uzstāvēt
uzstāvēt apvidvārds
1.Stingri, neatlaidīgi pieprasīt (piemēram, lai ko dara, izpilda).
2.Apgalvot.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bet kad sulainis tam uzstāv , tad viņš paņen vienu plūmi un dod tam
- Svešais braucējs uzstāvējis uz savu un mēģinājis puišus no darba atrunāt.
- Mirons nebijis ar mieru, viņš uzstāvējis, lai meita iznāk no istabas un uzsedz tam palagu.