība - laikmeta daļa.
hidroģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kas pētī ķīmisko elementu un to savienojumu rašanos un migrāciju hidrosfērā.
bioģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā.
ģeoķīmiķis Ģeoķīmijas speciālists.
bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
harnišs Ģeoloģijā kalnraču apzīmējums slīdņu plāksnēm starp 2 iežu kompleksiem.
triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem.
oligokains Ģeoloģijā pēc vecuma otrā terciārā formācija.
pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu.
eokains Ģeoloģijā terciārās formācijas vecākā daļa.
pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss.
saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
kvartārģeoloģija Ģeoloģijas nozare par kvartāra veidojumiem un vides attīstības vēsturi kvartāra periodā.
litoloģija Ģeoloģijas nozare par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un ģenēzi.
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
kodolģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī radioaktīvos procesus Zemes garozā un to saistību ar ģeoloģiskajiem procesiem.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
ģeotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas un augšējās mantijas struktūru, kustības, deformācijas un attīstību.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
aeroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes dzīļu izpēti, izmantojot distances metodes (pasīvās un aktīvās radiolokācijas, optiskās u. c. metodes).
paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā.
fotoģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kuras pētījumu objekts ir ģeoloģisku parādību interpretēšana un kartēšana pēc aeroainām.
ģeologs Ģeoloģijas speciālists.
diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā.
glaciotektonika Ģeoloģijas zinātne par ledāju (šļūdoņu) radītajām iežu deformācijām.
ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins.
struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru.
stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi.
modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu.
inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
ģebra Ģeometrija (mācību priekšmets).
ģeģene Ģeometrija (mācību priekšmets).
ģēģene Ģeometrija (mācību priekšmets).
ģemene Ģeometrija (mācību priekšmets).
ģemetrija Ģeometrija (mācību priekšmets).
ģepele Ģeometrija (mācību priekšmets).
metrija Ģeometrija (mācību priekšmets).
bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
geometrija Ģeometrija.
longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī telpiskas figūras.
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā.
diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
topfigūra Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
topzīme Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs.
masverks Ģeometriski veidots gotikas celtņu aiļu ornaments.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
prīsma Ģeometrisks ķermenis ar divi vienādiem un parallēliem galiem, kurus savieno sānēji parallēlogrammi; prizma (1).
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
tenzors Ģeometrisks objekts n-dimensiju telpā.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
holonoms Ģeometrisks vai uz ģeometrisku reducējams.
morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
konsolidācija Ģeosinklinālā tektoniskā režīma nomaiņa ar platformas režīmu.
talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās.
ģeosinklināls Ģeosinklinālei raksturīgs.
ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
tektonofizika Ģeotektonikas apakšnozare, kas pētī tektonisko struktūru un iežu tektonisko deformāciju rašanās fizikālos aspektus.
ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem.
datorkarte Ģeotelpisko datu kopums speciālas programmatūras sastāvā.
ĢTES Ģeotermālā elektrostacija.
jēpele Ģēpelis.
geraniācejas Ģerāniju dzimtas divdīgļlapju augi, gk. lakstaugi un puskrūmi mērenajā joslā.
atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus.
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
vestiārijs Ģērbistaba.
apoditērijs Ģērbjamā telpa ģimnāzijās un pirtīs.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus.
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
jērkambaris Ģērbkambaris.
jērkamburis Ģērbkambaris.
jērkammaris Ģērbkambaris.
vapenis Ģerbonis.
armoriāls Ģerboņu grāmata.
heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums.
gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā.
plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā.
nēsas Ģērbs, tērps.
ģērba Ģērbs.
cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs.
flamenko Ģērbšanās stila iezīme.
grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
maukt Ģērbt.
tērpināt Ģērbt.
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms.
pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā.
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
jērēt Ģērēt.
mītuve Ģērētava.
ģerevjannijs Ģerevjannijs banģits - šķūnīšu un pagrabu apzadzējs.
ģerpstele Ģergzdele.
Cierķēnu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā.
Gercenu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā.
Gerkenu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā.
Gērķēnu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā.
Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā.
Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
jērmanis Ģērmanis.
vācisms Ģermānisms.
