uzsteberēt

Lietojuma biežums :

uzsteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	uzsteberēju	uzsteberējam	uzsteberēju	uzsteberējām	uzsteberēšu	uzsteberēsim
2. pers.	uzsteberē	uzsteberējat	uzsteberēji	uzsteberējāt	uzsteberēsi	uzsteberēsiet, uzsteberēsit
3. pers.	uzsteberē	uzsteberēja	uzsteberēs

Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzsteberēju	uzsteberējam	uzsteberēju	uzsteberējām	uzsteberēšu	uzsteberēsim
2. pers.	uzsteberē	uzsteberējat	uzsteberēji	uzsteberējāt	uzsteberēsi	uzsteberēsiet, uzsteberēsit
3. pers.	uzsteberē		uzsteberēja		uzsteberēs