vārīt1
vārīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vāru | vārām | vārīju | vārījām | vārīšu | vārīsim |
| 2. pers. | vāri | vārāt | vārīji | vārījāt | vārīsi | vārīsiet, vārīsit |
| 3. pers. | vāra | vārīja | vārīs | |||
Pavēles izteiksme: vāri (vsk. 2. pers.), vāriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārot (tag.), vārīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārītu
Vajadzības izteiksme: jāvāra
1.Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
PiemēriŪdens bija kā vārīts piens, viņš teiks.
- Ūdens bija kā vārīts piens, viņš teiks.
- Kad ciemiņi ierodas, vāriet ūdeni un lieciet keksiņus cepeškrāsnī.
- Gājām pa gaiteni tālāk, smaržoja pēc vārīta piena, naftalīna un daudzu svešu un ļoti vecu laužu likteņiem...
1.1.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
PiemēriLielā katlā vārošā ūdenī liek grūbas (var iepriekš noskalot).
- Lielā katlā vārošā ūdenī liek grūbas (var iepriekš noskalot).
2.Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
Piemēri— Mēs vārām piena un sakņu zupas.
- — Mēs vārām piena un sakņu zupas.
- Lielie vispār neapjēdza, ka burkānus nevajag ne cept, ne vārīt, ne sutināt.
- Vārīs pusdienas.
- Agnese vārīja makaronus.
2.1.Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
2.2.Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
PiemēriNovārījumam pieliek cukuru un vāra sīrupu, pievieno ķiršus un karsē, līdz sāk vārīties.
- Novārījumam pieliek cukuru un vāra sīrupu, pievieno ķiršus un karsē, līdz sāk vārīties.
- Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
3.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
PiemēriKopā uzsmēķēt, patrakot pa naktīm, " vārīt podus", kopā sajusties lieliem ir krietni vien nozīmīgāk.
- Kopā uzsmēķēt, patrakot pa naktīm, " vārīt podus", kopā sajusties lieliem ir krietni vien nozīmīgāk.
- Kurš no mums nav vārījis nepatikšanas, tīši vai netīši, lai met pirmo akmeni.
Stabili vārdu savienojumiVārīt (arī taisīt) ziepes.
- Vārīt (arī taisīt) ziepes vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — sagādāt nepatikšanas
Stabili vārdu savienojumiKā uz uguns vārīts. Ne cepts, ne vārīts. Nosarkst kā vārīts vēzis.
- Kā uz uguns vārīts humoristiska ekspresīvā nokrāsa, frazeoloģisms — saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu
- Ne cepts, ne vārīts sarunvaloda, idioma — neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams
- Nosarkst kā vārīts vēzis sarunvaloda, frazēma — ļoti nosarkst
- Sarkans (arī nosarcis) kā vārīts vēzis sarunvaloda, frazēma — ļoti nosarcis
- Vārāmais sāls vārdkoptermins; joma: ķīmija — ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit