Paplašinātā meklēšana
Meklējam ēdin.
Atrasts vārdos (85):
- ēdin:1
- sēdin:1
- ēdināt:1
- ēdinēt:1
- ēdinīca:1
- bēdināt:1
- dēdināt:3
- dēdināt:4
- dēdināt:1
- dēdināt:2
- mēdināt:1
- sēdināt:1
- vēdināt:1
- aušpēdin:1
- apēdināt:1
- atēdināt:1
- ieēdināt:1
- izēdināt:1
- noēdināt:1
- paēdināt:1
- saēdināt:1
- stēdināt:1
- trēdināt:1
- uzēdināt:1
- ēdināšana:1
- ēdinātājs:1
- augšpēdin:1
- aizēdināt:1
- apbēdināt:1
- apsēdināt:1
- apsēdināt:2
- apvēdināt:1
- atsēdināt:1
- atvēdināt:1
- dasēdināt:1
- iesēdināt:2
- iesēdināt:1
- ievēdināt:1
- izbēdināt:1
- izdēdināt:1
- izdēdināt:2
- izsēdināt:2
- izsēdināt:1
- izvēdināt:1
- nosēdināt:1
- padēdināt:1
- pārēdināt:1
- pasēdināt:1
- pavēdināt:1
- pieēdināt:1
- rēdinieks:1
- sabēdināt:1
- sadēdināt:1
- sasēdināt:1
- sasēdināt:2
- savēdināt:1
- uzsēdināt:1
- uzvēdināt:1
- aizbēdināt:1
- aizsēdināt:1
- aizvēdināt:1
- atspēdināt:1
- nobēdināts:1
- pārbēdināt:1
- pārsēdināt:1
- pārvēdināt:1
- piesēdināt:1
- piesēdināt:2
- pievēdināt:1
- sēdināties:1
- vēdināšana:1
- vēdināties:1
- vēdinātuve:1
- izēdināties:1
- apbēdinājums:1
- apvēdināties:1
- atvēdināties:1
- ievēdināties:1
- izvēdināties:1
- kopēdināšana:1
- nepieēdināms:1
- nodēdināties:1
- nosēdināšana:1
- pavēdināties:1
- papildēdināšana:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (290):
- pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties.
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
- noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
- darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
- apskumdināt Apbēdināt, sāpināt.
- apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- aflišēt Apbēdināt.
- apbēdāt Apbēdināt.
- sasūrināt Apbēdināt.
- sasūrot Apbēdināt.
- apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
- aizticināt Apmierināt (izsalkumu), paēdināt.
- pieticināt Apmierināt, paēdināt.
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- atsēdināt Apsēdināt, nosēdināt.
- atsēdīt Apsēdināt, nosēdināt.
- apvēdīt Apvēdināt (1).
- apvēdīt Apvēdināt (2).
- apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam.
- aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
- Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_.
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- elpēt Barot, ēdināt.
- zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
- vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai; vēdināšanas caurums.
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- ēdinātājs Cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus).
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
- vēde Darbība, process --> vēdināt (1); vēdināšana.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši).
- iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
- sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
- bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
- reize ēdienreize; arī ēdināšana, barošana.
- diētiskā ēdināšana ēdināšanas metode dzīvnieku veselības profilaksei un ārstēšanai – lieto noteiktu barību un ēdināšanas režīmu (saudzējošās, stimulējošās, bada u. c. veidu diētas).
- Lidiņš ēdināšanas uzņēmums _Lido_.
- dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
- depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu.
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
- uzēdināt Ieēdināt.
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
- ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
- ievēcināt Ievilkt, ievēdināt.
- izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
- nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
- grūst rīklē izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- izgaisināt Izvēdināt (telpu).
- izgaisot Izvēdināt.
- izluptēt Izvēdināt.
- izvējināt Izvēdināt.
- izvētrināt Izvēdināt.
- izavedināties Izvēdināties.
- izluptēties Izvēdināties.
- intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī.
- tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
- viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- dzīdināt Labi barot, ēdināt.
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu).
- apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu.
- iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli.
- barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
- kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai; vēdināšanas lūka.
- ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri).
- piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- nepieēdība Nepieēdināmība.
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
- platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu.
- pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas.
- nepieēdināms Nolieguma divdabis --> pieēdināt.
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
- zūdīgs Norūpējies, apbēdināts.
- kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana.
- piezemēt Nosēdināt (lidaparātu).
- pasēdināt Nosēdināt.
- notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1).
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- pabarot Paēdināt (cilvēku).
- piebarāt Paēdināt (dzīvnieku).
- iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti.
- izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam).
- piemielot Paēdināt, krietni pamielot.
- pamielāt Paēdināt, pacienāt.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- sapāsēt Paēdināt, uzbarot.
- pieķuidīt Paēdināt, uzturēt.
- atbarāt Paēdināt.
- pasītināt Paēdināt.
- sītināt Paēdināt.
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
- abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
- atsēdināt Pārsēdināt uz aizmuguri.
- pārvējot pārvēdināt.
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- izplaužēt Pastāvīgi ēdināt ar šķidru barību.
- pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
- paluptēt Pavēdināt.
- paluptēties Pavēdināties.
- pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd).
- pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd).
- salacināt Pieēdināt ar šķidru ēdienu (par suni).
- pieštapēt Pieēdināt, labi pabarot.
- pieštopēt Pieēdināt, pamatīgi pabarot.
- atgalēt Pieēdināt, piepildīt.
- piedzīdīt Pieēdināt; piedzīdināt.
- nokratināt Pieēdināt.
- piedzīdināt Pieēdināt.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- atgausēt Pietiekami paēdināt.
- pievēdināt Pietiekoši vēdināt.
- piezīdināt Pietiekoši zīdīt, zīdot paēdināt.
- samisināt Pilnīgi samulsināt, apbēdināt.
- rūdināt Raudināt, bēdināt.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (1); tikt izvēdinātam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (2); tikt izvēdinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (1); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (2); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (4); tikt vēdinātam.
- ventilēties Refl. --> ventilēt (1); vēdināties (1).
- apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums.
- kopēdināšana Sabiedriskā ēdināšana.
- kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Krievijā pilsoņu kara laikā).
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
- SĒUA Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība.
- sabarot Saēdināt (cilvēku).
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
- lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā.
- līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- melanžs Sasaldēta olu masa (līdz 16-17 Celsija grādiem zem nulles), ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
- piesēdināt Sasēdināt (transportlīdzeklī) vairākus, daudzus.
- sedināt Sēdināt.
- sēdīt Sēdināt.
- rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina.
- apskumdināšana Skumdināšana, apbēdināšana, sāpināšana.
- apskumjot Skumdināt, apbēdināt, sāpināt.
- apsūdzēto sols sols uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos.
- dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
- abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
- gangastis Tāds, kas nekad nav pieēdināms.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- tabldots Tūristu mītne ar pilnu pansiju un pilnu ēdināšanas programmu.
- sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
- ēdinātājs uzņēmums, kas (kādā pasākumā vai iestādē) rūpējas par ēdināšanu
- uzsēdīt Uzsēdināt.
- smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās.
- cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
- vējrūts Vēdināmais lodziņš.
- aerācija Vēdināšana, piesātināšana ar gaisu vai skābekli; gaisa apmaiņa, cirkulācija.
- garvilka Vēdināšana.
- perflācija Vēdināšana.
- vēsmene Vēdināšanas caurule.
- ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
- pārvēdināt Vēdināt (atkārtoti, no jauna).
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes).
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- vēģināt Vēdināt, izvējināt.
- kūcināt Vēdināt.
- luptēt Vēdināt.
- vēdēt Vēdināt.
- vējināt Vēdināt.
- vēsot Vēdināt.
- vētrināt Vēdināt.
- aerēties Vēdināties gaisa plūsmā.
- luptēties Vēdināties.
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu; apņemt (ar smaržu).
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
- pievēcināt Vēdinot pievirzīt gaisa plūsmu.
- pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt.
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos.
- barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
- lopbarības raugs vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- dabiskā ēdināšana zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
- pazīdīt Zīdot paēdināt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ēdin.