vērpete
vērpete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērpete | vērpetes |
| Ģen. | vērpetes | vērpešu |
| Dat. | vērpetei | vērpetēm |
| Akuz. | vērpeti | vērpetes |
| Lok. | vērpetē | vērpetēs |
1.Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
1.1.pārnestā nozīmē Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
2.Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
2.1.Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augām stundām varu nosēdēt tās krastā līdzās dubultajām vērpetēm pie Žirmūnu tilta.
- Kungi met kauliņus, bet vēja vērpetes kāpās vēl neiepūš meitīnu smiltīs.
- No pēdējām miglas vērpetēm spraucās ārā rokas, kājas un salauzti ieroči.
- Un tagad sēžu zilā vērpetē un truli apceru dzīvi...
- Galvenais, protams, esot nemitīgais karš ar putekļu vērpetēm un citiem gružiem.