uztrenēt
uztrenēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztrenēju | uztrenējam | uztrenēju | uztrenējām | uztrenēšu | uztrenēsim |
| 2. pers. | uztrenē | uztrenējat | uztrenēji | uztrenējāt | uztrenēsi | uztrenēsiet, uztrenēsit |
| 3. pers. | uztrenē | uztrenēja | uztrenēs | |||
Pavēles izteiksme: uztrenē (vsk. 2. pers.), uztrenējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztrenējot (tag.), uztrenēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztrenētu
Vajadzības izteiksme: jāuztrenē
1.Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
2.Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man patīk braukt ar riteni, tāpēc augšstilbi ir vairāk uztrenēti.
- Man esot uztrenēta acs uz tiem, pārdevēja pateica sarunas vidū.
- Prasmi skatīties acīs, līdzīgi kā citas, var uztrenēt.
- Šādi tu uztrenēsi savu lūpu muskuļus un padarīsi lūpas apjomīgākas.
- Galvenais ir uztrenēt savu ķermeni atvēlētajā laikā saņemt maksimāli daudz kvalitatīvas atpūtas.