zinātnīgs
Lietojuma biežums :
zinātnīgs apvidvārds
Pratīgs, zinošs.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzumu bērnu — cik daudz tēvu viņiem būtu varējis būt, aizvien nāk prātā Ģedimins, viņa zinātnīgās runas un viņa mūzika, kas izsauca man zobu sāpes, laikam es viņu mīlēju, bet es mīlēju gan Tedi, gan Martu, godvārds, ar vienu sirdi man ir par maz, man vajadzēja piedzimt ar vairākām; Vargali es nemīlēju, viņš ir radījums no citas pasaules, es no viņa baidījos, bet vienlaikus bijāju, varbūt bijība un bailes ir nešķiramas lietas; viņa bērns, protams, dēls, izkrita no manis pats, padarījis galu pirms savas piedzimšanas, bail pat iedomāties, kāds viņš būtu, kādas viņam būtu uzspiestas Vargaļu dzimtas zīmes, šīs nolādētās dzimtas, kurai — pēc Vasiļa domām — varbūt ir bijis lemts izglābt Lietuvu; varbūt savas dzimtas svarīguma dēļ Vargalim tik stipri gribējās bērnus, viņš taču sievu arī pameta tāpēc, ka tā bija neauglīga, Irēnu es pazīstu gluži labi, reizēm sazvanāmies, aizejam kaut kur pasēdēt, ciemoties pie viņas neeju, pārāk grezni viņa dzīvo, viņas jaunais vīrs ir pagrīdes veikalnieks: volvo, mēbeles ar kokgriezumiem, japāņu tālrādis — padomju cilvēka sapņu iemiesojums; es nezinu, kas mani saistīja ar Vargali — lielu un vārgu, nelaimīgu un briesmīgu, nē, es viņu nemīlēju, pat pašā sākumā ne, vēlāk — jo mazāk, kad iesākās tā dēka ar Lolitu;