uzstatīt
uzstatīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstatu | uzstatām | uzstatīju | uzstatījām | uzstatīšu | uzstatīsim |
| 2. pers. | uzstati | uzstatāt | uzstatīji | uzstatījāt | uzstatīsi | uzstatīsiet, uzstatīsit |
| 3. pers. | uzstata | uzstatīja | uzstatīs | |||
Pavēles izteiksme: uzstati (vsk. 2. pers.), uzstatiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstatot (tag.), uzstatīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstatītu
Vajadzības izteiksme: jāuzstata
Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķūņa durvis kopīgiem spēkiem pusšķībi uzstatījām.
- Savulaik viņš tika uzstatīts par vienu no daudzsološākajiem brazīliešu futbolistiem.
- Kad karkass uzstatīts, pirti sāk kurināt.
- komisija uzstata, ka ar to nepietiks.
- Reliģiskā saikne ar Erec Israel tika uzstatīta par līdzekli cīņā ar asimilāciju, kā ebreju saglabāšanās veids, kā normālas nacionālas sadzīves atjaunošanas iespēja.