1.Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
// Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
// Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
// Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
// Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
2.Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
// Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
3.Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
// Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
// Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
// Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
4.Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
// Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
// Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
Avoti: LLVV