vērpots
vērpots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērpots | vērpoti |
| Ģen. | vērpota | vērpotu |
| Dat. | vērpotam | vērpotiem |
| Akuz. | vērpotu | vērpotus |
| Lok. | vērpotā | vērpotos |
1.Vārpata.
2.Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Negals vērpotu iekš sevis sūc-