ķīviņš
ķīviņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķīviņš | ķīviņi |
| Ģen. | ķīviņa | ķīviņu |
| Dat. | ķīviņam | ķīviņiem |
| Akuz. | ķīviņu | ķīviņus |
| Lok. | ķīviņā | ķīviņos |
Neliela ķilda, rāšanās, bāršanās.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Seneka savās atziņās tālredzīgi aicina cilvēku nenonākt līdz strīdiem un ķīviņiem.
- "Ķīviņi mums ir sena tradīcija," sacīja Zatlers. "
- No abiem ķīviņa dalībniekiem pieņemti iesniegumi un liecības par notikušo konfliktu.
- To, kāpēc ķīviņš putnu starpā izcēlies, neviens nezina. "
- Caur visādiem ķīviņiem šķita, ka teritoriālās reformas mērķis ir sasniegts.