vērpeta
Lietojuma biežums :
vērpeta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vērpeta | vērpetas |
Ģen. | vērpetas | vērpetu |
Dat. | vērpetai | vērpetām |
Akuz. | vērpetu | vērpetas |
Lok. | vērpetā | vērpetās |
Matu celiņš.
Saistītās nozīmescelīte, celiņš, šķīriens, atšķirtne.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
celīte2 — Celiņš (2).
celiņš2 — Matu šķirtne.
atšķirtne1 — Celiņš (matu).
šķirs1 — Matu celiņš.
Aptuvenie sinonīmi
šķietelis1 — Galvas vidus, matu celiņš.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar tiem atvasināti galvenokārt atvaru nosaukumi – tie ir deverbāli atvasinājumi vē ¶rpata, vērpeta, , , , vērpete vārpata virpata virpats, taču ir arī nominālatvasinājumi , cinata ciemats.
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.