zust
Lietojuma biežums :
zust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
1.1.Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
1.2.Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
Saistītās nozīmesčušs, vējš, tu-tū, tutū.
1.3.Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
1.4.Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
2.Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
2.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
3.Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
3.1.Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
3.2.Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
3.3.Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
4.Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
Saistītās nozīmes
4.1.Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
4.2.Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri