uzsteberēt
uzsteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsteberēju | uzsteberējam | uzsteberēju | uzsteberējām | uzsteberēšu | uzsteberēsim |
| 2. pers. | uzsteberē | uzsteberējat | uzsteberēji | uzsteberējāt | uzsteberēsi | uzsteberēsiet, uzsteberēsit |
| 3. pers. | uzsteberē | uzsteberēja | uzsteberēs | |||
Pavēles izteiksme: uzsteberē (vsk. 2. pers.), uzsteberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsteberējot (tag.), uzsteberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsteberētu
Vajadzības izteiksme: jāuzsteberē
Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un uzsteberēja augšā, uz kazas pusi pat nepavēries.
- Un šņukstošais Alfrēds, vienu kāju vilnas zeķē, otru gumijas zābakā, uzsteberēja pa kāpnēm augšā.
- Cilvēks, kurš lietussarga pasākuma laikā Doma laukumā uzsteberēja uz skatuves un nespēja pateikt nevienu sakarīgu vārdu, tomēr atrada atbildi uz jautājumu " kas es esmu?"
- "Tuvojoties " stundai x" pienāca laiks pilnībā uzvilkt hidrotērpu, ko līdz šim biju uzsteberējis līdz viduklim.