zinātnieks
zinātnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zinātnieks | zinātnieki |
Ģen. | zinātnieka | zinātnieku |
Dat. | zinātniekam | zinātniekiem |
Akuz. | zinātnieku | zinātniekus |
Lok. | zinātniekā | zinātniekos |
zinātniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zinātniece | zinātnieces |
Ģen. | zinātnieces | zinātnieču |
Dat. | zinātniecei | zinātniecēm |
Akuz. | zinātnieci | zinātnieces |
Lok. | zinātniecē | zinātniecēs |
zin. saīsinājums
1.Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
Piemēri— Pie Gūtmaņa alas zinātnieki neko nav atraduši.
- — Pie Gūtmaņa alas zinātnieki neko nav atraduši.
- Zinātnieki domā, ka no 11. līdz 13. gadsimtam tās kaluši vietējie amatnieki.
- Florence meloja, ka māmiņa Millija bijusi mākslas zinātniece.
Stabili vārdu savienojumiEmeritētais zinātnieks. Kabineta zinātnieks.
- Emeritētais zinātnieks vārdkoptermins — zinātnieks, kas ir pensionēts un saglabā akadēmisko nosaukumu
- Kabineta zinātnieks ironiska ekspresīvā nokrāsa — zinātnieks, kas ir vāji saistīts ar praksi
Avoti: LLVV, ViV, TWN
Korpusa piemēri:šeit