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
germāņi Ģermāņi.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie.
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos; šo cilšu piederīgie.
sensakši Ģermāņu ciltis, kas ap 8.-11. gs. dzīvoja Ziemeļvācijā.
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
batāvi Ģermāņu cilts, dzīvoja Reinas lejteces apvidū, no 4. gs. ietilpa franku cilšu savienībā.
vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā.
angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gs. no Angelnas rajona Vācijā pārcēlās uz Angliju.
dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais).
sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās.
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds.
Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi.
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku.
farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši.
tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem.
frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti.
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
nikses Ģermāņu tautām nāras.
freda Ģermāņu tiesībās t. s. miera nauda.
Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki.
cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
ģerm. Ģermāņu-; ģermāņu valodas.
germinālsēlekcija Ģerminālsēlekcija.
Jēdrūts Ģertrūdes diena (17. marts).
Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
ģīgāns Ģībāns.
Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā.
stieba Ģībonis, bezapziņa.
paģībe Ģībonis, bezsamaņa.
ģeiboles Ģībonis, samaņas zaudēšana.
eksanimācija Ģībonis.
ģeiba Ģībonis.
ģeibonis Ģībonis.
ģībalas Ģībonis.
ģībiens Ģībonis.
ģībla Ģībonis.
ģīboņas Ģībonis.
ģibons Ģībonis.
ģībulis Ģībonis.
slāponis Ģībonis.
ģībsteļi Ģīboņi.
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
jībt Ģībt.
žirbt Ģībt.
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments.
džīga Ģīga 1(1).
ģīves Ģīga I.
ģīģāt Ģīgāt (4).
gilde Ģilde.
guildhall Ģildes halle; arī domes nams.
eltermanis Ģildes, cunftes vai amata vecākais, 13.-19. gs. Rīgā u. c. Latvijas pilsētās.
dzelināt Ģilināt 1(1).
ģilzes Ģilze.
ģilze Ģilzes.
šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam); amata rullis.
Ģīgļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Ģīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Gīļa ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Gīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
pēdelis Ģimenē pēdējais piedzimušais bērns.
eka Ģimene Senajā Grieķijā.
jentes Ģimene, dzimta.
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes.
pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem; nepilna ģimene.
familija Ģimene.
famīlija Ģimene.
ģime Ģimene.
ģimine Ģimene.
pamilija Ģimene.
sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma.
piederīgs Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; arī radinieks.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
ģimene Ģimenes mācība.
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
familjars Ģimenīgs, mājīgs, nepiespiests.
pļurnica Ģīmis (nicīgi).
ļockas Ģīmis, purns.
pļukste Ģīmis, seja.
ģīme Ģīmis.
ateloprozopija Ģīmja nepilnīga attīstība.
skrofulariacejas Ģīmjzieži.
zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis.
ģiltene Ģindenis.
ģiltine Ģindenis.
ģindinis Ģindenis.
ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai.
Džindža Ģinģa - pilsēta Ugandā.
Džinja Ģinģa - pilsēta Ugandā.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
eipatrīdi Ģints aristokrātija senajās Atēnās.
patriarhs Ģints galva; ciltstēvs (parasti patriarhātā).
aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās.
genus Ģints, cilts.
filaginella Ģints, kurā dažķārt iekļauj dumbrāja zaķpēdiņu.
ģinta Ģints.
Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
plīvurpuķe Ģipsene ("Gypsophila").
ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila").
šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila").
šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila").
gypsophila Ģipsenes.
gipss Ģipsis.
ģipss Ģipsis.
jipši Ģipsis.
pārkaļķis Ģipsis.
sudeksis Ģipsis.
zirgakmens Ģipsis.
longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
ģirlics Ģirlicis.
serinus Ģirliči.
ģirtele Ģirtelis.
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
bandisa Ģitāra.
bandžole Ģitāra.
chitarra Ģitāra.
džindža Ģitāra.
giča Ģitāra.
ģiča Ģitāra.
gitara Ģitāra.
ģitāre Ģitāra.
ģitārlira Ģitāras paveids ar sengrieķu lirai līdzīgu korpusu.
čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks".
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
ģuģinēties Ģuģināties.
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs.
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji.
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants.
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji.
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums.
ģerieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Ģeri" iedzīvotāji.
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
Kalvezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kalvītis Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kurpnieku ezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kalvu Kalvu ezers - Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kāņu Kāņu ezers - Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezeru grupā Ģibuļu pagastā.
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km.
Divrubļdīķis Kleinis - ūdenskrātuve Ģibuļu pagastā.
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants.
Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski.
Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski.
ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji.
geibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Geibi" (arī "Geibas", "Ģeibas", "Ģeibji") iedzīvotāji.
ģeibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeibas" iedzīvotāji.
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu.
ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji.
Lodes Lodes ezers Stundezers Ģibuļu pagastā.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
ģirvišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ģirvišķi" iedzīvotāji.
Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
Melnupezers Mellupezers Ģibuļu pagastā.
Melnupes ezers Mellupezers Ģibuļu pagastā.
Melnupu ezers Mellupezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
Sausmežu ezers Mordangas-Kāņu ezers Ģibuļu pagastā.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu.
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA").
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā.
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā.
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā.
Razģevalka pazemes tunelis zem dzelzceļa, kas savieno Daugavpils un Ģertrūdes ielu.
Diurbela Pilsēta Senegālas rietumos ("Diourbel"), reģiona administratīvais centrs, 100400 iedzīvotāju (2007. g.); Ģurbela.
Beleda Pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Čorna Pilsēta Ungārijā ("Csorna"), Ģēras-Mošonas-Beregas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pannonhalma Pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šoprona Pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapuvāra Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lēbēņa Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mošonmaģarovāra Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fertēda Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Fertēžentmikolša Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Tēta Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jānoššomorja Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģēra Pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
Plunču ezers Pluncezers, ezers Ģibuļu pagastā.
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors").
Raibītis Raibīša ezers Ģibuļu pagastā.
ģipcenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" iedzīvotāji.
Gipkō Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" nosaukums lībiski.
Ģibka Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums.
Ģibks Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums.
ģibcenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" iedzīvotāji.
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji.
ģiģinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģigu ciems" iedzīvotāji.
Rumiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā.
Rūmiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā.
ģiltenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji.
ģiltinieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji.
ģibieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Ģibi" iedzīvotāji.
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
Spares ezers Spāres ezers Ģibuļu pagastā.
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis.
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km.
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
Stundas ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Stundu ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Lodes ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Sudezers Sūdezers Ģibuļu pagastā.
Sūniņa ezers Sūniņu ezers Ģibuļu pagastā.
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā.
Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums.
aizupnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" iedzīvotāji.
Ārkliņi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Arkliņi" nosaukuma variants.
ausmenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji.
ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji.
ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji.
draudzībnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Draudzība" iedzīvotāji.
gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gavilnieki" iedzīvotāji.
gaviļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" iedzīvotāji.
Gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" nosaukuma variants.
ģibuļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģibuļi" iedzīvotāji.
Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums.
kalešnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji.
kališnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji.
kārgadnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kārgadas" iedzīvotāji.
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums.
kuršenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji.
laugaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laukgaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
līčenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
Nazspārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazspāre" nosaukuma variants.
mordandznieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mordanga" iedzīvotāji.
munejnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Munejas" iedzīvotāji.
pastendnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pastende" iedzīvotāji.
remplīnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Remplīna" iedzīvotāji.
ropiķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ropiķi" iedzīvotāji.
siliņnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
spārnenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" (senāk "Spārne") iedzīvotāji.
Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums.
Spāres muiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" daļa.
spārenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
spārnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji.
Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums.
turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji.
ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji.
ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji.
Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m.
Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers.
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers.
Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis.
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe.
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5km.
Muižuļurga ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Ģērdurga.
Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe.
Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka.
Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha; Gīļu ezers; Ģīļa ezers; Ģīļu ezers; Ģīgļu ezers.
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību.
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe.
Briežupe Upe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Plunču ezerā, garums - 15 km, pārrakta un iztaisnota.
Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
Vēžu ezers Vēžezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Vieglais ezers Vieglis Ģibuļu pagastā.
Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ģ.